Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Latvijā daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu «optimizācijas» shēmas, atzina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Palmbaha.

Latvijā ir tipiski, ka uzņēmuma īpašnieki, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus, izņem dividendes, uzsvēra eksperte, piebilstot, ka «šai medaļai ir divas puses - bieži vien uzņēmuma vadītāji nesaņem atalgojumu, bet viņu darbalaiks ir nenormēts un darbs rit 24 stundu diennaktī».

«Nebūsim naivi, zinām, ka daudzi uzņēmēji izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shēmas, tādējādi atbalstot ēnu ekonomiku. Darbaspēka nodokļi ir pietiekami lieli - aptuveni 60% tiek samaksāti darbaspēka nodokļos. Un uzņēmumos ar smagāku finansiālo situāciju vai arī uzņēmējs, kuram «goda» lieta nodokļus nemaksāt, var aizņemties naudas līdzekļus no uzņēmuma, ar kura palīdzību tad norēķinās ar darbiniekiem. Tādējādi uzņēmējs atbrīvojas no darbaspēka nodokļiem,» atzina eksperte.

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Konsultāciju uzņēmums SIA IBD Consulting piedāvā sistēmu, lai uzņēmumi varētu palielināt potenciālo klientu pieplūdumu savai mājaslapai, un metodiku, lai ar tiem efektīvi strādātu

Lai savu produktu vai pakalpojumu pārdotu vietējā tirgū, bieži vien pietiek ar to, ka uzņēmuma pārstāvis gana bieži tiekas ar klientiem. Taču ārējā tirgū vajadzīga cita pieeja, un SIA IBD Consulting piedāvā risinājumu, kas palīdz uzņēmuma interneta vietnei piesaistīt apmeklētājus, kā arī tos izglītot un vadīt pirkuma virzienā. «Starptautiskajā tirgū ir jāmāk sevi pasniegt. Uzņēmumiem trūkst izpratnes un prasmju sevi pareizi pozicionēt,» saka Andrejs Juščenko, SIA IBD Consulting līdzīpašnieks.

Rolands Ozoliņš, arī SIA IBD Consulting līdzīpašnieks, teic, ka statistika un pētījumi norāda – mūsdienās pircējs ir gatavs runāt ar pārdevēju pēc tam, kad jau patstāvīgi ir izveidojis viedokli par risinājuma atbilstību savām vajadzībām. «Ja piegādātājs nav nonācis potenciālā klienta redzeslokā agrīnā pirkšanas procesa fāzē, kad tas tik tikko sācis interesēties par kādu produktu vai risinājumu, vēlāk mainīt viņa lēmumu ir grūti. Tieši tāpēc uzņēmumiem, kuri domā par nopietnu iziešanu ārējos tirgos, ir rūpīgi jāveido sava klātbūtne digitālajā vidē un jāizmanto mārketinga tehnoloģijas, lai uzrunātu potenciālos klientus, iegūtu to uzticību un izmantotu automatizācijas iespējas, kas ļauj ievērojami palielināt pārdošanas apjomus,» spriež Andrejs.

Ieguldīt var ikviens, un pietiek arī ar nelielām naudas summām, atzīst Nordea bankas Ieguldījumu produktu attīstības nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

Latvijā vēl joprojām nav un tikai lēnām sāk izveidoties ieguldījumu veidošanas tradīcija, un pastāv uzskats, ka ieguldīt var tikai turīgākie klienti, norāda eksperte. Svarīgi saprast, ka ieguldīšana ir ne tikai akciju tirdzniecība vai ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet tā ir arī, piemēram, līdzekļu krāšana pensiju fondos.

Principā ieguldījumu veikšanai tiešām ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par ekonomiku, tirgu un uzņēmumu darbību, tomēr ir arī ieguldījumu produkti, kas paredzēti plašākam cilvēku lokam. iespējas agrāka ieguldījumu uzsākšana.

Sākotnēji ir jāveic savu izdevumu analīze, izvērtējot, kam tiek tērēta nauda. Lielākā daļa cilvēku zina savu ienākumu apjomu, savukārt, kad runa ir par izdevumiem, nereti viņi zina tikai aizņēmumu un komunālo maksājumu tēriņus. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tēriņiem pārtikai un emocionāliem pirkumiem. Starp pēdējiem bieži vien ir nelieli, nevajadzīgi pirkumi, un šos līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Pērn sešos mēnešos bija vērojams patēriņa cenu gada kritums, taču tikai divos no tiem tika reģistrēts neliels pakalpojumu cenu samazinājums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Līdz 2012. gadam vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā bija sasniedzis 64% no ES15 valstu vidējā, atpaliekot galvenokārt pakalpojumu cenām.

