Transports un loģistika

Elektrolokomotīve uzrauj 357 km/h

Aivars Mackevics [email protected], 06.09.2006

Jaunākais izdevums

Austrijas dzelzceļa elektrolokomotīve Eurosprinter uzstādīja jaunu pasaules rekordu elektrovilcieniem – 357 km/h. Līdz šim pasaules rekords piederēja francūžiem (331 km/h) vairāk kā 51 gadu. Elektrolokomotīves, kuras tiek izmantotas ikdienas pasažieru pārvadāšanai, Francijā un Vācijā attīsta maksimālo ātrumu pie 230 km/h. Parastās lokomotīves ir vēl ātrākas un tās spēj attīstīt ātrumus virs 500 km/h. Lielākā konkurence ir starp Vācijas ICE un Francijas TGV vilcieniem. 1988. gadā Vācijas ICE vilciens pārsniedza 400 km/h robežu, bet jau 1990 gadā Francijas TGV traucās ar 515,3 km/h.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāki būvniecības un transporta nozares dati liek ievērojami pārskatīt Latvijas ekonomikas kopējos rādītājus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faniopolē ražotie vilcieni pasažieru pārvadātāja Aeroexpress kapacitāti kāpinās par 30–40%

Kamēr Latvijā pēc kārtējā izgāztā konkursa atsākas runas par to, ka šeit tomēr varētu ražot (komplektēt) jaunus pasažieru vilcienus, Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress (savieno pilsētas centru ar trim starptautiskajām lidostām), DB norāda SM Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Dina Kazakeviča. Pēc kompleksas pārbaudes un sertifikācijas Krievijā pirmo vilcienu plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada jūnijā, bet pēdējo – gadu vēlāk.

Pārvadās vairāk

SM ir šveiciešu Stadler Rail AG (60%) un baltkrievu Belkommunmash (40%) kopuzņēmums, kurā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem ASV dolāru, un tajā sākotnēji varēs saražot 18 Flirt un Kiss tipa vilcienus gadā, bet vēlāk kapacitāte pieaugs līdz 30 vilcieniem, 100 tramvajiem, vēsta Belta.by.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lode A/S -Kontrolpaketes pārdošana - 82.8% akciju

, 23.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācīs darbiniekiem runāt labu

, 25.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus par Latvijas lielāko sabiedrisko attiecību aģentūru 2006. gada neto ieņēmumiem, redzams, ka no lielāko desmitnieka pazudusi tikai viena kompānija - monde PR. Savukārt runājot par šo gadu, nozares pārstāvji prognozē iekšējo komunikāciju nozīmes pieaugšanu.

PR aģentūras Mediju tilts saglabājusi lielākās PR aģentūras titulu pēc neto ieņēmumiem un apgrozījuma. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Laura Minskere norāda, ka uzņēmuma izaugsmi pagājušajā gadā ietekmēja trīs galvenie faktori: pirmkārt, pieprasījuma pieaugums pēc PR pakalpojumiem nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, otrkārt, aģentūras spēja būt pirmajiem jaunu un efektīvu interneta komunikācijas veidu nodrošināšanā un, treškārt, līdzšinējās pieredzes būtiskā loma jaunu klientu piesaistē.

Prognozētot nozares attīstības tendences Minskere norādīja, ka Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieprasījums pēc City Service akcijām pārsniedzis prognozes

, 07.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums City Service akciju sadalīšanu pabeidzis 2007. gada 4. jūnijā. Šodien uzņēmums apstiprinājis jauno akcionāru sarakstu, Db.lv informēja Hansabanka, kas bija akciju emisijas organizētājs un šā projekta vadītājs.

Saskaņā ar AB City Service teikto parakstīšanās uz visām 4 781 428 akcijām norisinājās akciju piedāvājuma laikā no 2007. gada 21. maija līdz 1. jūnijam. Pēc akciju sadalīšanas noteica, ka akciju emisijas cena būs LTL 12,95 par akciju.

Pieprasījums pēc šā uzņēmuma akcijām institucionālo investoru vidū 8,12 reizes pārsniedza piedāvājumu. Kopumā institucionālie investori iegādājās 3 586 071 akcijas (kas ir 75 % no visām akcijām), samaksājot LTL 12,95 par akciju.

Mazo investoru skaits, kuri iesniedza pieteikumus akciju iegādei bija 1141. Viņi iegādājās 1 195 357 akcijas (kas bija 25 % no visām emitētajam akcijām), samaksājot LTL 12,95 par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis valstī oktobrī - 7,9%

Žanete Hāka, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 74 357, bet oktobra beigās – 74 053 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 304 cilvēkiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri nav mainījies un bija 7,9%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās bija Rīgas reģionā – 5,1%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,3%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī bija 9,5%, Vidzemē – 8,6% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2016. gada oktobra beigās: Rīgā – 4,9%, Valmierā – 5,3%, Jelgavā – 5,7%, Jūrmalā – 6,3%, Ventspilī – 6,4%, Jēkabpilī – 9,0%, Daugavpilī – 10,7%, Liepājā – 10,7%, Rēzeknē – 15,2%.

Oktobrī pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 926 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Oktobra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 5 595 aktuālās brīvās darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

22. februāris Baltijas fondu biržā

, 22.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien (22. februārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Pieno žvaigždes, kuras akciju cena palielinājās par 5,36%, sasniedzot 1,12 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,21% un slēgšanas brīdī bija 3,70 LVL.

Ar a/s Olympic Entertainment Group akcijām tika veikti visvairāk darījumi (271) - pērkot un pārdodot 357 457 akcijas 541 729,41 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 22. februārī kopumā veikti 1 392 darījumi un tirgotas 2 188 906 akcijas, veidojot 3 361 179,76 LVL apgrozījumu.

22. februārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 594 darījumi un tirgotas 2 277 237 akcijas veidojot 3 478 944,43 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akcijas cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 3,85%, sasniedzot 1,08 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 3,89% un slēgšanas brīdī bija 1,73 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Populārākā TV pārraide maijā: hokeja spēle starp Latviju un Krieviju

, 08.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par populārāko TV pārraidi maijā ir kļuvusi pasaules hokeja čempionāta spēle starp Latvijas un Krievijas valsts vienībām, kuru vērojuši vidēji 21.3%, jeb 464.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, un tie ir bijuši 51.5% no visiem tā brīža TV skatītājiem.

Tā liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati par TV kanālu auditorijām 2009.gada maijā.

Otrajā vietā ierindojas Kanādas un Krievijas valsts vienību spēle, kuru vērojuši vidēji 16.4%, jeb 357.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt trešo vietu ieņem Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 14.3%, jeb 312.1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

TNS noskaidrojis, ka maijā skatītākais kanāls pēc skatīšanās laika daļas ir bijis kanāls TV3, kuru TV skatītāji vērojuši 17.8% no kopējā TV skatīšanās laika. Tam seko kanāls LNT ar 16.7% un kanāls PBK ar 12% no kopējā skatīšanās laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā multifunkcionālā ēku kompleksa Panorama Plaza attīstītāja Latmes Building īpašums Rīgā, Lielirbes ielā 15, izsolē pārdots par 783,9 tūkstošiem latu, aģentūrai BNS pastāstīja īpašuma pārstāve nekustamo īpašumu kompānijas PRO Nami valdes locekle Dace Gusarova.

Pēc viņas teiktā, īpašumu, ko veido zemesgabals 5,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā un uz tā esošas dzīvojamās ēkas ar garāžām jaunbūve ar projektējamo platību 18,6 tūkstoši kvadrātmetru, iegādājās vienīgais izsoles dalībnieks ‒ uzņēmums Ektornet Residential Latvia.

Lursoft informācija liecina, ka Ektornet Residential Latvia dibināts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 25,852 miljoni latu, bet vienīgais īpašnieks ir Swedbank meitasuzņēmums Ektornet Latvia AB, kas izveidots bankas pārņemto aktīvu pārvaldīšanai recesijas laikā.

Šī bija Latmes Building īpašuma pirmā piespiedu izsole ar augšupejošu soli. Īpašuma sākumcena bija noteikta 612 tūkstoši latu. Maksātnespējīgā Latmes Building īpašumu izsolē piedāvāja uzņēmuma administrators Aigars Lūsis, bet piedzinējs bija Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kotiņi audzē apgrozījumu un peļņu

Žanete Hāka, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecībai Kotiņi izdevies ievērojami kāpināt apgrozījumu - par 54%, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums palielinājies līdz 1,357 miljoniem latu. Ņemot vērā apgrozījuma pieaugumu, ZS Kotiņi gadu noslēgusi ar 394,8 tūkstošu latu peļņu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir vairāk nekā septiņas reizes lielāka.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka pērn zemnieku saimniecībai reģistrēta jauna komercķīla, kuras devējs bijusi AS Citadele banka. Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veidojuši 1,013 milj.Ls.

1992.gadā reģistrētā Viļakas novada ZS Kotiņi nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas (graudaugu, rapša, pākšaugu) audzēšanu, pārstrādi un realizāciju, kā arī ar pakalpojumu sniegšanu. Saimniecībā atrodas rapša eļļas cehs un kombinētās lopbarības ražotne. Pārskata gadā ZS Kotiņi apstrādājusi vairāk nekā 2 tūkstošus hektāru zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sagaida lielu interesi par īpašumiem Jūrmalā

, 28.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Astoņām pašvaldībām būs pieejami 35 miljoni eiro, lai veidotu sasaisti ar Eiropas transporta tīklu

Žanete Hāka, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu astoņām pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu šo pilsētu infrastruktūras sasaisti ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), informē CFLA.

Programmā no KF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 35 miljoni eiro.

Uzaicinājumi iesniegt projektus nosūtīti nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām: Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij. Pašvaldībām vai to iestādēm projekti jāiesniedz CFLA līdz 2017.gada 16.janvārim.

Programmas mērķis ir novērst infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiek veidotas jaunas maģistrālās ielas vai attīstīti esošie maršruti, veicot tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un ielu būvniecību, satiksmes mezglu izveidi vai likvidāciju, kā arī objektu labiekārtošanu - autobusu pieturvietu, apgaismojuma līniju, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūvi, apzaļumošanu, satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ievērojami pieaudzis kino Rīga apmeklētāju skaits

, 03.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis kinoteātra Rīga apmeklējums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pērn kinoteātri Rīga apmeklēja 67 892 skatītāji, kas ir par 67 % vairāk nekā 2006. gadā. Turklāt šāds apmeklējums sasniegts, izmantojot vien kinoteātra Mazo zāli, kurā ir tikai 210 skatītāju vietas, jo Lielā zāle 2006. gada nogalē avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta rekonstrukcijai.

Aizvadītajā gadā kinoteātrī Rīga notika 1052 seansi, kuros kopumā tika demonstrētas 357 dažādas filmas, no kurām 54 tika demonstrētas regulārajā repertuārā, 142 – filmu festivālu un tematisko filmu dienu ietvaros, bet 161 – filmu programmās.

Kinoteātrī turpina darboties poļu, latviešu un vācu kinoklubi, norisinājās 12 kinofestivāli un filmu dienas, notika 9 filmu pirmizrādes, kā arī 5 bezmaksas filmu seansi un dažādi kinoteātra iniciēti pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tirdzniecības uzņēmums AS «Diāna» pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 37,357 miljonu eiro apmērā, kas bija par 8,4% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,644 miljoni eiro, kas bija par 30,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

AS «Diāna» dibināta 1991.gadā, un uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecība. Uzņēmumam pieder veikalu tīkls «Mājai un dārzam», kā arī tam pieder deviņi pārtikas veikali, kas strādā ar zīmolu «top!».

AS «Diāna» sniedz dažādus pakalpojumus virknē jomu, taču 94% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma nāk no mazumtirdzniecības, 2017.gadā šie ieņēmumi veidoja 35,198 miljonus eiro.

2017.gadā AS «Diāna» atvēra divus jaunus «Mājai un dārzam» veikalus Dobelē un Cēsīs, un uzņēmumam šobrīd ir 15 veikali 13 Latvijas pilsētās. Uzņēmums vidēji pagājušajā gadā nodarbināja 614 darbiniekus, kas bija par 41 vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pieejamas jaunas kvotas produktu ievešanai

, 20.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ASV fondu tirgū vakar izvērtās īstenā drāmā, vadošajiem biržas indeksiem zaudējot vidēji sešus procentus savas vērtības.

Noslēdzoties tirdzniecības sesijai, lielo kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average bija sarucis par 5,55% , krītoties līdz 10 809,85 punktiem. Indeksa atskaites bāzē iekļauto akciju vidū sevi īpaši pieteica Bank of America, kuras akcijas cena kritās par 20,32%.

Savukārt plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 kritās par 6,66% līdz 1119,46 punktiem, bet Nasdaq Composite zaudēja teju septiņus procentus jeb 6,9%, tirdzniecību noslēdzot 2 357,69 punktu līmenī.

Tik strauju akciju cenu kritumu ASV tirgus nebija piedzīvojis kopš sub – prime kredītu tirgus sabrukuma un atsevišķu banku bankrota izraisītās biržas panikas 2008. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Palielināts Latvenergo pamatkapitāls

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, informēja uzņēmuma Finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.

Izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētas šā gada 30.oktobrī.

Līdz ar to AS Latvenergo pamatkapitāls ir palielināts par 435 760 EUR, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar mantisko ieguldījumu, valsts īpašumu ar kopējo vērtību 435 760 EUR. Tādejādi AS Latvenergo pamatkapitāls sasniedzis 1 288 446 357 EUR.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti AS Latvenergo pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un AS Latvenergo statūti jaunā redakcijā. Pamatkapitālā tika ieguldītas 330 zemes vienības un 4 zemes vienību domājamās daļas ar kopējo platību 9.0140 ha, kas ir līdz šim AS Latvenergo izmantoti valsts īpašuma objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

12. jūlijs Rīgas fondu biržā - Kuģniecības cena pieaug

, 12.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien (12. jūlijā) Baltijas biržu oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 2,34%, sasniedzot 1,31 LVL par vienu akciju.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti arī visvairāk darījumi (82) - pērkot un pārdodot 130 016 akcijas - 119286,36 LVL apjomā

Baltijas oficiālajā sarakstā 12. jūlijā kopumā veikti 115 darījumi un tirgotas 138 968 akcijas, veidojot 209 708,96 LVL apgrozījumu.

Baltijas biržu otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Saldus mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 10,56% sasniedzot 9,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Latvijas tiltiem, tiem akciju cena samazinājās par 11,76% un slēgšanas brīdī bija 11,03 LVL.

Baltijas otrajā sarakstā 12. jūlijā kopumā veikti 48 darījumi un tirgotas 9 065 akcijas veidojot 21 844,72 EUR apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru