Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.

"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.

Pēc iespējas samazināt pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi — ar šādu mērķi ierosināti divi likumprojekti, ko Eiropas Parlaments (EP) šodien izskatīja pirmajā lasījumā. EP deputāti vēlas ieviest stingrākus noteikumus par pesticīdu atļauju termiņiem un lietošanas ierobežojumiem, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Likumprojektu grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.

Pesticīdu atļaušana un komercializācija

Viens no izskatītajiem likumprojektiem - regula par pesticīdu laišanu tirgū - paredz, ka ES tiek izveidots saraksts ar atļautajām, pesticīdus veidojošajām aktīvajām vielām. Eiropas Parlaments ieviesa tajā virkni grozījumu, saīsinot atļauju termiņus un izslēdzot no saraksta bīstamākos pesticīdus, papildus EK ierosinātajiem.

Atļauju termiņus Eiropas Komisija saista ar pesticīdu risku videi un veselībai. Tā ierosina katru jaunu pesticīda veidu apstiprināt, dodot atļauju vispirms uz 10 gadiem, pēc tam to atjaunojot. Vielas ar mazu risku apstiprinātu uz 15 gadiem.

Pesticīdus, ko var aizstāt ar mazāk toksiskām vielām, paredzēts atļaut tikai 7 gadus. Eiropas Parlaments vēlas šo termiņu samazināt līdz 5 gadiem, lai veicinātu alternatīvu izmantošanu.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Šodien izsakot viedokli par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām ES piena sektorā, Eiropas Parlaments atbalstīja plānotās "minireformas" būtību, vienlaikus iesakot sagatavotajos likumdošanas priekšlikumos veikt vairākas izmaiņas. To mērķis — panākt, lai ieguvēji no izmaiņām būtu nozares pārstāvji. Deputāti arī aicina palielināt likmes atbalstam, ko piešķir skolu apgādei ar pienu, un saglabāt atbalstu par krējuma un vājpiena privātu uzglabāšanu.

Eiropas Parlaments izskatīja trīs Eiropas Komisijas ierosinātos likumdošanas priekšlikumus, kuru galvenais mērķis ir vienkāršot Eiropas piena un piena produktu Kopējā tirgus organizāciju. Likumprojekti tika izskatīti saskaņā ar apspriežu procedūru, tāpēc Eiropas Parlamenta grozījumiem ir ieteikuma raksturs.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 4. septembrī

Eiropas Parlaments pauž līdzjūtību un ciešu solidaritāti šīs vasaras dabas katastrofās bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem. Šodien pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina bez jebkādas kavēšanās mobilizēt ES Solidaritātes fondu šīs vasaras plūdos un ugunsgrēkos cietušo atbalstam, izvairoties no ilglaicīgām procedūrām un administratīviem šķēršļiem.

Šovasar ugunsgrēki Eiropā skāra vairāk nekā 700 000 hektārus, visvairāk ciešot Grieķijai, kur dega vairāk nekā 250 000 hektāru meža un krūmāju, bojā gāja vairāk nekā 60 cilvēku un daudzi guva ievainojumus. Citās Eiropas daļās tika piedzīvoti spēcīgi plūdi, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, izraisot vismaz 10 cilvēku bojāeju un nodarot kaitējumu EUR 5 miljardu apmērā ēkām, skolām, infrastruktūrai un lauksaimniecībai.

"Tiesiskais regulējums sieviešu tiesību jomā ir visumā apmierinošs", bet "tā īstenošana joprojām ir nepilnīga," Eiropas Parlaments secina ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Parlaments uzsver — cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvā fāze, tomēr pauž nožēlu par Turcijas reformu procesa palēnināšanos pēdējā gada laikā, kā arī par pastāvīgajām problēmām sieviešu tiesību jomā.

Vērtējot Turcijas tiesību aktus un to īstenošanu praksē, Parlaments pauž nožēlu, ka Turcijas dienvidaustrumu daļās meiteņu dzimšana netiek reģistrēta, tāpēc mudina Turcijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu reģistrēti visi bērni. Nereģistrēšana traucē cīņā pret piespiedu laulībām, kā arī goda aizsargāšanas noziegumiem, jo upuriem nav nekādas oficiālas identitātes, skaidrots ziņojumā.

Eiropas Parlaments (EP) šodien, 27.septembrī, plenārsesijā pievienojies visas pasaules cilvēktiesību aizstāvjiem, kas protestē pret demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu Birmā. Ar 563 balsīm par, 3 pret, un 4 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments augsti novērtējis demonstrantu pretestību nedemokrātiskajai Birmas varai un aicina starptautisko sabiedrību paredzēt ekonomiskas sankcijas, ja Birma nepārtrauks represijas, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Turpinot pienākt ziņām par protestējošo budistu mūku un citu civiliedzīvotāju arestiem, ievainotajiem un nāves gadījumiem, Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā izvirza konkrētas prasības Birmas pārvaldei, gan starptautiskām organizācijām, kā arī Ķīnai.

Parlaments "augsti vērtē Birmas mūku un desmitiem tūkstošu pārējo demonstrantu drosmīgo rīcību, pretojoties antidemokrātiskajai un represīvajai varai Birmā". Tas pauž sašutumu par miermīlīgo demonstrantu nogalināšanu, prasa, lai drošības spēki pārtrauktu demonstrāciju apspiešanu, kā arī, lai Birmas vadība atzītu demonstrantu likumīgās prasības.

Deputāti aicina Birmas represīvo režīmu nekavējoties atbrīvot Nobela Prēmijas un EP 1990. gada Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi un citus politieslodzītos. Parlaments arī prasa Birmas pārvaldei pārtraukt notiekošo nelikumīgo konstitucionālo procesu un to aizstāt ar Nacionālo konventu, kura sastāvā būtu dažādas politiskās grupas un partijas.

24. aprīlī parlaments apstiprināja Eiropas Savienības (ES) un visu tās iestāžu budžeta izpildi 2005.gadā, tomēr norādot, ka jau divpadsmit gadus Eiropas Revīzijas palāta nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju, proti, atzīt, ka budžets pildīts bez kļūdām, liecina Eiropas Parlamenta sniegtā informācija.

Debatēs nepiedalījās ES Padomes pārstāvji, lai gan viena no galvenajām Parlamenta prasībām ir saistīta tieši ar dalībvalstu atbildību par ES līdzekļu pārvaldību.

Prasību par dalībvalstu pārvaldes deklarācijām Parlaments pirmo reizi formulēja, apstiprinot 2003.gada ES budžeta izpildi. Deklarāciju mērķis būtu panākt garantijas no dalībvalstīm par to, ka tajās darbojas efektīvas revīzijas Kopienas līdzekļu izmantojumam.

Kopienas līdzekļus Eiropas Komisija un dalībvalstis pārvalda dalīti. Pēc šādas sistēmas 80 % no Kopienas izdevumiem ir dalībvalstu pārziņā. Nīderlande pēc savas iniciatīvas Kopienas līdzekļu pārvaldes deklarācijas jau ir ieviesusi, un to pašu gatavojas darīt Apvienotā Karaliste un Zviedrija.

Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Eiropas Parlaments šodien bez balsojuma pieņēma otrā lasījuma nostāju par programmu 2007.–2013. gadam "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām". Eiropas Parlaments tajā atbalsta ES Padomes, t.i., dalībvalstu, kopējo nostāju. Tas nozīmē, ka programma tiks pieņemta otrajā lasījumā galīgi.

Laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim programmai atvelēti EUR 21,35 miljoni.

Viena no galvenajām izmaiņām, ko Eiropas Parlaments programmā ieviesa pirmajā lasījumā 2006. gada decembrī — pārrobežu projektus Kopienas interesēs varēs kopīgi iesniegt divas dalībvalstis, nevis trīs, kā bija paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopienas intereses projektus varēs iesniegt arī viena dalībvalsts kopā ar ES kandidātvalsti vai pievienošanās valsti. Programmas dalībnieces būs arī stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītās Balkānu valstis. Ja tas kalpo programmas mērķiem, projektos var iesaistīt arī trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas programmā nepiedalās.

Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments, trešdien 18. jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu.

Deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos, Db.lv informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlaments Preses dienesta — Latviešu redakcija.

Dalībvalstis 6. jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto trešo ceļu, tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments (EP) iesaka Eiropas mērogā autovadītājiem iesācējiem noteikt pieļaujamo alkohola līmeni asinīs, kas būtu pēc iespējas tuvu 0 promilēm. Tas ir viens no ierosinājumiem šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā EP nenormatīvajā ziņojumā par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu.

Pieaugošs alkohola patēriņš nepilngadīgo un jauniešu vidū visās Eiropas valstīs, 17 000 nāves gadījumu gadā ceļu satiksmes negadījumos alkohola lietošanas dēļ, mirstības gadījumu pieaugums saistībā ar alkohola patēriņu, augļa alkohola sindroms. Tās ir satraucošākās tendences, pret kurām šodien pieņemtajā ziņojumā ar konkrētiem priekšlikumiem vēršas Eiropas Parlaments.

Eiropas Parlaments šodien, 22.maijā, apstiprināja 27.martā ar ES Padomi panākto vienošanos par Kopienas finansējumu vides projektiem. Jaunais finanšu instruments LIFE+ laikposmā no 2007. līdz 2013.gadam apvienos vairākas līdz šim atšķirīgi finansētas vides programmas: Life, Forest Focus, programmu pilsētu attīstībai un nevalstisko organizāciju atbalstam.

Likumprojektu Parlaments šodien pieņēma galīgi, atbalstot trešajā lasījumā jeb samierināšanas procedūrā panākto vienošanos ar ES Padomi. Eiropas Parlaments panāca, ka par 40 miljoniem eiro palielinās LIFE+ sākotnēji atvēlēto summu. Tagad tā sasniedz 1,951 miljardus eiro. "Šis finansējums ir piliens jūrā, salīdzinot ar ES gada budžetu," atzina Eiropas Parlamenta ziņojuma autore Marie Anne ISLER BÉGUIN (Zaļie/ALE, FR), kas pārstāvēja Eiropas Parlamentu samierināšanas komitejā. (ES gada kopbudžets pārsniedz 125 miljardus eiro).

Pēc Eiropas Parlamenta prasības vismaz 50 % LIFE+ budžeta līdzekļu tiks novirzīti vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projektiem. ES Padome šādiem pasākumiem bija ieteikusi atvēlēt 40 % no kopējā LIFE+ budžeta. Eiropas Parlaments arī panāca, ka galīgajā lēmumā iekļauts nosacījums par to, ka vismaz 15 % LIFE+ budžeta līdzekļu ir jāpiešķir starptautiskiem projektiem.

Eiropas Parlaments otrajā lasījumā pieņēmis Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem, kam no 2007.g. līdz 2013. g. paredzēts atvēlēt 54 miljardus eiro. Līdzekļi būs pieejami no 2007. gada 1. janvāra, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Ar Pētniecības pamatprogrammām Eiropa atbalsta sadarbību pētniecībā un zinātnē jau kopš 1984. gada. Septītās Pētniecības pamatprogrammas darbības iedalītas četrās programmās: Sadarbība, Idejas, Cilvēki, Iespējas. Programmas vieno kopīgs mērķis — virzīties uz kopējas Eiropas Pētniecības telpas izveidi un konkurēt zinātnes un tehnoloģiju jomā pasaules līmenī.

Jerzy BUZEK (PPE/DE, Polija), viens no EP ziņojumu sagatavotājiem, norādīja, ka Septītā pamatprogramma nodrošina gadā vidēji par 40 % lielāku finansējumu nekā 6. Pamatprogramma, kuras darbība beidzas šā gada 31. decembrī.

Septītā pamatprogramma ir trešais apjomīgākais Kopienas finanšu instruments pēc lauksaimniecības atbalsta un struktūrfondiem. Tā veido 6,3 % no visa 2007.–2013. g. paredzētā ES finansējuma.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti vienlaikus uzsver, ka atbalsta visus "reālajai situācijai atbilstošos" un "samērīgos" pretterorisma drošības pasākumus aviācijā, lai minimizētu risku.

Tomēr Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Balsojums Saeimā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu var arī nebūt. To intervijā laikrakstam Dienas bizness pieļauj Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura vadītajai valdībai šodien Saeimā ir jāpārdzīvo opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums.

Jūsu vadītā valdība ir paudusi apņēmību turpināt darbu. Cik lielā mērā var runāt par šīs valdības stabilitāti, turklāt ilgtermiņā?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas koalīcijas spējām sastrādāties un spējas pieņemt lēmumus. Kamēr valdība būs spējīga pieņemt lēmumus, tikmēr tā var strādāt. Ja šajā brīdī mēs spēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar 2008. gada valsts budžetu, kas saistās ar ļoti smagām problēmām, jo ir būtiski noturēt pašreiz piedāvāto makroekonomisko rāmi. Respektīvi, runa ir par 1% lielu budžeta pārpalikumu, nepārskatot ienākumu prognozes. Ja mēs spēsim šo pārbaudījumu izturēt Saeimā, tad valdības izredzes strādāt tālāk palielinās.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai izvērtēt neatliekamās palīdzības tālruņa numura 112 pakalpojumu kvalitāti un panākt, lai šis pakalpojums darbotos efektīvi visā Eiropas Savienībā. Šāds aicinājums izteikts 6. septembrī pieņemtajā Eiropas Parlamenta rakstiskajā deklarācijā.

Vienotais neatliekamās palīdzības numurs 112 tika ieviests 1991. gadā ar Padomes lēmumu, tomēr pakalpojuma kvalitāte joprojām daudzviet ir slikta. Numurs radīts, lai ES iedzīvotāji, kas arvien vairāk Eiropas robežās pārvietojas no vienas valsts uz citu, to varētu izmantot, nemeklējot, kāds ir atbilstošais numurs katrā atrašanās vietā. Tālruņa numurs 112 paredzēts visiem ārkārtas gadījumiem, sākot no vajadzības pēc ātrās medicīniskās palīdzības līdz teroristu uzbrukumiem.

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, kas ievērojami mazinās kuģu degvielā pieļaujamo sēra saturu.

Degvielā drīkstēs būt septiņas reizes mazāk sēra nekā līdz šim, bet Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Lamanša šaurumā sēra saturs jāmazina 10 reizes. Noteikumi pieņemti ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti Eiropas piekrastē un glābt cilvēku dzīvības. Aprēķini liecina, ka kuģu radītā gaisa piesārņojuma dēļ Eiropā ik gadus priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku.

Jaunie sēra robežlīmeņi stāsies spēkā 2020. gadā. Jaunos noteikumus balsojumā atbalstīja 606 deputāti, 55 balsoja pret, bet 13 deputāti no balsojuma atturējās.

«Kuģu degviela rada ārkārtīgi lielu piesārņojumu, graujoši ietekmējot vidi. Šodien pieņemtie direktīvas grozījumi ir svarīgākais, ko Eiropas Parlaments šajā sasaukumā paveicis vides labā. Ievērojot, ka kuģu radītais gaisa piesārņojums jau 2020. gadā pārsniegs piesārņojumu no sauszemes avotiem, ir steidzami jārīkojas,» uzsvēra par direktīvas grozījumiem atbildīgā deputāte Satu Hassi (Zaļie/EFA, Somija).

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.

Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.