Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums publicējis nākotnes ātrgaitas vilciena zīmola dizaina konceptu.

Ņemot vērā, ka šis būs pirmais pilnībā elektrificētais vilciens, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vizualizācijās, kas balstītas uz vispārēju ātrvilciena modeli, iekļautas šī transporta līdzekļa galvenās priekšrocības.

2021. gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi veicināt vilciena kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem, tādēļ arī Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS turpina skaidrot ātrgaitas vilciena priekšrocības un iespējamos dizaina koncepta virzienus, ļaujot ikvienam iztēloties, kā nākotnē varētu izskatīties vilciens.

Noslēgts līgums par Rail Baltica lidostas mezgla būvuzraudzību  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu...

“Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu,” stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu.”

FOTO: Rail Baltica būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā 

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums...

Iedvesma konceptam rasta no elementa, kas savieno visas trīs Baltijas valstis – Baltijas jūras. Saule, jūra un smiltis ir atspoguļotas vilciena modeļa krāsu gammā. Šis virtuālais dizaina koncepta modelis ir radīts, iedvesmojoties no modernākajiem ātrgaitas vilcieniem Eiropā un citviet pasaulē.

Standarta klasē vilcienu veidos 8 vagoni, katrā no tiem paredzot 70 sēdvietas. Vilcieni būs aprīkoti ar bezvadu internetu, USB pieslēgvietu, uzlādes punktiem un ekrāniem, kuros tiks atspoguļota aktuālā brauciena informācija. Savukārt, pirmās klases vagoni līdzīgi kā lidmašīnās sniegs pasažieriem lielāku komforta līmeni, piemēram, ir paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem. Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem, lai ceļojuma laikā iegādātos dzērienus un uzkodas. Dzelzceļa pieejamība visiem Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanās iespēju ar vilcienu visiem neatkarīgi no ceļojuma mērķa, plānoti arī atsevišķi velo un bagāžas nodalījumi, savukārt, lai ceļošana būtu vēl ērtāka darījumu un atpūtas braucieniem, pasažieriem būs iespēja reģistrēt bagāžu savienojumos ar lidostām.

Rail Baltica ātrvilcienos būs paredzēta īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī izveidota ratiņ krēsliem domāta ieeja un prioritāšu sēdvietas senioriem. Vilcienu labierīcības tiks aprīkotas ar bērnu pārtinamo galdu. Arī mājdzīvnieki varēs ceļot kopā ar saimniekiem visos Rail Baltica maršrutos.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica būs pirmais ātrgaitas vilciens Baltijas valstīs, drošības aspekts ir īpaši svarīgs. “Vilciens tiks aprīkots ar ugunsdrošības sistēmām, tostarp dūmu detektoriem, ugunsdzēšanas ierīcēm, videonovērošanas sistēmu, vadītāju uzraudzības sistēmu, kā arī ārkārtas izsaukuma pogu, kuru pasažieri varēs izmantot, lai sazinātos ar vilciena darbiniekiem. Mēs plānojam vilcienu dizainu konceptu atbilstoši augstākajiem ergonomikas un komforta standartiem,” noslēdz Žans-Marks Bedmārs, RB Rail AS Sistēmu un Operāciju Departamenta vadītājs.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir veikusi pirmo "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmas "Starlink" testēšanu "Airbus A220-300" lidmašīnā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pirmo interneta pieslēguma testu "airBaltic" veica uz zemes lidsabiedrības bāzē Rīgā, un savienojuma sistēma tika testēta ar pilnu lidmašīnas salonu, kurā atradās "airBaltic" un "Starlink" darbinieki.

"airBaltic" norāda, ka aviokompānijas mērķis ir aprīkot visu "A220-300" lidmašīnu floti ar interneta pieslēguma sistēmu "Starlink", nodrošinot ikvienam pasažierim iespēju visa ceļojuma laikā izmantot ātrgaitas internetu bez sarežģījumiem un reģistrācijas.

No brīža, kad pasažieri iekāps lidmašīnā, viņiem būs pieejams interneta savienojums, atzīmē "airBaltic" pārstāvji.

"SpaceX" interneta pieslēgums "Starlink" nodrošina ātrgaitas, platjoslas internetu vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē, un pagājušajā gadā sāka apkalpot komerciālās lidmašīnas ar ātrgaitas internetu lidojumu laikā, atzīmē "airBaltic".

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Igaunijas Platjoslas attīstības fonds (EBDF), kuru izveidojušas informācijas un tehnoloģijas sektora kompānijas, šonedēļ atklājis ātrgaitas interneta projekta EstWin galveno ēku, ziņo BBN.

EstWin projekta ietvaros visā valstī tiks izveidota ātrgaitas interneta infrastruktūra. Projekta mērķis ir savienot lauku rajonus ar optiskās šķiedras tīklu, nodrošinot tos ar piekļuvi ātrgaitas interneta pakalpojumiem. Paredzēts, ka projekts ļaus 98% Igaunijas mājsaimniecību, uzņēmumu un institūciju pieslēgties ātrgaitas interneta savienojumam ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s līdz 2015. gadam.

Ātrgaitas interneta infrastruktūras būvniecība sākotnēji tiks uzsākta 14 vietās Igaunijā, taču jau tiek organizēts konkurss par nākamo 18 valsts apdzīvoto vietu iekļaušanu ātrgaitas interneta infrastruktūrā.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 1,5 miljardi Igaunijas kronu (67,4 miljoni latu). Lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība (ES).

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Optimizējot valsts pārvaldi, taupīs uz sarunām, komandējumiem un dienesta auto, kā arī spiedīs ierēdņus lietot moderno tehnoloģiju iespējas.

To šodien, prezentējot valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas projektu solīja Valsts kanceleja. Pēc valsts pārvaldes optimizēšanas tā varētu veidot 8 – 10 % no strādājošo skaita līdzšinējo 14 % vietā."Šis dokuments, kas apstiprināts 31. marta MK sēdē, ir atvērts sabiedriskām diskusijām un gaidīsim priekšlikumus līdz 1. maijam. Jaunais plāns vērsts uz to, lai veicinātu birokrātijas norietu un uzņēmējdarbības saullēktu," teica VK direktore Gunta Veismane.

Turklāt taupības režīms attieksies arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un jo īpaši uz to dibinātajiem meitasuzņēmumiem, kuri līdz šim grima tā dēvētajā korupcijas riska zonā. Izmaiņas skars arī valsts sekretārus, kam būs atļauti maksimums divi vietnieki, taču valsts sekretāriem vairs nepienāksies savs birojs. Arī departamentu direktoriem un nodaļu vadītājiem nāksies iztikt bez vietniekiem. Nodaļu optimālais darbinieku skaits ir septiņi, bet departamentos - 15 cilvēki.

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS apstiprinājis inženierpakalpojumu sniedzējus dzelzceļa sistēmu elektroapgādes apakšsistēmu ieviešanai.

Starptautiskā publiskā iepirkuma ietvaros, kuru organizēja RB Rail AS, 23. aprīlī parakstīts līgums ar uzņēmumu apvienību, ko veido DB Engineering & Consulting GmbH; IDOM Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U. un Italferr S.p.A. ar kopējo līguma summu 23,2 miljonu eiro apmērā.

"Šis ir nozīmīgs Rail Baltica globālā projekta atskaites punkts," saka Marks Filipe el Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis. "Līdz ar šī līguma parakstīšanu mēs uzsākam darbu pie viena no vissarežģītākajiem dzelzceļa elektrifikācijas projektiem Eiropā. Standarta ātrgaitas vilcienu elektrifikācijas projektu garums mēdz sasniegt 300km, kamēr Rail Baltica projekta ietvaros mēs nodrošināsim elektroapgādi 870km garai ātrgaitas dzelzceļa līnijai. Rail Baltica energoapgādes apakšsistēmas izstrāde vienotā veidā mums ļaus pilnībā nodrošināt drošības un savienojamības prasības, kā arī maksimāli izmantot visas mēroga ekonomijas sniegtās priekšrocības".

Ķīna satiksmei atklājusi pasaulē garāko ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savieno galvaspilsētu Pekinu ar valsts dienvidos esošo Guandžou. Jaunā dzelzceļa līnija uz pusi samazinās laiku, kas nepieciešams, lai mērotu attālumu starp abām pilsētām.

Jaunā ātrgaitas dzelceļa līnija ir 2,3 tūkstošus kilometru gara un paredzēts, ka vilcieni pa to kursēs ar 300 kilometru stundā lielu ātrumu, tādējādi ceļš no galvaspilsētas uz dienvidu Ķīnas reģionālo ekonomikas centru, ilgs astoņas stundas. Pirms jaunās līnijas uzbūvēšanas ceļojums ar vilcienu starp abām pilsētam ilga divdesmit stundas. Ķīnas Dzelzceļa ministrija pavēstījusi, ka pa jauno ātrgaitas līniju dienā kursēšot 150 vilcienu sastāvi.

