Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Šā gada pirmajā pusē dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 22,5 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā dzīvības apdrošināšanas tirgū ir vērojams neliels kritums un parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir samazinājies par 1,2 miljoniem latu jeb 5%. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 1,5 miljoniem latu jeb 12%, un kopumā klientiem šogad atlīdzībās izmaksāti 14,1 miljoni latu.

Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusi, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā.

Pirmajā pusgadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu, gan arī bez uzkrājuma veidošanas.

Pagājušajā gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 55,3 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gadu, šogad dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%. Parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par 3,1 miljonu latu. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem pērn atlīdzībās izmaksāti 32,4 miljonu latu.

LAA prezidents Juris Dumpis paredz, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.

Vienlaikus DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika rāda, ka kopš 2010. gada ir bijuši jau gandrīz 20 negadījumu, kad ģimene ar hipotekārajā kredītā iegādātu mājokli ir palikusi bez viena no ģimenes apgādniekiem, taču apdrošināšana palīdzējusi atrisināt atlikušās finanšu saistības un nereti glābusi no mājokļa zaudēšanas.

Kopumā sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu lēnām pieaug – pērn Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments audzis par 8%, sasniedzot ceturtdaļu no apdrošināšanas tirgus. Tomēr tas aizvien vērtējams kā zems un nav vēl pietuvojies attīstīto Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, kur dzīvības apdrošināšana ieņem līdz pat 70% no tirgus.

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

No nākamā gada Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības Baltijas valstīs apvienosies Eiropas komercsabiedrībā, kas kļūs par vienu no lielākajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā.

15 darbības gadu laikā Igaunijā un Lietuvā un 4 darbības gadu laikā Latvijā Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir ieguvušas nozīmīgas pozīcijas Baltijas valstu tirgos. Pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrību apvienošanās Swedbank Life Insurance SE (Societas Europeae) pārvaldīs 4.4 miljardu eiro vērtu apdrošināto risku portfeli, 327 miljonus eiro vērtus aktīvus un 270 tūkstošus dzīvības apdrošināšanas līgumu, portfeli ar 216 tūkstošiem klientu jeb teju trešdaļu no visa dzīvības apdrošināšanas tirgus Baltijas valstīs.

«Biznesa modeļa un domāšanas veida maiņa no vietējā uz reģionālo mērogu bija viena no Swedbank 2009. gada darbības prioritātēm Baltijas valstīs. Apdrošināšanas sabiedrības jaunais statuss un jaunais vadības modelis sekmēs aizvien labāku akcionāru kapitāla izmantošanu, izmaksu un cilvēkresursu sadalījumu, kā arī pakalpojumu un produktu pilnveidošanu,» saka Swedbank Biznesa Attīstības pārvaldes vadītājs Baltijas valstīs Giedriuss Dusevičiuss.

Apdrošināšanas sabiedrības 2010. gadā kopumā strādājušas ar 14,4 miljonu latu peļņu, kas ir par 26,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tostarp dzīvības apdrošinātāju peļņa sasniedza 2,3 miljonus latu, bet nedzīvības apdrošinātāju – 12,1 miljonu latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija liecina, ka 2010. gadā ar peļņu strādāja astoņas no 13 apdrošināšanas sabiedrībām. 2009.gadā apdrošināšanas nozare strādāja ar 11,4 miljonu latu peļņu.

2010. gadā apdrošināšanas sabiedrības parakstīja bruto prēmijas par 190,3 milj. Ls, kas bija par 14,8% mazāk nekā 2009. gadā, un izmaksāja bruto atlīdzībās 111,3 milj. Ls, kas bija par 27,6% mazāk nekā 2009. gadā. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs pērn pieauga par 17,9% un bija 32,8 milj. Ls, bet izmaksāto bruto atlīdzību apmērs, salīdzinot ar 2009. gadu, saruka par 33,7% un bija 14,5 milj. Ls. 2010. gadā dzīvības apdrošinātāji visvairāk parakstīja prēmijas dzīvības apdrošināšanā – 74,6%. Dzīvības apdrošināšanā lielāko īpatsvaru veido apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu (73,5% no parakstītajām prēmijām) un tirgum piesaistītie līgumi (25,7% no parakstītām prēmijām). Pērn dzīvības apdrošinātāji visvairāk atlīdzības izmaksāja par dzīvības apdrošināšanu – 64,6%, kas salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājās par 15,2% un bija 9,3 milj. latu.

SEB grupas Starptautiskais dzīvības apdrošināšanas un pensiju biznesa vadības centrs (SEB Life International), sākot ar 2007. gada septembri, pārceļ savu darbību uz Rīgu, atverot biroju Antonijas ielā 9, līdzās SEB Dzīvības apdrošināšanas un SEB Unipensijas birojiem.

Līdz šim centrs atradās Dublinā, Īrijā, kur savu darbību joprojām turpinās viena no SEB grupas dzīvības apdrošināšanas kompānijām, bet turpmāk tās darbība tiks koordinēta Rīgā, tāpat kā viss starptautiskais SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju bizness. SEB Life International vadītāja posteni saglabā Pīters Nilsons, kurš šajā amatā veiksmīgi darbojies jau 6 gadus un kurš pārceļas uz dzīvi Rīgā. Pārējie centra darbinieki tiks atlasīti galvenokārt no Latvijas speciālistu vidus.

Centra darbības pārcelšanu oficiāli atklāja SEB grupas Dzīvības apdrošināšanas divīzijas vadītāju konference, kas notika Rīgā, no 5. līdz 7. septembrim un uz kuru ieradās SEB grupas dzīvības apdrošināšanas un pensiju kompāniju vadība no visām grupas biznesa valstīm.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Dzīvības apdrošināšanas ar un bez uzkrājumu veidošanas, kā arī tirgum piesaistītās apdrošināšanas tirgus samazinājies par piektdaļu, tostarp ievērojami bizness sarucis Sampo Life un arī SEB Dzīvības apdrošināšanai.

Par to liecina Db rīcībā esošie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati par 9 dzīvības apdrošināšanas kompāniju rādītājiem 2008. gada 11 mēnešos.

Kopumā dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 40.5 miljonus latu, kas ir par 21 % mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Tostarp joprojām līderpozīcijas tirgū saglabā SEB Dzīvības apdrošināšana ar 11 mēnešos parakstītām prēmijām 12.8 miljonu latu apjomā, bet kas tomēr ir par 33 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vēl lielāku prēmiju kritumu piedzīvojusi savulaik lielākā dzīvības apdrošināšanas kompānija Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms nogāzies par 57 %, līdz 4.9 miljoniem latu un noslīdējis uz trešo vietu. Vēl pērn kompānija prēmijās bija parakstījusi 11.4 miljonus latu. Tādējādi par otru lielāko dzīvības apdrošinātāju kļuvusi Hansa Dzīvība. Tā 11 mēnešos prakstītjusi bruto prēmijās 5.9 miljonus latu, kas ir par 60 % vairāk nekā pirms gada. Par 13 %, līdz 3.6 miljoniem latu pieaugušas ERGO Latvija dzīvība parakstītās prēmijas, par 36 %, līdz 3.37 miljoniem latu kāpušas Seesam Life Insurance SE Latvijas filiāles parakstītās bruto prēmijas, par 96 %, līdz 601.3 tūkstošiem latu pieaugušas Vital Life parakstītās prēmijas. LKB Life (iepriekš Baltikums dzīvība) parakstīto prēmiju apjoms nedaudz – par 6 % - samazinājies, 11 mēnešos sasniedzot 233.7 tūkstošus latu, bet AIG Life Latvija parakstīto prēmiju apjoms audzis par 9 %, līdz 228.7 tūkstošiem latu.

Šā gada pirmajā pusgadā SEB grupas Latvijā uzņēmums SEB dzīvības apdrošināšana, par spīti pasaules finanšu tirgos notiekošajam un ekonomiskās aktivitātes apsīkumam Latvijā, ir nostiprinājis savas līdera pozīcijas dzīvības apdrošināšanas tirgū.

Sešu mēnešu laikā SEB dzīvības apdrošināšana parakstījusi prēmijas 6.6 miljonu latu apmērā, kas ļāvis uzņēmumam pārvaldīt 37% tirgus, tāpat par 11% pieaudzis parakstīto prēmiju apjoms uzkrājumiem ar garantētu ienesīgumu.

SEB dzīvības apdrošināšanas prezidents Uģis Vorons uzsver: “Tieši tāpat kā jebkurā citā, arī ilgtermiņa uzkrājumu jomā šobrīd mēs redzam attīstības tempu palēninājumu. Ja vēl pirms gada ik mēnesi mēs spējām sasniegt jaunus rekordus parakstīto prēmiju apjomu ziņā, šobrīd, kad iedzīvotāji un uzņēmēji ir norūpējušies par normālu izdzīvošanu, uzkrājumi nākotnei ir atstumti otrajā plānā. Ja salīdzinām ar citām Eiropas Savienības valstīm, arī tur, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un IKP pieauguma tempiem, ir bijis novērojams samazinājums dzīvības apdrošināšanas rādītājos. Tomēr tāpat kā arī šobrīd Latvijā, samazinājums skāris "investoru” daļu, kas gatavi investēt lielākas summas agresīvos akciju tirgos. Tāpēc ir gandarījums, ka cilvēki, kas regulāri veic iemaksas, nav pārtraukuši to darīt, veiksmīgi izmantojot arī valsts piedāvāto nodokļu atmaksu, jo gluži pretēji ierastajam, sliktākos laikos cilvēkiem ir tendence uzkrāt, veidot sev drošības spilvenu.

Latvijas dzelzsbetona konstrukciju ražotāji sākuši aktīvi strādāt eksporta tirgos, jo pašmājās pieprasījums pēc produkcijas kļuvis ārkārtīgi niecīgs. raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc firmas KPMG Baltics datiem, pašlaik kopējā saražotā dzelzsbetona konstrukciju tirgus daļa Latvijā ir nokritusies līdz 2005. gada 3. ceturkšņa līmenim. Lai gan produkcijas specifikas dēļ dzelzsbetona paneļus tālu vest ir nerentabli, eksporta tirgi uzņēmumiem ir nepieciešami, lai saglabātu ražošanu un nebūtu jāatlaiž darbinieki.

Dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA Betonelements valdes loceklis Andrejs Stepanovs nenoliedz, ka šo gadu uzņēmums noturējies un , iespējams, spēs pabeigt ar 7 milj. Ls apgrozījumu, pateicoties vairākiem lieliem pasūtījumiem no Zviedrijas kompānijām Peab Sverige AB un Skanska Sverige AB. Sākot no aprīļa, katru mēnesi nosūtīti pārseguma paneļi par apmēram 500 000 Ls. Pusgadu uzņēmums beidzis ar nelielu peļņu.

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

Šā gada jūlija mēnesī SEB Unibankas grupas uzņēmums SEB Dzīvības apdrošināšana ir uzrādījusi ievērojamus rezultātus - mēneša laikā ir parakstītas prēmijas gandrīz 2,5 miljonu latu apmērā, kas ir par 62% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tas ir ļāvis SEB Dzīvības apdrošināšanai jūlijā sasniegt 57% no kopējā dzīvības apdrošināšanas tirgus, gada šķērsgriezumā pieaudzējot savas tirgus pozīcijas vēl par 2%, kas no janvāra līdz jūlijam kopā veido 43%.

SEB Dzīvības apdrošināšanas prezidents Uģis Vorons: "Latvijā esošā likumdošana lielā mērā kalpo par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas kā pakalpojuma pieprasījuma veicinātāju. Tajā pašā laikā redzam, ka daļa cilvēku bieži šo pakalpojuma priekšrocību patiesībā neizmanto. Tāpēc cilvēki par šo priekšrocību ir jāturpina izglītot, tādējādi veicinot arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas kā uzkrājumu pakalpojuma tālāku izaugsmi. Kas attiecas uz SEB Dzīvības apdrošināšanas uzrādītajiem rezultātiem, šis ievērojamais pieaugums saistīts ar mūsu straujajiem attīstības tempiem un veiksmīgo uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumu integrāciju SEB Unibankas tīklā."

Latvijas dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn kopumā cietušas 1.7 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka 2007. gadā dzīvības apdrošinātājiem bijusi 7 tūkstošu latu peļņa. Tostarp pamatdarbības zaudējumi jeb tehniskais rezultāts dzīvības apdrošinātājiem pērn sasniedza 1.9 miljonus latu iepretim 295 tūkstošu zaudējumiem gadu iepriekš. Tādējādi sanāk, ka ieguldījumu darbība apdrošinātājiem nesusi nelielu peļņu.

Dati liecina, ka dzīvības apdrošinātājiem pērn par 19 % samazinājušās nopelnītās prēmijas sasniedzot 27.7 miljonus latu. Tikmēr izmaksātās atlīdzības pērn pieaugušas par 67 %, līdz 13.7 miljoniem latu.

Pagājušā gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas par 36 % vairāk tērējušas klientu piesaistei (4.3 miljonus latu), bet par 29 %, līdz 3.3 miljoniem latu auguši administratīvie izdevumi.

Finanšu krīzes dēļ vairumam Latvijas dzīvības apdrošinātāju ievērojami sarukuši biznesa apjomi, tomēr tas ļāvis dažiem apdrošinātājiem vēl vairāk palielināt savu ietekmi tirgū.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka pagājušā gada laikā kopumā dzīvības apdrošināšanas tirgū (neskaitot nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu) parakstītās prēmijas pieaugušas par nepilnu procentu, sasniedzot 36.36 miljonus latu. Tostarp no 9 dzīvības apdrošināšanas kompānijām piecas, samazinoties parakstīto prēmiju apjomam, piedzīvojušas arī ietekmes zaudēšanu kopējā tirgū. Tomēr pārējās kompānijas spējušas uzrādīt gan strauju kāpumu, gan lielu pieaugumu, vēl vairāk nostiprinot pozīcijas tieši dzīvības apdrošināšanas (ar un bez uzkrājumu veidošanas) tirgū.

Latvijas uzņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā uz pusi palielinājuši prēmiju maksājumus par darbinieku dzīvības apdrošināšanu, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka dzīvības apdrošināšanas atlīdzības summai gadā būtu jābūt 10 tūkst. Ls apmērā.

Par to liecina Swedbank ekspertu veiktie aprēķini un veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Prēmiju maksājumu par darbinieku dzīvības apdrošināšanu pieaugums skaidrojams ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos, un kompānijas maksā šīs prēmijas, lai attīstītu darbinieku motivāciju un veicinātu lojalitāti, komentē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs. Viņš paredz, ka šī tendence varētu turpināties arī nākotnē, norādot, ka dzīvības apdrošināšana ir viens no pasaulē izplatītākajiem finansiālās aizsardzības veidiem.

Uzņēmumu veiktās iemaksas dzīvības apdrošināšanai (bez uzkrājuma) tirgū šā gada pirmajos piecos mēnešos pieaugušas par 72%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ievērojami apsteidzot privātpersonu veikto prēmiju pieaugumu, kas bijis 14% apmērā.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusē sasniedzis 3,7 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējā Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieeaugums par 10%.

Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka jauno prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā pirmajos sešos mēnešos palielinājies par 86%. Tāpat jaunajās prēmijās no janvāra līdz jūnijam parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanas polisēm pieaudzis par 108%.

Kopējie Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus dati parāda, ka jau parakstītas prēmijas 51 miljonu eiro apmērā. Statistika rāda, ka kopumā parakstīto prēmiju apjoms tirgum piesaistītām polisēm dzīvības apdrošināšanā pieaudzis par 67%. Vislielākais kāpums vērojams mūža pensijas apdrošināšanā valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kur parakstīto prēmiju apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 230%, sasniedzot 1,3 miljonus eiro.

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.