SIA GroGlass šodien ir atklājis jaunu rūpnīcā Rīgā, kurā sola ražot īpaši caurspīdīgu stiklu un unikālus optiskos vakuumpārklājumus uz stikla, attīstot Latvijā jaunu ražošanas atzaru, Db pavēstīja uzņēmuma direktors Aleksandrs Kelbergs. Viņš arī atzīmēja, ka 2009. gadā uzņēmums plāno sasniegt 10 miljonu LVL lielu apgrozījumu.

Superstikls atšķirsies no ierastā stikla ar to, ka tas līdz minimumam samazinās gaismas atstarošanos, līdz ar to būšot caurspīdīgāks nekā ierasts. A. Kelbergs jau iepriekš Db stāstīja, ka ražotais stikls pārsvarā paredzēts siltumnīcu pārklāšanai, taču šo pašu tehnoloģiju var izmantot īpaša stikla ražošanai citām industrijām- piemēram, gleznu ierāmēšanai,- mākslas darbu pasargāšanai no kaitīgā starojuma iedarbības vai saules baterijās,- papildus elektroenerģijas iegūšanai. Gandrīz visu saražoto stiklu iecerēts eksportēt uz Nīderlandi un, iespējams, arī uz citām valstīm, jo Latvijā tam vēl neesot pieprasījums. A. Kelbergs norādīja, ka siltumnīcu apdarei superstiklu izdevīgi izmantot, jo tas neatstaro saules starus un visa augiem nepieciešamā gaisma nokļūs mērķī, līdz ar to vairojot ražīgumu par aptuveni 8%. Jaunā superstikla ražošanas tehnoloģijā tiek izmantotas dažādas automatizētas mašīnas, kas ražotas Latvijā. Rūpnīcā ieguldīti 20 miljoni latu, no kuriem 600 tūkstoši latu bija atbalsts no Eiropas Savienības struktūrfondiem caur Latvijas Investīciju Attīstības aģentūru, bet citi līdzekļi no dažādiem ASV investīciju fondiem. Rūpnīcu būvēja Latvijas būvkompānija SIA Re&Re.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pilotprojektā Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs saņēmusi pirmos darba devēju pieteikumus, informē NVA.

Pieteikumi saņemti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, NVA Liepājas filiālē un NVA Madonas filiālē.

Uzņēmēji ar NVA atbalstu vēlas apmācīt 85 speciālistus darbam apstrādes rūpniecībā, transporta un loģistikas nozarē - apdares darbu strādniekus, ekspeditorus, starptautisko pārvadājumu autovadītājus. Kopumā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās.

Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs ilgst vienu mēnesi. To organizē, ja darba devējs nodibina darba tiesiskās attiecības ar vismaz pieciem bezdarbniekiem. Darba devējam pēc tam tajā pašā darbā mazākais pusgadu jānodarbina vismaz divi no apmācītajiem bezdarbniekiem.

Jau 2009. gada vasarā ekspluatācijā plānots nodot pagaidu termināli starptautiskajā lidostā Rīga, kas apkalpos tikai zemo cenu un čarterreisu aviokompānijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas lidosta bija izsludinājusi konkursu par tiesībām projektēt un būvēt zemo izmaksu aviokompāniju apkalpošanas termināli, kas pēc savas konstrukcijas visticamāk būs ļoti vienkāršs, un iecerēts kā pagaidu variants, lai līdz lidostas lielā izlidošanas termināļa rekonstrukcijai, ko varētu pabeigt 2012. gadā, varētu nodrošināt nepieciešamo kapacitāti pasažieru apkalpošanai.

Lidosta norāda, ka termināli iecerēts izbūvēt, lai zemo izmaksu aviosabiedrībām un to veiktajiem reisiem piedāvātu visiem vienādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī samazinātu termināla ekspluatācijas izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri. Jauno termināli, visticamāk, izmantos arī otra lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita Rīgas lidostā strādājošā aviosabiedrība Ryanair.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilotprojektam Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs pieteikušies darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā, informē NVA.

Darba devēji pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, un 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas.

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu.

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Operatīva piekļuve informācijai

Latcargo.eu ir virtuālais transporta sistēmas izziņu birojs, kas apvieno vairāk kā 4000 eiropas pārvadātājus, ekspeditorus un kravu īpašniekus. Šī sistēma dod iespēju atrast piemēroto kravu katrai konkrētai mašīnai, vai tieši otrādi, atrast piemērotāko autotransportu Jūsu kravai, un tas viss neatejot no savas darba vietas.

Pateicoties ērtajam un pārskatāmajam funkciju izvietojumam, Jūs varat operatīvi veikt meklēšanu pēc dotajām valstīm, izejot no transporta un kravas specifikācijas. Ievadot meklētājā maršrutu, automašīnas vai kravas tipu, nepieciešamo apjomu, temperatūras režīmu un citu nepieciešamo raksturojumu, Jūs dažu sekunžu laikā varat apskatīt uzdotajiem kritērijiem atbilstošus piedāvajumus ar kompānijas – pārvadātaja vai kravas īpašnieka koordinātēm. Ja Jums ir pieejama programma ICQ vai Skype, sazināties ar nepieciešamo kompānju iespējams ar viena „klikšķa” palīdzību.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

Rīt Odesā (Ukraina) eksperti konferencē runās par kravu pārvadājumu attīstību virzienā Baltijas jūra – Melnās jūra, izmantojot konteinervilciena Zubr iespējas.

Iesaistīto valstu pārstāvji sneigs datus par pārvadājumu apjomiem un tendencēm šajā virzienā. Tiks apspriesta kopējā projekta realizācija, piesaistot papildu kravas no/uz Turciju un Skandināviju konteinervilciena Zubr maršrutam. Iecerēts arī vienoties par kopīgu informācijas modeli, popularizējot Zubr starptautiskajos forumos un izstādēs.

Eksperti apspriedīs arī tehniskos risinājumus un partnerību, apstrādājot konteinerkravas Baltijas un Melnās jūras ostās, un nogādājot tās uz Turciju vai Skandināviju, kā arī faktorus, kas ietekmē šo kravu plūsmas apjomu.

Jāpiebilst, ka konteinervilciens Zubr ir izveidots, lai savienotu Melno jūru ar Baltijas jūru, nodrošinot konkurētspējīgus konteinerpārvadājumus pa dzelzceļu. Šobrīd kravas kursē tikai starp Latviju un Baltkrieviju. Turcijas galvenais tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienība, tādēļ Turcijai ir nopietna interese kravu piegādēm Ziemeļeiropas virzienā. «Pēc konferences Ukrainā paredzēts prezentācijas pasākums Turcijā, uz kuru Turcijas Transporta ministrija ir apņēmusies aicināt valsts ietekmīgākos ražotājus un kravu ekspeditorus,» norāda Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Ministru kabinets šodien atbalstīja projekta Vienotā datu telpa īstenošanu, kuram plānots piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 3,4 miljonu eiro apmēra.

Projekta galvenais mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbības spēju uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī publisko un atkal izmantojamo datu pieejamības nodrošināšana, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrija uzskata, ka projekta īstenošana ļaus risināt vairākas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) problēmas. Piemēram, nepietiekama datu izplatīšanas veiktspēja un efektivitāte valsts reģistros, nepietiekama atvērto datu publicēšana un nepietiekama sadarbošanās spēja starp esošajām informācijas sistēmām, kas nodrošina datu apmaiņu starp iestādēm un e-pakalpojumu darbību.

Projekta pieteikumā izcelti tādi mērķi kā Valsts informācijas sistēmu savietotāju modernizēšana, datu izplatīšanas veiktspējas un efektivitātes uzlabošana, atvērto datu nodrošināšana sabiedrībai un citi plānotie guvumi.

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES, un cilvēkkapitāla stiprināšanai ir būtiska nozīme tā izaugsmes potenciāla uzlabošanā, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Ražīguma uzlabošana ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju un ienākumu konverģenci ar ES vidējo rādītāju. Salīdzinoši liels skaits jaunu cilvēku ienāk darba tirgū bez profesionālās kvalifikācijas (tikai ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību).

Tas varētu norādīt uz nepilnībām profesionālās orientācijas sistēmā vai uz ierobežotu piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama piekļuve minētajiem pakalpojumiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama saikne ar profesionālo pasauli. Pastāv bažas arī par profesionālās orientācijas konsultāciju neitralitāti, jo vispārējās izglītības skolas ir finansiāli ieinteresētas paturēt vairāk skolēnu un tām nav motivācijas veicināt skolēnus gūt zināšanas par profesionālo izglītības skolu piedāvātajām iespējām.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

10% Īrijas iedzīvotāju nabadzības dēļ nevar atļauties pareizi sabalansētu uzturu, šis skaits sasniedzis augstāko līmeni sešu gadu laikā, informē baltic-ireland.ie.

