http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, bet eiro skeptiķi visbiežāk ignorē šos individuālos argumentus un parasti šīs valstis min kā vienotu grupu, kas izvēlējusies nostāties pret eiro, vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs.

Savā rakstā LB ekonomists koncentrējas uz četrām valstīm - Zviedriju, Poliju, Lielbritāniju un Dāniju. Kā būtisku aspektu viņš min šo valstu tautsaimniecības lielumu, kuru labi raksturojot iekšzemes kooprodukta (IKP) īpatsvars kopējā ES IKP. Saskaņā ar Eurostat datiem, Lielbritānija veido 13.8% no ES IKP (2011. gada dati), Zviedrija – 3.1%, Polija – 2.9%, Dānija – 1.9%. Ekonomists norāda, ka salīdzinājumā Latvija veido vien 0.2% no ES IKP.

Ar šiem datiem ekonomists norāda, ka minēto četru valstu iekšzemes tirgi ir ievērojami lielāki nekā Latvijā, kas nozīmē to, ka tautsaimniecībā lielāku nozīmi veido iekšējais tirgus – tas spēj ģenerēt pieprasījumu pēc vietējās rūpniecības produkcijas (un tādējādi darba vietas).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī samazinājās par 19%, taču, pēc ekspertu domām, tas nebūt vēl nav lejupslīdes dziļākais punkts. Viņi prognozē, ka ekonomikas krituma zemākasi punkts gaidāms nākamgad otrajā ceturksnī.

«Jau trešajā ceturksnī iezīmējas tendences, kas liecina, ka deflācijas scenārijs strādā, proti, iekšzemes pieprasījums turpina samazināties, kamēr eksports pieaug. Tādējādi kopumā IKP šogad būs samazinājies aptuveni par 18%,» norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

Viņš skaidro, ka trešajā ceturksnī privātais patēriņš turpināja strauji samazināties, ko iespaidoja nedrošība, ko rada lielais bezdarbs un nepieciešamība samazināt savas parādsaistības, kā arī neskaidrība, ko rada valdības neizlēmība, pretrunīga komunikācija un nepabeigtās strukturālās reformas. Savukārt valsts budžeta apcirpšana noteica straujāku valsts patēriņa samazinājumu.

Eiro ir valūta, kas piemērota ne visām valstīm un vismazāk jau tādām nabadzīgām kā Latvija, uzskata ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Ja Latvija tagad iestāsies eirozonā, tad zaudēs gandrīz vai visu, kas tai ir,» uzskata J. Ošlejs. Eiro varot iznīcināt Latvijas ekonomiku, norāda ekonomists. Visas nabadzīgās valstis, kas kādreiz iestājās eirozonā, pašlaik atrodas uz bankrota sliekšņa, ir tikai laika jautājums, kad tas notiks, norāda ekonomists intervijā laikrakstam Delovije Vesti.

Arī tās valstis, kuras eirozonai pievienojās ne tik sen un bija labā ekonomiskajā situācijā, sāk «šūpoties», skaidro ekonomists, par piemēru minot Slovēniju. Galvenā eirozonas problēma ir tāda, ka tai nav izveidoti mehānismi, ar kuru palīdzību varētu regulēt ekonomiskos ciklus, kuri būtu vienādi noderīgi visām valstīm, kurās ir eiro.

Bažas par reģionāla rakstura finanšu krīzi Austrumeiropā ir mazinājušās, un patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tā varētu notikt nākamgad ir augsta. Tā uzskata ASV ekonomists Nouriels Raubini, kurš arī paredzējis šo ekonomisko krīzi, vēsta Forbes.

Zināmi riski Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikās joprojām pastāv – jaunas runas par Latvijas valūtas devalvāciju, turpinās nedienas banku sektorā un vairākās valstīs pieaug politiskie riski saistībā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmām.

Runājot par Latviju, N. Raubini norāda, ka patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tas varētu notikt nākamgad viņaprāt ir augsta. Devalvācijas gadījumā reģiona valstu valūtas un akciju tirgos satricinājums ir iespējams, taču tam nevajadzētu būt ilgstošam.

Viņš uzskata, ka pozitīvas pazīmes joprojām rada Vācijas un Francijas, kas ir galvenie Centrālās un Austrumeiropas valstu eksporta tirgi, izkļūšana no lejupslīdes šogad otrajā ceturksnī, taču joprojām nav skaidri zināms, cik spēcīga ir šo valstu ekonomiku atlabšana.

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Pat ja Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija straujāka, nekā gaidīts tas nenozīmē, ka tā turpināsies. Bažas par situācijas attīstību eiro zonā liek prognozēt diezgan strauju izaugsmes tempu samazināšanos - vēl arvien pozitīvu, bet krietni vien lēnāku, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasējis 2,21 miljardu latu, kas ir par 13,2% jeb 265 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Gada pirmajā pusē plānotie ieņēmumi no nodokļiem ir par 7,3% jeb 146 miljoniem latu lielāki nekā plānots iepriekš. Šādu kāpumu M. Kazāks skaidroja ar trīs faktoriem.

Pirmkārt – iespējams, VID strādā labāk, un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir kļuvusi grūtāka, pieļāva ekonomists. Otrkārt, ekonomika aug un līdz ar to aug arī nodokļu ieņēmumi, bet treškārt – atsitiena efekts. «Proti, ir empīriski pierādīts, ka recesijas laikā nodokļu ieņēmumi sarūk straujāk nekā ekonomiskā aktivitāte, un viens no iemesliem ir plašāka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, lai samazinātu izmaksas, saglabātu konkurētspēju un pārdzīvotu krīzi. Atsākoties izaugsmei, šāda motivācija kļūst vājāka, nemaksāt nodokļus atkal kļūst dārgāk, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu no šādas rīcības, un nodokļu ieņēmumi kādu laiku aug straujāk nekā IKP jeb ekonomiskā aktivitāte,» skaidroja Swedbank ekonomists.

Īstermiņa izmaksās eiro ieviešanai ir tikai negatīva ietekme – pati jaunās valūtas ieviešana maksā naudu, tāpat ienākumi pazūd arī valūtas konvertācijā. Savukārt ilgtermiņā eiro ieviešana Latviju padarīs izturīgāku pret krīzēm, intervijā Latvijas Radio pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Nav jādomā, ka līdz ar iestāšanos eiro laikapstākļi visu cauru gadu būs tikpat labi kā tagad,» ekonomists skaidro, ka pievienošanās vienotās valūtas blokam nepaveiks brīnumu. «Taču eiro dos dažas labas lietas – automātiski izzudīs devalvācijas riski, un tas ir sevišķi svarīgi sliktos laikos. Tādējādi eiro var uzskatīt par apdrošināšanas polisi krīzes laikiem,» norādīja M. Kazāks.

Viņš norāda, ka sabiedrības attieksmi attiecībā pret eiro pasliktina fakts, ka patlaban par eirozonas valstīm dominē negatīvas ziņas. «Medijos pārsvarā atrodamas ziņas, ka eirozonā ir problēmas, lai arī, ja skatāmies pēc būtības – tās nav eiro problēmas, bet gan eirozonas valstu problēmas. Negatīvā attieksme iedzīvotāju vidū rodas tādēļ, ka cilvēkiem nav pietiekami daudz skaidroti ieguvumi, kas radīsies pēc iestāšanās eirozonā,» norādīja ekonomists. Viņš min, ka, lai mainītu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eiro, informācijas plūsmai būtu bijis jābūt sabalansētākai. «Ja no valdības cilvēki dzird tikai pozitīvas ziņas par eirozonu, bet no medijiem - tikai negatīvas, iedzīvotāji vairs nezina, kam ticēt,» M. Kazāks min eiro ieviešanas skaidrošanas trūkumus.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka ir reģistrēts līdz šim mazākais to cilvēku skaits, kuriem nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt. «Zīmīgi, ka tūlīt pēc nekustamā īpašuma buma kulminācijas sliņķu bija astoņas reizes vairāk. Varbūt tiešām no krīzes bijis arī kāds labums,» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Strādājošo skaita pieaugums Latvijā par 18,9 tūkstošiem jeb 2,2% kopš pērnā gada otrā ceturkšņa ir tuvs tam, ko varēja gaidīt,» bezdarba rādītāja izmaiņas komentē P. Strautiņš, vienlaikus atgādinot, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētais pašnodarbināto skaits ir samazinājies par 4,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2011. gada sākumu.