Cenu līmeņa attiecībā pret ienākumiem tendence precēm un pakalpojumiem ir līdzīga, tomēr tam, ka cenu līmenis precēm nelielā atvērtā tautsaimniecībā izlīdzinās ātrāk, bet pakalpojumiem – lēnāk, ir divi galvenie iemesli, un tie ir saistīti, norāda eksperte.

Pirmkārt, pakalpojums bieži ir piesaistīts teritorijai (pēc frizūras vai īres pakalpojuma nebraucam uz ārzemēm), tādējādi ir uzskatāms par netirgojamu. Tāpēc pakalpojumu cenas bieži neizlīdzinās starpvalstu tirdzniecības darījumu rezultātā, kā tas notiek ar preču cenām (preces vai nu nav aizstājamas ar pašmāju ražojumiem un tiek importētas par pasaules cenu, vai arī tās ir iespējams eksportēt, nopelnot pasaules cenu). Otrkārt, pakalpojumu cenas bieži atspoguļo darba ražīguma un ienākumu pieaugumu tirgojamajās (pārsvarā preču) nozarēs. Valstīs ar augstāku ienākumu līmeni ir arī lielāks pakalpojumu īpatsvars patēriņa izdevumos, skaidro eksperte.

Baltijas valstīs 2021. gadā nekustamā īpašuma (NĪ) tirgū bija rekordaugsta aktivitāte – komerciālā NĪ investīciju darījumu apjoms, salīdzinot ar 2020. gadu, ir palielinājies divkārt, sasniedzot 1,5 miljardus eiro.

Vērtīgākie darījumi tika noslēgti Latvijā, ziņo starptautiskā NĪ konsultāciju sabiedrība “Newsec”.

Pagājušajā gadā Latvijā noslēgti darījumi par 610 milj. eiro, Igaunijā par 447 milj. eiro, bet Lietuvā – 444 milj. eiro.

Rekordaugstos rezultātus noteica kapitāla pieejamība, vispārējās tendences pasaulē un pozitīvais noskaņojums tirgū. Investori aktīvi meklē objektus, tomēr sasniegt vēl labākus rezultātus NĪ investīciju darījumu tirgū traucēja piedāvājuma trūkums.

Pēc “Newsec” kapitāla tirgus pakalpojumu grupas vadītājas Baltijas valstīs Neringas Rastenītes-Jančūnienes teiktā, 1,5 miljardu eiro darījumu apjoms Baltijas reģionam ir rekordaugsts. Lai saglabātu ārvalstu investoru interesi, šo kārti nedrīkstētu nolaist zemāk arī 2022. gadā.

Vairākums (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka būtu jāsamazina deputātu skaits pašvaldībās. No tiem 39% uzskata, ka deputātu skaits būtu noteikti jāsamazina, bet 33% - drīzāk jā.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlija beigās veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 17% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kas norāda, ka pašvaldībās nebūtu jāsamazina deputātu skaits (3% - noteikti nē; 14% - drīzāk nē).

Savukārt 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laika posmā no 2012. gada 24. līdz 26. jūlijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Līdzšinējās kravu apgrozījuma tendences apstiprina, ka konkurence par kravām reģiona ostu starpā tikai pieaugs, jo Ustjluga un citas Krievijas ostas turpina attīstīties, norāda KPMG Baltics direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Gazprom plānojot būvēt sašķidrinātās dabas gāzes rūpnīcu Ustjlugas ostas teritorijā. Tiek plānots palielināt energoresursu, minerālmēslu un ro-ro jeb auto kravu pārvadājumu kapacitāti. Kā uzsver eksperte, Krievijas ekonomika ļoti būtiski ir atkarīga no energoresursu - ogles un naftas produkti - eksporta, tāpēc kopējais energoresursu kravu apgrozījums reģionā tuvākajā laikā nesamazināsies.

Konteineru tirgus turpinās korelēt ar kopīgo ekonomisko izaugsmi reģionā. Reģiona konteineru ostu galvenā cerība esot ekonomiskā atveseļošanās un patēriņa attīstība Krievijā, Baltkrievijā un citās NVS valstīs. Tas palielinātu konteinerkravu plūsmu uz šīm valstīm, arī caur Baltijas ostām. Māsāne-Ose uzskata, ka Baltijas valstu ostas turpina sekmīgi konkurēt konteineru kravu segmentā, jo spēj piedāvāt elastīgākus nosacījumus nekā Sanktpēterburgas osta - labprāt strādā ar mazākiem kravu apjomiem, vairāk pielāgojas klientu vēlmēm un piedāvā pilna servisa pakalpojumu. Savukārt Sanktpēterburgas osta tradicionāli fokusējas uz lielo kravu apgrozījumu un nelabprāt strādā ar mazākām kravām.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nosakot uzņēmumā mērķus, tiem jābūt maksimāli konkrētiem, pārvērstiem ciparos, saskaņā ar uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijām un izpilddarbinieku akceptētiem, DB Akadēmijā Adekvāti mērķi un efektīvs rezultātu sasniegšanas plāns sacīja SIA Komercizglītības centrs biznesa trenere. Pārdošanas vadīšanas eksperte Inese Ranceva.

«Pārdošanā mēs visu izsakām skaitļos – peļņu, apgrozījumu, rentabilitāti, tāpat skaitļos būtu jāizsaka citu, ar uzņēmuma peļņu tiešā veidā nesaistīu nodaļu mērķi» iesaka eksperte.

Tikai skaitļos pārvērstus mērķus ir iespējams mērīt un analizēt» uzsver I. Ranceva.

Tāpat, pēc viņas teiktā, mērķim ir jābūt izdarāmam, kā arī tas ir jāsaskaņo ar galvenajiem spēlētājiem – mērķa realizātājiem. Ja jebkura līmeņa darbinieks netic, vai precīzāk – neredz kā mērķi izpildīt, tas netiks sasniegts.

Kontrolei ir būtiska loma mērķu sasniegšanā un ļoti žēl, ka joprojām lielā skaitā uzņēmumu kontrole tiek veikta vai nu tikai skata pec, vai tik neprofesionāli, ka rada izkropļotu un neadekvātu reakciju no darbinieku puses. Kontroles mērķis nav ne pazemot, ne kā citādi morāli ietekmēt darbinieku, tas ir process, kas palīdz saprast šodien, kas notiks rīt, saka eksperte.

Pārtikas nozarē ieguldījumu apjoms augs, paredzamas uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure saredz - lai pārtikas nozare attīstītos, uzņēmumi noteikti turpinās investēt, jo tikai tā var izdzīvot konkurences apstākļos starptautiskajā tirgū. Pēdējā laikā pārtikas nozare ir ļoti aktīvi investējusi savā attīstībā, ieguldot ražošanas tehnoloģiju, produktu, apkārtējās vides attīstībā un jaunu eksporta tirgu iekarošanā. Tieši pārtikas nozare ir viena no tām nozarēm, kurā pēdējos gados visstraujāk pieaugušas investīcijas.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka investīcijas noteikti turpināsies, jo bez investīcijām nav konkurētspējas un tad jau var sekot arī bankrots. Investīciju mērķis var būt dažāds -zināšanās, jaunās tehnoloģijās, jaunu produktu radīšanā, apjoma pieaugumam. Eksperte norāda, ka šobrīd viss atkarīgs no katra uzņēmuma un tā, cik katrs uzskata par svarīgu investēt. Kopumā nozarē lielākajā daļā visos uz nākotni vērstos uzņēmumos investīcijas tiek ieguldītas gan jaunos produktos un tehnoloģijās, gan mārketingā. Eksperte nosauc vairākus piemērus, tostarp a/s Smiltenes piena ieguldījumus jaunās iekārtās un tehnoloģijās, no siera suliņu pulvera ražojot Piena spēku. Savukārt šokolādes trifeļu ražotājs Pure Chocolate radījis marcipānu, kas nav ciets un to var lietot kā pildījumu konfektēs. Lielākais saldumu ražotājs Laima investējis zīmola attīstībā, Rēzeknes gaļas kombināts sācis ražot cīsiņus bez e-vielām un samazinātu sāls daudzuma cīsiņos, Kolumbija ieguldījusi miljonus zivju audzētavā un vēl ir vairāki projekti, kas attīstās, sekmējot konkurētspēju.

Prasību par dzīvokļu īpašnieku parādu piedziņu vienkāršota izskatīšana tiesās namu apsaimniekotājiem palīdzējusi parādu piedziņā un veicina šādu prasību iesniegšanu tiesās, norāda namu apsaimniekošanas nozares eksperte Laimdota Šnīdere.

«Iepriekš šie dzīvokļu īpašnieku parādi uzkrājās, un tas radīja problēmas. Apsaimniekotājiem vienīgais avots, no kura segt šos parādus, ir remonta uzkrājumi un apsaimniekošanas maksa, taču šo līdzekļu izmantošana parādu segšanai ir Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likuma pārkāpums. Diemžēl vairums apsaimniekotāju ir spiesti pārkāpt likumu, taču brīdī, kad pienāk oktobris un mājai ir jāpieslēdz apkure, nav citu variantu,» skaidroja Šnīdere.

Patlaban normatīvie akti nosaka, ka apsaimniekotājs nedrīkst pieļaut, ka parāda summa pārsniedz 1500 latus, jo tad uzreiz ir jāsāk tiesvedība. Ja paveicas un dzīvoklim nav hipotekāro parādu, tiek iegūts tiesas izpildraksts, kuru iesniedz tiesu izpildītājam parādu piedziņai, sacīja Šnīdere.

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.