Transports un loģistika

Eiropas prāmji kļūs drošāki

Aivars Mackevics [email protected], 29.06.2006

Jaunākais izdevums

Aizvien vairāk Eiropas ceļotāji izmanto pasažieru prāmjus. Vācijas automobiļu klubs (ADAC) pagājušajā gadā 8,5 miljoniem ceļotāju rezervējis braucienu ar viena no 700 Eiropas prāmju līnijām. Drošība uz prāmjiem gadu gaitā ir kļuvis par ļoti svarīgu jautājumu. Pēc ADAC veiktās prāmju pārbaudes, jāsecina ka lielākā daļa apsekoto pasažieru prāmju ir ar augstu drošības līmeni. Ikgadējo pārbaužu laikā tiek apsekoti 20 – 30 prāmji. Pēc pēdējiem rezultātiem pieciem prāmjiem tika piešķirta atzīme „ļoti labi“ un 13 — „labi“. Tikai viens Itālijas prāmis, kas kursē gar Sicīlijas salas krastu, neizturēja pārbaudi. Vislabāko atzinumu guva grieķu uzņēmuma Anek Lines prāmis Olympic Champion, kas kursē starp Itāliju un Grieķiju. Ja salīdzina prāmjus Eiropas ziemeļu un dienvidu valstīs, tad jāsecina, ka Baltijas un Ziemeļjūras prāmjiem ir augstāks drošības līmenis nekā tiem, kas kursē Vidusjūrā. Kā vienu no situācijas skaidrojumiem var minēt to, ka daudzi ziemeļos izmantotie prāmji vēlāk tiek novirzīti uz dienvidu maršrutiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils uzsāk prāmju TransRussiaExpress apkalpošanu

Elīna Pankovska, 28.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostā pirmo reizi pienāks kravu – pasažieru prāmis, kurš strādā regulārā TransRussiaExpress (TRE) līnijā.

TransRussiaExpress prāmji, kuri pieder Finnlines/Grimaldi grupai, 13 gadus kursē starp Lībeku un Sanktpēterburgu. Sākot ar 30.jūliju, tie piestās Ventspils ostā ar periodiskumu četras reizes nedēļā.

Kravu – pasažieru prāmji TransRussia un TransEurope, kuri strādā TransRussiaExpress kuģu līnijā, uz doto brīdi ir lielākie šī tipa prāmji, kuri jebkad ir kursējuši starp Baltijas valstīm, informēja TRE aģents Latvijā, SIA Silver Star Agencies valdes loceklis Klauss Olsens.

Katra prāmja garums ir 3,2 tūkst. lineāri metri 250 kravas automobiļu un 124 pasažieru pārvadāšanai katrā reisā. Prāmji var pārvadāt arī ģenerālās kravas: zāģmateriālus, konteinerus un vieglos automobiļus. Bez tam prāmjos ir ērtas kajītes un atpūtas istabas pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie Tallink prāmji Stokholmā sāk izmantot Värtahamnen ostu

Lelde Petrāne, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no rītdienas, 24. janvāra, visi kompānijas Tallink un Silja Line zīmola prāmji, kas piestāj Stokholmā, izmantos jauno Värtahamnen ostu, informēja pārstāve Baiba Muceniece.

Turpmāk Värtahamnen piestās arī Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie Tallink prāmji Romantika un Isabelle, kas līdz šim Stokholmā izmantoja Frihamnsterminalen. Abi prāmji esot sekmīgi pārbaudījuši piestātnes jaunajā ostas teritorijas kompleksā.

Uzņēmums aicina pasažierus, kas ceļo Rīga-Stokholma maršrutā, būt uzmanīgiem un izmantot jaunās ostas adresi. Värtahamnen ostas adrese Stokholmā ir Hamnpirsvägen 10. Stokholmas ostas teritorija Frihamnsterminalen, kur līdz šim piestāja Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie prāmji, turpmāk vairs netiks izmantota.

Citi Tallink prāmji, kas piestāj un atiet no Stokholmas - Victoria I un Baltic Queen (maršruts Tallina-Stokholma), Silja Symphony un Silja Serenade (maršruts Helsinki-Stockholma), Baltic Princess un Galaxy (maršruts Turku-Stokholma) izmanto Värtahamnen jau vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viedās automašīnas: Eiropas Komisija vada kampaņu par drošākām, videi nekaitīgākām un "gudrākām" automašīnām

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Eiropas Komisija darīja zināmu jauno plānu paātrināt drošāku, videi nekaitīgāku un "gudrāku" automašīnu ieviešanu. Šogad Komisija sāks sarunas ar Eiropas un Āzijas autotransporta nozares apvienībām ar mērķi panākt vienošanos par to, lai no 2010. gada visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā tiktu iekļauta sistēma eCall, kas sniedz iespēju visā Eiropā veikt ārkārtas izsaukumus no transportlīdzekļa. Komisija veicinās arī citu dzīvības glābšanas tehnoloģiju ieviešanu un veiks pētījumus par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt automašīnas videi nekaitīgākas un "gudrākas".

"Tehnoloģijas spēj glābt dzīvību, uzlabot ceļu satiksmi un aizsargāt vidi. Eiropas Savienībai ir jānodod šī labā vēsts patērētājiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz ieinteresētajām aprindām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem drīzāku guvumu no šīm lieliskajām tehnoloģijām," teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga. "Ja mēs patiešām vēlamies glābt dzīvības uz Eiropas ceļiem, tad 27 dalībvalstīm ir jānosaka termiņš, līdz kuram eCall un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēma (ESK) jāiekļauj visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā. Turklāt mums ir jānovērš arī administratīvie šķēršļi jauninājumiem, kuri padarīs automašīnas drošākas un videi nekaitīgākas. Piemēram, ir jānodrošina vajadzīgo radiofrekvenču pieejamība kooperatīvajām braukšanas kontroles sistēmām, kas palīdzēs samazināt satiksmes negadījumu skaitu, autoceļu noslogotību un CO2 emisijas. Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

EK glābs dzīvības un vidi

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17.septembrī, Eiropas Komisija darījusi zināmu jauno plānu, kā paātrināt drošāku, videi nekaitīgāku un "gudrāku" automašīnu ieviešanu. "Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties," sacījusi komisāre Vivjena Redinga.

Šogad Komisija sāks sarunas ar Eiropas un Āzijas autotransporta nozares apvienībām ar mērķi panākt vienošanos par to, lai no 2010. gada visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā tiktu iekļauta sistēma eCall, kas sniedz iespēju visā Eiropā veikt ārkārtas izsaukumus no transportlīdzekļa. Komisija veicinās arī citu dzīvības glābšanas tehnoloģiju ieviešanu un veiks pētījumus par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt automašīnas videi nekaitīgākas un "gudrākas".

"Tehnoloģijas spēj glābt dzīvību, uzlabot ceļu satiksmi un aizsargāt vidi. Eiropas Savienībai ir jānodod šī labā vēsts patērētājiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz ieinteresētajām aprindām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem drīzāku guvumu no šīm lieliskajām tehnoloģijām," teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga. "Ja mēs patiešām vēlamies glābt dzīvības uz Eiropas ceļiem, tad 27 dalībvalstīm ir jānosaka termiņš, līdz kuram eCall un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēma (ESK) jāiekļauj visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā. Turklāt mums ir jānovērš arī administratīvie šķēršļi jauninājumiem, kuri padarīs automašīnas drošākas un videi nekaitīgākas. Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot paplašināt savu darbību Baltijas jūrā un investējot apmēram 200 miljonus eiro, Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line 2022. gadā Ventspils‒Nīnashamna maršrutā norīkos divus jaunus prāmjus.

E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru ietilpība, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Jaunie kuģi piedāvās pasažieriem jaunas iespējas Ventspils–Nīnashamna maršrutā, kas ir īsākais ceļš starp Baltiju un Skandināviju.

Šobrīd notiek prāmju būvēšana kuģu būvētavā CMI Jinling Veihajā, Ķīnā.

Kopumā divu jaunu prāmju iegādē Stena Line investējusi apmēram 200 miljonus eiro. “Mēs turpinām augt kopā ar mūsu klientiem, nostiprinot savas pozīcijas un floti visā Baltijas jūrā. Reģionā joprojām palielinās pieprasījums pēc lielākām jaudām, jo paplašinās kravu pārvadājumu klientu loks, un arī pasažieri pandēmijas laikā izvēlas ceļošanu ar prāmi kā drošu transporta veidu. Šie lielie, modernie un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskie nākamās paaudzes kuģi ir mūsu flotes modernizācijas un arī ilgtspējīgas kuģniecības attīstības flagmaņi,” sacīja Stena Line Group izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.

Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.

Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Prāmja Romantika pēdējais reiss no Rīgas plānots 6.augustā

NOZARE.LV, 22.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Psihoterapeite skaidro, kāpēc katram cilvēkam jāiemācās vadīt auto

Uldis Andersons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mums kā vadošajai tehnoloģiju universitātei bija svarīgi spert šo soli. Tas veicina plašāku e-paraksta lietošanu, jo elektroniski parakstītie dokumenti ir gan ērtāki lietošanai, gan drošāki.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventi, kuri RTU beidz šā gada ziemā, pirmoreiz Latvijas vēsturē diplomu pielikumus saņem elektroniskā formā un parakstītus, izmantojot e-parakstu.

RTU absolventiem izsniegtos elektroniskos diploma pielikumus, kuros iekļauta detalizēta informācija par absolvēto studiju programmu, ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījis RTU studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis, un tas satur laika zīmogu. Līdz ar to atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam šim diploma pielikumam elektroniskā formā ir juridisks spēks, un to var izmantot tieši tāpat kā dokumentu papīra formā.

Elektroniski parakstītos diploma pielikumus RTU absolventi var lejuplādēt, autorizējoties RTU iekštīklā. Piekļuve elektroniskajiem diploma pielikumiem absolventiem saglabāsies arī pēc RTU absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta iekļauta prāmja līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga

Lelde Petrāne, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatības mazināšanai ir noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi, ir apturēta arī "Tallink" līnijas prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Domājot par risinājumiem, kā šajā brīdī atbalstīt krīzes situācijā nonākušo ostas uzņēmumu, Rīgas brīvostas pārvaldē lems par iespēju uz laiku atbrīvot abus Rīgas ostā piespiedu dīkstāvē esošos "Tallink" līnijas prāmjus no ostas maksām.

"Šajā situācijā mums ir jāmeklē veidi, kā varam atbalstīt mūsu partnerus un kopīgi pārvarēt šo krīzi, vienlaikus domājot par nākotni, kad situācija normalizēsies. Dīkstāves šodien īpaši negatīvi ietekmē pasažieru pārvadātājus, kuriem katra diena nes ievērojamus finansiālus zaudējumus. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina darbavietas, maksā nodokļus un balsta mūsu valsts ekonomiku. Tāpēc, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu pārvarēt šo ekonomiski smago situāciju, lemsim nepiemērot piestātņu maksu abiem ostā esošajiem "Tallink" līnijas prāmjiem līdz brīdim, kad būs iespējams atsākt pasažieru pārvadājumus," norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Būvē prāmjus ūdenssatiksmei starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru

Zane Atlāce - Bistere, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģu būvētava BIC aluminium ir ielikusi ķīli pirmajam no sešiem prāmjiem, kas, kursējot starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un Rīgas centru, risinātu transporta problēmu Rīgā.

Pirmā prāmja būvniecību plānots pabeigt sešu mēnešu laikā. Pasažieru prāmis būs 24metrus garš un 6 metrus plats. Katrā prāmī būs vietas 130 pasažieriem un 50 velosipēdiem. Viena brauciena izmaksas tiek lēstas 4,50 eiro apmērā, par velosipēda pārvadāšanu papildus jāmaksā nebūs.

«Ideja radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad sākām domāt, kā savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja teritorijas. Izpētot situāciju, secinājām, ka šim projektam diemžēl nav komerciāla pamatojuma, jo šo divu reģionu transporta izolācijas gados ir zaudētas visas sociālās saites. Pirms vairāk nekā 90 gadiem, kad Daugavgrīvas šoseja vēl neeksistēja, komunikācijai bija pieejams tikai upju transports, apkaimes iedzīvotāji abos Daugavas krastos bija ļoti tuvi, strādāja un atpūtās kopā, veidoja ģimenes. Pētījuma rezultātā sapratām, ka pilsētai nav nepieciešams tikai savienot Bolderājas un Vecmīlgrāvja krastus, bet gan vajadzīga jauna transporta sistēma, kas ļautu savienot abus upes krastus visā pilsētas garumā. Tā sākās darbs pie maršruta izstrādes un izpētes, tika nolemts sadalīt pilsētu ziemeļu un dienvidu daļās, kurām būtu kopīgi krustošanās punkti Vanšu tilta rajonā,» stāsta SIA BIC valdes priekšsēdētājs Igors Mitrofanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

73% rīdzinieku nevēlas prāmji starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baltijas jūrā saduras divi pasažieru kuģi

Ritvars Bīders, 05.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītajos apstākļos Baltijas jūrā, kur biezajā ledū jau bija iestrēguši vairāki kuģi, sadūrušies pasažieru kuģi Viking Amorella un Finnfellow. Patlaban pasažieriem briesmas nedraudot, atsaucoties uz Zviedrijas varas iestādēm, ziņo BBN.

Uz kuģa Viking Amorella atrodas aptuveni 900 pasažieri, savukārt uz Finnfellow klāja atrodas 84 pasažieri.

Negadījums noticis piektdien ap pulksten 04.40. Abus kuģus 15-20 m/s spēcīgās vēja brāzmās kopā saspieda biezais ledus.

