Otrdien, 18.oktobrī Briselē norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5  alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā,  īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

EK jautājumā par Rail Baltica Salacgrīvas posma alternatīvas īstenošanu aicināja ievērot Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā un apstiprināja Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma Vitrupes ieleja šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama.

Konsultācijās Latviju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM), Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Rail Baltica projekta vadītāji.

Tikšanās laikā SM pārstāvji informēja EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs uzsvēra piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka valdības atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva ietekmē daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.

EK skaidroja, ka no ES dabas likumdošanas viedokļa primāri jāskatās tādas Rail Baltica trases alternatīvas, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Ja tomēr šādas projekta  alternatīvas nav iespējamas, tad  Natura 2000 teritoriju ietekmējošas alternatīvu īstenošana pieļaujamas tikai pēc visu ES dabas likumdošanā paredzēto nosacījumu ievērošanas, tai skaitā pierādot, ka nebūs nekādas negatīvas ietekmes. 

EK arī norādīja, ka  izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un  trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence. Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka Rail Baltica projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām. Šāds izvērtējums varētu prasīt pietiekami ilgu laiku. Mainot trases novietojumu, būs nepieciešams EK atzinums nepieciešamā ES finansējuma saņemšanai Rail Baltica  projekta īstenošanai.

Valdība 2016.gada 9.augustā, lemjot par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu, Salacgrīvas novadā atbalstīja risinājumu B2-2, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Vienlaikus, ņemot vērā Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju viedokli, valdība uzdeva VARAM, SM, iesaistot Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar EK par C5 alternatīvas īstenošanas iespējām.

Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra