Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.

"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Pēc iespējas samazināt pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi — ar šādu mērķi ierosināti divi likumprojekti, ko Eiropas Parlaments (EP) šodien izskatīja pirmajā lasījumā. EP deputāti vēlas ieviest stingrākus noteikumus par pesticīdu atļauju termiņiem un lietošanas ierobežojumiem, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Likumprojektu grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.

Pesticīdu atļaušana un komercializācija

Viens no izskatītajiem likumprojektiem - regula par pesticīdu laišanu tirgū - paredz, ka ES tiek izveidots saraksts ar atļautajām, pesticīdus veidojošajām aktīvajām vielām. Eiropas Parlaments ieviesa tajā virkni grozījumu, saīsinot atļauju termiņus un izslēdzot no saraksta bīstamākos pesticīdus, papildus EK ierosinātajiem.

Atļauju termiņus Eiropas Komisija saista ar pesticīdu risku videi un veselībai. Tā ierosina katru jaunu pesticīda veidu apstiprināt, dodot atļauju vispirms uz 10 gadiem, pēc tam to atjaunojot. Vielas ar mazu risku apstiprinātu uz 15 gadiem.

Pesticīdus, ko var aizstāt ar mazāk toksiskām vielām, paredzēts atļaut tikai 7 gadus. Eiropas Parlaments vēlas šo termiņu samazināt līdz 5 gadiem, lai veicinātu alternatīvu izmantošanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Šodien izsakot viedokli par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām ES piena sektorā, Eiropas Parlaments atbalstīja plānotās "minireformas" būtību, vienlaikus iesakot sagatavotajos likumdošanas priekšlikumos veikt vairākas izmaiņas. To mērķis — panākt, lai ieguvēji no izmaiņām būtu nozares pārstāvji. Deputāti arī aicina palielināt likmes atbalstam, ko piešķir skolu apgādei ar pienu, un saglabāt atbalstu par krējuma un vājpiena privātu uzglabāšanu.

Eiropas Parlaments izskatīja trīs Eiropas Komisijas ierosinātos likumdošanas priekšlikumus, kuru galvenais mērķis ir vienkāršot Eiropas piena un piena produktu Kopējā tirgus organizāciju. Likumprojekti tika izskatīti saskaņā ar apspriežu procedūru, tāpēc Eiropas Parlamenta grozījumiem ir ieteikuma raksturs.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Paredzēts, ka 11. Jūnijā Latviju apmeklēs Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. Igaunija nupat piedzīvoja pamatīgu konfrontāciju ar Krieviju, kas valstij draudēja ar svarīgu biznesa kontaktu zaudēšanu. Intervijā Db Andruss Ansips atklāj, kā Igaunijas ekonomika izjūt attiecību pasliktināšanās sekas un kā tā cīnās ar augsto inflāciju.

Sākotnēji Igaunijas varas iestādes, kā arī mūsu sabiedrotie uzskatīja, ka nekārtību celšana un veikalu izlaupīšana ir veidojusies spontāni un ir vērtējama kā Igaunijas iekšējā lieta. Tomēr, attīstoties notikumiem, ārvalstu aģitatoru darbība, izplatot propagandu Tallinā, apliecināja, ka Krievijas loma šajos notikumos bija daudz lielāka, nekā liecināja sākotnējās aplēses. Pie daudziem tā saucamajiem miermīlīgajiem demonstrantiem jau nemieru pirmajā naktī tika atrastas pudeles ar degmaisījumu, kas liecina par zināmu nemieru organizēšanu. Tāpat arī nedēļu ilgā Igaunijas vēstniecības bloķēšana Maskavā, uzbrukums mūsu vēstniecei Marinai Kaljurandai, kiberuzbrukumi, dezinformācija Krievijas masu medijos un īslaicīga ekonomiska ietekmēšana liecina par iepriekš nolemtu un tīšu darbību. Igaunijas valdība nav veikusi oficiālu analīzi par Krievijas lomu Tallinas nemieros aprīļa beigās, taču sabiedriskā organizācija Starptautiskais Aizsardzības centrs ir tādu veicis un tas ir pieejams internetā.

"Tiesiskais regulējums sieviešu tiesību jomā ir visumā apmierinošs", bet "tā īstenošana joprojām ir nepilnīga," Eiropas Parlaments secina ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Parlaments uzsver — cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvā fāze, tomēr pauž nožēlu par Turcijas reformu procesa palēnināšanos pēdējā gada laikā, kā arī par pastāvīgajām problēmām sieviešu tiesību jomā.

Vērtējot Turcijas tiesību aktus un to īstenošanu praksē, Parlaments pauž nožēlu, ka Turcijas dienvidaustrumu daļās meiteņu dzimšana netiek reģistrēta, tāpēc mudina Turcijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu reģistrēti visi bērni. Nereģistrēšana traucē cīņā pret piespiedu laulībām, kā arī goda aizsargāšanas noziegumiem, jo upuriem nav nekādas oficiālas identitātes, skaidrots ziņojumā.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 4. septembrī

Eiropas Parlaments pauž līdzjūtību un ciešu solidaritāti šīs vasaras dabas katastrofās bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem. Šodien pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina bez jebkādas kavēšanās mobilizēt ES Solidaritātes fondu šīs vasaras plūdos un ugunsgrēkos cietušo atbalstam, izvairoties no ilglaicīgām procedūrām un administratīviem šķēršļiem.

Šovasar ugunsgrēki Eiropā skāra vairāk nekā 700 000 hektārus, visvairāk ciešot Grieķijai, kur dega vairāk nekā 250 000 hektāru meža un krūmāju, bojā gāja vairāk nekā 60 cilvēku un daudzi guva ievainojumus. Citās Eiropas daļās tika piedzīvoti spēcīgi plūdi, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, izraisot vismaz 10 cilvēku bojāeju un nodarot kaitējumu EUR 5 miljardu apmērā ēkām, skolām, infrastruktūrai un lauksaimniecībai.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030. gadā, atsaucoties uz EP deputātu sacīto, ziņo EP Preses dienests.

EP šodien pieņēma ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku, aicinot vērienīgi ieguldīt enerģētikas infrastruktūrās un piegādē, veicināt piegādes drošību un veikt pasākumus, kas paaugstina energoefektivitāti. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030. gadā, uzsver EP deputāti.

"Nekavējoties jārīkojas, citādi Eiropas atkarība no energoresursu importa pieaugs no 50 % līdz 71 % 2030. gadā, no kuriem 94 % būs naftas imports," ziņojumā uzsver EP. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka nesenais cenu pieaugums reālajā izteiksmē ir līdzīgs pārmaiņām, kas notika no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu vidum, tomēr pašreizējais naftas cenu pieaugums atšķirībā no iepriekšējiem ir pastāvīgs — to ietekmē straujais pieprasījuma pieaugums, piemēram, Ķīnā, un augstais patēriņš ASV.

24. aprīlī parlaments apstiprināja Eiropas Savienības (ES) un visu tās iestāžu budžeta izpildi 2005.gadā, tomēr norādot, ka jau divpadsmit gadus Eiropas Revīzijas palāta nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju, proti, atzīt, ka budžets pildīts bez kļūdām, liecina Eiropas Parlamenta sniegtā informācija.

Debatēs nepiedalījās ES Padomes pārstāvji, lai gan viena no galvenajām Parlamenta prasībām ir saistīta tieši ar dalībvalstu atbildību par ES līdzekļu pārvaldību.

Prasību par dalībvalstu pārvaldes deklarācijām Parlaments pirmo reizi formulēja, apstiprinot 2003.gada ES budžeta izpildi. Deklarāciju mērķis būtu panākt garantijas no dalībvalstīm par to, ka tajās darbojas efektīvas revīzijas Kopienas līdzekļu izmantojumam.

Kopienas līdzekļus Eiropas Komisija un dalībvalstis pārvalda dalīti. Pēc šādas sistēmas 80 % no Kopienas izdevumiem ir dalībvalstu pārziņā. Nīderlande pēc savas iniciatīvas Kopienas līdzekļu pārvaldes deklarācijas jau ir ieviesusi, un to pašu gatavojas darīt Apvienotā Karaliste un Zviedrija.

Eiropas Parlaments (EP) šodien, 27.septembrī, plenārsesijā pievienojies visas pasaules cilvēktiesību aizstāvjiem, kas protestē pret demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu Birmā. Ar 563 balsīm par, 3 pret, un 4 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments augsti novērtējis demonstrantu pretestību nedemokrātiskajai Birmas varai un aicina starptautisko sabiedrību paredzēt ekonomiskas sankcijas, ja Birma nepārtrauks represijas, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Turpinot pienākt ziņām par protestējošo budistu mūku un citu civiliedzīvotāju arestiem, ievainotajiem un nāves gadījumiem, Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā izvirza konkrētas prasības Birmas pārvaldei, gan starptautiskām organizācijām, kā arī Ķīnai.

Parlaments "augsti vērtē Birmas mūku un desmitiem tūkstošu pārējo demonstrantu drosmīgo rīcību, pretojoties antidemokrātiskajai un represīvajai varai Birmā". Tas pauž sašutumu par miermīlīgo demonstrantu nogalināšanu, prasa, lai drošības spēki pārtrauktu demonstrāciju apspiešanu, kā arī, lai Birmas vadība atzītu demonstrantu likumīgās prasības.

Deputāti aicina Birmas represīvo režīmu nekavējoties atbrīvot Nobela Prēmijas un EP 1990. gada Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi un citus politieslodzītos. Parlaments arī prasa Birmas pārvaldei pārtraukt notiekošo nelikumīgo konstitucionālo procesu un to aizstāt ar Nacionālo konventu, kura sastāvā būtu dažādas politiskās grupas un partijas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 12. maijā, atzinusi Igauniju par gatavu eiro ieviešanai no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Business Week.

Ar EK atzinumu Igaunijai ir visas iespējas kļūt par eirozonas 17. dalībvalsti. Valstij gan vēl jāsagaida Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru galīgais lēmums šogad jūlijā, taču līdz šim ministru viedoklis par jaunu eirozonas dalībvalstu uzņemšanu ir saskanējis ar EK viedokli.

Db.lv jau vairākkārt vēstīja, ka Igaunijas mērķis ir eiro ieviest 2011. gada 1. janvārī.

«Igaunija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2011. gada 1. janvārī. Mēs atzinīgi vērtējam, ka Igaunija ilgstoši ir īstenojusi piesardzīgu politiku. Lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana būs veiksmīga, Igaunijai jāturpina centieni saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni. Igaunijai arī jāsaglabā modrība un laikus un izlēmīgi jāreaģē, ja parādās makroekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās un/vai konkurētspējas zuduma pazīmes. Tagad tai jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka pāreja notiek vienmērīgi,» sacīja ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Palīdzībai, ko Igaunija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES), ir daudz lielāka loma Igaunijas ekonomikas «brīnumā» nekā to atzīst Igaunijas galvenās amatpersonas, atsaucoties uz nedēļas izdevuma Eesti Ekspress veikto pētījumu, vēsta BBN.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš plašākai sabiedrībai vairākkārt norādījis, ka Igaunijai ir labākās finanses ES, skaļi nav runājis par to, ka ES piešķirtā palīdzība ir Igaunijas «glābšanās virve» un, iespējams, bez ES struktūrfondu atbalsta Igaunija finansiāli nevarētu izdzīvot.

Laikā no 2004. līdz 2010. gadam Igaunija no ES saņēmusi trīs miljardus eiro. Šajā laika posmā Igaunija pati caur dažādiem maksājumiem papildinājusi ES budžetu ar 924 miljoniem eiro. Tādējādi sanāk, ka par katru ES fondos iemaksāto eiro Igaunija atpakaļ ir saņēmusi divus.