Uzreiz pēc sadursmes tika plānota pasažieru evakuācija, taču šī ideja drīz vien tika atcelta. Netālu no abu kuģu sadursmes vietas atrodas vēl viens kompānijai Viking Line piederošs kuģis Isabella, kas iestrēdzis ledū. Notikuma vietā darbojas ledlauži.

Db.lv jau vēstīja, ka nesenais bargais sals un valdošais ziemeļu vējš pie Zviedrijas krastiem izveidojis biezu ledus kārtu. Aizvadītajās dienās vairāki kuģi bija iestrēguši ledū netālu no Zviedrijas krastiem, kamēr ledlauži cīnījās, lai tos atbrīvotu. Prāmju grafiks ir būtiski traucēts, jo līniju operatori noraizējušies par pasažieru drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Septembrī Tallink apkalpoto pasažieru skaits palielinājies par 12%

, 07.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp 2008. gada septembra mēnesī kopumā apkalpoja 562 392 pasažierus, kas ir par 12% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn. Vienlīdz pasažieru skaita pieaugumam ir palielinājusies ar Tallink tirgus daļa visos galvenajos Tallink maršrutos.

Vislielākais pasažieru skaita pieaugums ir maršrutā starp Latviju un Zviedriju – septembrī tika apkalpoti 35 957 pasažieri, kas ir par 32.7% vairāk, salīdzinot ar 2007. gada septembra mēnesi. Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika pārvadāti 4 887 pasažieru transporta līdzekļi un 1 413 kravas vienības, kas attiecīgi sastāda 17.8% un 45.2% pieaugumu. No 2. augusta Rīga – Stokholma līnijā prāmja Vana Tallinn vietā kursē jaunāks prāmis – Festival, kas kopā ar prāmi Regina Baltica turpina nodrošināt ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Decembrī Tallink apkalpo par 18% vairāk pasažieru

, 07.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp 2008. gada decembra mēnesī kopumā apkalpoja 627 055 pasažierus, kas ir par 17.7% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi 2007.gadā.

Vienlīdz pasažieru skaita pieaugumam ir palielinājusies arī Tallink tirgus daļa visos galvenajos kompānijas maršrutos. Pasažieru transporta līdzekļu pārvadājumi turpina palielināties. Savukārt ekonomiskā situācijai negatīvi ietekmē kravu pārvadājumu apjomu.

Vislielāko procentuālo rezultātu pieaugumu uzrāda maršruts starp Latviju un Zviedriju – decembrī tika apkalpoti 31 476 pasažieri, kas ir par 37.2% vairāk, salīdzinot ar 2007.gada decembra mēnesi. Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika pārvadāti 4 458 pasažieru transporta līdzekļi un 1 101 kravas vienība, kas attiecīgi sastāda 24.6% un 27.4% pieaugumu. No 2. augusta Rīga – Stokholma līnijā prāmja Vana Tallinn vietā kursē jaunāks un lielāks prāmis – Festival, kas kopā ar prāmi Regina Baltica turpina nodrošināt ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biezais Baltijas jūras ledus posta prāmju biznesu

Vēsma Lēvalde, 04.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kustības grafika izmaiņas un atcelti reisi Baltijas jūrā varētu turpināties vēl ilgi, jo šādi kuģošanas apstākļi nav bijuši 14 gadu.

Vairāki kuģi ir iestrēguši ledū un gaida ledlaužus, ziņo thelocal.se. «Kas attiecas uz ledu, mēs neesam redzējuši kaut ko tādu kopš 1996.gada,» ziņu aģentūrai TT atzinis Zviedrijas Jūras administrācijas pārstāvis Džonijs Lindvalls (Johnny Lindvall). Nesenais bargais sals un valdošais ziemeļu vējš pie Zviedrijas krastiem izveidojis biezu ledus kārtu. Aizvadītajās dienās divpadsmit kuģi bija iestrēguši ledū netalu no Zviedrijas krastiem, kamēr ledlauži cīnījās, lai tos atbrīvotu. Prāmju grafiks ir būtiski traucēts, jo līniju operatori noraizējušies par pasažieru drošību. Pasažieriem piedāvā iespēju saņemt kompensāciju vai apmainīt biļetes. Jau iepriekš ziņots, ka Baltijas jūrā ledū 2. martā iestrēga trīs prāmji, kas devās no Ālandu salām uz Zviedriju, uz tiem kopumā bija aptuveni 500 pasažieri. No Latvijas prāmji joprojām kursē bez izmaiņām, Db informēja prāmju kompānijas Scandline birojā. Līnijās Ventspils - Trāveminde un Ventspils - Nīneshamna grafikos pagaidām izmaiņu nav bijis. Biezais ledus Baltijas jūrā radot problēmas tikai tās ziemeļu daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru