Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Latvijā daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas, atzina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Palmbaha.

Latvijā ir tipiski, ka uzņēmuma īpašnieki, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus, izņem dividendes, uzsvēra eksperte, piebilstot, ka «šai medaļai ir divas puses - bieži vien uzņēmuma vadītāji nesaņem atalgojumu, bet viņu darbalaiks ir nenormēts un darbs rit 24 stundu diennaktī».

«Nebūsim naivi, zinām, ka daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas, tādējādi atbalstot ēnu ekonomiku. Darbaspēka nodokļi ir pietiekami lieli - aptuveni 60% tiek samaksāti darbaspēka nodokļos. Un uzņēmumos ar smagāku finansiālo situāciju vai arī uzņēmējs, kuram «goda» lieta nodokļus nemaksāt, var aizņemties naudas līdzekļus no uzņēmuma, ar kura palīdzību tad norēķinās ar darbiniekiem. Tādējādi uzņēmējs atbrīvojas no darbaspēka nodokļiem,» atzina eksperte.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Ieguldīt var ikviens, un pietiek arī ar nelielām naudas summām, atzīst Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

Latvijā vēl joprojām nav un tikai lēnām sāk izveidoties ieguldījumu veidošanas tradīcija, un pastāv uzskats, ka ieguldīt var tikai turīgākie klienti, norāda eksperte. Svarīgi saprast, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos.

Principā ieguldījumu veikšanai tiešām ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ekonomiku, tirgu un uzņēmumu darbību, tomēr ir arī ieguldījumu produkti, kas paredzēti plašākam cilvēku lokam. iespējas agrāka ieguldījumu uzsākšana.

Sākotnēji ir jāveic savu izdevumu analīze, izvērtējot, kam tiek tērēta nauda. Lielākā daļa cilvēku zina savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti viņi zina tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tēriņiem pārtikai un emocionāliem pirkumiem. Starp pēdējiem bieži vien ir nelieli, nevajadzīgi pirkumi, un šos līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Pērn sešos mēnešos bija vērojams patēriņa cenu gada kritums, taču tikai divos no tiem tika reģistrēts neliels pakalpojumu cenu samazinājums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Līdz 2012. gadam vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā bija sasniedzis 64% no ES15 valstu vidējā, atpaliekot galvenokārt pakalpojumu cenām.

Cenu līmeņa attiecībā pret ienākumiem tendence precēm un pakalpojumiem ir līdzīga, tomēr tam, ka cenu līmenis precēm nelielā atvērtā tautsaimniecībā izlīdzinās ātrāk, bet pakalpojumiem – lēnāk, ir divi galvenie iemesli, un tie ir saistīti, norāda eksperte.

Pirmkārt, pakalpojums bieži ir piesaistīts teritorijai (pēc frizūras vai īres pakalpojuma nebraucam uz ārzemēm), tādējādi ir uzskatāms par netirgojamu. Tāpēc pakalpojumu cenas bieži neizlīdzinās starpvalstu tirdzniecības darījumu rezultātā, kā tas notiek ar preču cenām (preces vai nu nav aizstājamas ar pašmāju ražojumiem un tiek importētas par pasaules cenu, vai arī tās ir iespējams eksportēt, nopelnot pasaules cenu). Otrkārt, pakalpojumu cenas bieži atspoguļo darba ražīguma un ienākumu pieaugumu tirgojamajās (pārsvarā preču) nozarēs. Valstīs ar augstāku ienākumu līmeni ir arī lielāks pakalpojumu īpatsvars patēriņa izdevumos, skaidro eksperte.

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Vairākums (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu jāsamazina deputātu skaits pašvaldībās. No tiem 39% uzskata, ka deputātu skaits būtu noteikti jāsamazina, bet 33% - drīzāk jā.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlija beigās veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 17% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kas norāda, ka pašvaldībās nebūtu jāsamazina deputātu skaits (3% - noteikti nē; 14% - drīzāk nē).

Savukārt 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laika posmā no 2012. gada 24. līdz 26. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.

Lai eksportētājs ieietu Ķīnā, viņam jārēķinās ar priekšdarbiem vairāku mēnešu garumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.

Viņa stāstīja, ka laiks no brīža, kad uzņēmējs izdomā eksportēt uz Ķīnu, līdz reālām produktu piegādēm šim tirgum ir atkarīgs no tā, kāda ir Ķīnas noteiktā produkta un pakalpojumu importa sertifikācijas un reģistrācijas kārtība.

«Piemēram, attiecībā uz gaļas produktiem, lai kompānija varētu eksportēt produktus uz Ķīnu, vispirms ir jābūt noslēgtam divpusējam līgumam starp attiecīgajām valstu institūcijām, un tikai tad var sākties kompāniju un produktu sertifikācija. Līdzīga kārtība ir arī attiecībā uz piena produktiem un izstrādājumiem. Kā vieglāko importa preču kategoriju var minēt šokolādi un tās izstrādājumus. Bet, lai saskaņotu un veiktu visas nepieciešamās formalitātes, uzņēmējam tik un tā būtu jārēķinās ar 2-3 mēnešiem,» sacīja eksperte.

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Tuvākajā laikā pasaules ekonomikās nav gaidāmi krasi pavērsieni – turpināsies lēna «muļļāšanās» uz priekšu – nenotiks nekas ļoti labs un nekas ļoti slikts – attīstība notiks pamazām, ar nelielām svārstībām, Swedbank makroekonomikas apskata prezentācijā sacīja bankas eksperts Mārtiņš Kazāks.

«Ja skatāmies uz pēdējiem pāris mēnešiem, noskaņojums tomēr daudzviet ir uzlabojies, bet skatoties uz dažādām valstīm, tas ir atšķirīgs,» sacīja eksperts. Vairākas valstis, piemēram, ASV, pamazām rāpjas ārā no recesijas. Ja skatās uz Zviedriju, arī vēl arvien ir plusos. Vācijā gada beigās situācija bija pavārga, bet ja salīdzina ar eirozonu kopumā, tā vēl ir spēcīga. Ja eirozonā recesija gada garumā, tad Vācijā situācija ir labāka – izaugsme būs lēna, bet būs, un, iespējams, pat straujāka nekā gaidīts.

Bažas augušas par situāciju Francijā, jo nav redzams pārdomāts reformu plāns, un Francija nav proaktīva risināt savas problēmas, saka M. Kazāks.

Līdzšinējās kravu apgrozījuma tendences apstiprina, ka konkurence par kravām reģiona ostu starpā tikai pieaugs, jo Ustjluga un citas Krievijas ostas turpina attīstīties, norāda KPMG Baltics direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Gazprom plānojot būvēt sašķidrinātās dabas gāzes rūpnīcu Ustjlugas ostas teritorijā. Tiek plānots palielināt energoresursu, minerālmēslu un ro-ro jeb auto kravu pārvadājumu kapacitāti. Kā uzsver eksperte, Krievijas ekonomika ļoti būtiski ir atkarīga no energoresursu - ogles un naftas produkti - eksporta, tāpēc kopējais energoresursu kravu apgrozījums reģionā tuvākajā laikā nesamazināsies.

Konteineru tirgus turpinās korelēt ar kopīgo ekonomisko izaugsmi reģionā. Reģiona konteineru ostu galvenā cerība esot ekonomiskā atveseļošanās un patēriņa attīstība Krievijā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. Tas palielinātu konteinerkravu plūsmu uz šīm valstīm, arī caur Baltijas ostām. Māsāne-Ose uzskata, ka Baltijas valstu ostas turpina sekmīgi konkurēt konteineru kravu segmentā, jo spēj piedāvāt elastīgākus nosacījumus nekā Sanktpēterburgas osta - labprāt strādā ar mazākiem kravu apjomiem, vairāk pielāgojas klientu vēlmēm un piedāvā pilna servisa pakalpojumu. Savukārt Sanktpēterburgas osta tradicionāli fokusējas uz lielo kravu apgrozījumu un nelabprāt strādā ar mazākām kravām.

Latvijā ir pieejamas vairākas Eiropas fondu finansētas programmas uzņemējdarbības attīstīšanai un biznesa ideju ģenerēšanai, tomēr uzņēmējiem nereti pietrūkst gan apņēmības, gan kvalitatīvu ideju, runājot par mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšanu, Latvijas Radio norādījuši jomas eksperti.

Riska kapitāla eksperte ar pieredzi Eiropas Savienības finansējuma piesaistē Lelde Stukle pamanījusi vairākas problēmas. Piemēram, daudziem uzņēmējiem nav informācijas par šiem fondiem. Vēl viena problēma ir tā, ka sākumā projekts jāfinansē par saviem līdzekļiem vai arī ir jāņem bankā aizdevums, un tikai tad var atgūt daļu naudas, raksta lsm.lv.

Mēdz būt arī grūtības ar kvalitatīva projekta pieteikuma rakstīšanu, norāda eksperte. L. Stukle pamanījusi arī ideju kopēšanu, tā vietā, lai izdomātu ko unikālu. Viens no piemēriem ir idejas par jauniem sociālajiem tīkliem. «Latviešu uzņēmēji diezgan bieži apskatās idejas ārzemēs, ASV ir ļoti populāra. Uzņēmējiem šķiet - uztaisīsim tepat tādu šādu ideju un «aizies»,» norāda eksperte. Viņa skaidro - ja pārceļam ASV veiksmīgas idejas uz Latviju, kur ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, ir grūti savākt kritisko masu.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni un vienotu pieeju noteikto prasību realizēšanā eiro ieviešanas procesa gaitā, ir izstrādāti apjomīgi skaidrojošie materiāli, taču uzņēmumiem patstāvīgi ir jāizveido savs individuāls eiro ieviešanas plāns, turklāt būtiskas tā sastāvdaļas ir informācijas sistēmu piemērošana un uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datu konvertācija.

Tā norāda EY eiro projekta vadītāja, grāmatvedības uzskaites eksperte Arta Spilberga.

Tuvojoties pirmajam uzņēmējiem svarīgajam eiro ieviešanas posmam - paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam - 1. oktobrim, vēl jo vairāk aktualizējas jautājums: Cik gatavs ir uzņēmums pārejai uz eiro?

Sekmīgai katra individuāla uzņēmuma eiro ieviešanas plāna realizācijai informāciju sistēmu jomā, būtu jādomā un jāspēj pozitīvi atbildēt uz sekojošiem pamatjautājumiem:

1. Vai ir apzinātas visas uzņēmumā lietotās informāciju sistēmas un to savstarpējā ietekme?

2. Vai ir apzināti un izvēlēti informāciju sistēmu pārejas scenāriji?