Visbiežāk no tā ciešot bezdarbnieki, zemu apmaksāto darbu veicēji, invalīdi un cilvēki ar smagām slimībām, personas ar zemu izglītības līmeni un ģimenes, kuras audzina vairāk nekā trīs bērnus, kā arī viena vecāka ģimenes.

Aģentūras Safefood veiktā pētījuma rezultāti liecinot, ka no 2009. līdz 2010.gadam nepietiekamas pārtikas risks pieaudzis par 3%.

Šī problēma izraisot sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tūlītējs efekts no nepietiekama uztura ir, sākot no enerģijas trūkuma un koncentrēšanās grūtībām bērniem, līdz pat labklājības jautājumiem ikdienas dzīvē pieaugušajiem. Ilgtermiņā nepietiekams uzturs izraisa hroniskas slimības, piemēram, osteoporozi, diabētu, liekā svara problēmas un dažas vēža formas.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Pateicoties straujam dažādu metālu cenu kapumam un augošam pieprasījumam, Zviedrijas raktuvēs sācis aptrūkties darba spēks, raksta avīze Dagens industri (DI). Valstī šobrīd ir 14 dažādu metālrūdu raktuves ar 6 000 strādājošiem. Raktuvju ražīgums, neskatoties uz darbinieku skaita krasu samazināšanos, ir noturēts pateicoties datorizācija un dažādu procesu automatizācijai. Taču tagad ar to vairs nepietiek, raksta DI. Avīze arī norāda, ka vesela Zviedrijas kalnraču paaudze sākusi doties pensijā, bet jaunus strādniekus un speciālistus pagaidām apmāca nepietiekamā skaitā. Piem., visi, kas iziet divi gadu kalnrača izglītību nekavējoties saņemot darbu. Lai gan kalnračiem jāapgūst daži smagi fiziska darba procesi, piem., akmeņu urbšana un rūdas slāņu sagatavošana automatizētai apstrādei, nākotnes darbs raktuvēs pārsvarā būs saistīts ar datorizētu iekārtu vadīšanu, rakstā teikts. Zviedrija ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur Latvijas pilsoņi var brīvi meklēt sev darbu, taču parasti tam jāprot gan zviedru, gan angļu valoda.

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Nebanku kreditētāji jaunos aizdevumos šogad varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ekonomikā vērojama izaugsme, cilvēki ir pārliecināti par savu darbavietu un ienākumiem. Tā rezultātā iedzīvotāji ir arī gatavāki kādam lielākam pirkumam. Tādēļ var prognozēt, ka arī šogad līzinga tirgus augs. Nebanku aizdevēju izsniegtajiem hipotekārajiem aizdevumiem procenta likmes joprojām ir lielākas nekā bankām, bet šī starpība vairs nav tik liela kā kādreiz. Tādēļ arī hipotekārajiem aizdevumiem varētu būt pieaugums. Arī patēriņa segmentā noteikti būs pieaugums. Tādēļ es prognozēju, ka šogad jaunie kredīti tiks izsniegti robežās no 570 līdz 590 miljoniem eiro,» teica Āboltiņš.

Viņš arī norādīja, ka pēdējo gadu laikā kredītu atmaksas kvalitāte ir būtiski uzlabojusies.

Divas piektdaļas (41%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka kopumā ceļu tīrīšana tiek veikta pietiekamā apmērā un kvalitātē (5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka ceļu tīrīšana noteikti tiek veikta pietiekamā apmērā un kvalitātē un 36% - ka ceļu tīrīšana drīzāk tiek veikta pietiekamā apmērā un kvalitātē).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvārī veiktais pētījums.

Pretējās domās ir vairāk nekā puse (54%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka kopumā ceļu tīrīšana netiek veikta pietiekamā apmērā un kvalitātē (38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka ceļu tīrīšana drīzāk netiek veikta pietiekamā apjomā un kvalitātē un 16% - ka ceļu tīrīšana noteikti netiek veikta pietiekamā apmērā un kvalitātē).

5% respondentu nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2012.gada 17. līdz 19.janvārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 700 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.