«Pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē savienības sabrukums ir kļuvis par reāli iespējamu scenāriju,» trešdien Eiropas Komisijas biedrus Briselē brīdināja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.
Dalībvalstu vadītāji arvien vairāk lēmumu pieņem paši, ignorējot kopienas metodi, kad lēmumi tiek pieņemti, vienojoties ar citām dalībvalstīm, citējot Eiropas Parlamenta prezidentu, vēsta Euobserver.com.
Jau rakstīts, ka nesen M. Šulca nosodījumu izpelnījās viena no lielākajām ES tirdzniecības partnerēm Šveice, kas paziņoja par ierobežojumu uzlikšanu viesstrādniekiem no Austrumeiropas dalībvalstīm, kas ES pievienojušās 2004. gadā jeb tā dēvētajām A8 valstīm – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Slovākijai, Slovēnijai un Čehijai. «Ne pret vienu kādas ES valsts pilsoni nedrīkst izturēties jebkādā veidā citādi nekā pret citas dalībvalsts pilsoni,» iepriekš norādīja M. Šulcs. Oficiālajā relīzē Eiropas Parlamenta prezidents komentēja, ka Šveices lēmums ir pret šīs valsts un ES parakstīto vienošanos «garu un burtu», diskriminē ES dalībvalstis un ignorē «tiesiskos pienākumus», kas valstij būtu jāievēro gan ekonomiski labos, gan sarežģītos laikos.
Savukārt šā gada sākumā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošā Baltijas, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas līderu tikšanās dažos ārvalstu medijos, piemēram, Zviedrijas laikrakstā Dagens Nyheter, tika nodēvēta par Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieniem izveidot savienību starp Ziemeļvalstīm. Pirms tam ES valstu vadītāji nebija vienisprātis par scenārijiem, kā jāpārvar krīze eirozonā – daļa valstu iebilda pret stingrāku ekonomikas uzraudzību un jauniem nodokļiem, kuru virzīja Vācija un Francija. Tāpat tika baumots par to, ka Lielbritānija un Ziemeļvalstis nav mierā ar ES pastāvošo «franču modeli», savukārt pēc tam, kad D. Kamerons atteicās atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu, radās bažas par Lielbritānijas kā «Eiropas izstumtās» statusu. Eiropas Komisijai raizes radīja arī cita ES dalībvalsts – Ungārija, proti, radās aizdomas par valsts demokrātijas principu apdraudēšanu, bet Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš izpelnījās palamu Viktators, pauda neapmierinātību, ka viņa valdība jau ilgāku laiku «saskārusies ar Eiropas parlamenta stingro kontroli institūcijām».