Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Opozīcija mainījusi nostāju par Saeimas atlaišanu un vairs to neprasa, bet Tautas partijas paziņojumu uzskata par nenopietnu un nekonsekventu.

Opozīcija: Saeimu atlaist šobrīd nevajagOpozīcija: Saeimu atlaist šobrīd nevajag«Tautas partija vienkārši bēg no atbildības. Tās īstais plāns ir panākt, lai Saeima tiktu vēlēta vienā laikā ar pašvaldību un varētu vēl kaut kā tautu apmuļķot un iekļūt arī Saeimā. Tik haotiski paziņojumi, kādi pēdējās nedēļas laikā ir izskanējuši no Tautas partijas, liecina par nenopietnību. Vēl vakar viņi bija konsekventi pretinieki Saeimas atlaišanai, bet tagad paši rosina,» tādu viedokli pauda Sabiedrība Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess būs nacionālās aviokompānijas airBaltic investors uz laiku, šorīt telefonsarunā LNT rīta raidījumam sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidroja, ka valdība vakar 4,5 stundas analizēja visus šī investora piesaistes aspektus, runājot gan par drošību, gan par ekonomisko situāciju. Rezultātā izlemts, ka minētais Vācijas investors tiks piesaistīts uz laiku, lai īstenotu investīciju plānu un aviosabiedrības flotes maiņu.

Paralēli noritēs darbs pie stratēģiskā investora piesaistes. Ir dots uzdevums divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru, pēc tam aviosabiedrībā ienāks stratēģiskais investors un tiks atpirktas lidsabiedrības daļas, ko iegūs finanšu investors. Vakar pēc valdības sēdes Matīss informēja, ka Vācijas uzņēmējs par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Starptautiskajā lidostā Rīga svētdien, 27.martā stāsies spēkā vasaras lidojumu saraksts. Plānots, ka lidostā darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas, savukārt nacionālā aviosabiedrība airBaltic atklās jaunus galamērķus, kā arī atjaunos vairākus lidojumu virzienus, kas ziemas sezonā netika izpildīti, informē lidostā.

Vasaras sezonā no Rīgas lidojumus uzsāks vairākas jaunas aviokompānijas: aviosabiedrība Yanair lidojumus no Kijevas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 20.maijā, veicot 7 reisus nedēļā. Spānijas aviokompānija Vueling (Barselona - Rīga - Barselona) pirmo reisu uz Rīgu veiks 25.jūnijā un Grieķijas aviosabiedrība Aegean Airlines (Atēnas - Rīga - Atēnas) - 26.jūnijā, nodrošinot lidojumus reizi nedēļā.

Nacionālā aviosabiedrība airBaltic 28.maijā uzsāks lidojumus uz Islandes galvaspilsētas Reikjavikas lidostu, bet sadarbībā ar tūroperatoru Tez Tour no 5.jūnija tiks veikti reisi uz Itālijas kūrortpilsētu Rimini.

Savukārt zemo cenu kompānija Wizz Air no 20.jūnija plāno uzsākt lidojumu no Rīgas uz Telavivu, izpildot divus reisus nedēļā.

Aviosabiedrība airBaltic šā gada vienpadsmit mēnešos no Rīgas, Viļņas un Tallinas, pārvadājusi 2,99 milj. pasažieru, kas ir par 18% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 2,54 milj. pasažieru.

Savukārt novembrī aviosabiedrība pārvadājusi 201,873 tūkst. pasažieru kas ir par 3% mazāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

Novembrī airBaltic ir veikusi vairāk nekā četrus tūkstošus lidojumu, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Pērn novembrī airBaltic veica 3,83 tūkst. lidojumu. Savukārt šā gada vienpadsmit mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi vairāk nekā 52 tūkst. lidojumu, kas ir par 24% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

airBaltic lidojumu 15 minūšu punktualitātes rādītājs 2009.gada maijā bija 94.2%. Tas norāda, ka vairāk nekā 94 no 100 airBaltic reisiem maijā izlidoja plānotajā laikā vai ar ne vairāk kā 15 minūšu aizkavēšanos, informē aviosabiedrība.