Ekonomists skaidro, ka līdz ar to reģistrēto jeb «balto» darbavietu kopskaita izmaiņas ir ļoti līdzīgas Darbaspēka apsekojumā (DA) aprēķinātajām strādājošo skaita izmaiņām, taču pēdējie skaitļi parasti uzrāda svārstības plašākā diapazonā, jo arī kopējie skaitļi DA ir lielāki. «Acīmredzot te izpaužas mērena ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, ko netieši parāda arī citi makro dati,» norāda ekonomists.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

«Kopējais pasaules tirdzniecības apjoms samazinājies gan martā, gan aprīlī un, iespējams, arī maijā. Tāpēc Latvijas rezultāts maijā – 5,3% pieaugums mēneša griezumā – kaut nedaudz, bet nostiprina pašapziņu šajos pasaules saimniecībai nemierīgajos laikos,» norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Gada griezumā eksporta apjoms palielinājies par 6,5%. Eksporta apjoms faktiskajās cenās sasniedzis lielāko apjomu šogad – 551,3 milj. Ls, kas, salīdzinot ar pērnā gada maiju, ir 5,7% pieaugums, norāda Finanšu ministrija (FM).

«Pirms šodienas ārējās tirdzniecības datu paziņošanas sirdī bija mazs nemiers par to, vai tik maijā eksporta datos tomēr neparādīsies pasaules ekonomikas vājuma iespaids,» norāda P. Strautiņš, piebilstot, ka ir apstiprinājušies iepriekš izteiktie minējumi, ka preču eksporta krasā samazināšanās aprīlī bija sakritību rezultāts - maijā Latvijas eksporta apjoms ir atgriezies tuvu iepriekšējām virsotnēm.

"Ja Latvija tērēs mazāk naudas, lai aizstāvētu neiespējamu valūtas maiņas kursu, atbrīvosies līdzekļi, lai palīdzētu privātajam sektoram tikt galā ar parādu problēmu," laikaraksta Dagens Industri debašu sadaļā raksta Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Handelshögskolan) Austrumu ekonomiskā institūta direktors Torbjerns Bekers (Torbjorn Becker).

Zviedru ekonomists: Latvijai vajadzētu vienpusēji ieviest eiroLatu vajadzētu devalvēt un vienpusēji ieviest eiro. Tas atbrīvotu naudu, lai palīdzētu privātajam sektoram un tiktu galā ar parādiem. Ekonomika ātrāk nostātos uz kājām, mazāk uzņēmumu bankrotētu un bezdarbs būtu zemāks, uzskata T. Bekers.

Ekonomists norāda, ka, par spīti krīzei, Latvijai ir brīnumaini panākumi. Kopš PSRS izjukšanas valsts iedzīvotāju patēriņa spējas ir trīskāršojušās. Zināmu laiku cietais valūtas kurs bijis labs, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti, bet šobrīd tas radījis problēmas. "Izeja no krīzes sāksies ar devalvāciju," uzskata zviedru ekonomists.

Latvijā nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa attīstības stratēģiju, samazināt birokrātijas slogu, veicināt investīciju pieplūdumu, uzlabot darbaspēka izglītību un attīstīt inovācijas, Satori telpās ekonomikas ministra Daniela Pavļuta organizētajā diskusijā pauda ekonomisti un uzņēmēji.

Ekonomists un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norādīja, ka Latvijā nepieciešams mainīt nodokļu sistēmu – piemērojot nodokļu atvieglojumus ilgtermiņa investoriem vai investīcijām noteiktās nozarēs. «Ja ieved miljonu – maksā nodokļus tad, ja izved piecus miljonus,» uzsvēra Ģ. Rungainis. Tāpat nopietna problēma valsts attīstībai un investīcijām ir darbaspēka kvalitāte. Jārisina jautājums par darbinieku izglītību un nepieciešams sakārtot uzņēmējdarbības vidi – samazināt birokrātiju un attīstīt savstarpējo koordināciju, uzsver ekonomists.

Latvijā valstij vajadzētu pēc iespējas mazāk traucēt uzņēmējdarbībai, sacīja SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Mazāks administratīvais slogs uzņēmumiem ir izdevīgāks arī valstij, kas šādā gadījumā tērē mazāk, jo tai nav jāuztur dažādas institūcijas. Arī N. Bergs piekrita viedoklim, ka Latvijā ir kvalificētu speciālistu trūkums.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.