Šodien Rīgas brīvostas valde plāno lemt par Rīgas pasažieru ostas un tās apkārtējās teritorijas no Andrejsalas līdz Vanšu tiltam nodošanu nomā prāmja operatorkompānijai "Rīgas Jūras līnija". Pašreizējais nožēlojamais Rīgas pasažieru ostas (RPO) stāvoklis neveicina jūras pasažieru plūsmas palielināšanu. Tāpēc Rīgas jūras līnija (RJL), kuras pārziņā ir prāmi Max Mols, ir gatava iesaistīties ostas rekonstrukcijā, — atzina RJL valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums. Ja tiks panākta vienošanās ar Rīgas brīvostas valdi par RPO nodošanu nomā RJL, iespējams, jau nākamā gada sākumā ostā varētu sākties vērienīgi rekonstrukcijas darbi. « Ilgtermiņa nomas līgums ļautu mums piesaistīt ārvalstu investīcijas šim projektam. Interese no investoru puses jau ir jūtama,» norādīja M. Ekbaums. Nomas līgums motivētu RJL jau šajā tūrisma sezonā veikt nelielus ostas labiekārtošanas darbus, piemēram, norāžu izvietošanu, autoceļa pāreju labiekārtošanu. denti To, kurš no šiem scenārijiem tiks īstenots, noteiks panāktā vienošanās ar RPO: uz cik gadiem un par kādu nomas maksu RJL saņems ekskluzīvo zemes gabalu netālu no Vecrīgas, cik lielas ostas maksas kompānijai būs jāmaksā Rīgas brīvostai un vai tā varēs nodarboties vēl ar citu saimniecisko darbību, piemēram, stividorpakalpojumiem, — stāstīja M. Ekbaums. Viņš atteicās precizēt nosacījumus, ar kādiem varētu tikt slēgts RPO nomas līgums.

Autopārvadātāji norāda, ka prāmju kompānijas DFDS Tor Line lēmums noņemt vienu no kuģiem Rīgas maršrutā radījis tiem nopietnas grūtības — izrādās, ka ar prāmi šobrīd vēlas braukt tik daudz autopārvadātāju, ka visiem autopārvadātājiem vietas nepietiek, un visi reisi esot izpirkti. Autopārvadātāji maršrutos uz Eiropu arvien vairāk izmantoja jūras ceļa priekšrocības, jo līdz ar jaunajiem ES noteikumiem, kas neļauj šoferiem ilgstoši atrasties nomodā, autopārvadātājiem neesot izdevīgi braukt caur Poliju pa sauszemi. Braucot ar prāmi, savukārt ir iespēja atpūsties un, nonākot ostā, turpināt ceļu bez liekas apstāšanās. «Mums pilnīgi visas mašīnas uz Eiropu dodās ar prāmi. Braucam gan caur Ventspili, gan ar Rīgas prāmi. Pagaidām vēl mums atteikts nav, tomēr zinu, ka ir vairāki autopārvadātāji, kuri uz prāmi netika,» norāda autopārvadātāja SIA Lignum vadītājs Uldis Līviņš.

Atbilstoši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padomes 2008. gada 25. janvāra lēmumam veiktas izmaiņas uzņēmuma valdē. Tās saistītas ar LK valdes locekļu Solvitas Deglavas, Ilvas Purēnas un Gunta Tīrmaņa pilnvaru termiņa beigām šā gada 13. februārī, informē LK.

LK valdē atkārtoti uz trim gadiem nolemts ievēlēt I. Purēnu un G. Tīrmani. Abu minēto valdes locekļu jaunais pilnvaru termiņš sāksies 2008. gada 14. februārī, kad darbu akciju sabiedrībā Latvijas kuģniecība uzsāks arī no jauna ievēlētie valdes locekļi Andris Linužs un Raivis Veckāgans. LK valdes priekšsēdētāja amatā turpinās strādāt Imants Sarmulis.

2008. gada 13. februārī valdes locekļu, kā arī pirmā viceprezidenta un viceprezidentes pienākumus beigs pildīt Miks Ekbaums un Solvita Deglava. Pirmā viceprezidenta amatu no 2008. gada 14. februāra ieņems A. Linužs un viceprezidenta amatu – R. Veckāgans. Tādējādi LK valdes skaitliskais sastāvs paliks nemainīgs un to pārstāvēs pieci augsti kvalificēti speciālisti kuģošanas, finanšu un juridisko jautājumu jomā.

Ventbunkers akcionārs Olafs Berķis uzsver, ka nekādas nesaskaņas uzņēmuma akcionāru vidū neesot — un līdzšinējais uznēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums no amata esot atcelts dienesta izmeklēšanas dēļ — viņam bijuši rupji pārkāpumi, tomēr pagaidām publiski netikšot atklāts, kā tieši Ekbaums esot «noziedzies». Arī Ventbunkers akcionārs Oļegs Stepanovs Db Ekbauma atlaišanu skaidroja ar viņa pārkāpumiem. «Ekbaums vispār ir tāds pelēks cilvēks — liels «žuļiks»,» teica Stepanovs. Ventspils mērs un Ventbunkers mazākuma akcionārs Aivars Lembergs Db savukārt norādīja, ka par pašreizējām norisēm Ventbunkerā neesot informēts. Vadības nomaiņa kļuvusi iespējama pēc tam, kad starp SIA IAG, kas ir uzņēmuma akcionārs, un citiem akcionāriem tika panākts mierizlīgums, kurā IAG atsakās no savas prasības tiesā un atzīst nepieciešamību nekavējoties izbeigt tiesvedību. Viena no IAG tiesā iesniegtās prasības sastāvdaļām bija lūgums nemainīt Ventbunkers vadību. Izlīgums strīdā noslēgts šā gada 26.maijā. Tas noslēgts starp IAG un AS Tompar Baltic Investments, Oļegu Stepanovu, SIA Kement, Igoru Skoku, Genādiju Ševcovu, Olafu Berķi, Yelverton Investments B.V., IAG Industrieanlagen GmbH.

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Dīzeļdegvielas transportēšanas apjomi caur naftas produktu cauruļvadu uz Ventspili pirmajā ceturksnī ir pieauguši, kā rezultātā šo kravu apkalpotājs Ventunkers pirmajā ceturksnī pārkrāvis 1.59 miljonus tonnu dīzeļdegvielas, kas ir par aptuveni 100 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn šajā periodā. Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums sarunā ar Db norādīja, ka kompānija pagaidām neizjūtot negatīvas tirgus tendences. Tiesa, kā atzīst M. Ekbaums, dīzeļdegvielas piegādes pa cauruļvadu ilgtermiņā plānot nevarot, jo dīzeļdegvielas piegādes ir atkarīgas no Krievijas cauruļvadu operatora Transneft un Ventbunkers ņemot «tik cik dod».

Pret bijušo Ventbunkers valdes priekšsēdētāju Miku Ekbaumu pirms viņa atcelšanas no amata, bija ierosināta iekšējā dienesta izmeklēšana, kas arī esot bijis galvenais iemesls viņa atcelšanai. Visas iesaistītās puses pagaidām klusē, kāds bijis dienesta izmeklēšanas iemesls. M. Ekbaums sarunā ar Db apstiprināja, ka pret viņu bijusi ierosināta dienesta izmeklēšana, tomēr jau piektdien viņu esot attaisnojuši. «Ne jau dienesta izmeklēšanas dēļ mani atlaida — tā ir tikai attaisnošanās. Dienesta izmeklēšanu var ierosināt, kad vien grib. Galvenais iemesls ir akcionāru nesaskaņas. Tās nekad nebija pierimušas un šobrīd no jauna eskalē,» skaidroja M. Ekbaums. Jau iepriekš tā saucamās Ventbunkeriādes laikā 2004.gada 8.decembrī tika sarīkota akcionāru sapulce, kurā Berķis, Ševcovs un Skoks, ka arī Olegu Stepanovu pārstāvošais Mārtiņš Kvēps un Olafa Berķa firmai N&J daļēji piederošā Kement pieņēma lēmumu nomainīt uzņēmuma padomi ar M. Ekbaumu priekšgalā. Toreiz sapulcē nebija pārstāvēta 58,15% akciju īpašniece Nīderlandē reģistrētā firma Yelverton Investment, Austrijā reģistrētā firma IAG Industrieanlagen GmbH, tās meitasfirma SIA IAG, kā arī Jānis Blaževičs un Aivars Lembergs.

Tallink Grupp filiāle Tallink High Speed Line Ltd. 16.aprīlī no STX Europe kuģu būvētavas saņēmusi jaunu kruīza prāmi Baltic Queen, ziņo bbn.

212 metrus garais Baltic Queen varot uzņemt 2800 pasažierus. Tajā ir 927 kabīnes, 12 restorāni un bāri, trīs veikali un konferenču centrs vairāk nekā 450 cilvēkiem. Prāmī ir arī speciāla rotaļu istaba bērniem.

Prāmja ātrums ir līdz 24 mezgliem.

180 miljonus eiro vērtajam projektam finansējumu 144 miljonu eiro apmērā kredīta veidā izsniegusi Danske Bank.

Baltic Queen sāks darbību šā gada 24.aprīlī maršrutā Tallina - Stokholma, kur tas aizvietos prāmi Romantika, kas tiks pārcelts uz maršrutu Rīga-Stokholma.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

AS Tallink Grupp 2008. gada decembra mēnesī kopumā apkalpoja 627 055 pasažierus, kas ir par 17.7% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi 2007.gadā.

Vienlīdz pasažieru skaita pieaugumam ir palielinājusies arī Tallink tirgus daļa visos galvenajos kompānijas maršrutos. Pasažieru transporta līdzekļu pārvadājumi turpina palielināties. Savukārt ekonomiskā situācijai negatīvi ietekmē kravu pārvadājumu apjomu.

Vislielāko procentuālo rezultātu pieaugumu uzrāda maršruts starp Latviju un Zviedriju – decembrī tika apkalpoti 31 476 pasažieri, kas ir par 37.2% vairāk, salīdzinot ar 2007.gada decembra mēnesi. Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu tika pārvadāti 4 458 pasažieru transporta līdzekļi un 1 101 kravas vienība, kas attiecīgi sastāda 24.6% un 27.4% pieaugumu. No 2. augusta Rīga – Stokholma līnijā prāmja Vana Tallinn vietā kursē jaunāks un lielāks prāmis – Festival, kas kopā ar prāmi Regina Baltica turpina nodrošināt ikdienas satiksmi starp abu pilsētu ostām.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Pasažieru prāmja līnijas Ventspils – Sāremā kompānija „SLK Ferries” informē, ka 24. jūlijā no Sāremā uz Ventspili pasažieri bija ieradušies rekordlielā skaitā – 227 cilvēki un 63 transporta līdzekļi, savukārt vislielākais no Ventspils uz Igauniju izbraukušo cilvēku skaits ir bijis 22. jūlijā , kad uz Sāremā ar prāmi devās 194 pasažieri un 51 transporta līdzeklis, tai skaitā 4 treileri. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. No 1.septembra prāmis no Mintu izies otrdienās plkst.10, trešdienās plkst.18, sestdienās plkst.8, bet svētdienās plkst.12. Prāmis no Ventspils izies trešdienās plkst.8, bet plkst.18 piektdienās, sestdienās un svētdienās. Pasažieru prāmis „Scania” starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šī gada 17. maija. Kopš maršruta atklāšanas 18.maijā "SLK Ferries" prāmja pakalpojumus ir izmantojuši 7248 cilvēki. Maijā prāmi izmantojuši 525 pasažieri, jūnijā – 2832, bet līdz no 1. līdz 28. jūlijam 3891 cilvēki. Liela interese par prāmi ir gan latviešiem, gan igauņiem, lietuviešiem, somiem un vāciešiem.

Dānijas kuģniecības kompānijas DFDS Seaways meitasuzņēmums Lietuvā DFDS Lisco saņems apmēram 244 miljonus litu (nepilnus 50 miljonus latu) no Dānijas apdrošināšanas kompānijas, kuras nosaukums netiek atklāts, par oktobra sākumā Baltijas jūrā degušo prāmi Lisco Gloria.

DFDS Lisco saņems 195 miljonus litu (nepilnus 40 miljonus latu) apdrošināšanas izmaksās par pašu kuģi un 49 miljonus litu (nepilnus 10 miljonus latu) atlīdzībā par ekonomiskajiem zaudējumiem, aģentūrai BNS paziņoja DFDS Lisco sabiedrisko attiecību vadītājs Vaidots Klumbis.

«Pagaidām nav zināms, kad apdrošināšanas izmaksas nonāks uzņēmumā,» viņš piebilda.

Klumbis skaidroja, ka par īpašuma un nemateriālo kaitējumu kompensācijas saņēmuši 90% pasažieru, kas devās reisā, kura laikā prāmis aizdegās, bet pārējie atlīdzības saņems tuvākajā laikā. Uzņēmums neatklāj izmaksāto kompensāciju apjomu.

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

Prāmja Max Mols, kas kursē maršrutā Rīga — Stokholma, operators a/s Rīgas jūras līnija nepagarinās nomas līgumu ar prāmja īpašnieku Dānijas kompāniju Mols – Linien, sarunā ar Db teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums. Kā Db jau vairākkārt ziņojusi, līgums par prāmja izmantošanu noslēgts līdz septembra beigām, bet oktobrī būtu jāsāk kursēt Rīgas jūras līnijai piederošam prāmim, kurš pagaidām vēl nav nopirkts. Rīgas jūras līnija plāno iegādāties apmēram 20 gadus vecu prāmi no kādas Eiropas firmas, iespējams Grieķijas. Pēc M. Ekbauma teiktā šobrīd ir vairāki piedāvājumi. Lai gan konkrēta prāmja iegādes summa tiek turēta noslēpumā, tā svārstās no 4 līdz 7 milj. USD, iegādi kreditēs kāds ārvalstu investors.

Šobrīd rit sarunas par pastāvīga prāmja iegādi, kas kursētu maršrutā Rīga — Stokholma, taču līdz jūnija beigām sīkāka informācija par šo darījumu netiks izpausta. Par to informēja prāmja operatora a/s Rīgas jūras līnija sabiedrisko attiecību konsultante Evita Matisone. «Kamēr nebūs simtprocentīgi skaidrs, kādas kompānijas prāmis tiks iegādāts un nebūs garantijas, ka tiešām pārdošanas līgums parakstīts, nekāda informācija netiks sniegta. Tas ir komercnoslēpums,» viņa teica. A/s Rīgas jūras līnija valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums iepriekš Db solīja: Max Mols kursēs līdz 29. septembrim, bet no 1. oktobra līnijā Rīga — Stokholma tiks izmantots uzņēmuma nopirkts prāmis. Tad viņš arī minēja, ka prāmi, kurš būs apmēram 10 — 15 gadus vecs, iegādāsies no kādas Francijas prāmju operatora, neminot tā vārdu.

Kopš 25. aprīļa, kad notika pirmais prāmja Max Mols reiss, līdz 1. jūnijam ar prāmi ir braukuši 2132 pasažieri, vienā reisā vidēji 119 pasažieri. Tas ir par divām reizēm mazāk nekā nepieciešams, lai prāmja operators neciestu zaudējumus, proti, Max Mols spēj pārvadāt 800 pasažieru, bet 250 ir minimums, lai kompānija strādātu «pa nullēm». Neskatoties uz to, M. Ekbaums pasažieru pārvadājumu apjomus vērtē pozitīvi, jo pirmos trīs gadus nevarot rēķināties ar lielu pasažieru skaitu un strauju peļņu. Visvairāk prāmju satiksmi izmantojuši Latvijas iedzīvotāji — 1291 pasažieris jeb 60,5 % no visiem pasažieriem. Zviedrijas iedzīvotāji bijuši 13,3 % jeb 283 pasažieri. Gandrīz identisks ir pasažieru skaits no Norvēģijas un Lietuvas — attiecīgi 111 un 113 pasažieri. Atlikušie 15,5 % pasažieri ir no dažādām valstīm — Dānijas, Itālijas, Krievijas un pat Korejas. Plānots, ka vasaras sezonā pasažieru skaits pieaugs vismaz par 50 % mēnesī, pieaugšot Skandināvu tūristu skaits, par kuriem īpaši domāts, izstrādājot tūrisma paketes. Sākusies arī reklāmas kampaņa Zviedrijā, taču tā būtu vērienīgāka, ja Rīgas brīvostas pārvalde samaksātu par akcijām.

A/s "Rīgas jūras līnija: vasaras sezonā izstrādājusi piedāvājumu ģimenēm un nelielām tūristu grupām. 4 — 5 cilvēku pasažieru grupai nebūs jāmaksā par vieglās automašīnas vai mikroautobusa pārvadāšanu. Ja 4 cilvēku grupa ceļo bez mašīnas, tad biļešu cena vienai presonai turp atpakaļ ir 60 Ls otrajā klasē un 68 Ls pirmajā klasē. Piecu cilvēku grupā vienam cilvēkam biļetes cena abos virzienos ir 55 Ls pirmajā klasē un 63 Ls pirmajā klasē. Ģimenes piedāvājuma ietvaros (2 pieaugušie un 2 — 3 bērni līdz 17 gadu vecumam) brauciens ar prāmi abos virzienos izmaksās 48 Ls otrajā klasē un 53 Ls pirmajā klasē. Kā zināms, no 1. jūnija prāmis sācis kursēt dienā, samazinātas biznesa klases un pirmās klases biļešu cenas. A/s "Rīgas jūras līnija" valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums uzsvēra, ka biļešu cenas būtiski vairs netiks pamazinātas, jo uzņēmumam jādomā par finansiālo izdevīgumu.

Sociālās vietnes MySpace dibinātāji Kriss Devolfs (Chris DeWolfe) un Toms Andersons (Tom Anderson) gatavojas pamest amatus, ziņo brandrepublic.com.

Devolfs un Andersons gatavojas pamest savus amatus pirms izbeidzies darba līguma termiņš ar vietnes īpašnieku kompāniju News Corporation. Devolfs turpinās darbu MySpace valdē Ķīnā un būs stratēģiskais padomdevējs News Corp., kamēr viņa biedrs Andersons iesaistījies sarunās ar News Corp. jaunievēlēto digitālās pārvaldes vadītāju Džonatanu Milleru (Jonathan Miller) par jaunu pienākumu veikšanu uzņēmumā.

Ziņots, ka News Corp. ir tuvu tam, lai par izpilddirektoru ieceltu Ouenu Van Natu (Owen Van Natta), kurš pirms tam bijis Facebook tehniskās daļas vadītājs.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.