Rail Baltica tehniskās izpētes iepirkuma process ir ieildzis, tomēr pagaidām riski neapgūt paredzētos Eiropas Savienības līdzekļus ir nelieli, norāda nozares eksperts Tālis Linkaits.

Pēc eksperta domām, šobrīd ir pāragri spriest par iespējamiem riskiem un to raksturu, jo Satiksmes ministrijas Iepirkumu komisija vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, un tikai pēc tās pieņemtā lēmuma varēs jau konkrētāk spriest, ir vai nav riski un kādi tie ir.

Kā ziņots, iepirkumā par uzvarētāju tika atzīta kompānija SIA Grupa 93. Uzvarējušais pretendents ir piegādātāju apvienības EPG Eisenbahn und Bauplanungsgesellschaft mbH Erfurt, SIA Grupa 93, SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvija dalībnieks. Paredzamā līgumcena ir 3,99 miljoni eiro (2,8 miljoni latu).

Vairāki iepirkuma dalībnieki iesniedza sūdzību par šo lēmumu. Piemēram, konsorcijs Euroestudious un Projekts 3 iesniedzis sūdzības, jo uzskata, ka pasludinātā uzvarētāja Grupa 93 piedāvājums ir nepamatoti lēts un neatbilst nolikuma prasībām. Kā norādīts Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) adresētajā Projekts 3 iesniegumā, ir prasīts noskaidrot, kāpēc Satiksmes ministrijas iepirkumu komisija nav veikusi pienācīgu nepamatoti lētā personu apvienības piedāvājuma novērtēšanu un izvērtējusi no tā izrietošos riskus valsts līdzekļu izmantošanā. Tāpat tiek pieprasīts veikt atkārtotu, rūpīgu Euroestudious un Projekts 3 piedāvājuma pakalpojuma izpildes apraksta vērtēšanu atbilstoši konkursa nolikuma prasībām.

Kā uzsver uzņēmumā Projekts 3, saimnieciski par visizdevīgāko atzītā piedāvājuma cena atšķiras par 33,5% no nākamās piedāvātās zemākās cenas. Tāpat tiek norādīts, ka uzvarētāja pakalpojuma izpildes tehniskā piedāvājuma kvalitāte ir ļoti zema, proti, 38,6 punkti no 60, un saskaņā ar iepirkuma nolikumu tiek izpildīta tikai par 64% no iespējamā. Kompānija lūdz IUB iesniegumu izskatīšanas komisiju izskatīt šī vērtējuma atbilstību likumam «Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām», kas nosaka, ka likuma mērķis ir valsts vai pašvaldību līdzekļu izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Esot šaubas, vai iepirkuma komisija likuma normas nav vērtējusi formāli un nav pārliecinājusies par perspektīvā sniedzamā valstij nozīmīgā pakalpojuma kvalitāti, ņemot vērā to, ka citu pretendentu pakalpojumu izpildes apraksta kvalitāte ir līdz 94% no iespējamā.

Tāpat uzvarētājam bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 100 latus. Tomēr, neskatoties uz to, ka pretendenta dalībnieks bija nodokļu parādnieks, iepirkuma komisija turpināja izskatīt tā piedāvājumu, tādējādi pārkāpjot nolikuma punktu, kas nosaka, ka tehnisko vērtēšanu veic tikai pretendentu atlases un kvalifikācijas prasībām atbilstošo pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem apstrīdēšana aizkavē projektā paredzētā līguma sākšanu, taču ministrijā uzskata, ka ietekme uz projekta realizāciju būs atkarīga no pasūtītāja un izpildītāja tālākas veiksmīgas sadarbības.

Kopumā konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti.

Iepriekš Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks norādīja, ka Latvijā nedaudz bija ievilcies iepirkums par Rail Baltica 2 projekta turpmāko izpēti. Aizkavēšanās bija saistīta ar rūpīgu iepirkuma procedūru izpildi, jo esot skaidrs, ka iepirkuma zaudētāji iesniegs sūdzības. Izpētes gaitā, kas beigsies 2015.gada beigās, tiks veikta gan inženierģeoloģiskā izpēte, gan veiktas publiskās apspriešanas un saskaņošanas darbs ar pašvaldībām. Tāpat tiks pētīts, kur konkrēti tiks būvētas jaunās dzelzceļa sliedes un, piemēram, kur tās šķērsos Daugavu.

Eiduks arī atklāja, ka pretendenti piedāvājuši izpēti veikt no nepilniem pieciem (3,54 miljoniem latu) līdz nepilniem deviņiem miljoniem eiro (6,38 miljoniem latu).

Kā ziņots, Rail Baltica 2 projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra