Dienas Bizness

  • 27 pirmdiena,
    februāris

    Līvija, Līva, Andra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8450

    USD: 1.0609

Ražošana

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediju arhīvs

EK satraucas par Latvijas sliekšanos uz austrumiem  25

Iespēja Latvijas iedzīvotājiem pēc vairākiem gadiem iesēsties ātrgaitas vilcienā un ar to no Rīgas dažās stundās nokļūt Varšavā, Berlīnē vai citā iecerētā Rail Baltica maršruta pilsētā var palikt sapņu līmenī, ja Latvija steigšus neveiks savus mājasdarbus un nesāks apgūt dzelzceļa koridora izveidei atvēlēto Eiropas naudu.

Latvija pagaidām nav izmantojusi ne santīma, raksta Diena. Valsts čammāšanās Rail Baltica dzelzceļa koridora virzībā krietni sakaitinājusi Eiropas Komisiju (EK), kas ar bažām raugās uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu, viņaprāt, ir lielāka prioritāte par dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību.

Ja atbildīgā Satiksmes ministrija līdz šā gada vidum reāli nerīkosies naudas apguvē, tad Latvija šo finansējumu var zaudēt, un tādējādi valsts būtiski iedragās savas izredzes tikt pie citas Eiropas naudas transporta jomā.

Rail Baltica projekta koordinators Pāvels Telička neseno vizīšu laikā Latvija paziņojis, ka Igaunija ir izpildījusi savas apņemšanās attiecībā uz projekta pirmo posmu – modernizējusi līnijas un pa atjaunotajām sliedēm jau var braukt ar 120 km/h. Lietuva savukārt ir sākusi darbus un izmantojusi 5% finansējumu.

Satiksmes ministrija skaidro, ka, ņemot vērā krīzi, Latvija savus plānus Rail Baltica koridora izveidē 2009.gadā iesaldēja, solot tos atsākt pēc 2011. gada. Ja Latvija kavēsies ar pirmā posma naudas apguvi, tad valsts izredzes tikt pie Eiropas transporta tīkla (TENT -T) programmas naudas Rail Baltica otrā posma īstenošanai būs visai niecīgas.

Rail Baltica ir viens no 30 prioritārajiem TENT -T projektiem. DB jau rakstīja, ka arī Lietuva piekritusi ātrgaitas projekta Rail Baltica maršrutam, ko jau iepriekš atbalstīja Latvija un Igaunija. Plānots, ka Baltijas valstu teritorijā Rail Baltica trase savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Bausku, Paņevežu un Kauņu.
Jau tuvākajā laikā Lielbritānijas konsultāciju firma Aecom Ltd., kas izstrādā projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, veiks maršruta izmaksu galīgo analīzi.

Ņemot vērā aizkavēšanos trases maršruta izvēlē, līdz 31. maijam pagarināts arī termiņš, kurā veikta izpēte par ātrgaitas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves iespējamību. Iepriekš šis termiņš bija noteikts 31. martā.
Eiropas Komisija 2008. gada nogalē pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektiem, kas paredz esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanu Rail Baltica maršrutā un izpētes par Eiropas standarta līnijas veikšanu. TEN-T finansējums ir piešķirts trases sakārtošanai braukšanai ar ātrumu līdz 120 km/h.

Kopējais Rail Baltica esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam sākotnēji paredzētais finansējums veido 67,78 milj. Ls: TEN-T budžeta finansējums – 15,69 milj. Ls, va/s Latvijas dzelzceļš finansējums – 20,33 milj. Ls un valsts budžeta finansējums – 31,75 milj. Ls. Tehniski-ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes par jaunu Eiropas platuma dzelzceļa līniju Rail Baltica maršrutā Latvijas teritorijā kopējās izmaksas ir līdz 1,55 milj. Ls apmērā, tai skaitā 0,77 milj. Ls jeb 50% ir TEN-T budžeta atbalsts.

Rail Baltica projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.

Saistītie raksti

Reklāma