Pusgada laikā, no šā gada 1.februāra līdz 1.augustam, realizējot 8 ciparu pārejas numerāciju projektu, Lattelecom tīklā pārslēgtas 130 tūkstoši tālruņu abonentu līniju, kas pārsniedz 20% no kopējā līniju apjoma, Db.lv informēja uzņēmums.

Līdz 2008.gada 1.augustam fiksēto tālruņu abonentus var sazvanīt izveidojot gan septiņu, gan astoņu ciparu numurus, esošajam septiņciparu numuram, priekšā liekot ciparu 6.

Pāreja uz astoņu ciparu numerāciju notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Sagatavošanās darbi pārejai tika uzsākti 2005.gada decembrī un projektā kopumā Lattelecom ieguldīs aptuveni divus miljonus latu. Kopā uz astoņu ciparu numuriem jāpārslēdz apmēram 620 tūkstošus tālruņa abonentu līniju un vairāk nekā 4000 klientu komutācijas iekārtu. Šobrīd 8 ciparu numerācijas ieviešanas projekts tiek realizēts, atbilstoši iepriekš plānotajam apjomam un tempam. Ir uzsākta tālruņa līniju pārslēgšana uz 8 ciparu numerāciju Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī. 8 ciparu numerācija tiek nodrošināta visiem Lattelecom tīklā lietotiem CDMA tehnoloģiju pieslēgumiem.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, kapubliskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Lai optimizētu procesu, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē elektronisko sakaru komersantus par konstatēto atkārtoto vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu un brīdina par sekām, kādas sagaidāmas, ja konstatētais atkārtotais vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpums netiks novērsts, regulators ir sagatavojis lēmuma projektu Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē.

Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par noteikumu projektu, regulators izsludina publisko konsultāciju. Priekšlikumus par noteikumu projektu elektronisko sakaru komersanti aicināti izteikt līdz 22. janvārim.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ja elektronisko sakaru komersants nenovērš gada laikā izdarītu līdzīgu vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, SPRK nosūta vēstuli (nevis pieņem lēmumu), kurā norāda šo pārkāpumu, nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš šis pārkāpums un brīdina elektronisko sakaru komersantu, ja tas nenovērsīs šo pārkāpumu, Regulators var elektronisko sakaru komersantam uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot elektronisko sakaru komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

Līdz šā gada 30.novembrim uz 8 ciparu numerāciju pārslēgts vairāk nekā 70% Lattelecom tālruņu numuru, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Atlikušo pārslēgšana turpināsies līdz 2008.gada 1.augustam, kad noslēdzas pārejas periods un pēc tā izsaucot fiksētā tīkla abonentu, varēs lietot tikai 8 ciparu numurus. Atšķirīga kārtība ir noteikta bezmaksas izsaukumu pakalpojumu numuriem (80xxxxx) un papildu samaksas pakalpojumu numuriem (90xxxxx), kuriem pārejas perioda nav un tiem 2008.gada 1.februārī kā astotais cipars tiks pievienots „0” pēc tālruņa numura trešā cipara.

Pāreju uz astoņu ciparu numerāciju Latvijas elektronisko sakaru tīklos nosaka Ministru Kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr. 893 Noteikumi par kārtību un termiņiem pārejai uz slēgto astoņu ciparu numerācijas shēmu. Tā sākās 2005.gada 1.novembrī un pilnībā tiks pabeigta 2008.gada 1.augustā, taču neskars īsos divu, trīs un četru ciparu numurus – piemēram, 02, 112, 1188 u.c.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Papildu samaksas pakalpojumu numuru (90x xxxx) un Bezmaksas pakalpojumu numuru (80x xxxx) pāreja uz 8 ciparu numerāciju Lattelecom tīklā šonakt esot notikusi veiksmīgi. Taču esot ierobežotas klientu iespējas atsevišķās tirdzniecības vietās veikt norēķinus ar banku kartēm.

"Tā kā šai numuru grupai pāreja uz 8ciparu numerāciju notikusi bez pārejas posma, tad esam konstatējuši, ka ne visi banku norēķinu pakalpojumu sniedzēji ir savlaicīgi veikuši savu terminālu pārprogrammēšanu, kas var ierobežot klientu iespējas atsevišķās tirdzniecības vietās veikt norēķinus ar banku kartēm. Tāpat lūdzam visiem elektronisko sakaru operatoriem pārbaudīt sava tīkla tehniskās iespējas, lai nodrošinātu 8 ciparu numuru pieņemšanu un sastādīšanu šajā tīklā," informēja Lattelecom grupas pārstāvis Deniss Kolosovs.

Papildu informāciju par pāreju var iegūt www.lattelecom.lv sadaļā Par 8 ciparu numerāciju, zvanot uz Lattelecom klientu apkalpošanas tālruni 177 vai sazinoties ar savu klientu konsultantu.

Sākot ar šī gada 1.augustu visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūlija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno gandrīz puses zvanītāju.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu, kurš aicinās sastādīt numuru vēlreiz, sākumā pievienojot ciparu seši. Iekšzemes sarunām autoatbildētāja paziņojumi skanēs latviski un krieviski, savukārt, zvanot pa vecajiem numuriem no ārzemēm uz Latviju, iedzīvotāji dzirdēs paziņojumu latviešu, krievu un angļu valodās.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Sakarā ar pāreju uz astoņu ciparu numerāciju no 2008. gada 1. februāra Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra (APC) bezmaksas informatīvais tālrunis būs 80000800, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ar šo datumu visos fiksētajos telekomunikāciju tīklos notiks 800.sērijas bezmaksas pakalpojumu numuru pāreja uz astoņu ciparu numerāciju.

No 1.februāra līdz 1.maijam, mēģinot sazvanīt šādus abonentus ar septiņu ciparu numuru, tiks atskaņots automātiskā atbildētāja paziņojums par numura maiņu.

Vairāk par šo tēmu lasiet:

Notiks 800/900 numuru pāreja uz 8 ciparu numerāciju

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Jau pēc mēneša – šī gada 1.augustā – visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka pēc 1.augusta sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūnija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno vairāk nekā 45% cilvēku.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu par to, ka numurs ir mainīts, kā arī aicinājums sastādīt numuru no jauna, liekot priekšā sešinieku.

''Lattelecom aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu pārstāvjus, kuri ikdienā lieto aparatūru, kas izmanto telefona līniju, savlaicīgi pārbaudīt, vai iekārtu atmiņā ierakstītajam numuram arī ir pievienots sešinieks. Šajā gadījumā runa pārsvarā ir par iekārtām veikalos, kas nodrošina maksājumu karšu nolasīšanu (POS termināliem), kā arī apsardzes (signalizācijas) iekārtām – tās nevarēs nodot signālu apsardzes firmai, ja tās atmiņā būs ierakstīts vecais numurs,'' uzsver Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs.

Lai novērstu iespējamos krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru nozarē, kas tiek veikti, izmantojot numerāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi grozījumus noteikums, kas to regulē.

Grozījumus Reg SPRK ulators veicis, lai samazinātu iespējamību, ka komersanti varētu veikt darbības ar numerāciju, kas neatbilst numerācijas plānam, vai arī elektronisko sakaru operators izmanto viņam nepiešķirto numerāciju.

Līdz ar to SPRK noteikumu grozījumu projektā precizējis krāpniecības jēdziena definīciju, kā arī veicis krāpniecības pazīmju raksturojumu, to paplašinot un precizējot.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, lai uzzināt tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto Grozījuma projektu, Regulators izsludināja publisko konsultāciju. Konsultācijas ietvaros Regulators saņēma priekšlikumus, iebildumus un komentārus no diviem elektronisko sakaru komersantiem – SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom. Iesniegtie priekšlikumi būtiskas izmaiņas grozījumu projektā neieviesa, līdz ar to Regulators secina, ka grozījumu projekta redakcija no elektronisko sakaru komersantu puses tiek atbalstīta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome noteikusi pienākumu SIA Telefant nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem numerācijas diapazonā 29000000 – 29009999, informē SPRK.

Šādu lēmumu regulatora padome pieņēma, jo komersants nepareizi izmantojis tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz publisko mobilo telefonu tīklu numuriem.

SIA Telefant kā elektronisko sakaru komersantam atbilstoši Elektronisko sakaru likumam ir jāievēro un jāizpilda ierobežoto resursu lietošanas nosacījumi, tai skaitā nosacījumi attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību pareizu izmantošanu. Regulators, veicot pārbaudes, secināja, ka ir nosacījumi, kurus SIA Telefant neievēro - izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana tiek nodrošināta uz numuriem, kas nav aktivizēti vai izmantoti publiskajā telefonu tīklā Latvijā, kā arī nav izmantoti galalietotāja galiekārtas pieslēgumiem Latvijā reģistrēta elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā. Izsaukuma uzsākšana no numuriem tiek veikta caur Igaunijā reģistrētu komersantu AS Telefant.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām iedzīvotāju sūdzībām elektronisko sakaru jomā. 2014.gadā gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 59 sūdzībām. Salīdzinot ar 2013.gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 23% jeb par 18 sūdzībām, informŗ SPRK pārstāve Ieva Bethere.

Vairākās sūdzībās ir pretenzijas par vairākiem komersantiem, tādējādi 59 iesniegtajās sūdzībās kopā ir 70 pretenzijas par komersantiem.

2014.gadā Regulators saņēma sūdzības par tādiem regulējamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem (pakalpojumi) kā balss telefonijas pakalpojumi publiskajos fiksētajos elektronisko sakaru tīklos (2), balss telefonijas pakalpojumi publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos (40), televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumi publiskajos elektronisko sakaru tīklos (5), publiskā interneta piekļuves pakalpojumi (14), kā arī īsziņu pakalpojumi (2).

Kopumā ņemot, par visiem minētajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem Regulators aizvadītajā gadā ir saņēmis mazāk sūdzību, nekā 2013.gadā, izņemot par balss telefonijas pakalpojumiem publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Likumdošanas nepilnību dēļ apgrūtināta vairāku LEC sakaru objektu likumīga nodošana ekspluatācijā

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) ir iesniegusi pretenzijas vēstuli Valsts būvinspekcijā par nepilnīgi veiktajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas apgrūtina sakaru būvju nodošanu ekspluatācijā.

Šī gada augustā būvkompānijai LEC, saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem, ir jānodod ekspluatācijā optiskās līnijas trasi 70 km garumā Jēkabpils un Daugavpils rajonos, tomēr tas nav izdarīts: divas atbildīgās institūcijas – pašvaldību būvvaldes un Elektronisko sakaru direkcija – joprojām nav spējušas vienoties, kuras kompetencē ir sakaru objektu nodošana ekspluatācijā. Kamēr atbildīgās institūcijas skaidrojas, uzņēmējiem nākas atrasties piespiedu dīkstāvē un uzņemties pilnu atbildību pasūtītāja priekšā par termiņā nenodotiem projektiem.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Ministru kabineta sēdē pieņemti noteikumi, kas paredz, ka līdz nākamā gada sākumam tiks izveidota centrālā datubāze, kurā tiks reģistrēti nozaudēti un nozagti mobilie telefoni.

Lai mazinātu mobilo telefonu zādzības 2007. gada 7. martā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Satiksmes ministrijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Drošības policijas, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele 2 un SIA BITE Latvija.

Ministru kabineta noteikumu mērķis ir mazināt mobilo telefonu zādzības un radīt iespēju arī bloķēt pazaudētos aparātus.

Līdz 2008.gada 1.janvārim tiks izveidota centralizēta datubāze, kurā tiks iekļauta informācija par nolaupītām, pazaudētām vai citādi pret savu gribu no īpašnieka varas izgājušām identificējamām sakaru ierīcēm.