Tiešsaistes aviobiļešu veikala Latvijā Lidot.lv apgrozījums pērn bijis 2,7 miljoni eiro, šodien informēja Lidot.lv pārstāvji.

Pēdējo piecu gadu laikā Lidot.lv uzrādījis apgrozījuma pieaugumu, katru gadu kāpinot to vidēji par 14%. Kopš 2010.gada, kad apgrozījums sasniedza 1,5 miljonus eiro, tas pieaudzis par 44%.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu audzis arī klientu skaits. 2010.gadā uzņēmums apkalpoja 4299 klientus. Savukārt aizvadītajā gadā Lidot.lv pakalpojumus izmantoja teju 8000 klientu. Uzņēmuma desmit gadu pastāvēšanas laikā tas ir otrs lielākais klientu skaits kopš 2008.gada, kad tika apkalpoti 9036 cilvēki.

Laika posmā no 2006.gada līdz 2014.gadam Lidot.lv mājaslapu apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni lietotāju. Pēdējā laikā vērojams lietotāju pieaugums, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Pēc Izraēlas tūrisma ministrijas informācijas, šogad novērots 27% pieaugums Izraēlas tūrismā, īpaši pateicoties kuplajam skaitam Francijas tūristu. Kopumā 2005.gada pirmajā pusgadā Izraēlu apmeklēja 864,814 tūristu, no kuriem 134,200 bija Francijas iedzīvotāji, kas ir par 28% vairāk nekā šajā laika posmā iepriekšējā gadā. Jūnijā Izraēlu apmeklēja 17, 862 tūristi, par 39% pārsniedzot 2004.gada jūnija rādītājus. Novērots ievērojams tūristu skaita pieaugums arī no ASV, Lielbritānijas un Krievijas. ASV tūristu skaits pieauga par 24%, līdz 221,768 tūristiem. Jūnijā Izraēlā ieradās 51,491 ASV tūrists. Gada pirmajos sešos mēnešos Izraēlu apmeklēja 72,628 britu tūristi, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2005.gadā Izraēlā ieradās par 18% vairāk Krievijas tūristi, kuru skaits sasniedza 29,516. Pieaudzis tūristu skaits arī no Vācijas, Brazīlijas, Polijas un Skandināvijas valstīm. Izraēlas tūrisma ministrijas pārstāvji tūristu skaita pieaugumu saista ar notikušo aviokompānijas El Al airline privatizāciju un aizliegumu samazināšanos lidojumiem uz un no ebreju valsts. Atvērta gaisa telpas politika ļauj palielināt tūristu skaitu no Francijas un citām pasaules valstīm. Papildus Izraēlas tūrisma attīstību veicinās arī Ķīnas nodomi pasludināt Izraēlu par vislabāko tūrisma galapunktu. Šis solis ļaus Izraēlai nodrošināt vīzu piešķiršanu ķīniešu tūristu grupām un organizēt tūrismu no Ķīnas uz Izraēlu. Šobrīd saistībā ar bažām, ka Ķīnas iedzīvotāji vēlēsies nelegāli uzturēties un strādāt Izraēlā, vienīgi biznesa tūristi ar īpašiem ielūgumiem var saņemt ieceļošanas atļauju šajā valstī.

Izraēlas bruņotie spēki gatavojas mobilizēt 30 tūkstošus rezervistu, lai, iespējams, veiktu sauszemes iebrukumu Gazas joslā. Tikmēr Gazas joslā piektdien plāno ierasties Ēģiptes premjers, lai mēģinātu rast pamiera iespējas starp Izraēlu un palestīniešu kustību Hamas.

Ēģiptes premjera vizītes laikā Izraēla piekritusi pārtraukt uguni, vesta Reuters. Ceturtdien turpinājās Izraēlas teritorijas apšaudīšana ar raķetēm no Gazas joslas. Divas raķetes nogāzās netālu no valsts komerciālās galvaspilsētas, kļūstot par pirmo uzbrukumu Telavivai pēdējo divdesmit gadu laikā. Raķešu triecieni pa Izraēlu līdz šim prasījuši trīs cilvēku dzīvību.

