Citas ziņas

Ekonomikas ministrs devies uz Ukrainu

, 25.06.2008

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards Kijevā parakstīs sadarbības programmu.

Šī gada 25. - 27.jūnijam Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes ietvaros ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards devies darba vizītē uz Ukrainu. Kijevā ekonomikas ministrs K. Gerhards parakstīs Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programmu 2008. līdz 2009. gadam, Db.lv informē Elita Rubesa – Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente.

25. jūnijā Kijevā un 27. jūnijā Ļvovā K. Gerhards piedalīsies Latvijas – Ukrainas biznesa forumu atklāšanā. Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Ukrainu ir liela, tādēļ vizītē piedalīsies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija (ap 60 uzņēmumu), kas pārstāvēs pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, enerģētikas, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, finanšu, pakalpojumu, loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju u.c. jomas.

Vizītes laikā Kijevā Gerhards tiksies ar Ukrainas ekonomikas ministru Bogdanu Daņiļišinu un Ukrainas kurināmā un enerģētikas ministru Juriju Prodanu. Papildus vizītes ietvaros tiks parakstīts Latvijas Republikas nacionālās organizācijas Latvijas Standarts un Ukrainas Tehnisko regulējumu un patērētāju politikas valsts komitejas līgums par sadarbību standartizācijas jomā, kā arī Saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ukrainas Ārvalstu investīciju veicināšanas centru.

2007. gada beigās Ukraina bija 19. lielākais investors Latvijā ar kopējo investīciju apjomu 3.5 milj. LVL. Visvairāk investīciju ieguldītas finanšu starpniecībā (25.7 milj. LVL, 74%) un neklasificētā darbībā (8.4 milj. LVL, 24%). Savukārt, Latvijas tiešās investīcijas Ukrainā 2007.gadā sastādīja 11.8 milj. LVL.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ukrainu ir ķīmiskās rūpniecības preces, tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas u.c. preces. Savukārt, no Ukrainas tiek importēti metāli un to izstrādājumi, pārtikas preces, kurināmais, nafta un tās produkti u.c. preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā ēdināšana ir TOP1 nozare Latvijā, kurā darbu atraduši visvairāk ukraiņu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pašlaik nozarē strādā un ienākumus gūst 485 cilvēki, kas, bēgot no kara, patvērumi raduši mūsu valstī. Visvairāk ukraiņu ir pavāri – 224, virtuves darbinieki – 189 un viesmīļi – 103.

“Ēdināšanas nozare vienmēr ir bijusi atvērta, gan dažādu vecumu, gan tautību cilvēkiem. Tāpēc tā ir ļoti pretimnākoša ikvienam Ukrainas cilvēkam, kas vēlas strādāt un apgūt jaunas prasmes. Mēs kā ēdināšanas nozare esam priecīgi, ka šādā veidā varam dot savu ieguldījumu ukraiņu cilvēku atbalstam,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Visvairāk ukraiņu ir nodarbināti Rīgas un Pierīgas ēdināšanas uzņēmumos, pārsvarā tās ir sievietes, kas kopā ar bērniem un mazbērniem devušās bēgļu gaitās, kamēr vīrieši aizstāv savu valsti pret Krievijas uzbrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Krievijas savstarpējo nesaskaņu dēļ Krievija pilnībā apturējusi dabasgāzes eksportu uz Eiropu caur Ukrainas cauruļvadiem, ziņo BBC.

Krievija pilnībā aptur gāzes eksportu caur UkrainuUkrainas valstij piederošā enerģētikas kompānija Naftogaz norādījusi, ka Krievijas monopols Gazprom pārtraucis naftas tranzītu caur Ukrainu 07.44 pēc vietējā laika.

Eiropas Savienības (ES) valstis no Krievijas saņem aptuveni 25% no kopējā šīm valstīm nepieciešamā dabasgāzes daudzuma, turklāt 80% no šīm piegādēm ES tika piegādāti tieši caur Ukrainu.

Db.lv jau vēstīja, ka Gazprom uzskata, ka Ukraina nesankcionēti piesavinājusies dabasgāzi, kas bijusi paredzēta ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja par to nobalsos parlaments.

«Jautājums par valdības atlaišanu saskaņā ar konstitūciju ir parlamenta prerogatīva. Ja tas savāks pietiekamu balsu skaitu, tad valdība atkāpsies,» žurnālistiem Šveices kalnu kūrortā Davosā paziņoja M. Azarovs.

«Ja politiskie spēki parlamentā un prezidents uzskatīs to par lietderīgu, tad kāds man varētu būt pamats iebilst pret tādu notikumu attīstību?» piebilda premjers.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ceturtdien uzdevis parlamenta spīkeram Vladimiram Ribakam sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju valstī.

V. Ribaks jau parakstījis rīkojumu par parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu 28.janvārī. Viņš arī paziņojis, ka, viņaprāt, ārkārtas sēdē vajadzētu izskatīt jautājumu gan par valdības atlaišanu, gan par Augstākās Radas pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem likumiem, kas ierobežo pulcēšanās brīvību un lielā mērā veicinājuši situācijas saasināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apturējis pasta sūtījumu pieņemšanu uz Ukrainu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Ukrainā izsludināto kara stāvokli un pārtraukto aviosatiksmi.

Savukārt uz Ukrainu adresētie sūtījumi, kas vēl nav izsūtīti no Latvijas, tiks uzglabāti "Latvijas pasta" sūtījumu apstrādes kompleksā. Situācijai mainoties, tie tiks virzīti saņēmējiem Ukrainā vai atgriezti nosūtītājiem.

Vienlaikus naudas pārvedumi uz Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju var nebūt izpildāmi.

Vidēji uz Ukrainu no Latvijas ar "Latvijas pasta" starpniecību tiek sūtīts līdz 300 reģistrētu sūtījumu nedēļā, neskaitot vēstules un vienkāršās sīkpakas. Patlaban sūtījumu apstrādes kompleksā ir 50 uz Ukrainu neizsūtītu pasta sūtījumu.

Ja sūtījums uz Ukrainu vēl nav izsūtīts, atrodas "Latvijas pastā" un klients vēlas to uzreiz saņemt atpakaļ, uzņēmums aicina sazināties ar "Latvijas pasta" Klientu centru: 67008001, 27008001, "[email protected]" vai sociālo tīklu profilos. Arī citu jautājumu vai neskaidrību gadījumā par pasta sūtījumu piegādēm "Latvijas pasts" aicina vērsties uzņēmuma Klientu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Duda: Polijas teritoriju, visticamāk, trāpījusi Ukrainas zenītraķete

LETA--AFP, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Valodas centrs ierosinājis lietu par izkārtni ar sveicienu ukraiņu valodā

LETA, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts valodas centrs pēc sūdzības saņemšanas ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamu Valsts valodas likuma pārkāpumu, kad, sagaidot ukraiņu delegāciju, Salaspilī pie bibliotēkas bija izkārts sveiciens ukraiņu valodā.

Vakar Salaspilī, viesojoties ukraiņu delegācijai, pie pilsētas bibliotēkas bija izkārts transparents Ukrainas karoga krāsās ar uzrakstu ukraiņu valodā: «Sirsnīgi sveicam mūsu ukraiņu draugus uz Latvijas zemes!» Valsts valodas centrs tai pašā dienā saņēma sūdzību par iespējamu Valsts valodas likuma pārkāpumu, izkarot šādu sveicienu. Par minēto gadījumu Valsts valodas centrs ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Tikmēr Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars nepiekrīt, ka šāda uzraksta izkāršana ir pārkāpums. «Ja šajā grūtajā brīdī Salaspilī vēl viesosies ukraiņu delegācija, mēs šādu transparentu izkārsim atkal!» sacīja Čudars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ukraiņiem kārotās Eiropas vīnogas pagaidām skābas

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu ukraiņu modes dizaineriem, kuri šobrīd turpina savu darbu valstī, kurā notiek karadarbība, Via Jurmala Outlet Village ciematā Pinķos durvis vēris veikals ViRA.

Projekta idejas autore Viktorija Športa apvienojusi 17 zināmus Ukrainas zīmolus. “Ir pagājis tikai mēnesis, kopš tika pieņemts lēmums realizēt ideju par šādu veikalu, ar kuru devāmies pie outlet ciemata vadības. Mēs vēlējāmies, pēc iespējas ātrāk palīdzēt Ukrainas modes dizaineriem, gan tiem kuriem ir nācies valsti pamest, gan tiem, kuru ražotnes tikušas bombardētas un piespiedu kārtā ir pārceltas uz valsts rietumiem. Līdzekļi, ko centīsimies nopelnīt ukraiņu dizaineriem, būtiski palīdzēs atbalstīt viņu darbiniekus, kā arī turpināt vai pat atsākt darbnīcu darbību,” stāsta projekta idejas autore V.Športa.

Šobrīd veikala ViRA klāsts tiek aktīvi papildināts un neskatoties uz sarežģījumiem, kas saistīti ar produkcijas piegādi uz Latviju, plaukti piepildīti jau ar vairāku dizaineru produkciju, kā, piemēram, košo Chuprina zīmola trikotāžu, Verbena zīmola sieviešu rokassomiņām, Sporta Bijou aksesuāriem, Duality – džinsa apģērbu, kleitām un trenčiem, bērnu rotaļlietām no zīmola Kykla, rokām darinātas apakšveļas For Love Underwear, zīmola Sisters lina un zīda izstrādājumiem, kā arī unikālajiem kimono, kas atspoguļo ukraiņu tautas tradicionālos rakstus un krāsas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējīgajā PNB Bankā arestēti desmit ukraiņu IT uzņēmumu konti

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par Krievijā ražotu saplākšņu eksportu izmeklēšana veikta LTRK Valmieras nodaļas telpās

LETA, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu izmeklēšanas darbības veiktas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās, informēja Valsts drošības dienestā (VDD).

Dienests otrdien medijiem paziņoja, ka 2023.gada 24.novembrī sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

VDD izmeklē ES sankciju pārkāpšanu saistībā ar saplākšņa eksportu uz Ukrainu 

Valsts drošības dienests (VDD) 2024.gada 22.februārī vairākos objektos Valmierā veica kriminālprocesuālas...

Dienests 22.februārī vairākos objektos Valmierā veicis kriminālprocesuālas darbības aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, tomēr plašāku informāciju neprecizēja.

Reaģējot uz informatīvajā telpā izplatītajām spekulācijām, VDD trešdien precizēja, ka kriminālprocesuālās darbības tika veiktas LTRK Valmieras nodaļas telpās, kā arī divu nodaļas amatpersonu dzīvesvietās. Minētajam kriminālprocesam nav saistības ar Valmieras novada domi.

Jau ziņots, ka VDD izmeklēšanas laikā ir ieguvis informāciju par nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar kvadrātveida saplākšņu eksportēšanu uz Ukrainu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka no Latvijas uz Ukrainu, izmantojot viltotus dokumentus par preču izcelsmi no Kazahstānas un Kirgizstānas, ir eksportētas Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu kravas.

Darījumi, kuros izmantoti nepamatoti izsniegtie preču izcelsmes sertifikāti, sekmējuši starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā viesstrādnieku jautājums ir politizēts, ukraiņi amortizē Polijas darba tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ukraiņu viesstrādnieku skaits Polijā pēc Krimas okupācijas un karadarbības sākšanās Austrumukrainā 2014. gadā ir seškāršojies. Pērn jaunas īslaicīgā darba atļaujas Polijā ir saņēmuši 1,3 milj. ukraiņu, un 116 tūkst. ir saņēmuši ilgtermiņa darba atļaujas, raksta Financial Times. DB jau rakstīja (30.03.2017.), ka arī Latvijā 2016. gadā no 6007 jaunajām darba atļaujām puse ir piešķirtas ukraiņiem.

Polijas novecojošajā sabiedrībā ar augstu ekonomisko emigrāciju uz labklājīgākām valstīm ukraiņu straujais pieplūdums ir tieši laikā. Ukraiņu migrācijas pētnieks un Barclays bankas ekonomists Tomāšs Viladeks FT šo situāciju raksturo kā poļu pašu migrācijas tendenču visai precīzu atspoguļojumu, jo ukraiņi Polijā darba tirgū aizņem tās pašas pozīcijas, ko poļu viesstrādnieki, piemēram, Vācijā. Pārsvarā tas ir darbs pakalpojumu sfērā un viesmīlības sektorā. Pēc Barclays analīzes ukraiņu pieplūdums Polijā ir palēninājis darba algas kāpuma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vardarbība Ukrainā rada draudus biznesam; Latvijas tranzīts varētu pat iegūt

Didzis Meļķis, Egons Mudulis, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji

Db.lv, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunātu potenciālo ietekmi un iespējamos riskus biznesa darījumiem ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Kā svarīgāko jautājumu visas puses definēja energoresursu pieejamības nepārtrauktību.

Šobrīd visa veida energoresursi Latvijā ir pietiekamā apjomā, vienlaikus tiek strādāts, lai nodrošinātu resursu pastāvīgu pieejamību pēc šīs apkures sezonas beigām. Ekonomikas ministrija strādā pie vairākām programmām, lai sniegtu atbalstu gan pašvaldībām gāzes katlu nomaiņai uz vietējo resursu izmantošanu siltumenerģijas nodrošināšanā, gan mājsaimniecībām saules enerģijas izmantošanai un ēku siltināšanai, gan vēja enerģijas potenciāla plašākai izmantošanai.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas 

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, atzina banku analītiķi,...

Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau iepriekšējos gados veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm. Tāpat Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgi tiem ir būtisks izejvielu piegādēs, t.sk. kā tranzīta koridors, kā arī atsevišķu preču eksporta tirgus.

“Ir skaidrs, ka uzņēmējiem vajag meklēt alternatīvus tirgus un izejvielu piegādātājus, lai mazinātu savu preču un pakalpojumu eksporta un importa atkarību no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Uzņēmumiem jāapzinās esošā situācija un potenciālie biznesa darījumu riski, kas šobrīd ir saistīti ar politiku nevis ekonomiskajiem procesiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministrs uzņēmējus informēja, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs - 68803505, lai apkopotu šobrīd uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos šo kaimiņvalstu uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem. Vienlaikus ministrs uzrunāja arī lielās uzņēmēju organizācijas apkopot savu nozaru uzņēmumu akūtākās vajadzības un kopīgi rast tām risinājumus.

Tika pārrunāts arī iespējamais Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums Latvijā. “Mums ir jābūt gataviem palīdzēt, tuvākajos mēnešos nodrošinot ukraiņu ģimenes ar dzīvesvietu, darbavietām un citu nepieciešamo atbalstu. Pateicos uzņēmējiem, kuri jau šodien apliecināja gatavību dot darbu ukraiņu bēgļu ģimenēm,” norāda ministrs.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru