No šī gada 14.augusta tiks mainīti starptautiskās muitas tranzīta sistēmas TIR režīma piemērošanas noteikumi Krievijā, liecina paziņojums Krievijas Federālā muitas dienesta mājaslapā. Pēc Latvijas autopārvadātāju domām, iecerētās pārmaiņas draud apstādināt kravu ievešanu kaimiņzemē.

«Nav jau alternatīvas. Ja TIR atcels, apstāsies kravu ievešana Krievijā,» brīdina asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijas muitas dienesta paziņojumā tiek skaidrots, ka transportlīdzekļi, kuri ar TIR karneti veic iekšējā tranzīta pārvadājumus, no 15.augusta drīkstēs Krievijas teritorijā pārvietoties tikai Krievijas muitas konvoja pavadībā, turklāt to varēs darīt tikai tad, ja būs samaksātas visas muitas nodevas.

Šāds lēmums pieņemts, jo Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija (ASMAP), kas izsniedz TIR karnetes, nav maksājusi muitas nodokļus saskaņā ar TIR konvenciju. 2013.gada 1.jūnijā kopējā summa, kas saistīta ar TIR procedūras pārkāpumiem, sasniegusi 20 miljardus rubļu (329,54 miljonus latu), teikts Federālā muitas dienesta paziņojumā.

No 14. augusta TIR karneti pārvadājumos Krievijas Federācijā nebūs iespējams izmantot par galvojumu tranzīta procedūrai.

Iebraucot Krievijas Federācijā, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Jāatgādina, ka Krievijas puse savu lēmumu pamato ar to, ka Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija, kas izsniedz TIR karnetes, neesot maksājusi muitas nodokļus saskaņā ar TIR konvenciju. Šā gada jūnijā kopējā summa, kas saistīta ar TIR procedūras pārkāpumiem, bijusi jau 20 miljardi rubļu (ap 320 milj. Ls).

TIR karnetes var izmantot, bet ar krievu galvojumu robežu šķērsot vieglāk , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī oficiālu, publiskotu Krievijas muitas lēmumu nav, jau kopš šī gada septembra kravu pārvadātāji caur Grebņevu uz kaimņvalsti atkal var doties, izmantojot tikai TIR karneti (starptautiskā garantija veikt muitas nodevu apmaksu, piemēram, valstī ievestās kravas pazušanas gadījumā). DB jau rakstījis, ka Krievijas Federālais muitas dienests ierobežoja TIR izmantošanu 2013. gada novembrī, pieprasot papildu muitas galvojumus, kurus izsniedza kaimiņvalsts kompānijas. Sākotnēji to cena bija augstāka (līdz 150 eiro) nekā TIR garantiju (35 eiro) cena.

Atsāk pieņemšanu

Kopš ierobežojumu ieviešas TIR izmantošanā, strauji samazinājies karnešu iegādes skaits, liecina starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto dati. Proti, 2013. gada deviņos mēnešos tās bija 74,5 tūkst. grāmatiņu, pērn – 41 tūkst., bet šogad – 28,3 tūkst grāmatiņu.

Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma tai anulēt savstarpējās apdrošināšanas licenci, nolēmusi sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un piedāvāt jaunu risinājumu.

Kā atzina Lauto klubs padomes priekšsēdis Vladimirs Zvonarevs, kas šajā amatā iecelts aprīļa beigās, viņam bijusi tikšanās LTRK pārstāvjiem, jo plānos esot realizēt jaunu projektu.

«Labi, ir anulēta Lauto klubs licence, bet mēs varam strādāt un piedāvāt pārvadātājiem kaut ko citu. Viens no variantiem - kopā ar LTRK palīdzēsim autopārvadātājiem ar citiem variantiem. Piemēram, LTRK veic ATA karnešu izsniegšanu. Tās izmanto uz laiku. Ir dažādi varianti, ka tās varētu piedāvāt. Plašāk stāstīt nevaru, taču meklējam variantus. Prezentēju šo variantu kamerai un, ja būs interese, realizēsim,» uzsvēra Zvonarevs.

Pēc biznesa pārstāvju lūguma Krievijas Federācijas (KF) Federālais muitas dienests (FMD) atlicis lēmuma ieviešanu, kas paredz, ka no 14. augusta TIR karneti kaimiņvalstī nebūs iespējams izmantot par galvojumu tranzīta procedūrai.

Pēc Ārvalstu Investīciju konsultatīvās padomes, Eiropas Biznesa asociācijas, Eiropas Savienības pārstāvniecības KF lūguma FMD atlicis izmaiņu ieviešanu uz mēnesi, vēsta informācija KF FMD mājas lapā.

Db.lv jau rakstīja, ka, ignorējot starptautiskās saistības, FMD bija izziņojis, ka no 2013. gada 14. augusta pārvadājumos Krievijā TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā galvojumu dokumentu. Iebraucot KF, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru. Ne uzņēmējiem, ne to pārstāvošajām asociācijām joprojām nav skaidrs, kā iecerētās izmaiņas realizēsies dzīvē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests brīdināja, ka ieviestie ierobežojumi var izraisīt autotransporta dīkstāvi un rindu veidošanos Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietās.

Aktīvāk lobēs pārvadātāju intereses robežšķērsošanas, nodokļu politikas, sadarbības ar citām ES valstīm jautājumos.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais Latvijas auto (LA) ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Pēc valsts pārvaldē un ar transpotu saistītās valsts kapitālsabiedrībās nostrādātiem 25 gadiem (skat. DB 31.10.2017.), viņam izdevies paskatīties uz transporta jomu no malas. Taču viņš ir gandarīts, ka atkal atgriežas sev zināmā nozarē, jo sadarbība ar LA bijusi, esot Autotransporta direkcijas vai Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta vadītāja amatos. Pēc piedāvājuma saņemšanas viņam bijuši vairāki pārrunu raundi ar nozares cilvēkiem un aktīvistiem, jo «nav jau noslēpums, ka asociācijā ir t. s. pozīcija un opozīcija, dažādas intereses, kas reizēm saduras». Lai pieņemtu šo amatu, viņam bijušas svarīgas dažas lietas. Galvenais, ka LA ir jāattīstās, aktīvāk jāaizstāv savu biedru intereses, jāpaplašina biedru loks.

No 2013.gada 19.novembra pārvadātājiem nebūs iespējams izmantot TIR karneti kā galvojumu dokumentu tranzīta kravu nogādāšanai Krievijā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Krievijas Federācijas Federālais muitasdienests ir informējis VID Muitas pārvaldi, ka no 2013.gada 19.novembra TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā tranzīta deklarāciju un galvojumu kravu pārvadājumiem Krievijas Federācijā, kravas no Latvijas Republikas ievedot Krievijas Federācijā caur Federālā muitas dienesta Ziemeļrietumu muitas pārvaldes pakļautībā esošajiem muitas kontroles punktiem.

No šī gada 1.decembra šāds ierobežojums stāsies spēkā visā Krievijas Federācijas teritorijā.

Ja trīs stundu laikā pēc iebraukšanas Krievijā robežšķērsošanas vietā pārvadātājs nepieteiks attiecīgo muitas procedūru, krava tiks atgriezta atpakaļ uz Latviju. VID atgādina, ka atpakaļ atgrieztajām kravām ir jāiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācija un nekavējoties, ne vēlāk kā 3 stundu laikā, jāpiemēro muitas noteikumos atzītais preču izmantošanas veids (tranzīts, preču pagaidu glabāšana).

Šodien paredzētajā autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto biedru kopsapulcē būs redzams, vai nozares spēlētāji spēs vienoties par rīcību kopēju mērķu sasniegšanai vai paliks sašķelti un turpinās savstarpējos kašķus cīņā par varu.

«Pamatojoties uz autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) 2019. gada 21. marta padomes lēmumu, no amata pienākumu pildīšanas atsaukti: valdes loceklis-izpilddirektors Aivars Buls un valdes loceklis-prezidents Valdis Trēziņš. Lai nodrošinātu asociācijas izpildinstitūcijas darbības nepārtrauktību, padome ievēlēja valdes locekļus Aleksandru Pociluiko (prezidents) un Aleksandru Čerkasovu (izpilddirektors). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns turpina pildīt savas funkcijas.»

Tiem, kas seko nozarē un šajā sabiedriskajā organizācijā notiekošajam, šis lakoniskais paziņojums, kas 25. martā tika ievietots asociācijas mājaslapā, nebija nekāds pārsteigums. Nekāds brīnums nozares pārzinātājiem nebija arī V. Trēziņa reakcija uz to, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka asociācijā nesaskaņas bijušas pēdējo pusgadu: «Rudenī tika nomainīta asociācijas padome, tika nomainīts valdes priekšsēdētājs, tagad arī prezidents un trešais valdes loceklis. Asociācijas vadība ir «iztīrīta» kārtīgi un ir pārņemta vara.» DB jau rakstījis, ka pērn asociācijas kopsapulcē tika ievēlēta jauna padome (skat. DB 17.10.2018.), bet šā gada sākumā A. Lubāns nomainīja ģenerālsekretāru Jāni Āboltiņu (skat. DB 29.01.2019.).

Pārvadātāji nemierā ar Latvijas auto vadību; valde pārmetumus noraida

Izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses – ar šādu aicinājumu pie LA biedriem vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību).

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Krievijas Federālais muitas dienests šodien izplatījis jaunu paziņojumu par iepriekš izdoto rīkojumu, kas paredz TIR konvencijas garantiju neatzīšanu, ziņo valsts SIA Autotransporta direkcijas pārstāvji.

Minētais rīkojums sākot no šā gada 14. septembra attieksies tikai uz tām muitas iestādēm, kas pakļautas Sibīrijas un Tālo Austrumu muitas pārvaldēm. Tas nozīmē, ka, šķērsojot Krievijas robežu no Latvijas puses, TIR sistēmas pagaidām darbosies tāpat kā līdz šim.

Db.lv jau rakstīja, ka, ignorējot starptautiskās saistības, FMD bija izziņojis, ka no 2013. gada 14. augusta pārvadājumos Krievijā TIR karneti nebūs iespējams izmantot kā galvojumu dokumentu. Iebraucot KF, pārvadātājām būs jāiesniedz papildus galvojums vai jānoformē tranzīta procedūra vispārējā kārtībā, vai prece būs jāatmuito robežšķērsošanas vietā, vai jāizvēlas preču konvojēšana uz tuvāko pierobežā esošo muitošanas centru. Ne uzņēmējiem, ne to pārstāvošajām asociācijām joprojām nav skaidrs, kā iecerētās izmaiņas realizēsies dzīvē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests brīdināja, ka ieviestie ierobežojumi var izraisīt autotransporta dīkstāvi un rindu veidošanos Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietās.

Pamatojoties uz Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes lēmumu, no amata pienākumu pildīšanas atsaukts valdes loceklis - izpilddirektors Aivars Buls un valdes loceklis – prezidents Valdis Trēziņš, liecina asociācijas paziņojums.

Lai nodrošinātu asociācijas izpildinstitūcijas darbības nepārtrauktību, padome ievēlēja valdes locekļus Aleksandru Pociluiko (prezidents) un Aleksandru Čerkasovu (izpilddirektors). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns turpina pildīt savas funkcijas.

Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto ir dibināta 1990. gada 23. martā. 1992. gada 29. aprīlī asociācija kļuva par Starptautiskās Autopārvadātāju Savienības (IRU) biedru un sniedz garantijas dalībai starptautiskajā garantiju ķēdē, nodrošinot 1975. gada Muitas Konvencijas par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, izmantojot TIR grāmatiņu (TIR Konvencija) izpildi.

Pastāv iespēja, ka Krājbankas krahā zaudētā Latvijas autopārvadātāju nauda varētu tikt atgūta, liecina iesaistīto pušu un ekspertu teiktais.

Kooperatīvai apdrošināšanas biedrībai Lauto Klubs (Lauto) joprojām pastāv iespēja nenokļūt zaudētājos, kaut arī Latvijas Krājbankā (Krājbanka) tai ir iestrēdzis ievērojams depozīts. Pēc Krājbankas darbinieku ieteikuma Lauto direktors Pāvels Groševs 2010.g. 13. jūlijā noslēdza līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic (MJ), paredzot, ka Lauto noguldījums 3,34 milj. eiro apmērā Krājbankā kalpos kā garantija bankas izsniegtajam kredītam MJ.

Viņaprāt, Lauto ieguvums esot bijis MJ apņemšanās kompensēt Lauto līdzekļus, ja Krājbanka nespēj pildīt savas saistības. Tam bija paredzēta Krājbankas attiecīgi novērtēta ķīla – īpašumi. Savukārt Mališevai piederošais uzņēmums SIA Anford Capital šajā pašā datumā apliecināja gatavību izpildīt MJ un Lauto līguma noteikumus. Groševs uzskata, ka no 2008.g. saņemtie 6–6,5% gadā par depozītu Krājbankā bija Lauto ļoti izdevīgi, kamēr MJ vēlāk maksājusi ap 7,2% par kredītu. Turklāt, ja nebūtu bijis garantijas, tad Lauto šobrīd nebūtu cerību atgūt vispār neko.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ABC Projekts sākusi vērienīgu gaļas šķirņu liellopu audzēšanas projektu.

Kā ziņo Agrotops, projekts tiek realizēts, sadarbojoties ar Lietuvas un Igaunijas gaļas liellopu audzētāju organizācijām un Šveices kompāniju Vianco.

Gaļu paredzēts realizēt Šveices tirgū un mūsu zemniekiem tiek solīta vismaz par 10 – 15 % augstāka cena, nekā piedāvā pircēji Latvijā. Lai gan projekts, kas tēlaini nosaukts Baltic Grassland Beef (Baltijas ganību liellopi) tikko sācies, interesi tajā iesaistīties jau izteikušas vismaz desmit Latvijas saimniecības. «Divas saimniecības jau aicinājušas novērtēt izaudzētos buļļus,» pastāstīja projekta Baltic Grassland Beef vadītājs Baltijas valstīs Dainis Rungulis.

Pagājušajā nedēļā no Kalvenes pagasta Cīruļiem Vītiņu pļavu dabas liegumā mītošajām savvaļas govīm un zirgiem pievienojies Hailander šķirnes bullis. Pusgadu vecais bullis iegādāts, lai uzlabotu bara kvalitāti un cerētu uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumiem, informē reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pļavu, kas atrodas dabas liegumā Liepājas ezers, nomnieks zemnieks Valdis Ķēde ar Vītiņu pļavu govīm strādā jau kopš 2002. gada, kad ar Pasaules Dabas fonda pārstāvja un dabas pētnieka Jana van der Vēna palīdzību uz pļavām nogādātas pirmās astoņas govis.

«Kalvenē bullēnu noskatījām jau pērn novembrī, bet dokumentu kārtošana, lai bullēnu varētu vest uz pļavām, aizņēma pusgadu. Bez šī buļļa teles, kas piedzims, nevarēs kļūt par oficiālām zīdītājgovīm un es nevarēšu saņemt LAD maksājumus. Par baltu velti jau negribas vest govīm barību ziemā, tādēļ tērējām 800 eiro tīršķirnes bullim. Citādi vēlāk paliktu bez naudas,» Kursas Laikam izskaidrojis V. Ķēde.

Nomainīt asociācijas Latvijas auto padomi, lai ievēlētu jaunu valdi, kas gādātu, lai šī nevalstiskā organizācija atgriežas pie sava pamatuzdevuma pildīšanas, proti, autopārvadātāju interešu aizstāvēšanas. Šādu iznākumu ārkārtas biedru kopsapulcē vēlas panākt vismaz daži desmiti nozares komersantu.

Esošajai valdei, tostarp plašākai sabiedrībai labāk zināmajiem Valdim Trēziņam un Jānim Āboltiņam (tagadējās vēstnieces Itālijā vīram), tiek arī pārmesta ne gluži caurspīdīga izrīkošanās ar biedrības līdzekļiem. Proti, neapmierinātie pārvadātāji uzskata, ka no Starptautiskās autopārvadātāju savienības (IRU) atgriezto pārmaksu par TIR karnešu iegādi varētu sadalīt tiem pārvadātājiem, kas šīs karnetes savulaik iegādājās. Bez šī miljona, par ko asociācija iegādājusies Latvijas valsts obligācijas, viņuprāt, nepareizas izlietošanas, komersanti iebilst arī pret organizācijas pārlieku lielo biroju un nesamērīgi augstajām vadības algām, kā arī interešu pienācīgu neaizstāvēšanu valdībā, piemēram, saistībā ar šoferu trūkumu, kam risinājums būtu vieglāka ārvalstu autovadītāju piesaiste.

Par jauno autopārvadātāju asociācijas ģenerālsekretāru Pāvela Groševa vietā iecelts Jānis Āboltiņš.

«Pēc ilgām pārdomām piekritu ieņemt šo amatu, jo kādam šis darbs ir jādara,» DB atzina J. Āboltiņš. P. Groševs, kurš arī pats bija iesniedzis atlūgumu un kuram Latvijas auto kopsapulcē izteica neuzticību, tajā nepiedalījās. Viņa atcelšana no amata saistīta ar kooperatīvās apdrošināšanas biedrības Lauto klubs Krājbankā iestrēgušajiem līdzekļiem. Kā kopsapulcē atzina asociācijas vadība, Groševs ir nelikumīgi izmantojis Latvijas Auto un apdrošināšanas sabiedrības Latauto klubs līdzekļus, garantējot kredītus kompānijai MJ Logistic, kura pieder viņa civilsievai Jūlijai Mališevai, vēsta Nozare.lv.

Krievijas likumdošanas izmaiņas pievieno vēl vienu sarežģījumu jau tā sankciju un embargo piemeklētajai nozarei

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto ģenerāldirektors Jānis Āboltiņš. Kaut arī šobrīd ir vērojams degvielas cenu kritums, zemās fraktu likmes komersantiem ļauj vienīgi izdzīvot, taču nekādus uzkrājums veidot neiznāk.

Kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas autopārvadātājiem, ņemot vērā, ka Eiropas sankciju un Krievijas embargo negatīvajai ietekmei klāt nākusi vāciešu pēkšņā prasība maksāt viņu minimālo algu (8,50 eiro stundā) Vācijas teritorijā arī tranzīta pārvadājumu veicējiem?

Diemžēl jau minētajām ir nākusi klāt vēl viena aktualitāte Krievijā. Ir pieņemts kontroles likums (grozījumi likumā Par valsts kontroli pār starptautisko autopārvadājumu veikšanu un par atbildību par to kārtības noteikumu izpildi), kurā ir pretrunas ar esošajiem starpvalstu nolīgumiem, un nav skaidrības, ko īsti Krievija kontrolēs un ar kādiem pavaddokumentiem nosūtīt kravas. Likums varētu sākt darboties no 24. februāra un skart mūs vistiešākajā veidā, jo tas attiecas uz visām kravām, kas tiek vestas no Eiropas Savienības uz Krieviju. Mums nav trīspusējo pārvadājumu atļauju, turklāt Krievija vienpusēji samazināja t. s. ETMK atļauju skaitu. Ja no mūsu noliktavas uz Krieviju aizvesto vācu kravu traktēs kā trešai valstij piederīgu, tad mūsu pārvadātājiem būs ļoti lielas problēmas.

Starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas auto (LA) ārkārtas kopsapulcē atsauc no amata padomi. Šobrīd norit jaunas padomes ievēlēšanas process. Padomes sastāva maiņa vēlāk var nozīmēt amatu zaudēšanu valdes locekļiem Valdim Trēziņam (LA prezidents) un Aivaram Bulam, kā arī valdes priekšsēdētājam Jānim Āboltiņam (LA ģenerālsekretātrs).

Otra kopsapulce, kurā vairs nebija nepieciešama vismaz puse no 377 balstiesīgajiem biedriem, notiek šodien Ķīpsalas izstāžu centrā. Tajā piedālās 158 biedri ar balstiesībām. Kopsapulcē tiek atkārtoti iepriekš izteiktie pārmetumi, kurus esošā vadība noliedz, runātāji regulāri viens otru pārkliedz, bet esošie valdes pārstāvji pauž bažas, vai kopsapulces darba organizācijā un lēmumu pieņemšanā netiek pārkāpti organizācijas statūti. Atsauktajā 15 cilvēku padomē cita starpā bija Māris Lipkins no Tukuma auto, Ainārs Kairis no Kairi Sped, Valdimirs Butanovs no Atek, Andris Podgornijs no Norma-A, Vaira Gromule no Rīgas Starptautiskās autoostas.

DB jau rakstījis, ka pirms mēneša ar aicinājumu izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, pie LA biedriem vērsās lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIALignum direktors Uldis Līviņš. Savukārt V. Trēziņš un J. Āboltiņš izteiktos pārmetums uzskata par nepamatotiem.

Iespējams, pavisam drīz tradicionālās Latvijas brūnaļas varēsim skatīt tikai pastkartītēs vai atsevišķās saimniecībās, kas iesaistījušās ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas programmā. Šobrīd Latvijā ir vairs tikai 123 govis, kurām pasē ierakstīts – tīršķirnes Latvijas brūnā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas brūno govju šķirne ir pārmaiņu procesā, lai kāpinātu izslaukumus un uzlabotu eksterjeru, tā tiek aktīvi krustota ar citām saderīgām šķirnēm. Jaunā tipa Latvijas brūno, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas nacionālās govju šķirnes, iecerēts turpmāk dēvēt vienā vārdā – Eiropas sarkanā. Latvija ir gatava pārveidot šķirnes nosaukumu, jo tas visprecīzāk atbilst selekcijas principiem Eiropā, taču pagaidām katra valsts grib paturēt savu nacionālo nosaukumu, kam ir ļoti liela emocionāla nozīme, skaidro laikraksts.

Tas atgādina, ka Latvijas brūnā kā vietējā govju šķirne apstiprināta tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1922. gadā. Veicot Latvijas brūnās ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka tā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi.

Latvijas tīršķirnes ķēvei Aigai liktenis bija lēmis nomirt uz lauka, turpat blakus ganījās viņas trīs mēnešus vecais kumeliņš. Pēcpusdienā sākušās kolikas varēja ārstēt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Īpašniece bijusi gatava sešus gadus veco ķēvi vest uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterināro klīniku Jelgavā, taču vienīgais zirgu ķirurgs nebija pieejams, jo devies uz ārzemēm.

Kā raksta laikraksts, Latvijas zirgaudzētāju cerība - moderni aprīkotā Zirgu klīnikas operācijas zāle - līdz šim izmantota tikai trīspadsmit iepriekš pieteiktām operācijām, un tās veic no ārzemēm pieaicināti speciālisti.

«Klīniku projektējām ar domu, ka tuvākajos 20 - 30 gados jaunu nebūvēsim, līdz ar to tā ir pietiekami liela, ar skatienu nākotnē, kad pacientu skaitu ik gadu palielinām, lai būtu kā bāze studentu apmācībai, zinātnei un paralēli sniegtu pakalpojumus ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas iedzīvotājiem,» klīnikas vīziju uzbūris LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis.

Ēnu ekonomikas problēmas ar transportu saistītās jomās atšķiras , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā kā starptautiskajiem autopārvadātājiem nākas strādāt ar bankām, jāmaina ritošais sastāvs, lai spētu saglabāt vietu tirgū, nevar teikt, ka šajā jomā būtu masveidīgas problēmas, DB norādīja asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Turklāt komersantus, ja labi grib, var pārbaudīt ne tikai naudas aizdevēji, bet arī institūcijas, izsniedzot atļaujas vai TIR karnetes. Tāpat iespējams pārbaudīt darba un atpūtas režīma ievērošanu. Tādējādi starptautiskie pārvadājumi, viņaprāt, nav tas sektors, kur varētu runāt par 30–40% ēnu ekonomiku kā citās jomās. Pavisam cita aina ir pasažieru pārvadājumos, kur nule kā pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā, bet līdz gada vidum MK jāpieņem noteikumi par iekšzemes pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem, kas ļautu policijai skaidrāk identificēt komersantus, kas neregulāro pārvadājumu aizsegā nosmeļ pasažierus regulārajiem pārvadātājiem. Jautājums, protams, ir, vai normatīvajiem aktiem sekos reāla kontrole, saka Latvijas Autopārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks, cerot, ka policija šai problēmai pievērsīsies aktīvāk. Nākamā akūtā problēma, kas tiks risināta, būs taksometru pārvadājumi, un jau vakar Satiksmes ministrijā notikusi iesaistīto pušu sanāksme.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.