ES lielāko finansiālo palīdzību saņēmušo valstu sarakstā Igaunija atrodas otrajā vietā, Latvijas ziemeļu kaimiņu apsteidz vien Luksemburga. Trešajā vietā atrodas Lietuva, tai seko Grieķija, Latvija un Ungārija. Lielāko palīdzību ES ir saņēmusi no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas.

Igaunijai jāatrod tās stiprākais ekonomikas sektors un jāpieliek visi spēki, lai to attīstītu. Tā norādījis Skype izpilddirektors Džošs Silvermens (Josh Silverman), atsaucoties uz Postimees, raksta BBN.

Viņš uzskata, ka ir svarīgi uzzināt, kas ir Igaunijas galvenais un stiprākais ekonomikas sektors un kurā Igaunijai ir lielākas priekšrocības nekā citām valstīm. Pēc tam Igaunijai ir jākoncentrējas uz šo sektoru, lai to attīstītu.

Datorzinātne būtu pārāk plašs sektors, lai Igaunija tajā veiksmīgi varētu iespraukties, tāpēc labāk būtu izvēlēties vienādranga datorsistēmu (P2P) produktu un pakalpojumu attīstīšanu, nevis darboties balstoties uz centralizētās datorsistēmas principu.

Vienādranga datorsistēma ir tīkls, kurā visi tā dalībnieki ir gan klienti, gan serveri vienlaicīgi, un savā starpā apmainās ar informāciju.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Eiropas Parlaments šodien bez balsojuma pieņēma otrā lasījuma nostāju par programmu 2007.–2013. gadam "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām". Eiropas Parlaments tajā atbalsta ES Padomes, t.i., dalībvalstu, kopējo nostāju. Tas nozīmē, ka programma tiks pieņemta otrajā lasījumā galīgi.

Laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim programmai atvelēti EUR 21,35 miljoni.

Viena no galvenajām izmaiņām, ko Eiropas Parlaments programmā ieviesa pirmajā lasījumā 2006. gada decembrī — pārrobežu projektus Kopienas interesēs varēs kopīgi iesniegt divas dalībvalstis, nevis trīs, kā bija paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopienas intereses projektus varēs iesniegt arī viena dalībvalsts kopā ar ES kandidātvalsti vai pievienošanās valsti. Programmas dalībnieces būs arī stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītās Balkānu valstis. Ja tas kalpo programmas mērķiem, projektos var iesaistīt arī trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas programmā nepiedalās.

Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments, trešdien 18. jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu.

Deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos, Db.lv informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlaments Preses dienesta — Latviešu redakcija.

Dalībvalstis 6. jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto trešo ceļu, tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.

Ja valdības eirozonā nopietni vēlas paplašināt monetāro stabilitāti un labklājību Austrumeiropā, tām jāpiekrīt nākamgad uzņemt Igauniju vienotās valūtas zonā 2011.gadā, raksta nytimes.com.

Medijs akcentē, ka mazajai Baltijas valstij - Igaunijai - finanšu krīzē ir klājies labāk nekā Latvijai un Lietuvai. Tas norāda, ka Igaunija būs kā pārbaude eirozonas gatavībai.

Privāti medijam daži Rietumeiropas ierēdņi un centrālo banku vadītāji izteikušies, ka eirozonai ir pietiekami daudz problēmu, piemēram, tādu valstu kā Grieķijas, Īrijas un Spānijas lielie fiskālie deficīti, lai tā vēl uzņemtu jaunas nabadzīgākas dalībvalstis.

«Kur ir jāsteidzas? Ļaujiet viņiem pagaidīt nedaudz ilgāk, kamēr viņu ekonomikas patiešām būs saplūdušas ar mūsējām,» sacījis kāds Rietumeiropas centrālās bankas vadītājs, kurš lūdzis neatklāt viņa vārdu, jo šī tēma ir ļoti jūtīga.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments prasa Eiropas Komisijai pārskatīt regulu, kas nosaka ierobežojumus šķidrumu pārvadāšanai aviotransportā, un, ja netiek konstatēti neapstrīdami fakti par šo noteikumu efektivitāti, regulu atcelt.

Šāds viedoklis izteikts šodien ar 464 balsīm par, 159 pret un, 70 balsīm atturoties, pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Deputāti vienlaikus uzsver, ka atbalsta visus "reālajai situācijai atbilstošos" un "samērīgos" pretterorisma drošības pasākumus aviācijā, lai minimizētu risku.

Tomēr Eiropas Parlaments pauž bažas, ka 2006. gada novembrī Eiropā ieviestie noteikumi par šķidrumu pārvadāšanu aviopasažieru rokas bagāžā nav proporcionāli mērķim proti, lielākai drošībai, ko ar šiem pasākumiem bija cerēts sasniegt. Rezolūcijā noradīts, ka, kontrolējot rokas bagāžas šķidrumus ar rentgena iekārtu, nevar konstatēt, vai šķidrums ir sprāgstviela. Deputāti arī atzīmē, ka noteikumi nav īstenoti vienādi un konsekventi visās Eiropas Savienības lidostās.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlaments (EP) iesaka Eiropas mērogā autovadītājiem iesācējiem noteikt pieļaujamo alkohola līmeni asinīs, kas būtu pēc iespējas tuvu 0 promilēm. Tas ir viens no ierosinājumiem šodien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemtajā EP nenormatīvajā ziņojumā par alkohola radītā kaitējuma mazināšanu.

Pieaugošs alkohola patēriņš nepilngadīgo un jauniešu vidū visās Eiropas valstīs, 17 000 nāves gadījumu gadā ceļu satiksmes negadījumos alkohola lietošanas dēļ, mirstības gadījumu pieaugums saistībā ar alkohola patēriņu, augļa alkohola sindroms. Tās ir satraucošākās tendences, pret kurām šodien pieņemtajā ziņojumā ar konkrētiem priekšlikumiem vēršas Eiropas Parlaments.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Atbildību par 2007. gadā izdarītajiem hakeru uzbrukumiem Igaunijas interneta tīklam uzņēmusies kāda Kremļa atbalstīta jauniešu kustība, ziņo Financial Times.

Db.lv jau vēstīja, ka hakeru uzbrukumi Igaunijai sākās pēc tam, kad valsts valdība nolēma pārvietot Padomju laiku bronzas pieminekli.

Kaut arī Igaunijas pārstāvji apgalvojuši, ka uzbrukumi nākuši no Krievijas, pati Krievija noliedza jebkādu saistību ar notikušajiem kiberuzbrukumiem Igaunijai. Kāds Konstantīns Goloskokovs norādījis Financial Times, ka ir pārstāvis no jauniešu grupas Naše, kura strādā Kremļa labā, un kopā ar dažiem sabiedrotajiem organizējis uzbrukumus Igaunijas interneta sistēmai.

"Tas uzbrukums patiešām bija lēts, taču tas piespieda visu valsti saraut saikni ar internetu," sacījis M. Lesks, piebilstot, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kuri būtu ar mieru šķirties no šādas summas, lai radītu neērtības saviem konkurentiem.

Jāņem kredīts Igaunijas ekonomikas atjaunošanai, jo tikai tas var palīdzēt iziet no ekonomiskās krīzes, tā savā blogā norādījis Igaunijas Centriskās partijas priekšsēdētājs Edgars Savisārs. Par to raksta dv.ee.

Viņš ir pārliecināts, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Igaunijā jau sen ir izgājusi ārpus katras kritikas. E. Savisārs savā blogā kritizē Reformu partiju, taču arī piedāvā dažādas iespējas dzīves apstākļu uzlabošanai Igaunijā.

«Igaunijai ir nepieciešams izvirzīt nacionālas prioritātes. Tas var būt atbalsts biotehnoloģijām, nanotehnoloģijām, ekotehnoloģijām vai tamlīdzīgām nozarēm. Mēs varam veikt nozīmīgus ieguldījumus pārtikas rūpniecībā vai enerģētikā. To, kādas nozares palīdzēs mūsu attīstībai, vislabāk zina speciālisti un uzņēmēji,» raksta E. Savisārs.