Tikmēr Izraēlas gaisa triecienu rezultātā gājuši bojā jau 19 palestīnieši, tostarp septiņi Gazas joslā valdošās kustības Hamas kaujinieki un 12 civiliedzīvotāji. Aculiecinieki stāsta, ka Izraēla uzsākusi bruņutehnikas savilkšanu pie Gazas robežas, tādējādi, iespējams, gatavojot sauszemes iebrukumu. Par šāda scenārija iespējamību licis noprast arī Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, norādot, ka Izraēla ir gatava «paplašināt Gazas operāciju».

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Latvijas Start Tel Aviv 2016 konkursā uzvar Ilze Zaharāne no CheeksUp; septembrī viņa dosies uz Izraēlu, lai iepazītos ar turienes startup ekosistēmu un mācītos no viņu pieredzes

Par iespēju doties pieredzes apmaiņas vizītē uz Izraēlu konkursa Start Tel Aviv 2016 ietvaros sacentās piecas sievietes – startup dibinātājas. Latvijas finālā piedalījās Ksenija Rostova no inSelly, Ilze Zaharāne no CheeksUp, Gunita Kuļikovska no Vividly, Sabīne Sipunova no Sorry as a Service un Egija Gailuma no Poker Art.

Konkursā uzvarēja Ilze Zaharāne no CheeksUp un balvā saņēma iespēju doties uz DLD Tel Aviv Innovation Festival Izraēlā, lai iepazītos ar citām sievietēm no dažādām valstīm, kuras arī strādā startup industrijā. «Esmu ļoti priecīga par iespēju braukt uz Izraēlu, jo tur CheeksUp vēl nav bijis, bet starptautiskā biznesa vidē kulturālā aspekta izpratne ir ļoti, ļoti svarīga, jo ir jāprot komunicēt. Un tas nozīmē, ka jāpazīst cilvēki, kā viņi domā, runā, uzvedas utt. Iedzert kafiju un stundu parunāt ar cittautieti jau vien ir vērtīgi, tāpēc es domāju ka piecu dienu laikā man izdosies iegūt sajūtu par IT biznesa un startup vidi Telavivā. Liels paldies

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

ASV un Ķīna ir noslēgušas gaisa satiksmes līgumu, kas ievērojami paaugstina atļauto lidojumu skaitu starp šīm abām valstīm. Turpmāk ASV lidsabiedrības vārēs lidot uz Ķīnu divreiz biežāk nekā līdz šim. Savukārt Ķīnas lidsabiedrības savu piedāvājumu var palielināt pat gandrīz piecas reizes. Turklāt ASV pārvadātāji iegūst tiesības ierīkot Ķīnā kravu rotācijas punktu. Atšķirībā kā līdz šim, kad pasažieru segmentu pārstāvēja tikai Northwest un United Airlines un kravu pārvadājumus - UPS un Fedex, tad tagad no katras valsts tiesības apkalpot maršrutus iegūs piecas lidsabiedrības. Tiesības apkalpot maršrutus tiks piešķirtas pakāpeniski līdz 2010. gadam. Tomēr līdz 2004. gada beigām vajadzētu būt jau 14 jauniem lidojumiem nedēļā. United un American Airlines jau ir izrādījušas interesi. Star-Alliance partneris United pieteiksies uz ikdienas satiksmi starp Čikāgu un Šanhaju. Tādējādi gaisa satiksme starp abām valstīm varēs spēcīgi attīstīties. Kas attiecas uz prognozēto pieaugumu pasaules iedzīvotāju skaita ziņā visbagātākajā zemē un rietumu ražošanas uzņēmu darba piesaistīšanas zemē Ķīnā, tad lidsabiedrības saredz labas iespējas. Arī Eiropas lidsabiedrības, tai skaitā Lufthansa un Air France, jau gadiem ilgi pieliek visas pūles, lai saņemtu papildus satiksmes tiesības. Tomēr tas izdodas tikai lēnām un pamazām. Avots: Eiropa.lv

