Transports un loģistika

Eirovinjeti ieviesīs no 2014. gada

Līva Melbārzde, 25.11.2010

Jaunākais izdevums

Valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu līdz 2014. gadam.

Tas nepieciešams, izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī kavēšanos nolīgumu grozījumu saskaņošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, skaidro Satiksmes ministrija. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam. Kārtība, kādā tiks veikti maksājumi par valsts galveno autoceļu lietošanu, tiks izstrādāta pēc tam, kad valdībā būs apstiprināti visi nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Ieviešanas termiņu aicinājusi pagarināt biedrība Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome. Konsultācijas notikušas arī ar Zemnieku saeimu un Autopārvadātāju asociāciju Latvijas Auto. Aicinājums ir pamatots ar lūgumu nepalielināt finansiālo slogu Latvijas autopārvadātājiem un lauksaimniekiem.

Bez tam Krievijas Federācija un Baltkrievijas Republika pagaidām nav saskaņojušas Latvijas Republikas ierosinātos grozījumus valdību nolīgumos par automobiļu starptautisko satiksmi. Šie nolīgumi paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu vai uzturēšanu. Savukārt, nodevas ieviešana un piemērošana pārējiem valstu pārvadātājiem, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, nostādītu viņus nevienlīdzīgā stāvoklī.

Grozījumi likumā paredz, ka nodeva nebūs jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuri var tikt iesaistīti robežkontroles pasākumu, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu, kā arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Tā nebūs jāmaksā arī par transportlīdzekļiem, kas ir atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces, kā arī par laiku, ko transportlīdzeklis pavada rindā, gaidot atļauju šķērsot valsts robežu, izbraucot no Latvijas.

Sākotnēji eirovinjeti bija paredzēts ieviest 2009. gada 1. jūlijā. Pēc tam šis termiņš tika atlikts uz 2011. gada 1. janvāri, bet vēlāk – uz 2012. gada 1. janvāri. Nodevas mērķis ir veicināt valsts galveno autoceļu uzturēšanu un attīstību, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Eirovinjeti maksās transportlīdzekļa turētājs, vadītājs vai īpašnieks par noteiktu valsts galveno autoceļu posmu izmantošanu. Maksājums attieksies uz kravu pārvadājumiem paredzētu transportlīdzekli, kura pilna masa ir lielāka par 12 tonnām. Nodevu maksā atkarībā no transportlīdzekļa motora izmešu, asu skaita un laika, kurā paredzēts lietot galvenos autoceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurināmā koksne no kopējā energoresursu patēriņa veido 30,8%

Žanete Hāka, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjoms sasniedz 70,2 miljonus eiro

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada deviņos mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 70,2 miljonus eiro - tas ir pieaugums par 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013.gadā, liecina kompānijas paziņojums.

Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada deviņos mēnešos vērojams Polijā - par 714%, Nīderlandē - par 184%, Ukrainā - par 119%, un Lietuvā, kur vērojams pieaugums par 94%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada deviņos mēnešos ir Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Tostarp Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2014.gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,47 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē - par 2940%, Polijā -par 681%, Gruzijā - par 358%, un Kazahstānā - par 131%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2014.gada septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieauga par 12%

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvenergo samazinājušies ieņēmumi un peļņa

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Latvenergo EBITDA sasniegusi 240,3 miljonus eiro, bet ieņēmumi pārsniedz vienu miljardu eiro, informē uzņēmums.

EBITDA un ieņēmumi ir samazinājušies par attiecīgi 3% un 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvenergo koncerna peļņa sasniegusi 29,7 miljonus eiro (2013. gadā - 46,1 miljons eiro). Latvenergo koncerna ieņēmumu samazinājumu noteica izmaiņas finanšu rezultātu uzskaites principos līdz ar AS Enerģijas publiskais tirgotājs darbības uzsākšanu no 2014.gada 1. aprīļa, un tādēļ koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķinā vairs nav atspoguļojami norēķini par obligāto iepirkumu. Savukārt peļņas rādītāju kritumu noteica ievērojami mazāka Daugavas HES izstrāde, turklāt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gadā novērtēti 48,2 miljonu eiro apmērā, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad 7,253 miljardi eiro, izdevumi - 7,471

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2015.gadam.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto valsts budžeta ieņēmumu plāns 2014.gada pirmajam ceturksnim izpildīts par 99,3 % un līdz ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 11,33 miljoni eiro, ko galvenokārt ietekmēja plāna neizpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un nenodokļu ieņēmumiem, Db.lv informēja VID.

