Autotūristi var priecāties par daudzu jaunu autostrāžu atklāšanu vairākās ceļojumu zemēs – Čehijā, Austrijā, Ungārijā, Grieķijā un Portugālē. No jūnija Čehijā autotūristi no Prāgas līdz Vācijas robežai var visā garumā izmantot autostrādi, kur tiks nodots pēdējais neizbūvētais apvedceļš D5 Plzeņas pilsētas tuvumā. Ungārijā autotūristi var priecāties par jauniem 150 autostrādes kilometriem. Budapeštas-Belgradas virzienā ir uzbūvēti jauni 80 autostrādes M5 kilometri un virzienā uz Balatona ezeru tiks nodoti jauni autostrādes M7 posmi. Austrijā līdz 2003. gada beigām tiks nodots ekspluatācijā pēdējais autostrādes posms A8 starp Velsu un Priekšalpu (Voralpenkreuz) krustojumu. Līdz ar to autostrāde A1 starp Zalcburgu un Vīni tiks pieslēgta virzienam A9 uz Grācu. Pavisam neliels “Pyhrn”-autostrādes posms tiks pabeigts arī šajā vasarā. Grieķijā Atēnu autotūristi varēs izmantot ziemeļu apvedceļa autostrādi, kura tiks nodota ekspluatācijā šā gada beigās. 2004. gadā arī galvaspilsētas lidosta tiks savienota ar autostrādi. Portugālē autotūristi varēs ātrāk pārvietoties Algarves reģionā, kur jau pavasarī tiks nodots autostrādes posms starp Alcantarilhu un Lagosu. Avots: Wissen

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Daudziem ceļotājiem šogad būs iespējams ātrāk nonākt galamērķī, jo vairākās Eiropas valstīs tiks pabeigta svarīgu autostrāžu posmu celtniecība. Piemēram, Francijā autostrāde A 29 no St.Quentin līdz Le Havre būs pilnībā pabeigta, ja līdz gada beigām tiks izbūvēts 58 km garais posms starp Amiens (pieslēgums A 16) un Neufchatel-en-Bray (pieslēgums A 28). Šogad ir ieplānots arī pabeigt Rietumitālijas Alpu reģiona autostrādes A 5 no Aostas līdz Montblāna tunelim pēdējos četrus kilometrus starp Courmayeur un Entreves. Autostrāde no Turīnas līdz Ženēvai var teikt, ka ir jau pabeigta, tikai trūkst otrās braukšanas joslas no Morgex līdz Courmayeur. Horvātijā, atklājot 96 km garo posmu no Mala Kapela tuneļa līdz Gornija Ploca uz A 1 autostrādes, kas savieno Zagrebu un Zadaru, tiks pilnībā pabeigta būvniecība. Iztrūkstoši vēl ir četri kilometri. Šogad pabeigs arī 13,6 km autostrādes A 6 garu posmu starp Bosiljevo (pieslēgums A 1) un Vrbovski. Austrijā ceļotāju iecienītā autostrāde A 9 tiks pabeigta vēl līdz šī gada beigām. Iztrūkstošā 9,3 km ceļu posma būvniecību starp Incersdorfu un Šēnu jau ilgāku laiku tika aizkavēta dabas aizsardzības pārstāvju protestu rezultātā. Turpretī Čehijā plāno šogad pabeigt arī autostrādes D 5 otrās braukšanas līnijas izbūvi starp Ejpovice un Cernice, kur palicis vēl 8 km liels ceļa posms. Avots: Eiropa.lv

Vācijas autostrādes Eiropā ir iecienītas tieši ātruma neierobežojuma dēļ. Daudzi autovadītāji brīvākajos autostrādes posmos var izmēģināt automašīnas spidometra gājienu. Parasti šīs automašīnas izmanto kreiso joslu. Bieži vien šī josla ir aizņemta, taču ir automašīnas, kurām citi autovadītāji labprātīgi dod ceļu. Pamanot aizmugures spogulī Opel markas automašīnu vai Ferrari, autovadītājiem ir dažādas reakcijas. Vācijā tika veikts pētījums starp 1055 autovadītājiem vecumā no 35 līdz 60 gadiem, lai noteiktu pret kurām automašīnām šoferiem ir respekts. Ja šoferis aizmugures spogulī pamana Ferrari vai Maybach, tad gandrīz katrs trešais autovadītājs atbrīvo autostrādes kreiso joslu, bet Smart markai tikai 2%. Vācijas autobraucēju marku reitings attiecībā uz autostrādes kreiso joslu: 1. Ferrari – 29% 2. Maybach – 24% 3. Lamborghini – 21% 4. Porsche – 20% 5. Mercedes – 19% 6. BMW – 18% 7. Audi – 14% 8. Maserati – 12% 9. Bentley – 11% 10. Jaguar – 10% ------------------------------- 11. VW – 9% 12. ...

Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas.

Telekanāls RAI publiskojis fragmentus no ziņojuma, ko Morandi izstrādājis 1979.gadā - 12 gadus pēc šā tilta atklāšanas.

Ziņojumā viņš uzsvēris, ka tiltam nepieciešama pastāvīga apkope, un norādījis, ka tam jau novērojams «labi pazīstamais betona virsmas ķīmiskās izturības zudums», ko izraisījis jūras gaiss un tuvējās metalurģiskās rūpnīcas radītais piesārņojums.

«Agri vai vēlu, iespējams, jau tuvāko gadu laikā, būs nepieciešama apkope, lai noņemtu visas korozijas pēdas,» rakstījis Morandi (1902-1989), kura vārdā nosaukts tilts.

Kā ziņots, Itālijas Iekšlietu ministrijas Dženovas pārvalde svētdien oficiāli apstiprināja, ka 14,augustā notikušajā katastrofa prasījusi 43 cilvēku dzīvības.

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Mobilas mazgātavas stacijas pamatā ir pafiltrējošas grīdas tehnoloģija - notekūdens nenonāk apkārtējā vidē, konstrukcija nodrošina notekūdeņu pašfiltrāciju, notekūdens tiek lietots atkārtoti. Tās galvenais pielietojums – platforma, kuru iekļaut mazgātavas konstrukcijā nodrošinot iespēju mazgāt tehniku gan manuāli, gan mehāniski.

Konstrukcija veidota pēc standartizētu izmēru principa, ir viegli montējama, demontējama, kā arī viegli transportējama. Šāda mazgātavas stacija nav piesaistīta vietai, uzstādāma un nojaucama dažu stundu laikā, darbojas visu gadu. Salīdzinoši ar standarta mazgātavām tai ir zemāka pašizmaksa un atvieglota birokrātiskā saskaņošana, uzstādīšana dažu stundu laikā.

Papildus galvenajai uzņēmuma darbībai tiek apskatīti papildus biznesa novirzieni, kur iespējams potenciāls pieprasījums pēc šīs unikālās pašfiltrējošās platformas:

sacīkšu transporta mazgāšanas stacija (auto, moto, velo u.c.);

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

No šī gada 12. jūnija līdz 4. jūlijam Portugālē notiks Eiropas čempionāts futbolā. Čempionāta atklāšanas spēle notiks Porto, bet noslēguma sacensības Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Bez tam čempionāta spēles notiks arī Leirijā, Bragā, Koimbrā, Faro-Loulé, Aveiru un Gimaraišā. Portugāles valdība, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību pasākuma laikā, ir atcēlusi kopš šī gada maija vidus Šengena līgumā paredzētos nosacījumus. Ceļotāji iebraucot Portugāle tiks pastiprināti kontrolēti un tiem noteikti būs jāuzrāda derīgi personu apliecinoši dokumenti. Tiek paredzēts, ka var izveidoties ilgāki gaidīšanas laiki uz valsts robežkontroles punktiem. Papildus var rasties aizkavēšanās uz robežas sakarā ar portugāļu muitas darbinieku pieteikto četru dienu streiku, kuri vēlas uzsākt streiku tieši futbola čempionāta atklāšanas dienā. Futbola faniem, kuri uz šo čempionātu dosies ar savu personisko transporta līdzekli, ir jārēķinās ar vairāku dienu braucienu. Jāatceras, ka Francijā par lielāko daļu autostrādēm ir jāmaksā ceļu nodeva, bet Spānijā – daļēji. Transporta kustība starp visām Eiropas čempionāta norises pilsētām tiek vērtēta kā - tehniski labi aizsniedzama. Portugāle gaida uz šo futbola pasākumu vairāk kā 1,5 miljonus viesu. Lielākā daļa naktsmītņu jau tagad pilnībā ir rezervētas, tāpat arī biļetes ir jau izpārdotas. Sīkāku informāciju par naktsmītņu iespējām piedāvā Euro 2004 Accomodation Agency (Avenida Marques de Tomar, 44 - 3°, 1050-156 Lisabona). Turpretī informāciju par futbola čempionāta biļetēm var iegūt internetā: www.euro2004.com Kempingu automašīnu braucējiem ir jāatceras, ka nakšņošanā “brīvā dabā” Portugālē ir aizliegta. Soda nauda ir sākot no 500 līdz 3 740 eiro. Jebkurā gadījumā tiek ieteikts apstāties oficiālās kempingu vietās. Pārskats par pilsētām, kurās notiks futbola čempionāta spēles: Aveiru (Estádio Aveiro Municipal) Futbola stadions atrodas tieši pie IP5 autostrādes un to visērtāk ir sasniegt, ja brauc no Porto un Koimbras. Uz Aveiru futbola stadionu tāpat var nokļūt izmantojot autobusu vai dzelzceļa transporta pakalpojumus. Brāga (Estádio Coimbra Municipal) Brāgas stadions ir īpaši labi saistīts ar ziemeļaustrumu nacionālo autostrādes tīklu, kā rezultātā tiek paredzēts, ka lielākā daļa futbola čempionāta skatītāju ieradīsies tieši no pilsētas centra pa šo ceļu. Stadionā ir iespējams nokļūt arī no dienvidiem un dzelzceļa stacija, kas atrodas tikai četrus kilometrus no futbola stadiona. Koimbra (Estádio Coimbra Municipal) Koimbras futbola čempionāta spēļu vieta vislabāk ir aizsniedzama braucot pa autostrādi A1 / IP1, kas savieno Porto un Lisabonu, kā arī izmantojot ātrvilcienu pakalpojumu dzelzceļa stacijā A (pilsētas centrā) un B (stadiona tuvumā). Turpretī futbola spēļu dienā no pilsētas centra uz stadionu kursēs speciāli autobusi. Faro - Loulé (Estádio Algarve) Labu ceļu satiksmi gan uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, gan uz citām valsts vietām nodrošina "Via Infante" un EN125. Tāpat futbola stadions atrodas netālu no Faru starptautiskās lidostas. Gimaraišā (Guimarães, Estádio Dom Afonso Henriques) Futbola stadionā visērtāk ir nokļūt no pilsētas rietumos esošās autobusu stacijas vai arī izmantojot autoceļu A11 / C5 no Porto. Leirija (Dr. Magalhães Pessoa Municipal) Futbola čempionāta spēļu norises vieta Leirijā atrodas triju stundu braucienā no Vilarformoso un Spānijas robežas, kā arī autoceļu A1, IP3 un IP5 tuvumā. Dienvidu virzienā līdz spāņu robežai Elvas/Badajoz ir tikai triju stundu brauciens pa autoceļiem IP1 un IP7. Leirijas pilsētas ietvaros vēl patlaban notiek ceļu labiekārtošana, taču tiek plānots, ka tiks izveidota laba sasaiste ar autostrādēm A1 un A8. Lisabona (Estádio José Alvalade) Futbola spēļu stadionā nokļūšanu atvieglo ļoti labi izveidotais Lisabonas pazemes vilcienu tīkls un citi pilsētas sabiedriskie transporta līdzekļi. Stadiona apvidū atrodas transporta kustības krustpunkts, kas nodrošina optimālu n

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Liepājā tirdzniecības centrā Ostmala darbu sāk Latvijā inovatīvs pasta pakalpojums - termināls Mana pasta stacija. Terminālus pilnībā ir konstruējusi, izgatavojusi un ieviesusi nepilna gada laikā pati kompānija PostService, saņemot arī daļēju atbalstu programmnodrošinājuma izstrādē no KBI (Kurzemes Biznesa inkubators).

Privātās pasta kompānijas Latvijā PostService – Pasts biznesam meitas uzņēmums PostService – Kurzeme ievieš Latvijā jaunu pasta pakalpojumu – pasta terminālus Mana pasta stacija. Lai gan dažās Eiropas valstīs termināli jau darbojas, Latvijā tas būs inovatīvs pasta pakalpojums, apgalvo uzņēmuma pārstāvji. Līdz gada beigām kompānija PostService - Kurzeme izvietos 40 pasta terminālus.

Inovācija Mana pasta stacija ir pašapkalpošanās pasta termināls, kas nodrošina sūtījumu saņemšanu, nosūtīšanu, kā arī saņemto sūtījumu atgriešanu, ja tas nepieciešams. Terminālus plānots izvietot Latvijas pilsētās populārākajos tirdzniecības centros. Tās darbība piemērota iedzīvotāju esošajiem dzīves paradumiem: mans ierastais lielveikals, pie tā man pieejamā autostāvvieta, tagad arī mana pasta stacija - ikdienā iepērkoties, var nosūtīt un saņemt pasta sūtījumus.

2006.gada 3.ceturksnī pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, devušies 57% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tos veica 48% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 9,4 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 20% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 13,7 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 5% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 33,1 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienu vairāk izvēlējušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (42%).

Dodoties atpūtas braucienos, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 88%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji izmantoja vieglo automobili – 64%.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas teritorijā atpūtas nolūkos (braucieni pie radiem un draugiem, atpūtas braucieni brīvā dabā, sporta aktivitātes, ārstēšanās un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, 2007. gada 4. ceturksnī ceļoja 37% Latvijas iedzīvotāju.

Atpūtas braucienu skaits 2007. gada 4. ceturksnī bija 2771 tūkst, no tiem 2219 bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 509 tūkst. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 43 tūkst. bija braucieni, kas ilga 4 un vairāk dienas.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Daugavpils, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 33.7% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 37.0%. Uz Rīgu tika veikti 18.9% no visiem īsajiem (1-3 naktis) atpūtas braucieniem un 38.5% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Vidējais atpūtas braucienu ilgums bija 2.2 diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem vidējais ilgums bija 8.6 diennaktis

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

Ceļotāju skaits atpūtas braucienos pa Latviju 2008. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 12.5%. Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos ir sarucis par 31%.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 2. ceturksnī bija 3.5 milj., no tiem 2.6 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 0.8 milj. īsie (1 – 3 diennaktis) braucieni un 0.1 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (40%), nebija laika (20%), intereses trūkums (15%). Citus iemeslus minēja 25% respondenti.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 16.6% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 19.6%. Uz Rīgu tika veikti 7.0% no visiem īsajiem (1 – 3 naktis) atpūtas braucieniem un 19.3% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Latvijas iedzīvotāju atpūtas braucienu ar nakšņošanu skaits 2009.gada 1.ceturksnī bija 572.9 tūkst., kas ir par 4.4% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī. Turklāt aizvien vairāk ļaužu izvēlas garākus braucienus - 4 un vairāk dienas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tikai 2% atpūtas braucienu ar nakšņošanu tika veikti sava administratīva rajona ietvaros.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu 523.8 tūkst. bija īsie atpūtas braucieni (1-3 naktis), kas ir par 2.7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī un 49.1 tūkst. garie atpūtas braucieni (4 un vairāk naktis), kas ir par 27.9% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī.

Iecienītākie vairākdienu ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Tukuma rajons. Uz Rīgu veikti 11.9% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu, uz Rīgas rajonu - 7,1% un uz Tukuma rajonu – 5.2% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu.

Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus secināts, ka pērn daudz iedzīvotāju nav devušies pat iekšzemes ceļojumos, jo tiem trūkst naudas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Kopumā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka iekšzemes atpūtas braucienu skaits 2008. gadā bija 14.4 milj., kas ir par 10% mazāk nekā 2007. gadā. No visiem atpūtas braucieniem 11.1 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) un 3.3 milj. vairākdienu braucieni ar nakšņošanu. Darījumu braucienu skaits 2008. gadā bija 0.3 milj., kas ir par 18% mazāk nekā 2007. gadā.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus (41%), laika trūkumu (19%), nebija intereses (16%).

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 23% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu veikti 27% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 11% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.