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

Lidsabiedrības British Airways pamatpersonāls gatavojas streikot, draudot sarīkot haosu Lielbritānijas lidostās, ja vien Eiropas otra lielākā lidsabiedrība nepiekritīs maksāt lielākas algas. Aptuveni 2 600 British Airways bagāžas nesēji, reģistrācijas nodaļu personāls un citi darbinieki pagājušajā nedēļā nobalsoja par streiku. Šīs nedēļas trešdienā balsošanu nolēmuši veikt citi 8 000 darbinieki. British Airways baidās no pagājušās vasaras pieredzes, kad lidsabiedrības personāls sarīkoja streiku Hītrovas lidostā, tādā veidā piespiežot atcelt 500 lidojumus un iztraucējot ceļojumus vairāk nekā 100 000 cilvēkiem. Arodbiedrības un lidsabiedrība ir paziņojušas par kopīgām sarunām, kurās jāatrisina garais strīds par inflāciju, jāapspriež algu palielināšanas iespējas un vēlmi izvairīties no streika. Savā paziņojumā presei Lielbritānijas vadošās arodbiedrības Britain`s General Union (GMB) valdes loceklis Eds Blisets sacījis, ka British Airways nāksies pārtraukt izvairīties no sarunām ar arodbiedrībām un izstrādāt izlīgumu, ja arodbiedrība izvairīsies no īsta haosa sarīkošanas šīs vasaras beigās visās lidostās, kurās operē British Airways. 53% no Lielbritānijas vadošās arodbiedrības biedriem nobalsojuši par streiku. No visiem GMB biedriem balsoja tikai 48,6%, kas pēc arodbiedrības uzskatiem ir normāls rādītājs. Industrijas pārstāvji uzskata, ka nākošais balsojums, kas notiks 18.augustā, būs līdzīgs iepriekšējam. Saistībā ar streiku British Airways akcijas sākotnēji samazinājās par vairāk nekā 3%. Pagājušās vasaras streiks British Airways izmaksāja 40 miljonus britu mārciņu un analītiķi brīdina, ka lidsabiedrība nevar atļauties atkārtot pagājušā gada pieredzi arī šogad, kad degvielas cenas ir rekordaugstas un pensijas izmaksas arvien pieaug. GMB oficiālās amatpersonas plāno satikties ar British Airways darbinieku pārstāvjiem, lai lemtu, kā rīkoties tālāk. Streika datums vēl nav noteikts, taču jebkurš laiks augustā var būt “graujošs”, jo tas ir kulminācijas laiks vasaras brīvdienu sezonā. British Airways paziņojusi, ka ir pārliecināta, ka izvairīsies no streika. Lidsabiedrības izpilddirektors Maiks Strīts ir paziņojis, ka lidsabiedrības galvenā prioritāte ir nodrošināt saviem klientiem iespēju, lai viņi varētu turpināt gaidīt savus vasaras atvaļinājumus. British Airways, kas pēdējo divu gadu laikā par 13 000 ir samazinājis darba vietu skaitu, kopš janvāra ir iestrēgušas sarunas ar arodbiedrībām. British Airways ir piedāvājusi palielināt algas par 8,5% turpmāko 3 gadu laikā. Arodbiedrības šo piedāvājumu ir noraidījušas. Līdz šim arodbiedrības ir atteikušās pieņemt lidsabiedrības piedāvājumu noteikt neatkarīgu šķīrējtiesnesi, kas atrisinātu šo strīdu. British Airways, kas no šīs nedēļas ir palielinājusi biļešu cenas sakarā ar degvielas izmaksu pieaugumu, argumentē, ka nevar atļauties palielināt algas, jo tai ir papildus jāmaksā 133 miljonu britu mārciņu gadā, lai izveidotu pensiju plānu iztrūkumu. GMB ziņo, ka reģistrācijas nodaļu personāla pamatalga ir aptuveni 12 500 britu mārciņu gadā. Avots: Eiropa.lv

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu par labu SIA Latvia Tours, apmierinot prasību pret SIA Latvia Travel D par tūrisma firmai SIA Latvia Tours piederošās preču zīmes Lidot.lv nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, liecina Latvia Tours medijiem sniegtā informācija.

Ar tiesas lēmumu SIA Latvia Travel D aizliegts komercdarbībā izmantot apzīmējumus letilidot.lv, lētilidot.lv, lidotleti.lv, lidotlēti.lv bez SIA Latvia Tours atļaujas, tai skaitā lemts pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem un minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos vai reklāmā, informē Latvia Tours.

SIA Latvia Tours tiesā norādījusi, ka minētie nosaukumi, kas tiek izmantoti kā domēna vārdi, ir sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi Lidot.lv. Salīdzinot preču zīmi un apzīmējumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka tie ir vizuāli un semantiski līdzīgi un pastāv reāla iespēja, ka patērētāji varētu pretstatītos apzīmējumus sajaukt vai uzskatīt par savstarpēji saistītiem.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi maksājumu par Lietuvas lidsabiedrībai FlyLAL sniegtajiem pakalpojumiem šā gada vasarā. FlyLAL rēķina apmaksa ir pamats, lai lidsabiedrība varētu veikt aizkavēto reisu Nr. TE709 uz Viļņu, informē lidosta Rīga.

Lietuvas lidsabiedrība FlyLAL kopš vasaras vidus bija parādā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, turklāt tā nevēlējās pildīt savas saistības, lai vienotos par debitoru parādu dzēšanu, tāpēc starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtoti rēķinus par sniegtajiem virszemes apkalpošanas pakalpojumiem.

FlyLAL lidmašīna ieradās lidostā Rīga 25. oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26. oktobrī pulksten 6.35. Ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu Rīgā, lidosta Rīga bija spiesta pieņemt lēmumu par reisa Nr.TE709 aizturēšanu līdz brīdim, kamēr tiks nokārtotas parādsaistības.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Pirms diviem gadiem lēto lidsabiedrību īpatsvars gaisa satiksmē bija 7%, taču līdz 2007. gadam tas dubultosies. McKinsey paredz, ka tradicionālās lidsabiedrības nav apdraudētas savā biznesā sakarā ar lēto aviokompāniju straujo attīstību, jo “lidojumu tirgū notiek produkta plašāka attīstība, bet ne biznesa pārgrupēšanās”. Tradicionālās lidsabiedrības attīstīs savu biznesu ar 4,5% pieaugumu gadā, bet čarterlidabiedrības 3,1% apmērā. Konsultāciju firma paredz, ka pēc 2007. gada lēto lidsabiedrību biznesa attīstība piebremzēsies, jo, pirmkārt, pieaugs konkurence šajā tirgus segmentā, otrkārt, tradicionālās lidsabiedrības ir spēcīgas savos nacionālajos tirgos un treškārt, čarterlidsabiedrības ir tomēr cieši saistītas ar saviem tūroperatoriem. Dažas lidsabiedrības savos nacionālajos tirgos jau tagad strādā tik elastīgi, ka lētajām lidsabiedrībām šajā biznesā nav iespējams konkurēt bez zaudējumiem. Pēc lētas lidsabiedrības Hapag-Lloyd Express (HLX) datiem liela loma šajā biznesā ir jaunajiem pasažieriem, kuri iepriekš nekad nav izmantojuši šajos maršrutos lidsabiedrību pakalpojumus. Apmēram 59% šādu klientu devās savos pirmajos lidojumos, ko piedāvā HLX. 37% aptaujāto pasažieru atzina, ka šo maršrutu iepriekš bija lidojuši ar citām lidsabiedrībām un 41% vēlas arī turpmāk izmantot šos pakalpojumus attiecīgajā maršrutā. Avots: Wirtschaftsblatt

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.