Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Ministru kabineta sēdē, pirmdien, 4. augustā apstiprināts jaunās VKKF padomes sastāvs, kas stājas to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu uzsāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daira Āboliņa – Ilješane;

• Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Nora Ikstena;

• Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas nozaru priekšsēdētājs Rolands Kronlaks;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Lamberga;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Edīte Leščinska;

• Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Martinsone;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Meiere;

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Latvijā darbību sāk jauns interneta medijs www.whatcar.lv.

What Car? ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem auto ekspertu medijiem, kas kopš 1972. gada tiek izdots Lielbritānijā un citās pasaules valstīs. Jau vairāk nekā 30 gadu What Car? eksperti piedāvā objektīvu, neatkarīgu ekspertu vērtējumu par jauniem un lietotiem automobiļiem.

What Car? mērķis – palīdzēt pircējiem nopirkt piemērotāko auto par atbilstošāko cenu. Latvijā Whatcar.lv sāk darbību kopā ar diviem partneriem – vadošo līzinga kompāniju Hansa Līzings un apdrošināšanas kompāniju IF Latvia.

Whatcar.lv lasītājiem būs pieejami neatkarīgu ekspertu vērtējumi par vairāk nekā 300 jauniem auto (rudenī saturs tiks papildināts ar ekspertu vērtējumiem par 400 lietotiem automobiļiem), jaunākās auto ziņas un reportāžas no auto notikumiem pasaulē un Latvijā, padomu sadaļa auto pircējiem, unikāli tirgus pētījumi, kā arī lasītāju vērtējumu sadaļa. Sadarbībā ar What Car? televīziju Whatcar.lv lasītājiem būs pieeja vairāk nekā 400 video testu, kā arī video reportāžām.

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Ceturtdien, 13.septembrī, uz pirmo sanāksmi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) pulcēsies Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) ekspertu forums.

Ministru kabinets, atbalstot RAPLM priekšlikumu, foruma sastāvā ir iekļāvis 12 dažādu jomu ekspertus, kuru uzdevums būs analizēt attīstības procesus dažādos sektoros, vienlaikus skaidrojot sabiedrībai NAP mērķus un popularizējot labās prakses piemērus.

Pirmo NAP ekspertu foruma sanāksmi atklās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, iepazīstinot ar ekspertu darbības pamatprincipiem un galvenajiem uzdevumiem. Eksperti vienosies par turpmākajā ceturksnī risināmajiem jautājumiem un izvērtēs Eiropas Komisijas Kohēzijas ziņojumu.

NAP ekspertu forumā iekļauti: Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs Māris Ēlerts, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Žaneta Jaunzeme, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova, Rīgas Stradiņu universitātes lektors Klāvs Sedlenieks, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Konsorts" valdes priekšsēdētājs Uldis Osis, Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora vietniece Inga Goldberga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskā un radošā darba prorektore Dagmāra Beitnere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere, Latvijas Republikas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe, kā arī Ziemeļvidzemes reģionālās attīstības fonda rīkotājdirektors Kaspars Skuja.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Rīga sasniegusi jaunu tūristu apmeklējumu rekordu, un galvaspilsētā uzņemts līdz šim nebijis skaits ārvalstu viesu. Šā gada laikā Rīgu būs apmeklējuši jau 1,2 milj. ārvalstnieku.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn Rīgu kā ceļojuma galamērķi bija izvēlējušies 1,14 milj. ceļotāji, DB informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

DB, atsaucoties uz votpusk.lv, jau rakstīja, ka Krievijā uz Jaunā gada brīvdienām tiek nepieredzētos apjomos izpirktas biļetes uz Rīgu. «Viens no iemesliem, kādēļ krievu tūristi par galamērķi izvēlas Rīgu, ir viesnīcas – tās visas nodrošina tāda līmeņa servisu, kas ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs,» lielo tūristu interesi par Rīgu skaidroja tūrisma firmas Labirint pārdošanas direktors Pāvels Demeščenko.

Rīgas ostā piestājis 12 klāju pasažieru kuģis “Viking Cinderella”, kas kompānijas “Viking Line” organizēto ziemas kruīzu Stokholma-Rīga-Stokholma ietvaros uz Rīgu atvedis 1122 tūristus no Skandināvijas, visvairāk no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas, bet arī no Vācijas, Polijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Šomēnes Rīgas ostā ir pieteikti divi “Viking Cinderella” apmeklējumi, otrais gaidāms pēc nedēļas, 18.decembrī.

Šī nav pirmā kuģa “Viking Cinderella” viesošanās Rīgas ostā, bet vēl nekad tas Rīgu nav apmeklējis ziemā. Trīs dienu kruīza laikā kuģa pasažieriem tiek piedāvāts izbaudīt maģisku Ziemassvētku atmosfēru un apmeklēt “vienu no vismājīgākajiem Eiropas Ziemassvētku tirdziņiem UNESCO pasaules mantojuma pilsētā Rīgā”.

Pateicoties Rīgas ostas un tās partneru aktīvam darbam, reklamējot Rīgu kā izcilu kruīza galamērķi nišas un ārpussezonas kruīziem, Rīgas pilsētas piedāvājums ziemas sezonā kļūst arvien atpazīstamāks starptautisko kruīza kompāniju vidū. Nozares žurnāla “Seatrade Cruise Review” decembra izdevumā par Rīgu tiek rakstīts: “Ar tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem un izgaismojumu Rīga spēj radīt īpaši pievilcīgu maģisku noskaņu un ir atzīta par vienu no labākajiem ziemas galamērķiem Eiropā. Pilsētas svētku rotājumi un Ziemassvētku tirdziņa priekpilnā rosība, kas pārsteidz ar brīnišķīgām garšām, smaržām un skaistiem dāvanu piedāvājumiem, atdzīvina pilsētas ielas un rada īstu Ziemassvētku sapņa noskaņu. Kā rāda kruīza kuģu pasažieru aptaujas, Rīga kopumā tiek atzīta par lielisku kruīza galamērķi, galvenokārt pateicoties ostas atrašanās vietai, kas ir ļoti tuvu Vecpilsētai, plašajam ekskursiju klāstam un pilsētas daudzveidīgajam piedāvājumam.”

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas.

Par to liecina sabiedrisko attiecību un socioloģisko pētījumu kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot populārākos Latvijas pārtikas produktus ar senu vēsturi, kas tiek ražoti arī mūsdienās.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visbiežāk zīmola nosaukums netiek saistīts ar konkrētu ražotāju vai arī tiek norādīts uz vāju zīmola attīstību atjaunotās neatkarīgās Latvijas mārketinga vidē.

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā. Savukārt konfekšu fabrikas Laima konfekte Serenāde, kas nesen svinēja 70.gadu jubileju, ierindojās ceturtajā vietā, sev priekšā palaižot vēl vienu alkoholisko dzērienu zīmolu Rīgas šampanietis. Kā atpazīstamākais graudu izstrādājumu zīmols tika minēts graudaugu pārslu zīmols Herkuless.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Rīgā nesen atvērto informatīvo mākslas telpu Look at Riga nākotnē iecerēts attīstīt kā franšīzes konceptu.

Look at Riga ir informatīvā mākslas telpa – Max D kinoteātris apvienojumā ar Latvijas preču veikalu. «Mēs esam ģimene, veikals ir mans lauciņš, Arnim – kino,» saka Laura Projuma, SIA Look at Riga īpašniece. Trīsdimensiju kino jau ir ierasta lieta, bet Max D kino 3D brillēm pievienojas pieskārieni, krēsla kustības, sniegs, šļakatas, vējš. «Visi efekti kā pa amerikāņu kalniņiem braucot,» viņa skaidro. Krīzes laikā Max D kino idejas autors Arnis Aspers no nulles sāka filmēšanas biznesu, izveidojot kompāniju Moodwork. Sākotnēji uzņēmums veidoja reklāmas klipiņus, bet tagad izaudzis līdz 3D filmai par Rīgu.