Savukārt aviosabiedrība 2009.gada maijā no Rīgas un Viļņas lidostām pārvadājusi 229 475 pasažierus, kas ir par 4% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

2008.gada maijā airBaltic pārvadāja 220 802 pasažierus. Rīgas bāzē airBaltic pasažieru skaits šā gada maijā ir palielinājies par 33%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Savukārt 2009.gada pirmajos piecos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 947 180 pasažierus, kas ir par 9% vairāk nekā 2008.gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 868 922 pasažierus.

Maijā airBaltic ir veikusi 3 825 lidojumus, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2008.gada maijā airBaltic veica 4 139 lidojumus. Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi 17 173 lidojumus.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2009.gada augustā ir pārvadājusi 298.6 tūkstošus pasažierus, kas ir par 1% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.

2008.gada augustā airBaltic pārvadāja 294.4 tūkstošus pasažierus. Rīgas bāzē airBaltic pasažieru skaits šī gada augustā ir palielinājies par 28%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Savukārt 2009.gada astoņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1.8 miljonus pasažierus, kas ir par 6% vairāk nekā 2008.gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 1.7 miljonus pasažierus.

Augustā airBaltic ir veikusi 4 392 lidojumus, kas ir par 4% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2008.gada augustā airBaltic veica 4 596 lidojumus. Savukārt šī gada astoņos mēnešos kopumā aviosabiedrība ir veikusi 29 917 lidojumus.

Aviosabiedrība 2009.gada augustā sasniedza augstāko vietu piepildījumu tās vēsturē - 77% - par 5% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2008.gada augustu. Šī gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 68% - par 6% punktiem vairāk nekā 2008.gada attiecīgajā periodā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima šodien izpildījusi pēdējo no Valsts prezidenta uzdevumiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu.

No pieņemtajiem likuma grozījumiem izriet, ka referendumu par Saeimas atlaišanu varēs rosināt 1/10 no vēlētāju skaita. Nobalsojot referendumā vismaz 2/3 par Saeimas atlaišanu, parlaments skaitās atlaists. Taču vēlētāji nevarēs atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus. Saeimu nevarēs atlaist gada laikā pēc tās ievēlēšanas un vienu gadu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, kā arī 6 mēnešu laikā pirms un pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.

Jaunu referendumu par Saeimas atlaišanu nevarēs rosināt ātrāk kā vismaz 6 mēnešus pēc pēdējā šāda referenduma. Ja pēc referenduma Saeima tiek atlaista, tā saglabā savas pilnvaras līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai, kam jānotiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šajā laikā Saeimu uz sēdēm var sasaukt Valsts prezidents, nosakot sēdes darba kārtību.

SIA Hansa Internets attīstībai piesaistīto kredītu nevar izmantot, jo Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pārtraukusi garantiju izsniegšanu.

Sākotnēji attīstība finansēta no saimnieciskās darbības naudas plūsmas, izvairoties no ārējiem finansējuma avotiem (kredīts, līzings, investīcijas). Taču šāda veida dzīvošana no «rokas mutē» ne tikai kavēja attīstību, bet arī radīja problēmas uzņēmuma likviditātē. Izstrādāts biznesa plāns, uzņēmumu grupā kopumā 2007. gadā attīstībā ieguldīti ap 100 tūkst. Ls, 2008. gadā - 105 tūkst. Ls. Bez garantijām

Bez garantijām

Kavējas ministrija

Pēc telefoniskas sarunas ar LGA pārstāvi Hansa Internets ieguvis informāciju, ka visi nepieciešamie dokumenti EM ir iesniegti, bet EM kavējas ar to apstiprināšanu. «Mūsu skatījumā valdības darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk un vairāk kreditēt uzņēmējdarbību, lai «sildītu ekonomiku»,» uzskata uzņēmējs. Uzņēmums, viņaprāt, kļūst pats par savu un birokrātijas ķīlnieku. «Varētu jau kādu laiku apturēt attīstību, bet ko darīt ar darbiniekiem - atlaist? Nauda projekta rakstīšanai arī iztērēta. Turklāt pašreiz interneta provaidēšanā ir «aizejošā vilciena brīdis» - vēl ir iespēja tajā ielēkt,» skaidro M. Kalniņš. Viņš norāda, ka, liekot klientam, kas pieteicies pakalpojumam, gaidīt rindā uz pieslēgšanu, tas aiziet pie konkurenta, kā arī izplata antireklāmu par uzņēmuma «bankrotēšanas plāniem». Pašreizējā ekonomiskā situācija tā jau neesot medusmaize, un kavēšanās, birokrātiska laika vilkšana ir galīgi nevietā, uzskata uzņēmējs.

Ministru kabineta š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", cita starp mazinot ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbībai.

Līdz ar grozījumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem (kafejnīcām, restorāniem, bāriem un citiem) sabiedriskās ēdināšanas vietās turpmāk jānodrošina, ka publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2.

Tāpat līdz ar grozījumiem no augusta līdz 3000 palielināts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var uzturēties pasākumos ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2; savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m2, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Premjera Ivara Godmaņa pārstāvētā partija LPP/LC otrajā sarunu raundā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru par politisko situāciju valstī varētu prezidentu nekavējoties atlaist Saeimu un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Šādu paziņojumu LNT Ziņu dienesta veidotajā diskusijā "Vai atlaist Saeimu?" 18. janvārī izteica LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainars Šlesers. Viņš norādīja, ka viņš nolēmis aicināt šādu lēmumu pieņemt savas partijas valdi un frakciju. A.Šlesers uzskata, ka Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanu rīkošana nekavējoties ir vienīgā iespēja izkļūt no krīzes, ziņo TVNET.

Ja premjera partija pieņems A. Šlesera aicinājumu, tās viedoklis saskanēs ar Tautas partijas lēmumu - aicināt prezidentu atlaist Saeimu nekavējoties. Iepriekš LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš bija norādījis, ka neatbalsta Tautas partijas iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties haosu vairāku mēnešu garumā.

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Šogad piecos mēnešos darba devēji Latvijā bija paredzējuši atbrīvot no darba 8661 darbinieku, savukārt pieņemt darbā bija plānots tikai 443 cilvēkus, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Vislielākā darbinieku atlaišana skar Rīgu un tās reģionu - šeit no darba bija plānots atlaist gandrīz 5000 darbinieku. Latgalē no darba bija paredzēts atbrīvot vairāk nekā 1600 cilvēkus, Zemgalē - 789, Kurzemē - 473, bet Vidzemē - 600.

Visvairāk darbinieku no atlaišanas cietuši apstrādes rūpniecībā, kur līdz šim bija paredzēts atlaist 1553 cilvēkus. Vēl 1014 darbiniekus bija plānots atlaist transporta nozarē, 700 cilvēkus - vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, bet 382 cilvēkus - valsts pārvaldē un pašvaldību institūcijās. No darba ūdensapgādes jomā bija paredzēts atlaist 183 cilvēkus, bet būvniecībā - 143 cilvēki.

95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā janvāra sākumā bijusi 1345,56 eiro (945,65 lati) par 1000 litru, ieskaitot nodokļus, kas ir desmitais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

EK apkopotie dati atspoguļo vidējās degvielas cenas ES šā gada 9.janvārī.

Augstākā 95.markas benzīna cena ar nodokļiem janvāra sākumā bija Itālijā - 1694,02 eiro, Nīderlandē - 1693 eiro un Grieķijā - 1673 eiro par 1000 litriem.

Savukārt zemākais cenu līmenis reģistrēts Bulgārijā - 1201,96 eiro, Kiprā - 1204,62 eiro un Polijā - 1230,63 eiro par 1000 litriem.

Lietuvā 95.markas benzīna cena mazumtirdzniecībā janvāra sākumā bija 1335,88 eiro par 1000 litru, kas ir septītā zemākā cena, bet Igaunijā - 1291 eiro par 1000 litriem, kas ir piektā zemākā cena.

Vidējā 95.markas benzīna cena ES šā gada 9.janvārī bija 1553,90 eiro, bet eirozonā - 1579,47 eiro par 1000 litriem.