Latvijai par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai būs jāmaksā 4.418.577 eiro liela soda nauda.

Eiropas Komisija pirmdien piecām dalībvalstīm noteica galīgos maksājumus, ko iekasēs par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā.

Piecām valstīm — Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Slovākijai un Maltai — nākamajos četros gados būs jāsamaksā kopumā aptuveni 57 miljoni eiro (Maksājumu kopsumma, atskaitot 25 %, ko dalībvalstis var paturēt.). Pirms katras paplašināšanās, jaunajām dalībvalstīm bija jānodrošina, lai nenotiktu lauksaimniecības produktu spekulatīva uzkrāšana, kas varētu izjaukt līdzsvaru visā ES tirgū. Minētajās piecās valstīs tika atklāti cukura virsnormas krājumi. Komisija pagājušajā gadā piešķīra papildu laiku šo cukura krājumu izņemšanai no ES tirgus. Pēc intensīvām diskusijām, kurās piedalījās attiecīgās dalībvalstis un kuru laikā Komisija ņēma vērā labi pamatotus argumentus un piešķīra papildu laiku virsnormas krājumu izņemšanai no tirgus, šodien tika noteikti galīgie maksājumi.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu saistībā ar virsnormas cukura krājumiem, db.lv informēja ministrija. Patlaban EK lēmums paredz, ka Latvijai maksājums par virsnormas cukura krājumiem ir 4,4 miljoni eiro (salīdzinājumam: Igaunijai – 45,6 miljoni eiro, Kiprai – 19,9 miljoni eiro).

Tā kā maksājums veicams Eiropas Kopienas Pašu resursu sistēmas ietvaros, faktiskās iemaksas EK budžetā būs 75% no EK lēmumā aprēķinātās summas. Šī summa būs jāsamaksā četru gadu laikā. Eiropas Komisija ir negaidīti mainījusi paredzēto maksājumu kārtību, nosakot, ka maksājumi veicami no katras valsts budžeta nevis kā bija paredzēts iepriekš – ieturot atbilstošo naudu no Latvijai paredzētajiem maksājumiem.

Latvijas pārstāvji Eiropas lauksaimniecības ministru padomes sēdē iebilda pret šādu noteikumu maiņu, jo valsts šī gada budžetā, tāpat arī nākamo gadu budžetā nav plānojusi līdzekļus, lai izpildītu Eiropas Komisijas noteikto, taču vairākums valstu atbalstīja EK priekšlikumu. "Protams, šāds lēmums mums ir negaidīts, tādēļ esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu valdībai," saka ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Latvija joprojām arī uztur spēkā arī prasību Eiropas Kopienu tiesai par virsnormas krājumu aprēķināšanas metodiku un aprēķināto maksājumu apjomu.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu saistībā ar virsnormas cukura krājumiem. Patlaban EK lēmums paredz, ka Latvijai maksājums par virsnormas cukura krājumiem ir 4,4 miljoni eiro (salīdzinājumam: Igaunijai - 45,6 miljoni eiro, Kiprai - 19,9 miljoni eiro).

Tā kā maksājums veicams Eiropas Kopienas Pašu resursu sistēmas ietvaros, faktiskās iemaksas EK budžetā būs 75% no EK lēmumā aprēķinātās summas. Šī summa būs jāsamaksā četru gadu laikā. Eiropas Komisija ir negaidīti mainījusi paredzēto maksājumu kārtību, nosakot, ka maksājumi veicami no katras valsts budžeta nevis kā bija paredzēts iepriekš - ieturot atbilstošo naudu no Latvijai paredzētajiem maksājumiem.

Latvijas pārstāvji Eiropas lauksaimniecības ministru padomes sēdē iebilda pret šādu noteikumu maiņu, jo valsts šī gada budžetā, tāpat arī nākamo gadu budžetā nav plānojusi līdzekļus, lai izpildītu Eiropas Komisijas noteikto, taču vairākums valstu atbalstīja EK priekšlikumu. "Protams, šāds lēmums mums ir negaidīts, tādēļ esam sagatavojuši informatīvo ziņojumu valdībai," saka ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Latvija joprojām arī uztur spēkā arī prasību Eiropas Kopienu tiesai par virsnormas krājumu aprēķināšanas metodiku un aprēķināto maksājumu apjomu.

ES Pirmās instances tiesa neatceļ Kiprai, Igaunijai un Latvijai piemēroto soda naudu par cukura virsnormas krājumiem.

Eiropas Savienības Pirmās instances tiesa pieņēmusi spriedumus Kipras un Igaunijas prasībā atcelt regulu, pamatojoties uz kuru Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Maltai un Slovākijai tika noteikts cukura virsnormas krājumu apjoms, kurš bija jāizņem no tirgus. Tā kā no tirgus tika izņemts mazāks cukura krājumu apjoms, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) pieņēma lēmumu par soda naudas piemērošanu šīm valstīm.

Nepiekrītot EK veiktajiem cukura virsnormas krājumu aprēķinam, Igaunija un Kipra cēla prasības ES Pirmās instances tiesā, lūdzot atcelt iepriekš minēto regulu. Latvija pievienojās Igaunijas prasībai pret EK par šīs regulas atcelšanu.

Latvija un Igaunija uzskatīja, ka EK veiktie cukura virsnormas krājumu aprēķini ir nepareizi, jo EK neņēma vērā šajās valstīs esošo īpašo situāciju cukura tirgū, it sevišķi attiecībā uz cukuru, kas atradās mājsaimniecību rīcībā. Latvija un Igaunija uzskatīja, ka EK ir pārkāpusi vairākus būtiskus ES tiesību principus, tajā skaitā koleģialitātes principu regulas pieņemšanas procesā, kā arī nediskriminācijas, samērīguma un labticības principus. Latvija un Igaunija arī pauda nostāju, ka EK ir arī pārkāpusi tiesības uz īpašumu un pienākumu norādīt pamatojumu.

Īstenojot Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas plānu, tika atteiktas 5,8 milj. tonnu cukura kvotas, kas ļoti tuvu sākotnējam mērķim – 6 milj. tonnu.

Šā četru gadu laikposma noslēgumā ES cukura un izoglikozes kvota – 2006. gada cukura reformas pamatelements – samazinājusies līdz 14 miljoniem t (no kurām 13,3 miljoni t attiecas uz cukuru). Pašlaik ES cukura ražošana koncentrēta 18 dalībvalstīs (atšķirībā no 23 pirms reformas), kurās ir labvēlīgi agronomiskie apstākļi, un aptuveni 70 % no ražošanas notiek 7 dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais cukura ieguvums. Cenas vietējā tirgū samazinās, tas arī bija reformas mērķis – panākt ES cukura nozares ilgtspējību un konkurētspēju.

Jau ziņots, ka 2006. gada februārī ES lauksaimniecības ministri oficiāli pieņēma radikālu ES cukura nozares reformu. Tās mērķis bija garantētās minimālās cukura cenas samazinājums par 36 % (no 631,9 eiro/t 2006./2007. gadā līdz 404,4 eiro/t no 2009./2010. gada), kompensācijas lauksaimniekiem un cukura ražotāju finansēts Pārstrukturēšanas fonds, kura mērķis bija mudināt konkurēt nespējīgos cukura ražotājus pārtraukt darbību šajā nozarē.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, ko paredzēts ieviest jau ar 2010. gadu ir bumba ar laika degli, kura no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus Ls, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus Ls.

(papildināta pēdējā rindkopa)

Kā ziņots, plānotajā nodoklī valdība cer savākt ap 70 milj. Ls. Tādējādi ikkatram Latvijas iedzīvotājam vidēji šajā nodoklī vajadzētu maksāt ap 33 Ls gadā, bet, piemērojot atlaides pensionāriem, bērniem un maznodrošinātiem vai arī neapliekamo minimumu (40 m2 dzīvokļiem un 80 m2 mājām) vienam maksātājam jau vajadzētu maksāt vismaz 70 — 80 Ls— 100 Ls, tātad ģimenei - vismaz 150 — 200 Ls. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka neapliekamais minimums tomēr tiek plānots lielāks, attiecīgi 50 un 100 m2.

Truklāt mājokļa nodokļa aprēķinā netiks ņemts vērā, cik konkrētajā mājvietā ir iedzīvotāju.

Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kuros noteikta Eiropas Savienības (ES) cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām par pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Normatīvais akts izstrādāts, jo Latvijas cukura ražotāji ir paziņojuši par vēlmi saņemt atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Līdz ar to ZM radījusi likumisko bāzi cukura rūpniecības restrukturizācijas procesa sakārtošanai, tas ir: iesniegumu iesniegšanas kārtībai, restrukturizācijas atbalsta maksājuma daļu apjoma noteikšanai cukurbiešu audzētājiem un tā izmaksāšanas kārtībai, cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumu izvērtēšanas kārtībai un cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumā paredzēto pasākumu, kontroles un ziņojumu sagatavošanas kārtībai.

Dokumentā noteikts, ka cukurbiešu audzētāji restrukturizācijas atbalstu saņems 20 % apmērā no Padomes regulā noteiktās kopējās atbalsta summas, cukura ražotājiem atsakoties no savām cukura ražošanas kvotām un pilnībā veicot ražošanas iekārtu demontāžu.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Latvijas ražotāji un tirgus eksperti būtisku ietekmi no šonedēļ vērojamā cukura cenu kāpuma pasaulē neparedz.

Kā Db norādīja saldumu ražotāja a/s Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina, ikdienas cukura cenu svārstības uzņēmumu neietekmē, jo a/s Laima ar cukura piegādātāju ir noslēgts ilgtermiņa līgums, kurā ir noteikta fiksēta cukura cena.

Arī Nordic Sugar mazumtirdzniecības daļas vadītājs Baltijā un Skandināvijā Henriks Bramsteds norāda, ka cukura cenas pasaules biržās ir cēlušās, «pateicoties» mazākai plānotajai cukura ražai Indijā, taču tās neietekmēs cenas Eiropas tirgos t.sk. Latvijā, jo šeit sistēma ir slēgta. Tiesa, ES cukura tirgus tiek reformēts, taču šī brīža pasaules cukura cenas to neietekmē, viņš piebilda. LTVC pārstāvis Juris Hāzners Db atzina, ka cenu kāpums Latviju nevar skart, jo ES cukura tirgus ir ierobežots cukura importam. Viņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kas būtu par 10 % zemāka, ja vien Latvijai būtu kāds alternatīvs cukura piegādātājs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8. janvārī, no jauna tika izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Kopienas (EK) pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai precizētu tiesību normas saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Tā kā ar 2007. gadu cukura ražošana Latvijā tika slēgta, likvidējot abas cukurfabrikas, cukura ražošanas nodeva Latvijai vairs nav jāmaksā. Līdz ar to turpmāk Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu līdz 1. martam nebūs jānodrošina, lai informācija par cukura ražošanas A un B kvotu sadalījumā pa cukura ražošanas uzņēmumiem nākamajam tirdzniecības gadam tiktu iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat vairs nebūs jānodrošina katru gadu līdz 1. martam, lai informācija par provizoriskajiem cukura ražošanas rādītājiem kārtējam tirdzniecības gadam, bet līdz 15. septembrim – par galīgajiem cukura ražošanas rādītājiem par iepriekšējo tirdzniecības gadu, tiktu iesniegta VID un EK.

Eiropas Komisija (EK) aprēķinājusi 880 156 latu (1,25 miljoni eiro) soda naudu Latvijai, jo mūsu valsts pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) esot nepamatoti uzkrājusi liellopu gaļu, ķiplokus un vīnu, ziņo NRA.

Latvijai bez šīs soda naudas vēl ir jāmaksā aptuveni 3,1 miljoni latu aprēķinātais sods par lieko cukuru.

NRA raksta, ka valdība likusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 30. aprīlim pabeigt uzsāktās personu pārbaudes, lai noteiktu, vai 2004. gada 1. maijā īpašumā esošo deklarējamo lauksaimniecības produktu krājumi ir veidojušies objektīvo lauksaimniecības produktu krājumu veidošanās apstākļu rezultātā. Pēc EK lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta aplēsēm, Latvijā tika uzkrātas 2297 tonnas liekas liellopu gaļas, 84 tonnas ķiploku un 2775 tonnas vīna.

Par šo produktu uzkrājumiem kopumā Latvijai jāsamaksā 880 156 lati. Sākotnēji EK aprēķinātā soda nauda par pārtikas virsnormas krājumiem bija 10,6 miljoni latu (15,1 miljons eiro), neskaitot soda naudu par cukuru. Zemkopības ministrijas speciālistiem sarunās ar EK līdz šim izdevies soda naudu samazināt gandrīz 10 reizes - par 92 procentiem, raksta laikraksts NRA.

Gadu pēc tam, kad vairumtirgotājs Lex–U pātrauca cukura tirdzniecību, uzņēmums pasludināts par maksātnespējīgu. Tukuma rajona tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludināja no šī gada 1. septembra pēc pašas kompānijas lūguma. Par maksātnespējīgā Lex–U administratoru iecelts Normunds Sinkēvičs, kurš Db skaidroja, ka maksātnespējas iemesls ir lielais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzrēķins. «Sakarā ar to, ka VID uzrēķins ir gana ievērojams - teju 1,9 miljoni Ls un kompānijas aktīvi ir ar lielu mīnusa zīmi, tas neredzēja iespēju darboties un lūdza tiesai to atzīt par maksātnespējīgu,» teica N. Sinkēvičs. Tiesa gan, pirms šā soļa Lex– U ir apstrīdējis VID lēmumu administratīvajā tiesā. Db neizdevās noskaidrot, kāpēc VID noteicis tik lielu uzrēķinu Lex – U, jo likums aizliedzot sniegt informāciju par kompānijām - nodokļu parādniekiem. Iepriekš gan Lex–U tika minēts kā viens no lielākajiem visnormas cukura uzkrājējiem - Zemkopības ministrija sākotnējā pārbaudē konstatēja, ka visvairāk - ap 4590 t virsnormas cukura uzkrats Lex–U. Tiesa gan, kompānija uzskatīja, ka nepamatoti iekļauta virsnormas krājumu veidotāju sarakstā un pierādīja, ka uzņēmuma krājumos bijis tikai Latvijā ražots A kvotas cukurs. Kā Db skaidroja VID Komunikāciju daļā, līdz šī gada 20.septembrim VID 610 cukura un cukuru saturošo produktu krājumu deklarācijas bija iesnieguši 180 komersanti,. Pārbaudot VID deklarēto informāciju sīkāk, 11 gadījumos aprēķinātā maksājuma summa par liekajiem cukura krājumiem sasniedz Ls 2 087 351. No šiem 11 komersantiem četri ir apstrīdējuši VID pieņemtos lēmumus par aprēķināto maksājumu kopsummā par Ls 1 802 639, informē VID. Db jau rakstīja, pērn Lex– U apgrozījums saruka par 33,5 % un bija 13,1 miljons Ls, bet peļna saruka teju trīs reizes, kas aizpērn bija 1,1 milj. Ls.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Šā gada 18. septembrī Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu, t.sk. arī Latvijas, tehniskajās konsultācijās par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem tika paziņotas izmaiņas EK aprēķinātajā lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomā un maksājuma apmērā. Latvijai iepriekš noteikto 15 miljonu eiro vietā šis maksājuma apmērs tagad ir samazināts līdz 1,2 miljoniem eiro. Saskaņā ar līdz šim EK piemēroto klasisko lieko krājumu aprēķinu metodi Latvijai tika noteikts lieko produktu krājumu maksājuma apmērs 15,1 miljonu eiro apmērā. Tomēr, ņemot vērā Latvijas un citu jauno dalībvalstu iesniegto precizēto statistikas informāciju, informāciju par īpašajiem nozaru krājumu veidošanos ietekmējošiem apstākļiem un pielietojot jaunu aprēķinu metodi, Latvijai lieko krājumu maksājuma summa samazināta līdz 1,2 miljoniem eiro, kas ir par 92 procentiem mazāk nekā sākotnēji tika aprēķināts. No visām jaunajām dalībvalstīm Latvijai izdevies panākt vislielāko lauksaimniecības produktu lieko krājumu soda maksājuma samazinājumu, jo Igaunijai, piemēram, lieko krājumu maksājuma summa samazināta par 28% un sastāda 6,7 milj. eiro, bet Lietuvai samazinājums sastāda 81% un maksājuma summa noteikta 3,09 milj. eiro. „Nosakot liekos lauksaimniecības produktu krājumus Latvijai, EK nevarēja neņemt vērā faktu, ka Latvija kā jaunā ES dalībvalsts ļoti strauji attīstās, tāpēc nav vērtējama krājumu attīstība pēc klasiskās metodes kā iepriekšējās ES paplašināšanās reizēs. Tas bija mūsu svarīgākais arguments. EK, izvērtējot lauksaimniecības produktu krājumus un nosakot liekos krājumus, ņēma vērā valsts ekonomiskās attīstības tempus kopumā. Tāpat, pēc ZM lūguma, tika izvērtēti atsevišķi produktu ražošanas nozaru un tirdzniecības attīstības tempi, kā arī produktu savstarpējās aizvietojamības iespējas. Rezultātā tika koriģēta un apstākļiem pielāgota lieko krājumu aprēķinu metode, kas deva Latvijai lieko krājumu maksājuma apjoma samazinājumu,” paskaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Sākotnēji Latvijai liekie krājumi tika aprēķināti 19 produktu veidiem, taču šobrīd liekie krājumi Latvijai noteikti vairs tikai trim produktu veidiem. Tiem noteikts šāds lieko krājumu maksājums: liellopu gaļai – 995 tūkstoši eiro, vīnam – 204 tūkstoši eiro un ķiplokiem – 53 tūkstoši eiro. „Latvijai soda naudas samazinājums par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem ir pozitīva ziņa, bet jaunajām dalībvalstīm vēl tiek dota iespēja konsultēties līdz šī gada 6.oktobrim”, norāda zemkopības ministrs.