Ķīna veikusi pamatīgas investīcijas savā ātrgaitas dzelzceļu līniju tīklā. Tomēr to vajājušas dažādas neveiksmes. Aizvadītajā gadā notika ātrvilciena avārija, kurā dzīvību zaudēja 40 cilvēki, bet vēlāk saistībā ar korpuciju no amata tika patriekta augsta ranga Ķīnas Dzelzceļa ministrijas amatpersona.

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Sociālā tīkla Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs iecerējis panākt interneta pieejamību visiem septiņiem miljardiem zemeslodes iedzīvotājiem. Šo ieceri plānots sasniegt ar lielāko mobilo tehnoloģiju kompāniju palīdzību

M. Cukerbergs izplatītā paziņojumā norāda, ka šobrīd tikai 2,7 miljardiem cilvēku – jeb vienai trešajai daļai no pasaules iedzīvotāju skaita – ir pieeja internetam. Savukārt interneta lietotāju skaits aug lēni – par 9% gadā.

Lai šo situāciju mainītu, Facebook kopā ar tādiem partneriem kā Ericsson, MediaTek, Nokia, Opera, Qualcomm un Samsung iecerējis izstrādāt kopējus projektus, dalīties zināšanās un «mobilizēt nozari un valdības», lai palielinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejams internets. M. Cukerbergs norāda, ka minētajām kompānijām ir ilga sadarbības vēsture ar mobilajiem operatoriem un tās varēs uzņemties vadošas lomas iniciatīvā, kurai pievienosies nevalstiskās organizācijas, akadēmiķi un eksperti. Facebook virzītais projekts nosaukts par Internet.org.

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040. gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040. gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

"Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā Latvijā to cilvēku īpatsvars, kas nekad nav lietojuši internetu, veidoja gandrīz trešdaļu jeb 28,9%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati saistībā ar Digitālās programmas Eiropai (Digital Agenda for Europe) izpildi.

Dati attiecas uz 16 līdz 74 gadus veciem iedzīvotājiem.

Tie liecina, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šādu cilvēku īpatsvars pērn sasniedza 26,3%. Lietuvā šādu cilvēku īpatsvars bija lielāks nekā Latvijā - 35,5%, savukārt Igaunijā tas bija mazāks - 22,2%.

Dati, kas ietver arī ES neiekļautās Eiropas valstis, liecina, ka sliktākā situācija pērn bijusi Turcijā, kur nekad internetu nelietojušo cilvēku īpatsvars sasniedza 58,4%, savukārt labākā situācija bija Īslandē, kur tādu bija tikai 4,9%.

Salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā pērn nedaudz samazinājies šādu cilvēku skaits - 2009.gada dati liecina, ka internetu nekad nav lietojuši 31,5% iedzīvotāju.

Iespēja Latvijas iedzīvotājiem pēc vairākiem gadiem iesēsties ātrgaitas vilcienā un ar to no Rīgas dažās stundās nokļūt Varšavā, Berlīnē vai citā iecerētā Rail Baltica maršruta pilsētā var palikt sapņu līmenī, ja Latvija steigšus neveiks savus mājasdarbus un nesāks apgūt dzelzceļa koridora izveidei atvēlēto Eiropas naudu.

Latvija pagaidām nav izmantojusi ne santīma, raksta Diena. Valsts čammāšanās Rail Baltica dzelzceļa koridora virzībā krietni sakaitinājusi Eiropas Komisiju (EK), kas ar bažām raugās uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu, viņaprāt, ir lielāka prioritāte par dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību.

Ja atbildīgā Satiksmes ministrija līdz šā gada vidum reāli nerīkosies naudas apguvē, tad Latvija šo finansējumu var zaudēt, un tādējādi valsts būtiski iedragās savas izredzes tikt pie citas Eiropas naudas transporta jomā.

Rail Baltica projekta koordinators Pāvels Telička neseno vizīšu laikā Latvija paziņojis, ka Igaunija ir izpildījusi savas apņemšanās attiecībā uz projekta pirmo posmu – modernizējusi līnijas un pa atjaunotajām sliedēm jau var braukt ar 120 km/h. Lietuva savukārt ir sākusi darbus un izmantojusi 5% finansējumu.

Mobilais telefons un fotoaparāts ir ierīces, ko visbiežāk savā ceļasomā liek Latvijas iedzīvotāji. Dodoties ārpus valsts, mobilo telefonu līdzi ņem 96%, bet foto kameru – 82% Latvijas Mobilā Telefona (LMT) aptaujas dalībnieku. Katrs otrais ceļojuma laikā ir izmantojis internetu mobilajā telefonā. Pēdējā pusgada laikā LMT klientu izmantotais datu apjoms ārvalstīs ir trīskāršojies.

