" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

PVD Sanitārā robežinspekcija iznīcināšanai nosūtīs 15 kravas jeb 271 tonnu dažādu gaļas produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš. Augustā Grebņevas robežkontroles punktā Sanitārās robežinspekcijas kontrolei tika uzrādītas 15 izejošā tranzīta kravas ar dažādiem gaļas produktiem. Kopumā kravās bija 6 tonnas Kanādas izcelsmes cūku aknu, 261 tonna Ķīnas izcelsmes cūkgaļas, 3 tonnas ASV izcelsmes liellopu aknu un 1 tonna Brazīlijas izcelsmes vistu gaļas. Kravas Eiropas Savienības teritorijā ielaida caur Klaipēdas ostas kontroles punktu Lietuvā, kur tās pārbaudīja atbildīgie dienesti. Pēc Kopējā veterinārā ievešanas dokumenta saņemšanas kravas tranzītā devās cauri Latvijai, lai tālāk izbrauktu no Eiropas Savienības teritorijas uz Krieviju un tranzītā brauktu uz Moldovu, Uzbekistānu un Kazahstānu. Grebņevas robežkontroles punktā sanitārie robežinspektori izejošās tranzīta kravas pārbaudīja atbilstoši tranzītkravu kontroles procedūrai, tas ir – pārbaudīja, vai nav nomainītas Lietuvas kolēģu uzliktās plombas un vai kravās ir tie paši produkti, kas norādīti Lietuvā izsniegtajā dokumentā. Padziļināta kontrole, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šādām kravām nav jāveic un visas kravas tika noformētas izvešanai no Eiropas Savienības teritorijas. Oktobra sākumā kravu īpašnieks devās pie Sanitārās robežinspekcijas, lai informētu, ka Krievija kravas atsakās ielaist savā valstī un izteica vēlmi tās vest uz Ukrainu. Tikai tad atklājās, ka kravas nemaz nav pametušas Grebņevas robežkontroles punktu un visu šo laiku stāvējušas muitas zonā. „Muitas zona, kurā vienlaicīgi mēdz stāvēt vairāki desmiti kravu, ir muitas uzraudzībā un mums nav zināms, kādēļ tā nebija pamanījusi, ka kravas nav izbraukušas no robežkontroles punkta”, stāsta Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos Sandra Smuļko, „Tiklīdz uzzinājām, ka kravas valsti nav atstājušas, nekavējoties sākās izmeklēšana un kravu padziļināta pārbaude, jo, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tranzītkravām Eiropas Savienības teritorija ir jāpamet 30 dienu laikā”. Padziļinātās kravu kontroles laikā atklājās, ka vismaz 10 kravās bez gaļas atrodas arī Norvēģijas un Islandes izcelsmes zivis, kopumā 20 tonnas. Gaļas un zvejas produktus vienā kravā pārvadāt nedrīkst. Visiem gaļas produktiem bija beigušies derīguma termiņi, tie bija atkusuši, jo, kamēr kravas stāvēja uz vietas, tajās netika ievēroti vajadzīgie temperatūras režīmi. Tā kā kravu saturs potenciāli apdraud patērētājus un vidi, visas kravas tiks nosūtītas iznīcināšanai. Informācija par 15 aizturētajām kravām ir iesniegta Eiropas Komisijai, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tranzītkravu saņēmējvalstu atbildīgajiem dienestiem.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Lai gan pagaidām Eiropas Komisijas lēmums vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, no pirmdienas, 17. janvāra sāks darboties Eiropas Komisijas atzītie Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijās, kuros varēs veikt kravu veterināro kontroli. Tā kā Eiropas Komisija iepriekš minētos robežkontroles punktus ir atzinusi par prasībām atbilstošiem, taču pagaidām birokrātijas dēļ šis lēmums vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Pārtikas un veterinārais dienests kā Latvijas oficiālā pārtikas aprites un veterinārās uzraudzības institūcija, pieņēma lēmumu, izmantot savas tiesības un atļaut atzītajiem punktiem uzsākt darbu pirms lēmuma publicēšanas, par to informējot Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. Bez iepriekš minētajiem Sanitārās robežinspekcijas punktiem, kuros var veikt veterināro kravu kontroli, atzīti arī «Terehovas», «Pāternieku» un «Grebņevas» Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Aprīlī, veicot kravu pārbaudes uz Eiropas Savienības ārējās robežas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārā robežinspekcija aizturējusi 12 kravas, 39 nosūtījusi atpakaļ uz eksportētājvalsti, bet 52 kravas nosūtījusi iznīcināšanai, Db pavēstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Kopumā aprīlī Sanitārā robežinspekcija pārbaudījusi 5727 importa un 358 tranzīta kravas. Rēzeknes preču stacijas, Terehovas un Grebņevas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu sanitārie robežinspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši 15 koksnes kravas. To pārvadātāji vai nu nevarēja uzrādīt fitosanitāros sertifikātus vai arī fitosanitārie sertifikāti neatbilda prasībām. Iznīcināšanai Sanitārā robežinspekcija nosūtījusi 52 kravās esošo koksnes iepakojamo materiālu, jo tas nebija apstrādāts un marķēts. Latvijas pasta un lidostas Rīga Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta sanitārie robežinspektori atpakaļ uz dažādām pasaules valstīm nosūtījuši piecas privātpersonām adresētas pasta pakas ar dzīvnieku izcelsmes produktus saturošu pārtiku, jo no trešajām valstīm šādus produktus pa pastu sūtīt nedrīkst. Atpakaļ nosūtītājiem sūtītas arī sešas pakas ar uztura bagātinātājiem, jo tie nav bijuši reģistrēti PVD Pārtikas centrā un vieniem no tiem bija beidzies derīguma termiņš, kā arī astoņas medikamentu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst. Tāpat Sanitārā robežinspekcija atpakaļ atgriezusi divas pārtikas produktu pakas, jo pārtikas produktu marķējumā nebija norādīts derīguma termiņš, kā arī vīnu, kura marķējumā nebija norādīts tilpums un alkohola daudzums un divas pakas ar rotaļlietām, jo vienai no tām nebija drošumu apliecinošu dokumentu, bet otrai bija neatbilstošs marķējums.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Terehovas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta sanitārie robežinspektori Latvijā nav ielaiduši kravu ar 20 tonnām saldētu zivju no Kazahstānas, jo zivis bija neatbilstoši marķētas, kā arī inspektori konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus informē Ilze Meistare PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja. Rēzeknes preču stacijas, Pāternieku, Grebņevas un Daugavpils preču stacijas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu sanitārie robežinspektori atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju nosūtījuši 29 koksnes kravas un kravas, kurās bijis neapstrādāts un nemarķēts koksnes iepakojamais materiāls. Koksnes kravām nebija arī visu nepieciešamo pavaddokumentu. 49 kravās esošo koksnes iepakojamo materiālu Sanitārā robežinspekcija nosūtījusi iznīcināšanai, jo tas nebija apstrādāts un marķēts.

PVD Sanitārā robežinspekcija šā gada 1. ceturksnī pārbaudījusi 9 345 importa un 1 657 tranzītā vestās kravas, no kurām Latvijā nav ielaistas un atgrieztas uz eksportētājvalsti 60 kravas, bet 91 krava iznīcināta.

Kā informē PVD, šajā laikā Sanitārā robežinspekcija pārbaudījusi 2 506 fitosanitārajai kontrolei pakļautās preču kravas, 3 661 pārtikas preču kravu, 484 nepārtikas kravas, 2126 veterinārās preču kravas, 2 626 augu izcelsmes dzīvnieku barības preču kravas un veikusi 100 svaigu augļu un dārzeņu kravu kvalitātes kontroli.

PVD Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas atgriezušas uz dažādām pasaules valstīm 47 sūtījumus ar uztura bagātinātājiem, kas nebija iekļauti PVD Pārtikas centra reģistrā. Uz nosūtītājvalstīm atgriezti arī garšvielu un sojas maisījumi ar neatbilstošiem marķējumiem.

Tāpat 12 gadījumos uz nosūtītājvalsti tika atgriezti zāļu sūtījumi, jo privātpersona nedrīkst tās saņemt no citas privātpersonas, kas ir tās ir sūtījusi no trešajām valstīm.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Sanitārās robežinspekcijas inspektori atpakaļ uz Bulgāriju un Krieviju nosūtījuši divas rotaļlietu kravas, jo to pārvadātāji nevarēja uzrādīt drošumu apliecinošus dokumentus, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Atpakaļ uz Krieviju inspektori nosūtījuši piecas koksnes kravas, jo to fitosanitārie sertifikāti neatbilda prasībām un vienu koriandra sēklu kravu, jo prece nav bijusi marķēta. Iznīcināšanai Sanitārās robežinspekcijas inspektori nosūtījuši 55 kravās izmantoto koksnes iepakojamo materiālu, jo tas nebija apstrādāts un marķēts, divus augļu kokus, ko Latvijā nedrīkst ievest, sojas proteīna kravu, jo precei bija beidzies derīguma termiņš un rotaļlietu kravu, kurai nebija atbilstoša marķējuma.

Šajās dienās kompānija DAF Trucks Barselonā prezentēja pēdējas paaudzes ar vairākām inovācijām papildinātos 2016. gada DAF kravas automašīnu modeļus, kuriem ir zemāks degvielas patēriņš un ekspluatācijas izmaksas, mazāka ietekme uz vidi un rezultātā transporta kompānijai lielāka atdeve no katra nobrauktā kilometra

Jaunajām DAF kravas automašīnām ir īpašs klusuma režīms, kas ļauj tām pārvietoties pilsētvidē, netraucējot iedzīvotāju naktsmieru.

Izaugsme Eiropā

DAF Trucks NV ietilpst vienas no lielākajiem kravas automašīnu ražotājiem pasaulē ASV kompānijas PACCAR Inc., grupā. DAF Trucks NV turpina uzlabot savas pozīcijas Eiropas kravas automašīnu tirgū. DAF Euro 6 CF, XF modeļi tiek ražoti Nīderlandē, savukārt LF– Lielbritānijā. 2015. gadā DAF Trucks tirgus daļa segmentā virs 16 tonnām Eiropas kravas automašīnu tirgū pieauga līdz 14,6%. Šajā segmentā DAF ir tirgus līderis Nīderlandē, Lielbritānijā, Polijā un Ungārijā. Pērn DAF Trucks nodemonstrēja apjoma pieaugumu Vācijā (10,8% tirgus daļa), Lielbritānijā (23,9%), Spānijā (11,3%), Polijā (18,9%), Nīderlandē (29,4%) un Čehijā (17,2%), Francijā (12,0%) un Itālijā (10,2%). Savukārt vieglajā segmentā DAF Trucks piedāvā LF modeli, kura Eiropas tirgus daļa pērn pieauga vairāk nekā par 5%, sasniedzot pārdošanas apjomu 49 tūkstošus. Piemēram, Lielbritānijā LF tirgus daļa sasniedz 36% vieglo kravas automašīnu segmentā.

Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Starptautiskās lidostas „Rīga” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori decembrī nav ļāvuši Latvijā ievest pārtikas paku ar dažādiem pārtikas produktiem – eļļu, miltiem un rīsiem no Kanādas, jo produkti, kopumā 600 kilogrami, bijuši neatbilstoši marķēti, vēsta PVD. „Latvijas pasta” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši pasta paku ar kaltētām zivīm, jo dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst. Šāda pat iemesla dēļ atpakaļ uz Kanādu nosūtīts kausētais siers. Atpakaļ uz Krieviju, ASV un Ķīnu nosūtītas sešas zāļu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas paņemtajā paraugā laboratoriski atklāts, ka Ķīnas uzņēmumā Sin Vej ražotais uztura bagātinātājs Lidojošā bezdelīga (Fej Jan), kas paredzēts svara samazināšanai, ir apstrādāts ar ES neatļautu jonizējošu starojumu. PVD uzlicis par pienākumu izplatītājam atsaukt no tirdzniecības tīkla 2000 kilogramus šī uztura bagātinātāja.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas darbinieki kontroles punktā Rīga veica plānveida paraugu noņemšanu uztura bagātinātāja kravai. Laboratoriski atrasts, ka tā ražošanā izmantota Eiropas Savienībā (ES) neatļauta apstrāde ar jonizējošo starojumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo produktu nevar uzskatīt par radioaktīvu.

Pārtikas apstarošana produktā rada mikrostrukturālas izmaiņas, un pašreiz (līdzīgi kā ar ģenētiski modificēto pārtiku) vēl nav pietiekami izpētīta tās iespējamā vēlīnā kaitīgā iedarbība uz patērētāju veselību. Saskaņā ar ES tiesību aktiem pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu drīkst veikt ar oficiāli apstiprinātām apstarošanas iekārtām, apstarotās pārtikas marķējumā jābūt norādei par apstarošanu, kā arī pavaddokumentos jānorāda informācija par absorbēto devu un jonizējošā starojuma veidu. Eiropas Savienībā šāda apstrāde uztura bagātinātājiem nav atļauta.

Atpakaļ uz Ķīnu un ASV Sanitārās robežinspekcijas inspektori nosūtījuši 14 uztura bagātinātāju pasta pakas, jo uztura bagātinātāji nav bijuši reģistrēti PVD Pārtikas centrā. Vēl atpakaļ uz ASV nosūtītas četras medikamentu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst, klāsta PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Atpakaļ uz Ēģipti nosūtīta paka ar tēju, jo uzņēmums, kurš vēlējās ievest tēju Latvijā, nav Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējies kā pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums, bet atpakaļ uz Ukrainu – paka ar dzirkstošo vīnu, jo uz tā nebija pareizi norādīts alkohola saturs. Vēl Sanitārās robežinspekcijas inspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši divas pasta pakas ar sālītām zivīm, jo no trešajām valstīm dzīvnieku izcelsmes produktus sūtīt nedrīkst.

2006. gada 27.decembrī Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns un Pārtikas un veterināro dienesta Sanitārās robežinspekcijas priekšniece Iveta Šice-Trēde parakstījuši starpresoru vienošanos par informācijas apmaiņu, Db.lv informēja Valsts robežsardze.

Vienošanās mērķis ir īstenot sadarbību starp institūcijām, apmainoties ar dienestu kompetencē esošo informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas drošību.

Saskaņā ar parakstīto vienošanos puses pēc nepieciešamības apmainīsies ar statistisko, operatīvo un informācijas sistēmu datu bāžu informāciju.

Vienošanās tiek parakstīta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija instrukciju Nr.3 Instrukcija par Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas sadarbību valsts robežas drošības jautājumos.

Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas dienā un tā ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

“Daimler Truck AG” ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” ir atklājis lielāko kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centru Latvijā, kura izveidē investēti divi miljoni eiro.

Līdz ar jaunā centra atvēršanu Pierīgā SIA “Domenikss” plāno kāpināt pārdoto kravas automobiļu apjomu, kā arī vairākkārt palielināt servisa darbu apjomu kravas automašīnu un autobusu segmentā - līdz 2025. gadam par 300%.

Jaunais kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centrs, kā arī lielgabarīta automašīnu mazgātava, atrodas Sauriešos un ir izvietots divās ēkās ar kopējo platību 2560 m2 . Vienā no ēkām atrodas kravas automašīnu tirdzniecības salons, servisa telpas, un kravas automašīnu rezerves daļu noliktava. Otrā darbojas kravas automašīnu mazgātava.

“Jaunā centra atvēršana ir stratēģiski nozīmīgs solis SIA “Domenikss” biznesa paplašināšanā gan kravas auto tirdzniecībā, gan pēcapkopē. Šo paplašināšanās projektu mēs esam plānojuši ilgstoši, bet kopš 2018. gada rūpīgi pievērsušies tā īstenošanai. Ieguldījumus centra izveidē turpinājām, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomisko krīzi. Uzskatām, ka ieguldījumi ir pamatoti, ņemot vērā skaidro prognozi pieprasījuma kāpumam iekšzemes komerctransporta nozarē. Piemēram, 2020. gadā “Domenikss” vairāk nekā trīs reizes palielināja pārdoto kravas automašīnu skaitu, bet kopā ar partneriem šis skaits attiecībā pret 2019. gadu bija 10 reizes lielāks. Īstermiņā - pārvadājumu un piegādes autoparka paplašināšanu ietekmē Covid-19 viestās izmaiņas preču apritē, proti, pieaug vajadzība uzturēt un atjaunot esošo autoparku, jo jaunu auto piegāde ir ierobežota. Savukārt ilgākā termiņā - Eiropas Savienības prasības, vides politikas tendences pasaulē un globālās auto industrijas attīstības tendences liks izmantot videi draudzīgākas automašīnas arī Latvijā, kam sekos nepieciešamība veikt liela gadagājuma autoparka nomaiņu. Līdz ar to šajā segmentā redzam augstu potenciālu un priekšrocības “Domenikss” līderpozīciju attīstīšanai,” saka SIA “Domenikss” padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.