http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:
Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.
Vienlaikus ar IKP datiem publiskoti arī jaunākie bezdarba rādītāji, kas tāpat uzrāda strauju pasliktinājumu – reģistrētais bezdarba līmenis janvārī sasniedzis jau 8.3%, salīdzinot ar 7% decembrī un 6.1% novembrī. Skaidrs, ka Latvijas ekonomika turpina strauji piezemēties, un labā ziņa šeit var būt vienīgi tā, ka tik straujš krituma temps nevar būt ilgtspējīgs.
Tāpat jāpiemin, ka Latvijas ekonomikas krituma skaitlis gan izskatās milzīgs, tomēr no globālās krīzes nav izdevies izvairīties arī par daudz spēcīgākām un sabalansētākām uzskatītām ekonomikām, piemēram, Slovākijas rūpniecība decembrī kritusies par 16.8%, par iespējām saņemt starptautisko finanšu palīdzību jau domā arī Polija.
Latvijas kā mazas un elastīgas ekonomikas iespējas atgūties no krīzes, iespējams, ir pat labākas nekā daudzām citām lielākām valstīm, tomēr šoreiz gan diez vai tas būs iespējams bez aktīva valsts atbalsta. Bez nodokļu likmju izmaiņām šajā sadaļā Latvija pagaidām vēl neko nav piedāvājusi, kamēr citu valstu pašreizējā rīcība ekonomikas atbalstam lielākoties ietver izdevumu palielināšanu infrastruktūrai, skolām, medicīnai, izpētei un attīstībai - Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, ASV, nodokļu samazināšanu un kredītu piešķiršanu bankām uzņēmumu kreditēšanas veicināšanai.
Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:
Inflācijas rādītāju samazināšanos janvārī būtiski ietekmēja izmaiņas nodokļos (ko arī atspoguļo cenu lēciens mēneša laikā par 2.2% - tāds pats kā 2007. gada oktobrī un otrais augstākais pēc pagājušā gada janvāra lēciena, ja aplūko datus pēc iestāšanās ES). Tomēr neskatoties uz to, cenu izmaiņu gada rādītājs pirmo reizi kopš 2007. gada jūlija ir nokļuvis pie viencipara skaitļa. Ja atņemam regulētos ciparus, tad viennozīmīgi ir vērojams pat samērā straujš cenu pieauguma tempa kritums, kas nu jau var likt satraukties par deflācijas draudiem. Nenoliedzami gada rādītajam uz leju doties palīdzēja pagājušā gada janvārī piedzīvotais cenu lēciens. Diemžēl mazumtirdzniecības apjomu krituma pozitīvā ietekme uz cenām var nest līdzi arī negatīvas sekas. Patērētājiem tā būtu piedāvājuma samazināšanās vai nu apjomā vai dažādībā. Ekonomikai kopumā – attiecīgi nepieciešams mazāks darbaspēka apjoms un tādēļ turpinās pieaugt bezdarba līmenis. Strauji krītošie IKP rādītāji un bezdarba problēma būtu galvenie jautājumi, kuriem tuvākajā laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība. Inflācijas tempu kritums ir pozitīva zīme, bet jāuzmanās no deflācijas.
Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:
Šodien publiskotie statistikas dati liecina, ka gada laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts ir samazinājies par desmito daļu - 2008. gada ceturtajā ceturksnī IKP krities par 10.5%, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu.
Šie skaitļi ļauj secināt, ka kopumā 2008. gadā IKP kritums bijis ap 5%. Galvenais cēlonis tam ir patēriņa kritums gan pašā Latvijā (ko var ilustrēt ar mazumtirdzniecības sektora kritumu par 15.6%), gan arī visā pasaulē, par ko liecina Latvijas galvenās eksportējošās nozares – rūpniecības – apjomu samazinājums par 11.3%. IKP ātrā novērtējuma dati nedod iespēju analizēt katru ekonomikas sektoru, bet jau tagad ir skaidrs, ka lejupslīde ir novērojama visā ekonomikā – pieprasījuma kritumu lielākā vai mazākā mērā izjūt uzņēmumi visās nozarēs.
Diemžēl tagad gandrīz nav iespējams precīzi modelēt un prognozēt, cik smags būs Latvijas ekonomikas kritums šogad - 10, 15 vai 20% - un cik ātri iestāsies ekonomikas atveseļošanas process. Ļoti gribētos ticēt, ka Latviju gaida tā saucamais “V“ veida ekonomikas atgūšanās modelis, un ka pēc neizbēgamā divciparu krituma šogad, jau 2010. gadā IKP dati uzrādīs strauju uzlabojumu.
Tomēr pagaidām ir grūti atrast faktorus, kas ļautu krasi mainīt ekonomikas attīstības virzību nākamgad. Tendences neliecina par būtisku Eiropas ekonomiskās situācijas uzlabošanos arī nākamajā gadā, kas nedod cerības uz lielu atbalstu no eksporta. Ātrs IKP pieauguma tempu kritums ir novērots NVS valstīs, kas arī ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Nedrīkstam aizmirst, ka Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Kazahstāna arī veikušas savu nacionālo valūtu devalvāciju, kas padara mūsu eksportpreces to tirgū mazāk konkurētspējīgas.
Arī situācija pašmājās norāda uz turpmāku patēriņa kritumu. Diemžēl, valsts aparāta optimizācija, par kuru ir runāts jau sen, tiek veikta tikai tagad, izpildot SVF nosacījumus. Samazinot budžeta izdevumus, tiek palielināti nodokļi, ierobežots vai samazināts pensiju un pabalstu apmērs, samazinātas algas un atlaisti darbinieki, kas nekāda veidā nav nosaucams par ekonomikas stimulēšanu. Ja mēs gribam izkļūt no bedres vismaz nākamgad, ir nepieciešams paralēli starptautiskās finansiālās palīdzības saņemšanai nepieciešamo nosacījumu izpildei, veikt arī šī finansējuma racionālu izmantošanu. Kaut arī bija skaidri noteikts, ka lielākā finansējuma daļa pēc SVF prasībām ir paredzēta ārējā parāda pārfinansēšanai, daļējai budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai, tomēr gribētos, lai vairāk tiek izskaidrots un, galvenais, darīts attiecībā uz to finansējuma daļu, kas paredzēta uzņēmējdarbībai. Ja mēs bijām spējīgi pārliecināt SVF, ka devalvācija Latvijai nav risinājums, tad mums jāvar runāt par to, ka ekonomikas stimulēšanai un pievienotās vērtības radīšanai naudu vispirms ir nepieciešams novirzīt uzņēmējiem un eksportētajiem.
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks:
SEB bankas eksperti jau iepriekš brīdināja, ka ekonomiskā lejupslīde būs bijusi ļoti strauja jau pērnā gada beigās, jo kopš rudens vairumā tautsaimniecības nozaru krietni pasliktinājās rādītāji. Acīmredzot visas tautsaimniecības nozares, varbūt izņemot transportu un sakarus, pērnā gada beigās ir iegājušas mīnusos. Pie tam, vairākas no tām pat divciparu skaitļos. Pēc revidēto datu saņemšanas par pārējiem gada ceturkšņiem varam teikt, ka kopprodukta kritums ir bijis pat divas reizes lielāks nekā tika lēsts vēl nesen, 2% vietā vairāk nekā 4%!
Lai nepieļautu tālāku lineāru IKP kritumu, respektīvi, uz -15% un -20%, pēc iespējas ātrāk ir jāizmanto ekonomiku stabilizējošie pasākumi, vienojoties valstij, uzņēmējiem un komercbankām, kas dotu iespēju saglābt valstij būtiskās nozares un uzņēmumus. Jāizmanto ir visi pieejamie ES struktūrfondu līdzekļi un cita attīstībai pieejamā nauda no ārējiem avotiem. Ja to izdosies izdarīt tuvākajā laikā, tad lejupslīde varētu nostabilizēties kaut kādā noteiktā līmenī jau 2-3.ceturksnī, kas jau būtu ļoti svarīgi.
