Jaunākais izdevums

Saskaņā ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padomes lēmumu, 2006.gada 7.novembrī LK 1.viceprezidents Miks Ekbaums ievēlēts par sabiedrības valdes locekli, liecina uzņēmuma biržai sniegtā informācija.

No 2006.gada AS Latvijas kuģniecība

No 2006.gada 26.septembra LK 1.viceprezidents;

No 2006.gada 7.novembra LK valdes loceklis.

2003-2006 AS Ventbunkers

Valdes priekšsēdētājs/ prezidents

•Uzņēmuma koncerna pārvaldība, koncernā kopumā 15 uzņēmumi;

•Uzņēmuma naftas produktu pārkraušanas termināla vadība;

•Klientu- naftas produktu treideru apkalpošanas vadība.

1999-2003 SIA Rīgas kuģniecība

Izpilddirektors

•SIA "Rīgas kuģniecība" stratēģiskā plāna attīstība un ieviešana;

•Uzņēmuma pamata funkciju vadība, tai skaitā finansu plānošana,

Personāla vadība, pārdošanas un mārketinga vadība, publiskās

attiecības, kuģu tehniskā operēšana un kvalitātes vadība, utt..

Profesionālās aktivitātes

2003-2006 Latvijas stividoru asociācija

Asociēts biedrs

2001-2003 Latvijas kuģu īpašnieku asociācija

Valdes loceklis

M.Ekbaumam AS Latvijas kuģniecība akcijas nepieder.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Kuģniecība gatavojas akcionāru sapulcei, ēku apjožot ar stiepļu žogu

Ieva Mārtiņa, 07.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas AS Latvijas kuģniecība valdē

, 28.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padomes 2008. gada 25. janvāra lēmumam veiktas izmaiņas uzņēmuma valdē. Tās saistītas ar LK valdes locekļu Solvitas Deglavas, Ilvas Purēnas un Gunta Tīrmaņa pilnvaru termiņa beigām šā gada 13. februārī, informē LK.

LK valdē atkārtoti uz trim gadiem nolemts ievēlēt I. Purēnu un G. Tīrmani. Abu minēto valdes locekļu jaunais pilnvaru termiņš sāksies 2008. gada 14. februārī, kad darbu akciju sabiedrībā Latvijas kuģniecība uzsāks arī no jauna ievēlētie valdes locekļi Andris Linužs un Raivis Veckāgans. LK valdes priekšsēdētāja amatā turpinās strādāt Imants Sarmulis.

2008. gada 13. februārī valdes locekļu, kā arī pirmā viceprezidenta un viceprezidentes pienākumus beigs pildīt Miks Ekbaums un Solvita Deglava. Pirmā viceprezidenta amatu no 2008. gada 14. februāra ieņems A. Linužs un viceprezidenta amatu – R. Veckāgans. Tādējādi LK valdes skaitliskais sastāvs paliks nemainīgs un to pārstāvēs pieci augsti kvalificēti speciālisti kuģošanas, finanšu un juridisko jautājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A. Štokenberga rīcībā ir pietiekoši daudz informācijas, lai iniciētu valdībā pirmstermiņa (ārkārtas) vēlēšanas Jūrmalā.

, 20.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcināšanās risināt Jūrmalas domes situāciju liecina par Štokenberga uzdevumiem no ŠŠ un ciešo saikni ar R. Munkevicu

Atbildot uz RAPLM valsts sekretāra izteikumiem A. Stucka izteikumiem (Nedēļa Nr. 33-34), informēju, ka vienmēr esmu pastāvējis uz jaunu vēlēšanu nepieciešamību Jūrmalā.

Jau 2005.gada oktobrī vērsos pie toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas ar lūgumu nākt ar likumdošanas iniciatīvu, ka nepieciešamas jaunas vēlēšanas Jūrmalā un ar aicinājumu ievēlēt Jūrmalas domes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās.

Lai gan Jūrmalā fiksēta pirmā pierādītā politiskā korupcija Latvijā, no prezidentes saņēmu noraidošu atbildi. Tāpēc lūdzu astotās Saeimas deputātiem izvērtēt stāvokli Jūrmalā un ierosināt jaunas vēlēšanas. Lai gan varas frakciju vadītāji atzina kritisko situāciju, nekas nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Olga Pētersone atgriežas Kuģniecībā; pret Māri Gaili cels prasību par netaisnu iedzīvošanos

Ieva Mārtiņa, 28.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģniecības akcionāru sapulcē neielaiž «oponentus»

, 30.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils nafta pirkta Lembergam

Oskars Prikulis [email protected] 67084403, 06.11.2007

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra grupējumu Black Gold Trust, intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt, aicinot piedalīties ar valdības pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kuģniecības padome vēl nemainās

Ieva Mārtiņa, 20.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs (UR) dažādu konstatēto nepilnību dēļ nolēmis atlikt Latvijas kuģniecības iesniegto dokumentu reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kuģniecība palielinās pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - mikroautobusā apstiprina jaunu Latvijas kuģniecības padomi

Ieva Mārtiņa, 17.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Saskaņas centrs šodien, 24.maijā, prezidenta amatam oficiāli izvirzīja Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītāju, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, informē Saskaņas centrs.

Opozīcijas politiķi A. Endziņu uzrunājuši tikai šodien no rīta, taču viņš esot piekritis, jo medijos diezgan daudzi sabiedrības pārstāvji viņa kandidatūru minējuši kā piemērotu šim amatam.

Saskaņas Centrs priekšsēdētājs Nils Ušakovs par A. Endziņa izvirzīšanu prezidenta amatam: "Pirmkārt, A. Endziņa desmit gadu vadības perioda laikā Satversmes tiesa vienmēr ir bijusi neatkarīga un vadījās tikai un vienīgi no likuma. A. Endziņš ir pierādījis savas spējas stāvēt pāri politiskām kaislībām un cīņām un pieņemt neatkarīgus lēmumus. Šāda īpašība valsts galvai ir ļoti nozīmīga.

Saskaņas Centrs kā Saeimas opozīcijas pārstāvis ir vērsies ar iesniegumiem Satversmes tiesā un ieguvis pārliecību par viņa objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās

LETA, 08.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LASCO Investment turpmāk vadīs Raitis Nešpors

, 19.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas kuģniecības meitassabiedrības SIA LASCO Investment valdes priekšsēdētāju ievēlēts Raitis Nešpors, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

R. Nešpors kopš 2005. gada beigām pildīja rīkotājdirektora amata pienākumus starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumā Resolution.

Savukārt uzņēmuma valdes locekļa amatā ievēlēts Latvijas kuģniecības viceprezidents Raivis Veckāgans. Valdes locekļa pienākumus beidzis pildīt Leons Skrebelis.

SIA LASCO Investment īsteno Latvijas kuģniecības investīciju ieguldījumu pārvaldi un attīstību. SIA LASCO Investment radīta uz jau esošas Latvijas kuģniecības meitas sabiedrības – SIA Kuģu menedžments – bāzes, kurai reorganizācijas rezultātā pievienotas divas citas Latvijas kuģniecības 100 % meitas sabiedrības – Jūrnieku mācību centrs un Kuģu remonta bāze. Vienlaikus SIA Kuģu menedžmenta nosaukums mainīts uz SIA LASCO Investment.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LK: BB kreditoru lietā zvērināta advokāta Grūtupa biroja honorārs iespējams pārsniegtu 13 miljonus latu

Mārtiņš Apinis, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas kuģniecības (LK) pašreizējā valde uzskata, ka tiesvedības finansēšana Bankas Baltija (BB) kreditoru lietā ir nepamatota un neatbalstāma. 2005.gadā toreizējā LK valde piekrita kuģniecībai ārkārtīgi neizdevīgam līgumam ar zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju, kurš tiesā pārstāvēja visus bankas kreditorus lietā par 238 miljonu latu piedziņu no Latvijas Bankas un no valsts Finanšu ministrijas personā.

Šādu viedokli LK paudusi paziņojumā NASDAQ OMX Riga biržā.

Pēc uzņēmuma teiktā, kopējais honorārs, ko BB kreditoru prasības apmierināšanas gadījumā no LK saņemtu zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs, varētu būt pat 13,6 miljoni latu – proti – pēc LK toreizējās valdes noslēgtā līguma advokātu biroja pārmērīgo honorāru veidoja 50% no LK apmierinātā kreditoru prasījuma, neskaitot PVN.

Ņemot vērā, ka PVN likme ir 22%, advokātu biroja honorāru veidotu 62% no LK prasījuma summas, kas ir 22,45 miljoni latu atbilstoši BB administratora norādītajam. Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojam LK iepriekšējā valde jau samaksājusi vairāk nekā miljonu latu, vēsta LK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No Kuģniecības bijušās vadības, tostarp Māra Gaiļa, nepiedzīs 118 tūkstošus latu

Ieva Mārtiņa, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma atstāt bez izskatīšanas Latvijas Kuģniecības prasību pret uzņēmuma bijušajiem padomes un valdes locekļiem civillietā par 118 tūkstošu latu piedziņu par it kā fiktīvu finanšu un konsultāciju pakalpojumu līgumu slēgšanu.

Šāds tiesas lēmums pieņemts, jo prasību pērn martā Kuģniecības vārdā cēlušas personas, kas likumā noteiktajā kārtībā nemaz nav pilnvarotas to darīt, Db.lv informēja psūdzētās puses pārstāvis Jānis Jekševics. Šī bija tikai viena no tiesvedībām starp Kuģniecību un tās bijušo vadību, bet pārējās tiesvedības, kur prasījuma summas sniedzas vairākos miljonos latu, turpinās.

Pēc J. Jekševica skaidrotā, minētais tiesas lēmums nozīmē, ka Kuģniecībai nav bijis tiesību iesniegt attiecīgo prasību tiesā, un tās pārstāvji, bez pilnvarojuma iesniedzot tiesā prasību, ir izniekojuši gan tiesas, gan atbildētāju laika un finanšu resursus. Turklāt, par prasītāja attieksmi pret tiesu un atbildētājiem liecina arī fakts, ka prasītāja pārstāvis uz nozīmēto tiesas sēdi ieradās ar pusstundas nokavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kuģniecība pērn provizoriski cieš 20 miljonu ASV dolāru zaudējumus

Ieva Mārtiņa, 26.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Flotes atjaunošanas un investīciju dēļ Latvijas kuģniecības koncerns pagājušā gadā cietis 20,2 miljonu ASV dolāru (ap 10,5 miljonu latu) zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Notikušas izmaiņas Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumu valdēs

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par šodien, 16.novembrī, Saeimā izveidotajām parlamentārās sadarbības grupām

, 16.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAPRESES DIENESTS

Jēkaba ielā 16, Rīga, LV 1811 Tālrunis: 708 7266 o Fakss: 708 7244

Ziņa presei

Ceturtdien, 16.februārī, Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veicinās parlamentāro sadarbību

, 16.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.februārī Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

3.Latvijas un Gruzijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dzintars Zaķis (JL), bet par vietnieci - Silva Bendrāte (JL).

4.Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Boriss Cilevičs (SC), bet par vietnieku - Jakovs Pliners (PCTVL).

5.Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais (LPP), bet par vietnieku - Nils Ušakovs (SC).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam jaunās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) biogrāfiju.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA «PK» prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu «Lāču ledus».

No 1999.gada līdz 2000.gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA «Formula».

Komentāri

Pievienot komentāru