2014. gada pirmajā ceturksnī VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi ir 1,60 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, palielinājušies par 0,06 miljardiem eiro jeb 3,6 %, ko galvenokārt nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu un sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās.

VID skaidro, ka dienesta administrētos valsts budžeta ieņēmumus 2014.gada janvārī būtiski ietekmēja nodokļu maksātāju veiktie 2014.gada janvāra maksājumi vēl latos 2013.gada decembrī pirms Latvijas pievienošanās eirozonai. Tāpēc 2014.gada janvārī vairākos nodokļos samazinājās ieņēmumi, salīdzinot ar 2013.gada janvāri, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Lai gan turpmākos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi palielinās, tomēr tie vēl nav spējuši kompensēt 2014.gada janvāra ieņēmumu kritumu. Šāda situācija vērojama arī citu nodokļu ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pieaug muzeju popularitāte; pērn pieprasītākais bijis Rundāles pils muzejs

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lats kā «orientieris»

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” sociālo un politisko projektu direktore, 27.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti, gadu pēc eiro ieviešanas lielākā daļa iedzīvotāju kā «orientieri iepērkoties» vēl joprojām ir saglabājuši latus (20% aptaujāto norāda, ka to dara bieži, bet 46% - dažkārt). Tiesa, par to nav jābrīnās, jo arī daļa veikalu norāda cenas gan eiro, gan latos, kaut arī tas jau kādu laiku vairs nav jādara. Jāpiebilst, ka vidēji eirozonas valstīs 36% iedzīvotāji parasti pārrēķina eiro uz savas valsts iepriekšējo valūtu lielu pirkumu gadījumā, bet 21% to parasti dara arī ikdienišķu pirkumu gadījumos. Latvija uz citu eirozonas valstu fona ir pat zem vidējiem rādītājiem – tā liecina Eurobarometer dati 2014.gada oktobrī.

Tikmēr, atgriežoties pie Latvijas datiem jeb DNB Latvijas barometra pētījumā iegūtajiem rezultātiem, jāsecina, ka, izvērtējot valūtas maiņas ietekmi, kritisku vērtējumu gada beigās tomēr ir bijis vairāk nekā pozitīvu – to, ka nav būtisku zaudējumu, apgalvo 8%, bet nevienu ieguvumu nevar nosaukt 34%.

Raksturojot uzskatus par ieguvumiem no eiro ieviešanas, jāatzīmē, ka 2014.gada nogalē populārākie bijuši tie paši, kas gada sākumā, tūlīt pēc naudas reformas - lielākas ērtības un ietaupījumi uz konvertācijas izmaksu rēķina. Interesanti, ka trešais biežāk minētais ieguvums ir integrācija Eiropas Savienībā, ko gada beigās kā ieguvumu atzina biežāk. Jāpiebilst, ka 2014.gada nogalē tika novērota arī iedzīvotāju attieksmes uzlabošanās pret Eiropas Savienību – tā liecina SKDS veiktais pētījums 2014.gadā novembrī. Grūti spriest, vai tas kādam liek justies vairāk integrētam Eiropā, bet jāatzīmē, ka neviens vien iedzīvotājs jau sev ir atklājis, ar ko aizvietot jubilejas latu krāšanu – tagad var vākt dažādu valstu eiro monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Bankas aktīvi pērn palielinājušies par 26%

Dienas Bizness, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvik Bankas aktīvi uz 2014.gada beigām sasniedza 996,4 milj. eiro, - pateicoties klientu bāzes pieaugumam par 19%, jeb 139,5 milj. eiro un papildu kapitāla piesaistei no akcionāra 69,6 milj. eiro apmērā, gada laikā bankas aktīvi palielinājās par 26%, jeb 203,5 milj. eiro, informē bankas Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Valda Ķipāne.

Bankas pamatdarbības ienākumi 2014.gadā ir sasnieguši 37,91 milj. eiro. Tīrie komisijas ienākumi palielinājušies par 2,36 milj. eiro jeb 15,1%. 2014. gadā par 23,6% izauguši bankas administratīvie izdevumi, tostarp, par 18% ir auguši ar personālu saistītie izdevumi – tas ir rezultāts tiešai nepieciešamībai paplašināt darbību un jaunievedumiem, kas paredzēti trīs gadu attīstības stratēģijā. Bankas tīrā operatīvā peļņa pirms rezerves izveidošanas problemātiskajam parādam un nodokļa ir sasniegusi 9,02 milj. eiro - attiecībā pret salīdzināmajiem 2013.gada datiem tā pieaugusi par 1,83 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Eiropas kultūras galvaspilsētas radoši informatīvā telpa Esplanāde 2014, kas vasaras garumā kļūs par vietu koncertiem, izrādēm, diskusijām un radošajām darbnīcām.

Esplanāde 2014 ir nodibinājuma Rīga 2014 atvērtais birojs, un vienlaikus tā kalpo kā jauna tikšanās vieta pilsētā, kur izvietota Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītava, Rīga 2014 informācijas centrs, kafejnīca, apzaļumota terase un Rīga 2014, bezmaksas wi-fi internets un brīvpieejas datori.

Esplanāde 2014 piedāvās īpašas programmas šīs vasaras lielākajās kultūras norisēs, jau Dziesmu un deju svētku laikā kļūs par vienu no aktīvajiem pilsētas punktiem. No 30. jūnija līdz 7. jūlijam Esplanādē 2014 darbosies Dziesmu un deju svētku informācijas centrs, Latvijas Televīzijas studija, uzstāsies svētku kolektīvi un lielajos ekrānos būs skatāmi svētku pasākumi gan tiešraidēs, gan Lattelecom Dziesmu un deju svētku TV kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noslēgušas trīspusējos līgumus ar degvielas uzpildes stacijām (DUS) AS Virši-A, SIA LUKoil Baltija R un SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kā arī ar SIA Merkūrijs EU par eirovinjetes tirdzniecību.

Kā informē VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra projektu vadītājs Lauris Vilnītis, saskaņā ar līgumiem DUS nodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, kas nozīmē, ka šajās DUS kravas transporta autovadītāji varēs iegādāties eirovinjetes par Latvijas galveno ceļu izmantošanu.

SIA Merkūrijs EU nodrošinās muitas brokeru pakalpojumus robežpunktos Terehovā, Grebņevā un Lomašos, kur arī būs iespēja iegādāties eirovinjeti.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka 2008. gada nogalē pieņemtais Autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, Latvijai pievienojoties to Eiropas Savienības (ES) valstu pulkam – patiesībā teju visām –, kurās par atsevišķu ceļu posmu lietošanu kravas automobiļiem (Latvijā virs 3,5 t) jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virknes politiķu pēkšņā vēlme ierobežot ofšoru kompāniju darbību Latvijā un piespiest tos uzrādīt patiesos īpašniekus varot likt ciest visiem pārējiem, kuriem ar ofšoriem nav nekāda sakara, liecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku aptaujāto sacītais.

Pārvadājumi

Autopārvadātājiem izmaksas pieaugs līdz pieciem procentiem

Eirovinjeti jeb ceļu lietošanas maksu Latvijā plānots ieviest tikai no 2014. gada.

Baltijas TOP

Rimi Eesti Food – igauņu nacionālās iepirkšanās īpatnības

Igauņiem sava tirgus aizsargāšana un izvēle par labu Igaunijas produktiem ir izteiktāka nekā Baltijas kaimiņiem, bet katrai pārliecībai ir sava cena.

Farmācija

Vakcīnas iepirksim kopā

Baltijas veselības ministri drīzumā slēgs līgumu par kopīgiem zāļu iepirkumiem.

Pārskati

Rentabilitātes dati 2008. gada līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā

Žanete Hāka, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša kopējā raža būs par 16% lielāka nekā pērn un sasniegs apmēram 2,58 miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.

Prognozētā graudaugu kopraža 2015.gadā ir 2 579 900 tonnu, kas ir par 362 000 tonnu jeb 16% vairāk nekā 2014.gadā, kad kopraža bija 2 217 000 tonnu.

Lielāko daļu jeb 47% no graudu kopražas veido ziemas kvieši - 1 214 000 tonnu, kas tiek prognozēta divas reizes lielāka nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 525 600 tonnas.

Vasaras kviešu jeb 26% no graudaugu kopražas ražas prognoze ir 675 000 tonnu salīdzinājumā ar 942 000 tonnu 2014.gadā.

Rapsim raža tiek prognozēta 253 000 tonnu apmērā, kas ir par 36% vairāk nekā 2014.gadā, kad šis rādītājs bija 186 000 tonnu.

Kā norādīja Freimane, pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ gan ziemāju, gan vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja uzsākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieaudzis parādu skaits nebanku kreditēšanas un elektronisko sakaru nozarēs

Žanete Hāka, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru