Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojumu ietekmē aviosabiedrības sasniegtie rezultāti.

Šorīt intervijā LNT rīta raidījumā 900 sekundes Gauss skaidroja, ka viņa algas apmērs mainās, jo to veido gan pamata alga, gan mainīgā algas daļa, kuras apmēru ietekmē dažādu izvirzīto rezultātu sasniegšana, piemēram, aviosabiedrības punktualitāte. Pērn atalgojums mazliet samazinājies.

Gausa amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss pagājušajā gadā par darbu airBaltic saņēma 844 048 eiro. Gadu iepriekš viņa alga sasniedza 935 225 eiro.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš paudis, ka Satiksmes ministrija pēc auditorkompānijas KPMG Baltics atzinuma saņemšanas par lidsabiedrības airBaltic valdes darba izvērtējumu varētu vērtēt arī aviokompānijas vadītāja Gausa atalgojuma atbilstību padarītajam.

Eiropas aviopārvadājumu tirgū izdzīvos tie, kuri būs ātrāki un kustīgāki, un te Latvijas aviosabiedrībai airBaltic ir lielas priekšrocības, jo airBaltic var operatīvi un ātri optimizēt izmaksas, sacīja investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

«Tādas aviosabiedrības kā Air France vai Alitalia, ņemot vērā savas tradīcijas un likumdošanu, arodbiedrības un daudzas citas nianses, nespēj samazināt izdevumus tik ātri un, iespējams, nespēj to izdarīt vispār,» sacīja Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka galvenais jautājums ir par airBaltic attīstības sabalansētību, norādot, ka Baltijas valstīs kopā ir aptuveni 6,5 miljoni iedzīvotāju. Rīgas lidosta vien apkalpo piecus miljonus pasažieru gadā, airBaltic - 3,2 miljonus pasažieru gadā.

«Šī proporcija ir ļoti liela uz Latvijas un pat Baltijas iedzīvotāju skaita fona. Skaidrs, ka šeit nav tik daudz un tik bagāti cilvēki, lai viņi lidotu tik bieži un lai aviosabiedrības izaugsmi varētu balstīt tikai uz Baltijas valstu pasažieriem. Tāpēc tranzītpasažieru plūsmas apkalpošanas modelis, izmantojot izdevīgo Rīgas lidostas atrašanās vietu, ir loģisks. Jautājums par to, kādā proporcijā un uz kādiem noteikumiem. Šajā ziņā iepriekšējam airBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam bija nereālas ilūzijas un lielas kļūdas, kas radīja milzu zaudējumus,» skaidroja Krastiņš.

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

Latvijas tiesām, Satiksmes ministrijai un konkurenci regulējošām iestādēm jāvērtē, vai Bertolta Flika rīcība nerada daudzas problēmas daļēji valstij piederošai aviosabiedrībai airBaltic.

To Db. Lv sacīja lidsabiedrības Lufthansa Baltijas valstu reģiona vadītājs Matias Hince. Viņš uzskata, ka valstij daļēji piederošās lidsabiedrības padomei jālemj, vai airBaltic prezidents, paralēli uzsākot lidojumus ar savu aviokompāniju, rīkojas airBaltic interesēs. Līdzīgs gadījums Eiropas vai pasaules aviosabiedrību vadītāju praksē viņam nav zināms.

M. Hince norāda trīs būtiskas jomas, kuras, viņaprāt, šajā gadījumā būtu jāizvērtē: vai valsts aviosabiedrības vadītāja, kas ir arī savas privātās aviosabiedrības īpašnieks, rīcībā nav saskatāms interešu konflikts, vai neiestājas konkurences tiesības pārkāpjošs stāvoklis, jo nevar izslēgt, ka dominējošās lidsabiedrības un ar to saistītās aviosabiedrības aktivitātes tiek saskaņotas, un, treškārt vai nerodas satiksmes tiesību pārkāpjoša situācija lidojumiem ārpus Eiropas Savienības robežām (piemēram, Maskavu), jo jaunajai Bertolda Flika aviosabiedrībai pašlaik nav līdzīpašnieku Lietuvā līdz ar to nav arī tiesību no šīs lidostas lidot uz valstīm, kas nav ES sastāvā.

airBaltic padome ir pagarinājusi līgumu ar Martinu Gausu, viņa atalgojums netiks samazināts, neatkarīgi no lidsabiedrības rezultātiem, tomēr «veiksmes gadījumā» paredzēti bonusi

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome ir pagarinājusi līgumu ar Martinu Gausu, airBaltic izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju, līdz 2014.gada 31.martam. Martins Gauss kļuva par airBaltic izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju 2011.gada 1.novembrī, un tobrīd līgums tika noslēgts uz divpadsmit mēnešiem. Db.lv jau rakstīja, ka M. Gauss ir vislabāk atalgotā amatpersona ar vidēji 19 500 latiem mēnesī. Tas ir arī vairāk nekā saņem Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras alga ir nepilni 25 tūkst. eiro, kamēr M. Gausa alga, pārrēķinot eiro, ir teju 28 tūkst. eiro un līdz ar to nav mazāka kā savulaik bijušajam airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam. «Martina Gausa algu lidsabiedrības rezultāti neietekmē, bet ar viņu noslēgtajā līgumā ir paredzēti nelieli bonusi, ja lidsabiedrības rezultāti tiek sasniegti labāki nekā plānots,» Db.lv sacīja airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Ja nacionālajā aviokompānijā airBaltic iesaistītos arī Lietuva un Igaunija, akciju kontrolpaketei vajadzētu palikt Latvijai, saglabājot 50% plus vienu daļu, intervijā Latvijas Televīzijā sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par visas aviokompānijas pārdošanu.

Kā sacīja Matīss, airBaltic ir nepieciešams paplašināties, attīstīt maršrutu loku, nepieciešamas jaunas lidmašīnas. Kā uzskata satiksmes ministrs Latvijas valstij nevajadzētu tajā ieguldīt naudu, tādēļ vai nu nepieciešams piesaistīt stratēģisko investoru, vai atrasts reģionālos sadarbības partnerus, lai padarītu airBaltic par reģionālo aviosabiedrību.

Patlaban esot tikai ideja par reģionālas aviosabiedrības veidošanu un konkrētas sarunas nav bijušas.

Kā ziņots, Matīss paziņojis, ka airBaltic varētu izveidot par vienotu Baltijas aviokompāniju, ja tās daļas iegādātos Lietuva un Igaunija. Matīss sacījis, ka Lietuvas un Igaunijas valdības ir ieinteresētas iespējā apvienot aviācijas sektorus, bet Latvijas valdība ir gatava pārdot airBaltic daļas Baltijas valstu valdībām vai privātiem investoriem.

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

«Valstis saredz vairāk iespēju uzlabot savu bilanci uz aviopasažieru rēķina, un 2012. gadā tiks ieviesta emisiju tirdzniecības sistēma, palielināsies aviopasažieru nodevas vairākās valstīs, kā arī tiks ieviestas jaunas drošības nodevas citās valstīs,» savās prognozēs 2012. gadam izsakās Latvijas lidsabiedrība airBaltic.

Tāpat Latvijas lidsabiedrība paredz, ka Ppašreizējā eirozonas krīze mazina patērētāju vēlmi nākamajā gadā doties ceļojumos, tāpēc ir paredzams, ka nākamgad samazināsies rezervēto lidojumu skaits.

Tiek prognozēts arī tas, ka eirozonas krīze sadārdzinās dolāra izmaksas Eiropas aviosabiedrībām, kas lielu daļu savu rēķinu apmaksā dolāros.

Tāpat airBaltic prrognozē, ka nākamgad aviosabiedrības visā pasaulē centīsies maksimāli palielināt savus ienākumus, vairojot papildieņēmumus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. «Klientiem būs pieejams plašāks pakalpojumu un jauninājumu klāsts, sākot no apmaksāta interneta pieslēguma lidojumu laikā līdz, iespējams, tādiem eksperimentiem kā nekustamā īpašuma pārdošana lidojuma laikā, kā arī daudz kas cits,» teikts airBaltic prognozēs 2012. gadam.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Japānā, Jaunzēlandē un Austrālijā notikušo dabas katastrofu dēļ Austrālijas aviosabiedrība Qantas Airways sagaida būtisku ienākumu samazināšanos, vēsta BBC. Qantas Airways pārtrauks vairākus lidojumus vai samazinās to apjomus, galvenokārt maršrutos no Austrālijas uz Japānu un Jaunzēlandi.

Pieprasījums pēc ceļošanas uz Japānu ir krities kopš 11. marta zemestrīces Japānā. «Nekad nav bijis tāda laika, kad pasaule saskartos ar tik daudzām kataklizmām, kuras ir spēcīgi ietekmējušas Qantas grupas finanses,» skaidroja Alans Džoiss (Alan Joyce), Qantas galvenais izpilddirektors. Dabas katastrofas Qantas Airways izmaksās 140 miljonus ASV dolāru.

Papildus dabas katastrofām aviosabiedrības visā pasaulē cieš arī no pieaugošās naftas cenas, ko ietekmē nemieri un karadarbība Lībijā, kā arī citās Tuvo austrumu valstīs. «Pamatīgs pasaules naftas cenu pieaugums ir visnopietnākais izaicinājums, ar ko kopš globālās finanšu krīzes saskaras Qantas,» stāstīja aviosabiedrības izpilddirektors.

Investīciju baņķieru sabiedrība Prudentia patlaban turpina runāt ar visiem potenciālajiem investoriem, kuri iepriekš ir izrādījuši interesi par aviosabiedrības airBaltic iegādi, sacīja Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

«Līdz šim esam bijuši atvērti proaktīviem investoru piedāvājumiem, kas ir izteikti agrāk. Brīdī, kad valdība atguva kontroli pār uzņēmumu, nopietni tirgus spēlētāji saprata, ka airBaltic atkal ir drošās rokās un var runāt par tālāku nākotni. Iespējams, ka bija arī tādi investori, kas cerēja ar valdību kaut ko ātri sarunāt. Visi interesenti tika uzklausīti, turpinām uzklausīt un neviens nopietns investors nav ticis atraidīts, bet līdz šim izteiktie piedāvājumi nav bijuši tik gatavi un līdz galam izstrādāti,» intervijā Nozare.lv sacīja K. Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ir bijušas sarunas ar Turkish Airlines un šīs sarunas joprojām turpinās. Tāpat martā bija vizīte Persijas līča valstīs, bija tikšanās ar trīs aviosabiedrībām - Qatar Airways, Ettihad un Emirates Airlines.

Jaunā drošības nodevas iekasēšanas kārtība zemo cenu aviokompānijas Ryanair pasažieriem ieviesta bez īpašiem starpgadījumiem. Lidosta strādā arī pie papildu iespējām veikt drošības nodevas apmaksu, atzīst starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Aldis Mūrnieks.

«Šobrīd esam apkalpojuši jau gandrīz tūkstoti Ryanair pasažieru, uz kuriem attiecas jaunā kārtība par drošības nodevas apmaksu. Pasažieri ar izpratni uztver izmaiņas – ārvalstu ceļotāji samaksu veic jau ielidojot Rīgā, kas ļauj izvairīties no papildu neērtībām mājupceļā. Savukārt ceļotāji no Latvijas savlaicīgi interesējas par jauno kārtību, zvanot uz lidostas informatīvo tālruni. Pirmajās divās nedēļās neesam novērojuši īpašus starpgadījumus, kas būtu saistīti ar jauno kārtību,» norāda A. Mūrnieks.

A. Mūrnieks arī apliecināja, ka lidosta šobrīd strādā pie papildu iespējām veikt drošības nodevas apmaksu. Tiek plānots, ka jau februāra sākumā samaksāt drošības nodevu varēs lidostas interneta vietnē un izmantojot mobilo telefonu pakalpojumu Mobilly, savukārt aprīļa sākumā paredzēts lidostā izvietot pašapkalpošanās kioskus.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas 50% kapitāla daļu nonākušas Bahamu salās reģistrētas kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited īpašumā.

«Rīga neapšaubāmi ir lielākais tranzīta mezgls Baltijā, jo īpaši pateicoties Lidostas Rīga darbībai. Eiropā Rīgas lidostas izaugsme būtu salīdzināma ar Bukarestes lidostu Rumānijā.»

To 2011. gada Starptautiskajā aviācijas konferencē, ko rīko North Hub Riga, sacīja Eiropas transporta komisāra Sīma Kallasa kabineta viceprezidents Margus Rahuoja.

Viņš norāda, ka lidostas Rīga attīstība pēdējo sešu gadu laikā ir vērā ņemama - pasažieru skaits ir pieaudzis no 1,8 milj. 2004. gadā līdz gandrīz 5 milj. pērn. «Nozīmīgs lidostas Rīga izaugsmes faktors bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un airBaltic darbība, kas nodrošina vairāk nekā 70% lidostas Rīga pasažieru apkalpošanu. Tā kā Eiropas Savienības prioritāte aviācijas jomā ir nodrošināt Austrumu un Rietumu gaisa telpas savienošanu, ietverot arī ES kaimiņvalstis, es ar interesi vērošu, kā airBaltic ar šo izaicinājumu tiks galā,» sacīja M. Rahuoja.

Britu lidsabiedrība Flybe izskata iespēju paplašināties ne vien Igaunijā, pārņemot Estonian Air daļas, bet arī Latvijā un Lietuvā, citējot Somijas laikrakstu Kauppalehti, vēsta BBN. Tikmēr airBaltic nedz apstiprina, nedz noliedz britu kompānijas iespējamo interesi par Latvijas nacionālo aviopārvadātāju.

Flybe un Estonian Air pašlaik veic pārrunas par iespējamo Igaunijas aviosabiedrības pārņemšanu, pavēstījuši Flybe pārstāvji. Jau ziņots, ka Estonian Air nonākusi finanšu grūtībās un gaida Eiropas Komisijas atļauju Igaunijas valdībai piešķirt līdzekļus nacionālajai aviosabiedrībai.

Arī Latvijas valdība piešķīrusi finansējumu savas nacionālās lidsabiedrības glābšanai, un EK informējusi par padziļinātas izmeklēšanas uzsākšanu sakarā ar, iespējams, nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu aviokompānijai airBaltic. Jau iepriekš vēstīts, ka airBaltic meklē iespējas piesaistīt investoru. Tādējādi gan Igaunijas, gan Latvijas valdība ir gatavas pārdot savas daļas attiecīgi Estonian Air un airBaltic.

Valdība šodien kārtējo reizi lems par finanšu grūtībās nonākušās Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Jauns aviokompānijas vadītājs varētu tikt meklēts, piesaistot personāla atlases kompāniju, informē laikraksts Diena.

AirBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS pieder 47,2% airBaltic akciju) pēc vairākiem sarunu raundiem pagājušās nedēļas nogalē tomēr piekrita pildīt prasības, ko valdība augustā izvirzīja airBaltic glābšanai. Abu pušu juristi nedēļas nogalē un vakar vēl turpināja saskaņot virkni detaļu, kas skar gan airBaltic finansēšanu, gan pārmaiņas, kas saistītas ar valdības prasību izpildi, vēsta Diena.

Tas norāda, ka uzņēmuma pamatkapitālā valsts (pieder 52,6% akciju) ieguldījums varētu būt ap 30 miljoniem latu, līdzīgu summu ieguldītu arī BAS. Kamēr visas vienošanās detaļas nav saskaņotas, pastāvot arī versija par jaunas nacionālās aviosabiedrības izveidi.

Austrālijas patruļlidmašīna Orion ir pamanījusi aizdomīgus objektus Indonēzijas Javas jūras rajonā, kur tiek meklēta svētdien pazudusī zemo cenu aviosabiedrības Air Asia pasažieru lidmašīna ar 162 cilvēkiem, pirmdien paziņoja Indonēzijas armijas pārstāvji.

Aizdomīgie objekti atrasti apmēram 1100 kilometrus no vietas, kur lidmašīna Airbus A320-200 atradās, kad tās piloti pēdējoreiz kontaktējās ar aviācijas dispečeriem. Vēl nav zināms, vai šie objekti ir pasažieru lidmašīnas atlūzas.

Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Indonēzijas gaisa spēkiem, ziņoja, ka ir atrasti degvielas plankumi. Speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai šos plankumus atstājusi šī lidmašīna vai citi transportlīdzekļi, piemēram, kuģi.

Jau ziņots, ka lidmašīna Airbus A320-200 svētdienas rītā pazuda virs Javas jūras stundu pēc tam, kad tā bija pacēlusies no Surabajas lidostas Indonēzijā un devusies uz Singapūru. Drīz pēc pacelšanās apkalpe lūgusi atļauju lidot lielākā augstumā nekā paredzēts lidojuma plānā, lai izvairītos no sliktiem laika apstākļiem.

Šā gada svarīgākie notikumi aviācijas nozarē, pēc aviokompānijas airBlatic domām, ir Īslandes vulkāna pelnu mākonis, aviosabiedrību konsolidācija un Eiropas vienotā gaisa telpa.

Vulkāna pelnu mākonis izraisījis lielākos gaisa satiksmes traucējumus Eiropas aviācijas vēsturē, ietekmējot ceļojumu plānus miljoniem pasažieru. Vulkāna pelnu mākoņa izraisītā krīze parādījusi, ka nepieciešama labāka koordinācija.

Eiropas Savienības ministri vienojušiess, ka jāpaātrina Eiropas vienotās gaisa telpas izveide. Tā samazinātu lidošanu pa apkārtceļiem, kuros tiek tērēts vairāk degvielas un kas palielina negatīvo ietekmi uz vidi

Aviosabiedrības arī turpinot meklēt iespējas vēl vairāk samazināt izmaksas un izmantot ieguvumus no lielāka apjoma biznesa. Apvienošanās process notiek tādās aviosabiedrībās kā British Airways/Iberia, United/Continental, Olympic/Aegean.

Neraugoties uz daudzajām traģēdijām, gaisa satiksme joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Saskaņā ar Austrālijas patērētāju aviācijas datiem, pērn pasaules aviokompānijas 34 miljonos lidojumu pārvadājušas 3,6 miljardus pasažieru, atsaucoties uz AirlineRatings.com vēsta Business Insider.

Izvērtējot 407 aviopārvadātājus visā pasaulē, AirlineRatings.com apkopojis 20 drošākās aviosabiedrības, kas vērtētas gan pēc reputācijas, gan avāriju un mirstības datiem u.c. parametriem.

Zemo cenu pārvadātāji, piemēram, JetBlue, Virgin America, EasyJet netika vērtēti, jo tika uzskatīti par atsevišķu rangu.

Parīzes Tirdzniecības tiesa ir likusi Lielbritānijas tiešsaistes tūrisma aģentūrai «lastminute.com» izbeigt Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» biļešu pārdošanu bez šīs aviosabiedrības piekrišanas, kā arī nosodījusi šādu praksi kā «parazītismu».

«Izmantojot «Ryanair» datubāzi,» «lastminute.com» un tās Francijas operācija «Lmnext FR» «ir veikušas parazītisma aktu,» teikts tiesas lēmumā, kas datēts ar 20.martu un kura kopiju ieguvusi ziņu aģentūra AFP.

«Ryanair» savā paziņojumā apsveica šo tiesas lēmumu, kas liek izbeigt aviokompānijas vietnes «izmantošanu par brīvu» bez tās piekrišanas.

«Ryanair» preses sekretārs Robins Kīlijs paziņoja, ka aviokompānija aicina patērētājus «izvairīties no tādiem datu kopētājiem kā «lastminute» un reģistrēties tieši «Ryanair» vietnē – vienīgajā vietā, kur atrodamas vislētākās «Ryanair» biļetes».

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad «Ryanair» ieviesa ierobežojumus tās vietnes izmantošanā. Starp šiem ierobežojumiem ir aizliegums tūrisma aģentūrām pirkt «Ryanair» reisu biļetes no šīs vietnes.

«Laulība valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS), kas izrādījies neprognozējams un neuzticams partneris airBaltic pārvaldīšanā, jebkurā gadījumā ir jāšķir, jautājums ir tikai par veidu, kā to labāk darīt.»

To Db.lv sacīja labi informēts avots par airBaltic, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, valstij ir tikai divi ceļi, vai nu turpināt uzticēties, ka BAS ir godprātīgs partneris un izrādīs pretimnākšanu, taču tā kā pēdējie notikumi par šādām sadarbības iespējām neliecinot, valstij airBaltic akcijas no BAS ir jāatpērk. Protams, esot jācenšas sarunāt pēc iespējas zemāku darījuma summu, nevis BAS minēto 91 miljonu latu, tomēr airBaltic iegādes summa vēl automātiski nenozīmējot, ka par šādu summu papildus būs jākonsolidē valsts budžets. «Par šo darījumu ir jārunā ar Starptautisko Valūtas fondu, jo bez savas aviosabiedrības nav iespējama Rīgas lidostas attīstība, kas savukārt nozīmē, ka savā ekonomiskā attīstībā Latvija vēl vairāk atpaliks no pārējām Baltijas valstīm. Taču tā kā pasaules prakse liecina, ka valsts nav labs operators lidkompānijām, tad pēc airBaltic iegādes valstij ir jāsameklē profesionāls aviosabiedrības operators, tomēr nepieļaujot tās pašas kļūdas, ko savulaik ar BAS, kas nozīmē, ka akcionāru līgumam ir jābūt pareizi un valstij izdevīgi noslēgtam jau no paša sākuma,» tā DB avots.