Vairāk nekā 300 tūkst. LMT klientu internetu tālrunī lieto ik dienu, arī atrodoties ārvalstīs, norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Internetu mobilajā telefonā ceļojuma laikā ir lietojuši 45% respondentu. Teju katrs ceturtais jeb 23% respondents ārvalstīs internetu tālrunī izmantojis e-pasta lasīšanai un navigācijai. Retāk jeb 17% aptaujas dalībnieku ceļojumu laikā internetu mobilajā tālrunī lietojuši, lai sērfotu sociālajos tīklos, bet 15% to darījuši darba vajadzībām un 12% aktuālo ziņu lasīšanai.

15% aptaujāto norāda, ka noteikti izmantos mobilo internetu sava ceļojuma laikā, 26% to plāno darīt, ja būs pieejams bezmaksas WiFi, bet 25% – ja būs nepieciešamība.

Vērojot pēdējā laika plašsaziņas līdzekļos izplatītās ziņas, nākas secināt, ka, no vienas puses, iedzīvotāji visādā veidā tiek mudināti izmantot e-pakalpojumus – gan solot papildu ērtības un ietaupītu laiku, gan samazinot iespējas nokārtot lietas citādāk (piemēram, paaugstinot samaksu par darījumiem skaidrā naudā). Un te nu jācitē nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kuri liecina, ka 23% aptaujāto vispār nelieto internetu. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem internetu nelietojot 22% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – vairāk nekā puse aptaujāto jeb 55%.

Tas, ka tik liela un aktīva sabiedrības grupa nelieto internetu, nozīmē to, ka ir pāragri atteikties no tradicionālajiem informācijas kanāliem un arī pakalpojumiem. Turklāt, arī analizējot citus šī pētījuma rādītājus, jāsecina, ka gados vecākā iedzīvotāju grupa darbā ar internetu jūtas samērā nedroši. Piemēram, no tiem, kuri ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem un izmanto internetu, 48% aptaujāto atzina, ka jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā. Tiesa, minētās vecuma grupas pārstāvji biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie norādīja, ka nav kļuvuši par krāpšanas upuri internetā. Te gan jāpiebilst, ka arī tie, kuri šajā grupā izmanto internetu, dara to mazāk intensīvi nekā gados jaunāki respondenti.

2008.gada laikā internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm lietoja 62% uzņēmumu, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk kā 2007.gadā.

58% no visiem uzņēmumiem internetu izmantoja informācijas iegūšanai, 56% - veidlapu lejuplādēšanai, bet katrs otrais uzņēmums to lietoja aizpildīto veidlapu iesniegšanai (50%). 40% uzņēmumu internetu izmantoja pilnai elektroniskai sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt katrs desmitais uzņēmums internetu lietoja piedāvājumu iesniegšanai elektroniskajā iepirkumu sistēmā (e-iepirkumi) (9.5%).

2009. gada janvārī 93% uzņēmumu savā darbībā lietoja datoru, bet internetu - 86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2009.gada sākumā veiktā apsekojuma rezultāti.

2009. gada janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija mājas lapa, sasniedza 42%.

Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk fiksēto interneta pieslēgumu aizstāj ar mobilo internetu, lai varētu arī ārpus darbavietas vai mājās elastīgi izmantot interneta pakalpojumus, liecina mobilā sakaru operatora Bite Latvija sniegtie dati.

Bites grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Natalja Rodionova Db paskaidroja, ka šī tendence ir īpaši aktuāla attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu un darba lietu kārtošanu pēc darbalaika, jo visintensīvāk mobilais internets tiek lietots vakara stundās no plkst. 21:00 līdz 23:00.

Bite Latvija arī informē, ka gada laikā Bites mobilā interneta lietotāju skaits pieaudzis četras reizes. Turklāt ir vērojama interesanta sakarība, ka Jūrmalas reģionā mobilā interneta lietotāju skaits strauji pieaug vasaras sezonā.

Bite Latvija informācija liecina, ka mobilo internetu Vodafone Mobile Connect izmanto plašs Latvijas iedzīvotāju spektrs. Jaunākais reģistrētais Bites mobilā interneta lietotājs ir 17 gadus vecs, savukārt, vecākajam ir 81 gads. Šeit gan jānorāda, ka gados jauno lietotāju skaits var variēt, jo mobilo internetu, tāpat kā fiksēto, izmantojot īpašu modemu, var lietot visi ģimenes locekļi.