Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2005.gada aprīlī kopumā no abām bāzēm Rīgā un Viļņā ir pārvadājusi 79 082 pasažierus, kas ir par 84% vairāk kā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējos gados pārvadāto pasažieru skaitu attiecīgajā periodā. 2004.gada aprīlī airBaltic pārvadāja 42 969 pasažierus, bet 2003. gada aprīlī - 25 262 pasažierus. No savas bāzes Rīgā aprīlī airBaltic ir pārvadājusi 56 629 pasažierus, kas ir par 32% vairāk nekā 2004. gada aprīlī, kad airBaltic pārvadāja 42 969 pasažierus, bet 2003. gada aprīlī - 25 262 pasažierus. Savukārt no savas bāzes Viļņā aprīlī airBaltic ir pārvadājusi 22 453 pasažierus, bet 2005. gada janvārī - aprīlī aviosabiedrība no Viļņas kopumā ir pārvadājusi 67 290 pasažierus. Aprīlī aviosabiedrība kopumā ir veikusi 1 972 lidojumus, kas ir par 58% vairāk salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2004.gada aprīlī airBaltic veica 1 247 lidojumus, bet 2003. gada aprīlī - 828 lidojumus. Tajā skaitā no savas bāzes Rīgā airBaltic veica 1 396 lidojumus, bet no bāzes Viļņā - 576 lidojumus. 2005. gada janvārī - aprīlī airBaltic no Viļņas veica 1 793 lidojumus. Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2005.gada aprīlī kopumā bija 50% - par 6% punktiem mazāk salīdzinot ar 2004.gada aprīli, kad tas bija 53%, bet 2003.gada aprīlī vietu piepildījums bija - 58%. Savukārt airBaltic vietu piepildījums lidmašīnās lidojumos no Viļņas aprīlī bija 62%, bet no Rīgas - 46%. Kā jau ziņots, salīdzinoši zemais lidmašīnu vietu piepildījuma rādītājs skaidrojams ar papildus kapacitāti, kas palielinājās 2004. gadā papildinot aviosabiedrības floti ar vairākām Boeing tipa lidmašīnām. Avots: airBaltic

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2005.gada martā kopumā no abām bāzēm Rīgā un Viļņā ir pārvadājusi 66 276 pasažierus, kas ir par 95% vairāk kā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējos gados pārvadāto pasažieru skaitu attiecīgajā periodā. 2004.gada martā airBaltic pārvadāja 33 905 pasažierus, bet 2003. gada martā - 23 512 pasažierus. No savas bāzes Rīgā martā airBaltic ir pārvadājusi 49 096 pasažierus, kas ir par 45% vairāk nekā 2004. gadā. 2004. gada martā airBaltic pārvadāja 33 905 pasažierus, bet 2003. gada martā - 23 512 pasažierus. Savukārt no savas bāzes Viļņā martā airBaltic ir pārvadājusi 17 180 pasažieri, bet 2005. gada janvārī - martā aviosabiedrība no Viļņas kopumā ir pārvadājusi 44 837 pasažierus. Martā aviosabiedrība kopumā ir veikusi 1 619 lidojumus, kas ir par 43 % vairāk salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2004.gada martā airBaltic veica 1 134 lidojumus, bet 2003. gada martā - 806 lidojumus. Tajā skaitā no savas bāzes Rīgā airBaltic veica 1 174 lidojumus, bet no bāzes Viļņā - 445 lidojumus. 2005. gada janvārī - martā airBaltic no Viļņas veica 1 217 lidojumus. Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2005.gada martā kopumā bija 53% - par 8% punktiem vairāk salīdzinot ar 2004.gada martu, kad tas bija 49%, bet 2003.gada martā vietu piepildījums bija - 56%. Savukārt airBaltic vietu piepildījums lidmašīnās lidojumos no Viļņas martā bija 62%, bet no Rīgas - 49%. Kā jau ziņots, salīdzinoši zemais lidmašīnu vietu piepildījuma rādītājs skaidrojams ar papildus kapacitāti, kas palielinājās 2004. gadā papildinot aviosabiedrības floti ar vairākām Boeing tipa lidmašīnām. Avots: airBaltic

Latvijas aviosabiedrības airBaltic pārvadāto pasažieru skaits šī gada jūlijā ir sasniedzis 1 miljonu. Pirmo reizi airBaltic darbības vēsturē aviosabiedrība ir pārvadājusi miljonu pasažieru 7 mēnešu laikā. Pērn airBaltic pirmais miljonais pasažieris tika reģistrēts septembrī, savukārt 2005. gadā - decembrī.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "2007. gada septītais mēnesis raksturo jaunu izaugsmes un panākumu līmeni airBaltic vēsturē, jo pirmo reizi viena mēneša laikā esam pārvadājuši vairāk nekā 200 000 pasažierus un pārvadāto pasažieru skaits jau jūlijā ir sasniedzis vairāk nekā 1 miljonu. Šis sasniegums apliecina aviokompānijas straujo un vienlaikus stabilo attīstību."

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada jūlijā ir pārvadājusi 205 287 pasažierus, kas ir par 47% vairāk, nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada jūlijā airBaltic pārvadāja 140 074 pasažierus.

Savukārt 2007. gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1 071 662 pasažierus, kas ir par 38% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 774 775 pasažierus.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2005.gada februārī kopumā no abām bāzēm Rīgā un Viļņā ir pārvadājusi 50 114 pasažierus, kas ir par 93% vairāk kā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Tas ir unikāls pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējos gados pārvadāto pasažieru skaitu attiecīgajā periodā. 2004.gada februārī airBaltic pārvadāja 25 987 pasažierus, bet 2003.gada februārī - 18 447 pasažierus. No savas bāzes Rīgā februārī airBaltic ir pārvadājusi 37 113 pasažierus, kas ir par 43% vairāk nekā 2004. gadā. 2004. gada februārī airBaltic pārvadāja 25 987 pasažierus, bet 2003. gada februārī - 18 447 pasažierus. Savukārt no savas bāzes Viļņā februārī airBaltic ir pārvadājusi 13 001 pasažieri, bet 2005. gada janvārī - februārī aviosabiedrība no Viļņas kopumā ir pārvadājusi 27 657 pasažierus. Februārī aviosabiedrība kopumā ir veikusi 1 384 lidojumus, kas ir par 61 % vairāk salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2004.gada februārī airBaltic veica 860 lidojumus, bet 2003.gada februārī - 629 lidojumus. Tajā skaitā no savas bāzes Rīgā airBaltic veica 1 026 lidojumus, bet no bāzes Viļņā - 358 lidojumus. 2005. gada janvārī - februārī airBaltic no Viļņas veica 772 lidojumus. Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2005.gada februārī kopumā bija 48% - par 3% punktiem vairāk salīdzinot ar 2004.gada februāri, kad tas bija 47%, bet 2003.gada februārī vietu piepildījums bija - 55%. Savukārt airBaltic vietu piepildījums lidmašīnās lidojumos no Viļņas februārī bija 58%, bet no Rīgas - 45%. Kā zināms, salīdzinoši zemais lidmašīnu vietu piepildījuma rādītājs skaidrojams ar papildus kapacitāti, kas palielinājās 2004. gadā papildinot aviosabiedrības floti ar vairākām Boeing tipa lidmašīnām. Avots: airBaltic

Somu lidsabiedrība Finnair 2003. gada decembrī sasniedza pozitīvus rādītājus visās savās satiksmes nozarēs darbībās. Finnair līniju lidojumu maršrutos palielinājās veikto pasažierkilometru skaits par 19,6%. Pavisam tika pārvadāti 450 500 pasažieri (+5,5%). Turpretī sēdvietu noslogojums lidmašīnās sasniedza 3,8 procentpunktus virs iepriekšējā gadā mēneša vērtības. Īpaši palielinājās pasažieru skaits Āzijas lidojumu maršrutos (+38,5%), kur sēdvietu noslogojums sasniedza 78,3%. Pavisam palielinājās pieprasījums par 9% gan lidojumu līniju maršrutos, gan čarterlidojumu satiksmē, bet kapacitāte palielinājās par 6,3%. Tas nodrošināja sēdvietu noslogojumu par 74,4% (+1,9%). No 2003. gada janvāra līdz decembrim pieauga pārdoto pasažierkilometru skaits par 1,1% salīdzinājumā ar 2002. gadu, bet kapacitāte palielinājās par 4,4%. Finnair sēdvietu noslogojums sasniedza 69,6% (-2,3 procentpunkti), bet apkalpoto pasažieru skaits sasniedza 6 849 100 (-3,5%). 2003. gada pirmajā ceturksnī lidsabiedrības darbību negatīvi ietekmēja Irākas karš, bet otro ceturksni – SARS epidēmija. Uzlabojumi tika sasniegti tikai 2003. gada trešajā ceturksnī, bet gada pēdējā ceturksnī Finnair ieviesa jaunu tarifu sistēmu un veica kampaņu, kas bija veltīta lidsabiedrības 80 gadu jubilejai. 2003. gada pēdējos mēnešos gaisa satiksmes industrijā palielinājās kapacitātes un notika sīva cenu cīņa, kā rezultātā ievērojami samazinājās vidējais cenu līmenis. Kopš 2003. gada janvāra lidsabiedrības Finnair atskaitēs parādās arī Finnair meitas uzņēmums - lidsabiedrība Aero Airlines AS, kura pārņēma Finnair (kopš 01.06.2002) lidojumus starp Helsinkiem un Tallinu. Pavisam Aero Airlines AS pagājušajā gadā pārvadāja 9 700 pasažierus (-0,5%), bet noslogojums sasniedza 50,2% (-8,5 punkti). 2003. gada novembrī Finnair pārņēma 85% no zviedru lidsabiedrības Nordic Airlink akcijām. Un jau pirmajā pilnajā mēnesī lēto lidojumu lidsabiedrība apkalpoja 43 400 pasažierus no savas bāzes lidostas Stokholmas uz Oslo, Kopenhāgenu un Lulea. Sākot no šī gada Nordic Airlink pārvadāto pasažieru skaits tiks integrēts arī lidsabiedrības Finnair grupas kopējo rezultātu uzskaitē. Avots: Eiropa.lv

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Maijā starptautisko lidostu Rīga izmantojuši par 27% pasažieru vairāk nekā pērn maijā, liecina lidostas sniegtā informācija. Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Aizvadītajā mēnesī lidostu Rīga izmantojuši 272 095 pasažieri. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostu Rīga izmantojuši 1 110 403 pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2006. gada pirmajos piecos mēnešos.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Līdzīgi rādītāji ir tuvākajām sekotājām Stokholmai, Berlīnei, Kopenhāgenai un Frankfurtei, kas pārvadājušas no 69 118 līdz 59 824 pasažieriem, pārsniedzot 5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija medijiem.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvad����ja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Rīga - Latvijas aviosabiedrība airBaltic 2007. gada augustā ir pārvadājusi 215 565 pasažierus, kas ir par 42% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic pārvadāja 151 974 pasažierus.

Savukārt 2007. gada astoņos mēnešos airBaltic ir pārvadājusi 1 287 227 pasažierus, kas ir par 39% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā, kad aviosabiedrība pārvadāja 926 749 pasažierus.

Šā gada augustā airBaltic ir veikusi 3 535 lidojumus, kas ir par 26% vairāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2006. gada augustā airBaltic veica 2 809 lidojumus. Savukārt šā gada astoņos mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 23 514 lidojumus, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās 2007. gada augustā bija 72% - par 2% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2006. gada augustu. Šā gada astoņos mēnešos vietu piepildījums airBaltic lidmašīnās bija 64% - par 1% punktu vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Eiropas otra lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet ir paziņojusi, ka šī gada februārī tai ir palielinājies apkalpoto pasažieru skaits par 17%, kas ir saistīts ar lidsabiedrības Eiropas lidojumu maršrutu un lidojumu skaita palielināšanu. Šī gada februārī EasyJet ir pārvadājusi pavisam 1,86 miljonus pasažieru (2003. gadā: 1,59 miljonus pasažierus). Turpretī pēdējo 12 mēnešu laikā lidsabiedrība ir apkalpojusi 21,5 miljonus pasažierus. Lidsabiedrība EasyJet, kurai bāzes vieta atrodas Londonas-Lutonas lidostā, spēja konkurēt ar British Airways Plc un citām tradicionālajām lidsabiedrībām tikai pateicoties plašajam pakalpojumu piedāvājumam un zemajiem tarifiem. No šī gada maija lidsabiedrība plāno atvērt bāzes vietu arī Vācijā (Dortmundes un Berlīnes-Šēnefeldas lidostās). EasyJet šī gada finansu plānos, ietilpst arī pasažieru skaita palielināšana par 20%. Salīdzinoši šī gada februārī lidsabiedrībai British Airways ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits par 7,1%, sasniedzot 1,71 miljonu pasažierus, kas tika panākts pazeminot tarifus un palielinoties pieprasījumam tālo lidojumu maršrutu premium klasē. Tajā pašā laikā īru zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair februārī pārvadāja 1,86 miljonus pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Noslogotības koeficients gan tika samazinājies par 4 procentu punktiem, sasniedzot 77%. Lidsabiedrības Ryanair plāno šogad 12 mēnešu laikā pārvadāt 24 miljonus pasažierus. Turpretī nīderlandiešu lidsabiedrībai KLM Royal Dutch Airlines šī gada februārī pārvadāto pasažieru apjoms ir palielinājies par 5% attiecībā pret 2003. gada februāri. Avots: Eiropa.lv

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2012. gada maijā ir veikusi 4 473 lidojumus, kas ir par 17% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. 2011. gada maijā airBaltic veica 5 358 lidojumus. Savukārt maijā pārvadāto pasažieru skaits sarucis līdz 270 994.

2012. gada pirmajos piecos mēnešos kopumā airBaltic ir pārvadājusi 1 112 140 pasažierus, informē lidsabiedrības pārstāvji. Savukārt 2011. gada pirmajos piecos mēnešos kopumā airBaltic pārvadāja 1 222 873 pasažierus, kas bija par 8% vairāk nekā 2010. gada attiecīgajā periodā

Pērnā gada maijā lidsabiedrība pārvadāja 326 204 pasažierus no Rīgas, Viļņas un Tallinas, kas bija par 10% vairāk nekā šajā pašā periodā 2010. gadā.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos vietu piepildījums Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidmašīnās sasniedzis 70%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pērnā gada attiecīgo laika posmu. Arī maijā vietu piepildījums bija 70% iepretim pērnā gada maijam, kad tas sasniedza 74%.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017. gada pirmajos sešos mēnešos airBaltic kopumā pārvadājusi 1 565 462 pasažierus, kas ir pieaugums par 20% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Tostarp jūnijā aviokompānija pārvadājusi 372 219 pasažierus, kas ir par 23% vairāk nekā 2016. gada jūnijā un jauns lidsabiedrības rekords jūnijā pārvadāto pasažieru ziņā. «airBaltic piedzīvo ievērojamu izaugsmi, un man ir patiess gandarījums, ka mums izdodas pārspēt vairāk nekā piecus gadus senus uzņēmuma rekordus. Tas apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Pirmajā pusgadā esam uzrādījuši visu laiku otru lielāko lidsabiedrības pārvadāto pasažieru skaitu,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pirmajā pusgadā airBaltic kopumā veikusi 23 461 lidojumus, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Jūnijā lidsabiedrība veikusi 4 726 lidojumus, kas ir par 16% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Pirms diviem gadiem lēto lidsabiedrību īpatsvars gaisa satiksmē bija 7%, taču līdz 2007. gadam tas dubultosies. McKinsey paredz, ka tradicionālās lidsabiedrības nav apdraudētas savā biznesā sakarā ar lēto aviokompāniju straujo attīstību, jo “lidojumu tirgū notiek produkta plašāka attīstība, bet ne biznesa pārgrupēšanās”. Tradicionālās lidsabiedrības attīstīs savu biznesu ar 4,5% pieaugumu gadā, bet čarterlidabiedrības 3,1% apmērā. Konsultāciju firma paredz, ka pēc 2007. gada lēto lidsabiedrību biznesa attīstība piebremzēsies, jo, pirmkārt, pieaugs konkurence šajā tirgus segmentā, otrkārt, tradicionālās lidsabiedrības ir spēcīgas savos nacionālajos tirgos un treškārt, čarterlidsabiedrības ir tomēr cieši saistītas ar saviem tūroperatoriem. Dažas lidsabiedrības savos nacionālajos tirgos jau tagad strādā tik elastīgi, ka lētajām lidsabiedrībām šajā biznesā nav iespējams konkurēt bez zaudējumiem. Pēc lētas lidsabiedrības Hapag-Lloyd Express (HLX) datiem liela loma šajā biznesā ir jaunajiem pasažieriem, kuri iepriekš nekad nav izmantojuši šajos maršrutos lidsabiedrību pakalpojumus. Apmēram 59% šādu klientu devās savos pirmajos lidojumos, ko piedāvā HLX. 37% aptaujāto pasažieru atzina, ka šo maršrutu iepriekš bija lidojuši ar citām lidsabiedrībām un 41% vēlas arī turpmāk izmantot šos pakalpojumus attiecīgajā maršrutā. Avots: Wirtschaftsblatt