Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Valsts kontrolē apmaiņas vizītē uzturas Kirgizstānas Republikas Revīzijas palātas pārstāvji. Delegāciju vada Revīzijas palātas priekšsēdētājs Sabirbeks Moldokulovs.

Valsts kontroles un Revīzijas palātas sadarbība aizsākusies, kopīgi darbojoties augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajā organizācijā INTOSAI.

2009.gada oktobrī starp abām iestādēm noslēgts sadarbības līgums. Līguma ietvaros Valsts kontrole sniedz atbalstu Revīzijas palātai Pasaules Bankas finansēta projekta ietvaros, lai pilnveidotu Revīzijas palātas revīzijas metodoloģiju atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Sadarbības projektam tuvojoties noslēgumam, Revīzijas palātas delegācija apmeklē Valsts kontroli ar mērķi pārrunāt paveikto, kā arī vienoties par turpmāko sadarbību, parakstot vispārēju sadarbības memorandu.

Vizītes laikā plānota Kirgizstānas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sabirbeka Moldokulova un valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Andreju Klementjevu.

Noslēdzoties atklātam konkursam uz Eiropas Kopienas (EK) Revīzijas palātas locekļa amatu, pretendentu atlases komisija par piemērotāko šim amatam no Latvijas atzina Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktora vietnieku – Ekonomisko un finanšu jautājumu nodaļas vadītāju Latvijas Pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) Mihailu Kozlovu, informē FM.

Viņa kandidatūra apstiprināšanai tiek virzīta uz Ministru kabinetu (MK).

Šim amatam ir stratēģiska nozīme ES institūcijās, jo pretendentiem ir jābūt ar plašu redzesloku, kā arī pieredzi sadarbībā ar ES institūcijām augstākajā līmenī: Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Ministru padomi.

Latvijas pārstāvja EK Revīzijas palātā pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada maijā, tādēļ valdība bija uzdevusi FM kā kompetentajai iestādei organizēt pretendentu atlases procesu. Atklāts konkurss uz EK Revīzijas palātas locekļa amatu tika izsludināts šā gada 1. septembrī, par pretendentu pieteikšanās termiņu nosakot 16. septembri.

Audita pakalpojumu nozarē joprojām ir jūtams spiediens samazināt cenas no vienas puses un nepieciešamība noturēt un attīstīt darbinieku resursus no otras puses.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas lēno atlabšanu, sīvo konkurenci auditoru kompāniju starpā, pērn tām bijuši dažādi darbības rezultāti, tomēr lielākā daļa spējušas uzlabot savu finanšu situāciju. Uzņēmumi ir nostabilizējuši un palielinājuši apgrozījumu, savukārt peļņas rādītāji ir bijuši svārstīgāki, lai arī neviens no topa uzņēmumiem nav strādājis ar zaudējumiem.

Nozares tirgus līderis Ernst & Young bijis viens no tiem, kam apgrozījums saglabājies iepriekšējā finanšu periodā līmeni (-1%), savukārt peļņa samazinājusies par 37%. SIA Ernst & Young Baltic partnere Diāna Krišjāne skaidro: «Pagājušā gada laikā būtiski ieguldījām ekspertīzes stiprināšanā un speciālistu piesaistē jaunās nozarēs, it sevišķi konsultāciju, nodokļu un audita jomās, lai veicinātu savu pakalpojumu eksporta potenciālu. Tas lielā mērā izskaidro izdevumu palielināšanos, kas ir peļņas samazināšanās pamatā.» Viņa arī uzsver pakalpojumu eksporta nozīmi.

VID uzskata, ka Valsts kontroles publiskotais paziņojums plašsaziņas līdzekļiem kārtējo reizi ir pārspīlēts un dramatizēts, jo nevar izdarīt secinājumus par VID darbību kopumā, balstoties uz dažiem revīzijas gaitā konstatētiem faktiem, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

VID uzskata, ka Valsts kontroles publiskotajā revīzijas ziņojumā un tajā iekļautajos secinājumos, ir pārspīlēta konstatēto atsevišķu gadījumu ietekme uz valsts budžeta ieņēmumu daļu. Valsts kontroles revīzijas rezultātā sagatavotie ieteikumi neapstiprina būtisku nepilnību vai pārkāpumu esamību VID darbā.

Revīzijas ziņojuma saskaņošanas laikā VID norādīja, ka nav saprotama metodika, pēc kuras secināts, ka izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus konstatēts, ka VID nav nodrošinājis nodokļu ieņēmumu iekasēšanu Ls 653 408 apmērā, kas ir tikai 0.01% no VID faktiski iekasēto nodokļu kopsummas 2007.gadā. Turklāt, balstoties uz revīzijas gaitā atsevišķiem konstatētiem gadījumiem, nevar izdarīt secinājumus par sistēmu kopumā. Revīzijas ziņojumā nav norādīts, vai šie atsevišķie konstatētie gadījumi ir radušies nepilnīgo normatīvo aktu dēļ vai citu apstākļu rezultātā.

Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

AS Latvenergo akcionāru sapulcē ievēlēti jauni Revīzijas komitejas locekļi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Komitejā turpinās strādāt esošie trīs komitejas locekļi, kuriem pievienosies divi AS Latvenergo padomes pārstāvji.

Ņemot vērā, ka 2017.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuri nosaka, ka vismaz vienam no Revīzijas komitejas locekļiem ir jābūt kapitālsabiedrības padomes loceklim, AS Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulce 3.martā lēma par grozījumiem Revīzijas komitejas nolikumā, palielinot tās skaitlisko sastāvu, kā arī veicot atbilstošus grozījumus AS Latvenergo statūtos.

Turpmāk AS Latvenergo Revīzijas komitejā strādās pieci locekļi. Tajā darbu turpina Torbens Pedersens, Marita Salgrāve un Svens Dinsdorfs, kuriem pilnvaru termiņš ir līdz 2018. gada 4. decembrim. Savukārt darbu Revīzijas komitejā uzsāks Andris Ozoliņš, AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs, un Andris Liepiņš, AS Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuriem pilnvaru termiņš ir 3 gadi, sākot ar 2017. gada 6. martu.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi, informē VK.

Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.

Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.

Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.

Ja Valsts kontroles pirmais līmenis ir finanšu revīzijas, otrais - likumības, tad lietderības revīzijas ir augstākais līmenis, un arī Valsts kontrole plāno pievērsties šādu lietderības revīziju veikšanai.

Pēc savas būtības lietderības revīzijas var dēvēt par «augstākās pilotāžas» revīzijām, un ar tādu veikšanu lepojas visas augstākās revīzijas iestādes citviet pasaulē, intervijā aģentūrai LETA atklāja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izrādās, ka Valsts kontrole jau pašlaik atsevišķās revīzijās izvērtē tēriņu lietderību, taču tās dēvē par likumības revīzijām ar lietderības aspektiem. «Patlaban, veicot likumības revīzijas, revidenti pārbauda, vai darbības ir veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet lietderības revīzijas gadījumā mums ir papildus jāizvērtē kāds no lietderības aspektiem, piemēram, vai darbības ir veiktas ar viszemākajām izmaksām, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti,» skaidroja E. Krūmiņa.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas serviss vairākos gadījumos faktiskā situācija ir atspoguļota nekorekti, tādējādi izdarot nepamatotus secinājumus, skaidrojumā Rīgas domes vadībai norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas serviss apgalvo, ka pašvaldība ir veikusi apmaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, nekādi nepamatoti maksājumi nav veikti, savukārt Valsts kontrole Revīzijas ziņojumam nav pievienojusi aprēķinus, kas pamatotu tās secinājumus.

Uz to, ka informācija revīzijas ziņojumā atspoguļota nekorekti, pašvaldība esot norādījusi arī savā paskaidrojumā par revīzijas ziņojuma projektu. «Attiecībā uz pašvaldības paskaidrojumos uzdoto jautājumu par to, vai Revīzijas ziņojumā ietvertā norāde uz krāpšanās risku SIA Rīgas serviss nozīmē, ka Valsts kontrole ir konstatējusi Krimināllikumā minētā nodarījuma - krāpšanas - pazīmes, Valsts kontrole atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka šāds jēdziens tiek lietots Starptautisko revīzijas standartu izpratnē un ka, ievērojot konstatētās neprecizitātes, Valsts kontrole ir konstatējusi iespējamību jeb risku, ka, piemēram, SIA Rīgas serviss var tikt apzināti pieļautas kļūdas rēķinu izrakstīšanā,» teikts Rīgas servisa paskaidrojumā.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), oktobra sākumā veicot likumības revīziju fonda 2014. un 2015. gadā finansētajiem projektiem, kuru realizēšanu nodrošina biedrība Latvijas Literatūras centrs (LLC), konstatējis nepilnības iesniegtajās starpatskaitēs, informē VVKF.

Atskaites nav sniegušas skaidru un patiesu priekšstatu par piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Revīzijas mērķis bija pārbaudīt piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību projektu finansēšanas līgumos minētajiem nosacījumiem, kā arī LLC spēju finansiāli nodrošināt sekmīgu projektu realizāciju. Revīzijas rezultātā tika pārbaudīta dokumentācija VKKF finansētajiem projektiem.

Kopējais piešķirtais finansējums bija 236 tūkstoši, no kuriem izmaksāts finansējums 183 tūkstošu eiro apmērā. Secināts, ka atskaites iesniegtas par 109,6 tūkstošiem eiro, tā rezultātā kopējais iztrūkums bijis 73,7 tūkstošu eiro apmērā. 5.oktobrī kopējais atlikums projektu kontos bijis 23 eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Vismaz viens miljards eiro no Eiropas Savienības (ES) palīdzības finansējuma Kongo Demokrātiskajai republikai ticis iztērēts nelietderīgi, atklāts veiktajā auditā.

Luksemburgā bāzētā Eiropas revīzijas palāta atklājusi, ka no 16 palīdzības programmām, kuras laika posmā no 2003. līdz 2011. gadam saņēmušas finansējumu 1,9 miljardu eiro apmērā, tikai mazāk nekā pusē gadījumu tiks sasniegti galvenie izvirzītie mērķi, vēsta Euobserver. Savukārt tie projekti, kas sasniegs savu mērķi, ilgtermiņa nekādu iespaidu uz vietējām sabiedrībā neatstāšot.

Eiropas revīzijas palātas pārstāvji Eiropas naudas nelietderīgu tērēšanu Kongo Demokrātiskajā republikā ilustrēja ar cietuma kompleksa celtniecību valsts austrumu reģionā. ES apmaksājusi jauna cietuma un tiesas būvniecību, taču ēku komplekss ir tik milzīgs, ka Kongo varasiestādēm nav iespēju to uzturēt. Savukārt 2005. gadā ES apmācījusi un apbruņojusi aptuveni tūkstoš policistu, bet, kad palātas pārstāvji 2012. gadā ieradās valstī, lai pārbaudītu vienības darbības progresu, visi apmācītie policisti bija izgaisuši.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Raivis Jānis Jaunkalns kļuvis par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju.

Viņa galvenās atbildības jomas būs revīzijas komandas vadība un revīzijas projektu attīstīšana un pārvaldība. Andrei Surmačs turpmāk uzņemas riska partnera lomu un padomes locekļa pienākumus BDO Latvia grupas uzņēmumiem, lai atbalstītu uzņēmuma vadību stratēģiskajā un biznesa attīstībā.

"BDO tīkls un Latvijas dalībfirma turpina ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot globālu ieguldījumu biznesa caurskatāmībā un veicināšanā, kā arī sociālajā un korporatīvajā atbildībā. Ekonomikas aina nekad nav bijusi tik izaicinoša un neparedzama kā šodien. BDO komanda apņemas ieguldīt resursus stratēģijā un nerimstoši to pielāgot, saglabājot impulsu un atrodot jaunus izaugsmes virzītājus. Veidojot un sekmējot stratēģisku pārvaldi tik dinamiskā vidē ir nozīmīga ambīcija. Es ar prieku dalīšos savā profesionālajā pieredzē, atbalstot biznesu pārvaldības un vadības jautājumos," komentē A. Surmačs.

Eiropas Komisija (EK) pārāk paļaujas uz dažām konsultāciju firmām, paziņojusi Eiropas Revīzijas palāta.

EK ik gadu slēdz līgumus par konsultācijām miljarda eiro vērtībā, taču trūkst paveiktā darba novērtējuma, kas noved pie pārmērīgas atkarības no dažiem pakalpojumu sniedzējiem un potenciālajiem interešu konfliktiem, konstatēts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.

Palāta norādījusi, ka EK ir jāpārliecinās, ka tā iegūst vislielāko vērtību par samaksāto naudu, un aicinājusi nodrošināt lielāku caurskatāmību un atbildību par to, kā EK izmanto ārpakalpojumu sniedzējus.

Ziņojumā teikts, ka EK no 2017.gada līdz 2019.gadam parakstījusi līgumus ar 2760 konsultāciju firmām, bet lielāko darba daļu - aptuveni 22% - veikušas desmit firmas, nopelnot aptuveni 600 miljonus eiro.

2007. /2008. finanšu gads bijis īpaši veiksmīgs auditorkompānijām – TOP 10 uzņēmumi apgrozījuši 26.5 milj. Ls, kas ir par 23.6 % vairāk nekā iepriekšējā periodā, un nopelnījuši gandrīz 2 milj. Ls.

Dienas bizness ir izveidojis lielāko auditorkompāniju TOP. Tradicionāli pirmās vietas ieņem «lielais četrinieks» – SIA Ernst & Young Baltic, Deloitte uzņēmumi, SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics. Viena miljona apgrozījuma robežu pārsniedz arī AS BDO Invest Rīga – pirmais no 100 % nacionālā kapitāla uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka auditorkompānijām ir iespējami trīs dažādi finanšu gadi, kas rada grūtības novērtēt uzņēmumu darbības rezultātus ekvivalentā laika periodā. Šis faktors kļūvis īpaši būtisks mainīgos ekonomiskos apstākļos, jo, piemēram, Ernst & Young Baltic, PricewaterhouseCoopers un MRI Revision (Baker Tilly Baltics), pārskata gads ir beidzies 2008. gada vidū, kad jau bija novērojams ekonomikas tempu izaugsmes samazinājums. Tomēr, neskatoties uz šo nobīdi laikā, auditorkompāniju TOP sniedz pietiekami objektīvu ieskatu nozarē. Tāpat auditorkompāniju TOP ir jāizšķir lielākie un starptautiskie uzņēmumi, kuri nodarbojas arī ar konsultāciju sniegšanu, un vietējā kapitāla mazie uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir revidentu pakalpojumi.

Biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa–Melalksne ievēlēta Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdē, informēja biržas pārstāvji.

«Kā Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdes locekle vēlos turpināt veicināt caurspīdīgas, prognozējamas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides nostiprināšanos Latvijā, labas korporatīvās pārvaldības un korporatīvās pilsonības ideju iedzīvināšanu gan biznesa vidē, gan sabiedriskajā sektorā, veicināt lielāku atbalstu šīm vērtībām no likumdevēju un izpildvaras puses,» skaidro Daiga Auziņa–Melalksne.

NASDAQ OMX Riga par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedru kļuva pirms gada. Šī gada laikā birža ir aktīvi piedalījusies Tirdzniecības palātas aktivitātēs un atbalstījusi tās iniciatīvas. Biržas vadītāja ir arī parakstījusi Amerikas Tirdzniecības palātas Deklarāciju par labu korporatīvo pilsonību.

2011. gada 25. maijā Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā Nominācijas komiteja palātas valdē ievēlēja Valdi Siksni, Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāju.

Valdis Siksnis stājas amatā Gordona Faifa (Gordon Fyfe) vietā, kurš aizejot no Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja amata uzņēmumā Coca-Cola HBC Baltics, atkāpās arī no valdes locekļa amata Amerikas Tirdzniecības palātā. Valdis Siksnis ir pilnvarots ieņemt valdes locekļa amatu līdz 2013.gada martam.

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā valdē darbojas:

Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja;

Romāns Baumanis, Nord-Stream reģionālais padomnieks Baltijas valstīs;

Aleksis Karlsons, Hotel Bergs un A&E Consulting valdes priekšsēdētājs;

Aleksandrs Kelbergs, GroGlass valdes priekšsēdētājs un NCH investīciju vadītājs;

17. martā Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedru pilnsapulcē tika ievēlēti jauni valdes locekļi. Valdes vēlēšanas notika astoņpadsmitās gadskārtējās biedru pilnsapulces ietvaros, kuru atklāja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kura atzinīgi novērtēja ilggadējo sadarbību starp ASV vēstniecību un Amerikas Tirdzniecības palātu.

Tirdzniecības palātas valdes sastāvs 2011.gadā būs šāds:

Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja;

Romāns Baumanis, Nord-Stream reģionālais padomnieks Baltijas valstīs;

Gordons Faifs (Gordon Fyfe), Coca-Cola HBC Baltics Sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadītājs;

Aleksis Karlsons, Hotel Bergs un A&E Consulting valdes priekšsēdētājs,

Aleksandrs Kelbergs, GroGlass valdes priekšsēdētājs un NCH investīciju vadītājs;

Matīss Kukainis, Zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis partneris;

Jorens Raitums, PricewaterhouseCoopers Finanšu un vadības konsultāciju direktors;

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Par starptautiskā audita, nodokļu un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics partneri kļuvis Rainers Vilāns.

Viņa galvenā pārraudzības joma būs finanšu revīzijas. Līdz šim viņš bijis KPMG Baltics direktors audita nodaļā. R. Vilānam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu revīzijas jomā, tajā skaitā strādājot ar revīzijas projektiem arī KPMG Londonas birojā. R. Vilānam ir plašas zināšanas SFPS jomā, kas nostiprinātas dažādu finanšu sektora klientu revīzijās, informē uzņēmumā.

«Esam ievērojami stiprinājuši savu audita nodaļas vadības komandu ar spēcīgiem nozares profesionāļiem, kas mums ļaus fokusēties uz klientu skaita pieaugumu, vienlaikus saglabājot augstu revīzijas kvalitāti,» norāda R. Vilāns.

R. Vilānam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā. Vēlāk iegūta profesionālā izglītība, kļūstot par ACCA biedru. R. Vilāns ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedrs.