Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, noteiktas ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00. Db.lv informēja Rīgas dome.

Saistībā ar NATO samitu no 28.11.2006. plkst. 02.00 līdz 29.11.2006. plkst. 19.00 būs ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. 27. novembrī (pirmdien) sabiedriskais transports visos maršrutos kursēja pēc sestdienas kustības grafika.

Darba dienu mēnešbiļetes būs derīgas 28. un 29. novembrī (otrdien, trešdien).

Decembra mēnešbiļetes, kuras ir paredzētas darba dienām, būs derīgas 2. decembrī (sestdien). 27. novembrī (pirmdien) darbadienu mēnešbiļetes nebija derīgas.

28. un 29. novembrī pasažieri, kas iegādājušies braukšanas kartes slēgtajos maršrutos un transporta veidos, drīkst tās izmantot braukšanai citos sabiedriskā transporta maršrutos un transporta veidos.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00.

Trolejbusi

1. trolejbusa maršruts būs slēgts;

3. maršruta trolejbusi būs slēgts;

4. trolejbusu maršruts no Šmerļa kursēs pa Brīvības gatvi, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu līdz Sarkandaugavai. Uz Šmerli kursēs pa Duntes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu un tālāk līdz galapunktam Šmerlī;

5. maršruta trolejbusi no stadiona "Daugava" kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un atpakaļ;

7. trolejbusa maršruts būs slēgts;

8. trolejbusu maršruts no Ābolu ielas kursēs pa maršrutu līdz 2. trolejbusu parkam un atpakaļ;

Sakarā ar asfaltēšanas darbiem Rīgā, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam ir noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē sestdien, 24. maijā no plkst. 4:00 līdz plkst. 22:00.

Trolejbusi

• 4. maršruta trolejbusi – kursēs no Šmerļa pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu, no galapunkta Gaiziņa ielā pa Gogoļa ielu, Turgeņeva ielu, Dzirnavu ielu, E.Birznieka Upīša ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

• 7. trolejbusu maršruts – būs slēgts;

• 14. maršruta trolejbusi – kursēs no Mežciema pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri līdz stacijas laukumam un atpakaļ pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Stabu ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir uzdots 18. novembrī no plkst. 13.30 līdz plkst. 16.00 pārkārtot sabiedriskā transporta satiksmi, informēja Rīgas dome.

Autobusi

1., 14., 16. un 826.maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu, tālāk pa maršrutu; atpakaļ uz pilsētas centru – pa Brīvības ielu, Pērnavas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Lāčplēša ielu, Abrenes ielu.

2., 24. un 24.a maršruta autobusi no Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas kursēs līdz Raiņa bulvārim, tālāk pa Reimersa ielu, Kalpaka bulvāri un atpakaļ.

3.maršruta autobusi no Bolderājas kursēs pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa Daugavgrīvas ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu. No Pļavniekiem kursēs pa maršrutu līdz Brīvības ielai, tālāk pa Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Daugavgrīvas ielu un tālāk pa maršrutu.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

18. novembrī no plkst. 13.30 līdz plkst. 16.00 sabiedriskā transporta satiksmē Rīgā būs izmaiņas. Autobusi 1., 14., un 16. maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu, tālāk pa maršrutu; atpakaļ uz pilsētas centru - pa Brīvības ielu, Pērnavas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Lāčplēša ielu, Abrenes ielu. 2. un 24. maršruta autobusi no Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas kursēs līdz Raiņa bulvārim, tālāk pa Reimersa ielu, Kalpaka bulvāri un atpakaļ. 3. maršruta autobusi no Bolderājas kursēs pa maršrutu līdz Daugavgrīvas ielai, tālāk pa Daugavgrīvas ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu. No Pļavniekiem kursēs pa maršrutu līdz Brīvības ielai, tālāk pa Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Daugavgrīvas ielu un tālāk pa maršrutu. 5. maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu un tālāk pa maršrutu. Uz pilsētas centru pa Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Lāčplēša ielu, Abrenes ielu. 4., 4.z, 7., 8., 22., 25., 38.a un 38.b maršruta autobusi no Pārdaugavas pa Uzvaras bulvāri kursēs līdz Akmens tiltam un atpakaļ. 9. maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Senču ielu, tālāk pa maršrutu; Uz pilsētas centru pa Tallinas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Lāčplēša ielu, Abrenes ielu. 10., 12., 23. un 26. maršruta autobusi kursēs pa maršrutu līdz Akmens ielai un atpakaļ. 11. un 33. maršruta autobusi no Jaunciema un Kundziņsalas kursēs līdz Raiņa bulvārim, tālāk pa Reimersa ielu, Kalpaka bulvāri un atpakaļ. 13. un 13.a maršruta autobusi no Pārdaugavas kursēs pa maršrutu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tālāk pa Krišjāņa Valdemāra ielu, Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu, Augusta Deglava ielu un tālāk pa maršrutu. Uz Pārdaugavu kursēs pa maršrutu līdz Tallinas ielai, tālāk pa Tallinas ielu, Aristida Briāna ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, un tālāk pa maršrutu. 17. maršruta autobusi no pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Gogoļa ielu, Lāčplēša ielu, Krasta ielu un tālāk pa maršrutu. Uz pilsētas centru pa Krasta ielu, Lāčplēša ielu, Gogoļa ielu, Dzirnavu ielu, Abrenes ielu. 18. un 18.a maršrutu autobusi kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirnavu ielu, Gogoļa ielu, Sadovņikova ielu un tālāk pa maršrutu. Uz pilsētas centru pa Lazdonas ielu, Sadovņikova ielu, Gogoļa ielu, Dzirnavu ielu, Abrenes ielu. 20. maršruta autobusi kursēs no Pētersalas ielas pa maršrutu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tālāk pa Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu, Valmieras ielu, Rūjienas ielu, Pērnavas ielu, Matīsa ielu un tālāk pa maršrutu. No Pļavniekiem kursēs pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, Augusta Deglava ielu, Tallinas ielu, Aristida Briāna ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu. 21. maršruta autobusi kursēs no Pārdaugavas pa maršrutu līdz Kapseļu ielai, tālāk pa Kapseļu ielu, Baložu ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Aristida Briāna ielu, Tallinas ielu Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu. No Juglas kursēs pa maršrutu līdz Tallinas ielai, tālāk pa Tallinas ielu, Aristida Briāna ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Baložu ielu, Kristapa ielu un tālāk pa maršrutu. 40. maršruta autobusi no Ziepniekkalna kursēs pa maršrutu līdz Dzirnavu ielai, tālāk pa Dzirnavu ielu, Satekles ielu, Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu. Uz Ziepniekkalnu kursēs pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Marijas ielu, Elizabetes ielu, Satekles ielu, Dzirnavu ielu, Gogoļa ielu un tālāk pa maršrutu. 40.a maršruta autobusi no Ziepniekkalna kursēs pa maršrutu līdz Dzirnavu ielai, tālāk pa Dzirnavu ielu līdz Abrenes ielai. No pilsētas centra kursēs no Abrenes ielas, tālāk pa Dzirn

Saskaņā ar Rīgas domes sniegto informāciju maratona laikā tiks slēgti vai mainīti atsevišķi sabiedriskā transporta maršruti.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojuma projektam Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme 20.maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 plāno izdarīt šādas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos.

Trolejbusi

- 1. trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 3. maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu. No centra pa maršrutu līdz Brīvības bulvārim, tālāk pa Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu;

- 5. trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 7. trolejbusu maršruts būs slēgts;

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No rītdienas, 20. jūlija, satiksmei tiks atvērts rekonstruētais Augusta Deglava ielas posms no Andreja Saharova ielas līdz Ulbrokas ielai, bet no šī paša datuma, 20. jūlija līdz 30. oktobrim visa veida satiksmei būs slēgs nākamais Augusta Deglava ielas remontdarbu posms no Ulbrokas ielas līdz Baltinavas ielai. Autovadītāji varēs izmantot apbraucamo ceļu pa Andreja Saharova un Lubānas ielām, kā arī piekļūt pie īpašumiem, kas atrodas slēgtajam posmam pieguļošajās teritorijās. Paredzētas arī izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. 52. maršruta autobusu satiksme no pilsētas centra tiks organizēta pa maršrutu līdz Ulbrokas ielai, tālāk pa Ulbrokas ielu, Keldiša ielu, A.Saharova ielu, Lubānas ielu un tālāk pa maršrutu. Uz pilsētas centru - pa maršrutu līdz Lubānas ielai, tālāk pa Lubānas ielu, A.Saharova ielu, Keldiša ielu, Ulbrokas ielu, Augusta Deglava ielu un tālāk pa maršrutu. Izmaiņas paredzētas arī 52.a, 827., 829., 830., 831. un 835. maršruta autobusu satiksmē, kas tiks organizēta no pilsētas centra pa maršrutu līdz A.Saharova ielai, tālāk pa A.Saharova ielu, Lubānas ielu un tālāk pa maršrutu. Uz pilsētas centru - pa maršrutu līdz Lubānas ielai, tālāk pa Lubānas ielu, A.Saharova ielu, Augusta Deglava ielu un tālāk pa maršrutu. Savukārt 15.b maršruta autobusu satiksme tiks virzīta no Juglas pa maršrutu līdz Augusta Deglava ielai, tālāk pa Ulbrokas ielu, Keldiša ielu Saharova ielu un tālāk pa maršrutu. Uz Juglu - pa maršrutu līdz A.Saharova ielai, tālāk pa Keldiša ielu, Ulbrokas ielu, Augusta Deglava ielu un tālāk pa maršrutu. Paredzēts 20. maršruta autobusu satiksmi organizēt no Pētersalas ielas pa maršrutu līdz Augusta Deglava ielai, tālāk pa Ulbrokas ielu, Keldiša ielu Saharova ielu un tālāk pa maršrutu. Uz Pētersalas ielu - pa maršrutu līdz A.Saharova ielai, tālāk pa Keldiša ielu, Ulbrokas ielu, Augusta Deglava ielu un tālāk pa maršrutu. Tiks nodrošināta autobusu satiksme starp Ulbrokas kapiem un autobusu pieturvietu «Baltinavas iela» pa maršrutu: Ulbrokas kapi – Lubānas iela – Augusta Deglava iela – Baltinavas iela un atpakaļ. Informācija par izmaiņām maršrutos būs izvietota slēgtajās pieturvietās.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos kopumā pārvadāti 15,84 miljoni pasažieru, kas ir par nepilniem 33% mazāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Sarucis ir arī autobusu maršrutu tīkla apjoms, jo, beidzoties ārkārtējai situācijai, visi reisi netika automātiski atjaunoti. Šobrīd katra reisa atjaunošana tiek vērtēta atsevišķi.

Savukārt dzelzceļa pārvadājumos maršrutu tīkla apjoms ir tāds pats, kāds bija pirms ārkārtējās situācijas.

Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai pasažieru skaits bija līdzīgs pērnā gada datiem, savukārt ārkārtējās situācijas laikā tas būtiski samazinājās. Lielākais kritums šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar analogu periodu pērn, vērojams starppilsētu maršrutos un vietējās nozīmes maršrutos Vidzemes reģionā, kur pasažieru skaits samazinājās par 35%. Rīgas reģionā pasažieru skaits samazinājās par 34%, Zemgales – par 33%, Latgales – par 31%, bet Kurzemes reģionā – par nepilniem 18%.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīklā optimizācija varētu skart apmēram 5%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

«Maršrutu tīklam uzlabojumi ir iespējami un noteikti ir nepieciešami. Mūsu piedāvājums (..) veido samazinājumu par nedaudz vairāk kā 5% no maršrutu tīkla. Ja mūsu maršrutu tīkls ir nedaudz vairāk kā 80 miljoni kilometru, tad mēs šajā gadījumā runājam par nedaudz vairāk kā četru miljonu kopējo samazinājumu,» teica Godiņš.

Viņš norādīja, ka gan 2016.gads, gan arī 2017.gads iezīmējās ar samērā būtisku finansējuma nepietiekamību, lai nosegtu zaudējumus, kas veidojas nodrošinot pakalpojumus esošā tīkla ietvaros. 2017.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu pasažieru skaits samazinājās par 12%, bet salīdzinājumā ar 2012.gadu kritums ir par gandrīz 20%. «Ja ieņēmumi samazinās, bet pieaug izdevumi, tad, pat ja maršruta tīkls nemainās, šis apmērs, kas ir nepieciešams, lai segtu zaudējumus, kļūst lielāks,» piebilda Godiņš.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

No 2009. gada 1. janvāra tiks veiktas būtiskas izmaiņas SIA Rīgas satiksme autobusu kustībā un maršrutos, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā internetā.

No 1. janvāra tiks izveidoti divi jauni un pagarināti četri esošie maršruti, bet divi piepilsētas autobusi iekļauti pilsētas maršrutu tīklā. Trīs autobusu maršruti tiks slēgti, divos no tiem nodrošinot alternatīvas, 12.maršruta autobusi turpmāk kursēs pa Dienvidu tiltu, savukārt četri autobusu maršruti tiks pārdēvēti. Tāpat Rīgas satiksme, pārtrauks pārvadājumus 11 vietējās nozīmes reģionālajos maršrutos.

Līdz Bukultiem tiks pagarināts 19.autobusa maršruts. 10.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Jaunmārupei, savukārt 13.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Babītes stacijai. 16.autobusa maršruta reisi kursēs līdz Garkalnes Muceniekiem. 12.autobusa maršruts Abrenes iela-kooperatīvs Ziedonis tiks novirzīts pa Dienvidu tiltu, un autobusi turpmāk kursēs pa Krasta ielu. 23.maršruta autobusi neveiks pagriezienu uz Katlakalnu.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.