Stratēģiskā partnera meklējumi Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic var ilgt gadiem, ja valdība šim jautājumam pievērstos nopietni, pastāstīja bijušais airBaltic padomes loceklis aviācijas eksperts Tālis Linkaits.
«Skaidrs, ka valstij nav jāpārvalda tik liela akciju daļa un ir jāmeklē stratēģiskais partneris, taču tas nav tik vienkārši. Pašlaik nav tas labākais laiks, lai izliktu kompāniju piedāvājumā, jo tirgus ir pārāk piesātināts. Ja [valdība] grib nopietni pievērsties šim jautājumam par stratēģiskā partnera atrašanu, tas ir vairāku gadu jautājums,» paskaidroja Linkaits.
To, ka Satiksmes ministrija (SM) iegādājusies airBaltic privātajam akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) piederošās akcijas, Linkaits vērtēja piesardzīgi. «No vienas puses, labi ir tas, ka pasažieriem tagad ir lielāka drošība. Viņiem šī pārņemšana apliecina, ka var droši iegādāties lidsabiedrības biļetes un lidojumi netiks pārtraukti. Taču ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, par līdzekļiem, kas būs jāiegulda lidsabiedrībā, kā arī būs jācer, ka aviokompānija nepārņems tos netikumus – it sevišķi necaurspīdību pieņemtajos lēmumos –, kas raksturīgi tiem uzņēmumiem, kas gandrīz 100% ir valsts īpašumā,» viņš klāstīja.
Vērtējot cenu, par kādu valsts iegādājusies BAS akcijas, Linkaits minēja, ka tā balstīta uz pieprasījumu un piedāvājumu. «Tā cena, kas bija līgumos, iespējams, nav izdevīga Latvijas Krājbankas noguldītājiem, taču ir izdevīga Latvijas valstij,» viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka SM trešdien, 30.novembrī, iegādājās airBaltic privātajam akcionāram BAS piederošos lidsabiedrības 47,2% akciju. Akcijas iegādātas par to nominālvērtību – 224 453 latiem. Līdz ar šo akciju iegādāšanos valsts kļuvusi par 99,8% airBaltic akciju īpašnieci.
SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Balgalve iepriekš pavēstīja, ka Latvijas Krājbankai ieķīlātās akcijas ministrija iegādājās uz pirmpirkuma tiesību pamata. «Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt Latvijas Krājbankas izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu,» viņa paskaidroja.
Ministrijā norādīja, ka piedāvājums izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Latvijas Krājbankas noguldītāju mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma – ķīlu – vērtības samazinājumu.
Vienlaikus ministrijā atzina, ka 3.oktobra vienošanās starp airBaltic akcionāriem paliek spēkā – saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši airBaltic biznesa plānam, kuru plānots virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē. Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.
Valdība iepriekš ar BAS pēc ilgām sarunām vienojās, ka airBaltic pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti nedaudz vairāk kā 100 miljoni latu.
Patlaban airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir 475 615 latu apmērā. airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.