Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

SIA Nelda piederošā t/c Debesmanna Db konstatējis marķējuma pārlīmēšanu sieram, tādējādi maldinot pircējus.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, apskatot siera marķējumu, uzsvēra, ka veikals krāpjas un tā ir pircēju maldināšana. Saņemot sūdzību par ķimeņu sieru, PVD Rīgas pilsētas inspektore veica ārpuskārtas pārbaudi SIA Nelda veikalā t/c Debesmanna. Kā norāda PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājs vietnieks Jānis Grosbārdis, sūdzībā minētie fakti ir apstiprinājušies. Pārbaudē konstatēts, ka tirdzniecības zālē siera nodaļas vitrīnā atrodas safasēts siers Siers ķimeņu 20% desa - 1gab. oriģinālajā iepakojumā un 2 gab. pārfasēti ar Nelda marķējumu. Atverot siera iepakojumus konstatēts, ka uz viena siera desas gab. atrodas vēl viena Nelda marķējuma paliekas, uz otra siera zem fasējuma plēves atrodas ražotāja uzlīme ar bojātu derīguma norādi marķējumā. Dokumentu kontrolē noskaidrots, ka sieru piegādā A/S Valmieras piens (piegādes 20.11.2008. 3.7 kg un 27.11.2008. 3.6 kg), kas atradās tirdzniecības zāles aukstumiekārtā. Kā skaidroja R. Grosbārdis, intervijā ar atbildīgo personu noskaidrots, ka saņemot sieru, pārdevēja sver oriģinālā iepakojuma katru gabalu un marķē ar Nelda uzlīmi. Pārfasējot sieru mazajos fasējumos, tiek marķēts katrs siera gabals ar SIA Nelda uzlīmi, mīkstajiem sieriem dodot divu dienu derīgumu. Sagriežot ķimeņu siera desu, tiek sagriezta pirmreizējā Nelda uzlīme pie preču pieņemšanas. Līdz ar to tirdzniecībā nonāk siers, kam ir divi Nelda marķējumi, kas rada patērētāju maldināšanu, bet nepārsniedz ražotāja noteikto produkta derīguma termiņu. Patlaban uzsākta administratīvā lietvedība.

Reklāmas nelikumīgajām biļešu cenām Rīgas satiksmes transportā tiek apmaksātas no Rīgas domes budžeta, tāpat kā pašas nelikumīgās Rīdzinieku kartes, norāda juriste Ieva Brante. Viņa arī vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu par sabiedrības maldināšanu uzsākt kriminālprocesu pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Iesniegumā KNAB un Ģenerālprokuratūrai juriste norāda, ka Rīgas mēra N. Ušakova rīcība ir skaidrojama kā apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko tiek nodarīts kaitējums; pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana; patvarība jeb darbību izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību; Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošana, t.i., pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros, kā arī - organizēta kaitniecība.

Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7. oktobrī, 8. novembrī un 17. decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski, norāda I. Brante.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 201.3 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tostarp šogad novembrī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši par 39 % mazāk nekā pērn novembrī. Situācija apdrošināšanas tirgū šogad parakstīto bruto prēmiju apjoma ziņā pasliktinās ar katru mēnesi, tostarp visbūtiskāk nedzīvības apdrošināšanas tirgu ietekmē samazinājums auto apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO.

Asociācijas dati liecina, ka, neraugoties uz piedzīvoto 32 % kritumu, bruto prēmijās šogad 11 mēnešos lielāko apjomu – 46 miljonus latu - parakstījusi BTA. Tai ar 42.7 miljoniem latu seko Gjensidige Baltic, kas šogad spēj uzrādīt pozitīvu pieaugumu un apsteigt līdz šim otru lielāko tirgus spēlētāju Baltu. Balta savukārt šogad 11 mēnešos piedzīvo 30 % kritumu, prēmijās parakstot 39.2 miljonus latu.

Šī gada desmit mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2007. gada desmit mēnešiem, pieaudzis par 13 % jeb 35.2 miljoniem latu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija. Kopumā šogad apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 304.6 miljonu latu apmērā.

Iepriekš – deviņos parakstīto prēmiju apjoms pieauga par 14 %, astoņos mēnešos – par 16 %, bet septiņos mēnešos – par 19 %, bet pirms tam pieaugums pārsniedza 20 %.

Izmaksāto atlīdzību apjoms turpinājis pieaugt daudz straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms – par 48 % jeb 52.7 miljoniem latu. Kopā šī gada desmit mēnešos apdrošināšanas sabiedrību klientiem izmaksāti 161.8 miljoniem latu – tas ir vidēji 532 tūkst. latu dienā.

Riska veidu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoms šogad pieauga par 16 % jeb 36.7 miljoniem latu, un izmaksāto atlīdzību apjoms – par 41 % jeb 40.8 miljoniem latu. Kopumā riska apdrošinātāji šī gada desmit mēnešos prēmijās parakstījuši 259.8 miljonus latu un izmaksājuši atlīdzībās 140.7 miljonus latu.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Reklāmas standartu pārvalde aizliedz Ryanair reklāmu, kurā attēlota sieviete peldkostīmā, bet lidsabiedrība reklāmas ietvaros piedāvā tādus lidojuma galamērķus, kuros gaisa temperatūra svārstās no nulles līdz 14 grādiem pēc Celsija, vēsta BBC.

Dažos no ceļojuma galamērķiem, kuros bija paredzēts izmantot reklāmas attēlu ar bikini peldkostīmā ģērbtu sievieti, ir saulains tikai trīs stundas dienā, norādījusi Reklāmas standartu pārvalde. Reklāma piedāvāja lidot uz 11pilsētām, tai skaitā Oslo, Glāzgovu, Rimini un Lurdesu.

Reklāmā tiek piedāvāti lidojumi par cenu sākot no 8 mārciņām, peldēšanās sezonai attiecīgi ģērbtās sievietes attēlu pavada sauklis «Nopērc sauli tagad» («Book the sun now»), tomēr dažos no piedāvātajiem ceļojumu galamērķiem temperatūra šajā periodā var nokristies līdz pat nulle grādiem pēc Celsija.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

Nozaru pārstāvji izvairās nosaukt konkrētus atbildīgos vai vainīgos, norādot, ka šī brīža ekonomiskajā krīzē nevar vainot vienu cilvēku vai notikumu.

Tomēr eksperti atzīst, ka lauvas tiesa atbildības par ekonomiskajām grūtībām jāuzņemas politiķiem, jo īpaši Aigara Kalvīša valdībām. Neatkarīgi no tā, vai viņa un iepriekšējo premjeru valdību paveiktais vai nepaveiktais bijis nekompetences, ļaunprātības vai pārmērīgas pašpārliecinātības rezultāts, ekonomiskie rādītāji, kā arī dažādu nozaru pārstāvju brīdinājumi bijuši pietiekami draudīgi, lai signalizētu par nepieciešamību pie varas esošajiem kļūt uzmanīgiem un piesardzīgiem ekonomiskās politikas regulēšanā. Roberts Ķīlis tajā pašā laikā norāda, ka daļa vainas jāuzņemas arī inteliģences pārstāvjiem, kas apzinājās to, kādas būs iepriekšējo gadu straujās izaugsmes sekas, bet acīmredzot savu viedokli nepauda pietiekami skaļi, lai tas tiktu sadzirdēts.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

http://www.db.lv/images/article/2009/03/11/1568846a-7fa7-42df-ba17-3ae524b279b9.jpg

Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:

„Latvijas ekonomikas izaugsmes dati atšķirībā no šorīt publicētajiem Igaunijas datiem (kaimiņi IKP gada izmaiņu datus koriģēja no -9.4% uz -9.7%) nebija negaidīts nepatīkams pārsteigums, lai arī ekonomikas izaugsmes tempu kritumu par 4.6% gadā tikai gadu pēc 10% pieauguma sasniegšanas par priecīgu ziņu arī nevar nenosaukt”.

„Tendences Latvijas ekonomikā pēdējos ceturkšņos nav mainījušās un arī šī gada pirmo mēnešu dati norāda uz ekonomikas veselības turpmāku pasliktināšanos (patēriņš samazinās, bezdarbs pieaug, jāstrādā pie turpmāku budžeta izdevumu samazināšanas). Par galvenajiem ekonomikas bremzēšanās vaininiekiem var nosaukt iekšējā pieprasījuma krišanos un nelabvēlīgos notikumus globālajā ekonomikā (finanšu sektora krīze, patēriņa kritums u.c. problēmas eksporta tirgos).”

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Ogu izcelsmes valsti zemeņu pārdevēji Vidzemes tirgū lielākoties nenorāda, taču uzrunātie māj ar galvu, ka zemenes ir vietējās un stāsta, ka Latvijā raža vēl turpina nogatavoties.

Pircēju maldināšana par ogu un augļu izcelsmi tirgū ir bieža parādība, laikrakstam Diena apstiprinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Lai arī zemeņu sezona Latvijas audzētavās ir beigusies vai tuvojas izskaņai, tirgū joprojām ir nopērkamas pašmājās audzētas ogas. Ja tic izkārtnēm. Plašais zemeņu piedāvājums no Ikšķiles Vidzemes tirgū Rīgā samulsināja ikšķilieti Martu, kura šajā novadā zina tikai vienu lielu audzētāju, taču tam ogas šovasar vairs neienākas.

Pārdevēja, kura virs zemeņu kastēm novietojusi baltu lapu ar uzrakstu Ikšķile, apgalvo, ka ogas tiešām tur augušas. Pierādīt, ka ogas ievāktas Latvijā, pārdevēja tomēr nevar – esot jājautā saimniecei kioskos ap stūri.

Lielāko daļu no reāli neatgūstamā 833,8 miljonus eiro lielā nodokļu parāda ir radījuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar pārskatu Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem «nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu».

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

Piena pārstrādes a/s Rankas piens 30% skābajā krējumā ir konstatēta augu tauku klātbūtne.

Par to liecina oficiāls Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Diagnostikas centra Testēšanas pārskats, kurā, veicot testēšanu ar triglicerīdu analīzi, konstatēts šis fakts, informē Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), kas ir saņēmusi savu biedru iesniegumu par negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu. LPCS sola, ka par šo faktu tiks informēts arī Pārtikas veterinārais dienests.

«Piena pārstrādes uzņēmumu interesēs ir, lai visi Latvijas uzņēmumi godprātīgi izturētos pret ražoto produkciju, jo viena ražotāja nekvalitatīvie produkti ļoti lielā mērā met ēnu uz pārstrādi kopumā. Apzināta patērētāju maldināšana ir ļoti nopietns pārkāpums, tādēļ LPCS cer, ka Pārtikas veterinārais dienests pret šo gadījumu izturēsies ar pilnu bardzību. Konkurence piena produktu tirgū ir ļoti sīva, tādēļ vēl jo vairāk tai jābūt godīgai, un patērētājam ir jābūt ieguvējam no tās, nevis cietējam» – ir pārliecināts Jānis Šolks.

Jaunā pētījumā aprēķināts, ka četrās no piecām luksusa kosmētikas reklāmām dotie solījumi netiek pildīti.

Pētnieki atklāja, ka tikai 18% kosmētisko līdzekļu reklāmu ir patiesas, bet pārējās atsaucas uz «neskaidriem» zinātniskiem pētījumiem vai sniedz nepatiesu informāciju.

Zinātnieki nopēla tādus reklāmās bieži izmantotus, taču tukšus saukļus kā «klīniski pārbaudīts», «dermatoloģiski testēts» un «atjaunojošs». Lielākajā daļā reklāmu izmantoti arī nepārbaudāmi apgalvojumi, piemēram, «laiks ir tavā pusē» un «tas dos tev pārliecību par sevi».

Pētījuma autori norāda, ka zinātnisko pētījumu rezultātus reklāmās vajag pasniegt patērētājiem saprotamā veidā. «Zinātniekiem jāizskaidro, kādā veidā un kāpēc lūpu spīdums spēj noturēties 12 stundas,» sacīja Valdostas Štata universitātes profesore Džī Faulere. «Maldināšana ne tikai diskreditē visu reklāmu ticamību, bet arī atstāj negatīvu iespaidu uz atbildīgajiem reklāmdevējiem.»

Polijā ražotajā produktā Tilzītes, kas Latvijā atpazīstams kā Krievijas siers un nopērkams veikalos Iki, atklāti ne-piena tauki. Tas nozīmē, ka šo produktu nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda «siera izstrādājums». Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts.

Tas pēc Latvijas Avīzes iniciatīvas atklāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijā.

Institūta BIOR Latgales reģionālā departamenta direktore Anna Dzerkale norāda, ka analīze veikta ar akreditētu gāzu hromatogrāfijas metodi, kas ļauj konstatēt sierā augu tauku klātbūtni, ja to daudzums pārsniedz 1,8%.

Saistībā ar atklāto pārbaudes uzsācis arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). «Mūsu pārbaudes laikā veikalā Iki konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto Tilzītes siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai,» pastāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs. Arī viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus.

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm, informē PTAC.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu.

Šā gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.