Faniopolē ražotie vilcieni pasažieru pārvadātāja Aeroexpress kapacitāti kāpinās par 30–40%

Kamēr Latvijā pēc kārtējā izgāztā konkursa atsākas runas par to, ka šeit tomēr varētu ražot (komplektēt) jaunus pasažieru vilcienus, Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress (savieno pilsētas centru ar trim starptautiskajām lidostām), DB norāda SM Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Dina Kazakeviča. Pēc kompleksas pārbaudes un sertifikācijas Krievijā pirmo vilcienu plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada jūnijā, bet pēdējo – gadu vēlāk.

Pārvadās vairāk

SM ir šveiciešu Stadler Rail AG (60%) un baltkrievu Belkommunmash (40%) kopuzņēmums, kurā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem ASV dolāru, un tajā sākotnēji varēs saražot 18 Flirt un Kiss tipa vilcienus gadā, bet vēlāk kapacitāte pieaugs līdz 30 vilcieniem, 100 tramvajiem, vēsta Belta.by.

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Apkopojot datus par Latvijas lielāko sabiedrisko attiecību aģentūru 2006. gada neto ieņēmumiem, redzams, ka no lielāko desmitnieka pazudusi tikai viena kompānija - monde PR. Savukārt runājot par šo gadu, nozares pārstāvji prognozē iekšējo komunikāciju nozīmes pieaugšanu.

PR aģentūras Mediju tilts saglabājusi lielākās PR aģentūras titulu pēc neto ieņēmumiem un apgrozījuma. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Laura Minskere norāda, ka uzņēmuma izaugsmi pagājušajā gadā ietekmēja trīs galvenie faktori: pirmkārt, pieprasījuma pieaugums pēc PR pakalpojumiem nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, otrkārt, aģentūras spēja būt pirmajiem jaunu un efektīvu interneta komunikācijas veidu nodrošināšanā un, treškārt, līdzšinējās pieredzes būtiskā loma jaunu klientu piesaistē.

Prognozētot nozares attīstības tendences Minskere norādīja, ka Latvijā turpināsies mainīties mediju vide, būtiski palielinot interneta mediju lomu sabiedriskā viedokļa veidošanā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

AS Latvenergo akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, informēja uzņēmuma Finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.

Izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētas šā gada 30.oktobrī.

Līdz ar to AS Latvenergo pamatkapitāls ir palielināts par 435 760 EUR, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar mantisko ieguldījumu, valsts īpašumu ar kopējo vērtību 435 760 EUR. Tādejādi AS Latvenergo pamatkapitāls sasniedzis 1 288 446 357 EUR.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti AS Latvenergo pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un AS Latvenergo statūti jaunā redakcijā. Pamatkapitālā tika ieguldītas 330 zemes vienības un 4 zemes vienību domājamās daļas ar kopējo platību 9.0140 ha, kas ir līdz šim AS Latvenergo izmantoti valsts īpašuma objekti.

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu astoņām pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu šo pilsētu infrastruktūras sasaisti ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), informē CFLA.

Programmā no KF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 35 miljoni eiro.

Uzaicinājumi iesniegt projektus nosūtīti nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām: Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij. Pašvaldībām vai to iestādēm projekti jāiesniedz CFLA līdz 2017.gada 16.janvārim.

Programmas mērķis ir novērst infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiek veidotas jaunas maģistrālās ielas vai attīstīti esošie maršruti, veicot tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un ielu būvniecību, satiksmes mezglu izveidi vai likvidāciju, kā arī objektu labiekārtošanu - autobusu pieturvietu, apgaismojuma līniju, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūvi, apzaļumošanu, satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanu u.c.

Aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis kinoteātra Rīga apmeklējums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pērn kinoteātri Rīga apmeklēja 67 892 skatītāji, kas ir par 67 % vairāk nekā 2006. gadā. Turklāt šāds apmeklējums sasniegts, izmantojot vien kinoteātra Mazo zāli, kurā ir tikai 210 skatītāju vietas, jo Lielā zāle 2006. gada nogalē avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta rekonstrukcijai.

Aizvadītajā gadā kinoteātrī Rīga notika 1052 seansi, kuros kopumā tika demonstrētas 357 dažādas filmas, no kurām 54 tika demonstrētas regulārajā repertuārā, 142 – filmu festivālu un tematisko filmu dienu ietvaros, bet 161 – filmu programmās.

Kinoteātrī turpina darboties poļu, latviešu un vācu kinoklubi, norisinājās 12 kinofestivāli un filmu dienas, notika 9 filmu pirmizrādes, kā arī 5 bezmaksas filmu seansi un dažādi kinoteātra iniciēti pasākumi.

Ventspils tirdzniecības uzņēmums AS «Diāna» pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 37,357 miljonu eiro apmērā, kas bija par 8,4% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,644 miljoni eiro, kas bija par 30,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

AS «Diāna» dibināta 1991.gadā, un uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecība. Uzņēmumam pieder veikalu tīkls «Mājai un dārzam», kā arī tam pieder deviņi pārtikas veikali, kas strādā ar zīmolu «top!».

AS «Diāna» sniedz dažādus pakalpojumus virknē jomu, taču 94% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma nāk no mazumtirdzniecības, 2017.gadā šie ieņēmumi veidoja 35,198 miljonus eiro.

2017.gadā AS «Diāna» atvēra divus jaunus «Mājai un dārzam» veikalus Dobelē un Cēsīs, un uzņēmumam šobrīd ir 15 veikali 13 Latvijas pilsētās. Uzņēmums vidēji pagājušajā gadā nodarbināja 614 darbiniekus, kas bija par 41 vairāk nekā gadu iepriekš.

No 1.jūlija pieejamas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas dažādiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem, kas vēl joprojām ir pieejamas un ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces un pārtikas produktus ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm.

Uzņēmēji var pieteikties uz kvotām nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importam – šīs tarifu kvotas spēkā esamības periods ir kalendārais gads, bet apjoms 24.07 tūkstoši vienību. Tāpat interesenti var pieteikties uz tarifu kvotu tādu buļļu, govju un teļu importam, kas nav paredzēti kaušanai un kas ir dažu alpīno un kalnu šķiru dzīvnieki, informē Valsts Ieņēmumu dienests (VID).

Ar šī gada 1. jūliju tiek atvērtas jaunas tarifu kvotas polivinilbutirāla trīs slāņu plēves bez pakāpeniskas krāsu pārejas joslas ievešanai, nesterila nātrija hialuronāta un katalizatoru vai filtru nesēju ievešanai.

Kvotu samazinātā ievedmuitas nodokļu likme 0%, spēkā esamības periods no 2009.gada 1. jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Tirdzniecība ASV fondu tirgū vakar izvērtās īstenā drāmā, vadošajiem biržas indeksiem zaudējot vidēji sešus procentus savas vērtības.

Noslēdzoties tirdzniecības sesijai, lielo kompāniju indekss Dow Jones Industrial Average bija sarucis par 5,55% , krītoties līdz 10 809,85 punktiem. Indeksa atskaites bāzē iekļauto akciju vidū sevi īpaši pieteica Bank of America, kuras akcijas cena kritās par 20,32%.

Savukārt plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 kritās par 6,66% līdz 1119,46 punktiem, bet Nasdaq Composite zaudēja teju septiņus procentus jeb 6,9%, tirdzniecību noslēdzot 2 357,69 punktu līmenī.

Tik strauju akciju cenu kritumu ASV tirgus nebija piedzīvojis kopš sub – prime kredītu tirgus sabrukuma un atsevišķu banku bankrota izraisītās biržas panikas 2008. gada rudenī.

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Arī nākamgad plānots sakārtot ap 1000 kilometrus garus autoceļu posmus, kopumā šim mērķim atvēlot 357,4 miljonus eiro, šodien Autoceļu padomes sēdē informēja Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdis Jānis Lange.

Plānots sakārtot 300 kilometrus valsts galvenos ceļus, 500 valsts reģionālās nozīmes ceļus un 200 kilometrus valsts vietējos nozīmes ceļus. Lielāko daļu vietējo ceļu plānots sakārtot par paredzētajiem jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem - kopumā vietējos ceļos remontdarbi plānoti 46 objektos. Kā ziņots, jaunās politikas iniciatīvas mērķim Satiksmes ministrija vēlas saņemt 47,9 miljonus un liela daļa - 32 miljoni - paredzēti valsts autoceļu sakārtošanai.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka kopējais līdzekļu apjoms valsts autoceļiem ir nepietiekams, tāpēc tagad cerības tiek liktas arī uz jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem. Ja šo līdzekļu nebūšot, darbi valsts vietējos ceļos lielākoties netikšot veikti. Ministrs arī cer uz Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu šajā jautājumā.

Ceturtdien (12. jūlijā) Baltijas biržu oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 2,34%, sasniedzot 1,31 LVL par vienu akciju.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti arī visvairāk darījumi (82) - pērkot un pārdodot 130 016 akcijas - 119286,36 LVL apjomā

Baltijas oficiālajā sarakstā 12. jūlijā kopumā veikti 115 darījumi un tirgotas 138 968 akcijas, veidojot 209 708,96 LVL apgrozījumu.

Baltijas biržu otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Saldus mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 10,56% sasniedzot 9,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Latvijas tiltiem, tiem akciju cena samazinājās par 11,76% un slēgšanas brīdī bija 11,03 LVL.

Baltijas otrajā sarakstā 12. jūlijā kopumā veikti 48 darījumi un tirgotas 9 065 akcijas veidojot 21 844,72 EUR apgrozījumu.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Visas Baltijas biržas šonedēļ uzrādīja pozitīvus rezultātus. Taču vislielāko pieagumu uzrādīja Viļņas fondu birža, kuras raksturojošais OMXV indekss nedēļas laikā pieauga par 7.03 %, tai sekoja Tallinas Fondu birža OMXT, indeksam pakāpjoties par 1.72 %. Visbeidzot abiem Baltijas kaimiņiem sekoja Rīgas Fondu birža, kuras tirdzniecība nedēļas laikā pieauga par 0.96 %.

Šīs nedēļas laikā ar pusgada finanšu rezultātiem nāca klajā Liepājas Metalurgs, Uzņēmuma vienas akcijas cena pēc datu publicēšanās pakāpās par 5.36 %, pat neskatoties uz to, ka uzņēmuma peļņa bija zemāka salīdzinājumā ar 2007 gadu, stāsta Trasta Komercbankas Vērtspapīru nodaļas klientu operācijām vadītāja vietnieks Sandris Sēja.

Lielākais apgrozījums nedēļas laikā, kā ierasti, pieder Latvijas kuģniecībai, – 42 tūkst. lati, uzņēmuma vienas akcijas cena nedēļas laikā gan palika nemainīga. Vēl apgrozījuma līderi Rīgas biržā bija Ventspils Nafta – 12 357 LVL un Grindeks – 12 241 LVL. Starp akcijām, kuru cena pieagua visstraujāk var atzīmēt Latvijas Krājbankas akciju (tās cena nedēļas laikā pakāpās par 15,33%), savukārt straujākais akcijas cenas kritums Rīgas fondu biržā pieder– no 52 santīmiem akcijas cena nokrita šajā nedēļā nokrita līdz 41 santīmam par vienu Kurzemes Atslēga akciju.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Lietuvas Centrālā banka aicinājusi valsts sesto lielāko banku Snoras piesaistīt papildus kapitālu, kā arī noteikusi ierobežojumus attiecībā uz bankas risku uzņemšanos, ziņo Reuters.

«Padome ir pieņēmusi lēmumu, ka paredz bankai Snoras nostiprināt tās kapitāla bāzi,» teikts Lietuvas Centrālās bankas paziņojumā, kurā arī minēts, ka ieviesti arī papildu noteikumi, kuru mērķis ir samazināt riskus bankas darbībā.

Snoras, kuras 67.3% kapitāldaļu kontrolē Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs, šī gada pirmajā pusē strādājusi ar 1.75 miljonu litu (357 tūkst. latu) lielu peļņu.

Banka Snoras ir lielākais Latvijas Krājbankas akcionārs.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Neskatoties uz starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s ASV reitinga samazināšanu, ASV vienmēr paliks valsts ar augstāko AAA reitingu, paziņojis valsts prezidents Baraks Obama, cenšoties nomierināt satrauktos tirgus, vēsta CBS News.

«Tirgi celsies un kritīs,» klāstīja B. Obama, «bet šīs ir Amerikas Savienotās Valstis. Vienalga, ko teiktu kāda kredītreitingu aģentūra – mēs esam un vienmēr būsim AAA valsts».

«Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, mums joprojām ir labākās universitātes, ražīgi darbinieki, radošākie uzņēmumi un drosmīgākie uzņēmēji uz zemeslodes,» viņš piebilda.

ASV prezidents atsaucās arī uz miljardiera Vorena Bafeta iepriekš teikto, ka, ja būtu iespējams, viņš ASV piešķirtu četrkāršu A reitingu, piebilstot, ka tam «piekrītu es un lielākā daļa pasaules investoru».

Vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šogad jau pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju. Bet reālā alga jeb algas pirktspēja, ņemot vērā inflāciju, pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt 2014.gadā.

Tā lēš Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš atgādina, ka vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem 2013. gada martā bija 357 lati, kas par 2% pārsniedz 2008.gada vidējo rādītāju (350 lati). Tādējādi latu (nominālā) izteiksmē vidējā alga pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tomēr piecu gadu laikā auga arī cenas – patēriņa cenu indekss 2013. gada martā par 10% pārsniedza 2008. gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja – par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums - joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Tas attiecas gan uz neto algu (pēc nodokļiem), gan uz bruto algu (pirms nodokļiem).

Ceļu būvnieki vēlas skaidrību par finansēm vidējā termiņā; par papildu finansējumu vēl jāpacīnās.

Cerams, ka pirms vēlēšanām paustais politisko partiju atbalsts autoceļu fonda (ACF) atjaunošanai tiks realizēts arī praksē, DB norāda biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Autoceļu padomes sēdē runāja par to, kas jādara, lai atjaunotu ACF.

DB jau rakstījis, ka Satiksmes ministrija (SM) nākamgad autoceļu finansējumam pieprasījusi 357,4 milj. eiro. Taču par 47,9 milj. eiro kā jaunās politikas iniciatīvas (JPI) pieprasījumu vēl nāksies pacīnīties, jaunajai valdībai veidojot nākamā gada budžetu, uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss, aicinot Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un plānošanas reģionus iesasīties šajā cīņā. Atlikušo finansējumu veido valsts budžeta bāzes finansējums 125,6 milj. eiro apmērā, Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 2007.–2013. gada periodam (24,6 milj. eiro) un 2014.–2020. gada periodam (98,3 miljoni), valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (38 milj. eiro), Zemkopības ministrijas autoceļu programma (12 milj. eiro) un ieņēmumi no autoceļu nodevas (11 milj. eiro).