Citas ziņas

Elmārs Tannis: Mēs visi varam satikties ballītēs, bet gribot negribot visu līdzsvaro maciņa biezums

Romāns Koļeda, Db, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Kas ir tās aprindas, kurām tu klāj galdus?

Es nešķiroju, kam klāju galdu – Karginam vai vidējam biznesmenim, jo aicināti ir visi.

Tu arī gribētu uzklāt galdiņu, piemēram, princim Čārlzam vai Monseratai Kabaljē?

Esmu organizējis paēšanu slavenībām un miljonāriem. Tas ir forši, bet nav mans pamatbizness, vismaz es ar to nezīmējos. Bagātie klienti iegriežas pie mums, kad viņiem nevajag sarežģītas un greznas maltītes, jo visu laiku tādas nav vajadzīgas nevienam, bet tas jau nenozīmē, ka man būtu zemāks līmenis, vienkārši – cits klājums un stils. Starp citu, man šķiet tikai normāli, ja kritiķis pirms savas vizītes piezvana restorānam, jo Latvija ir ļoti maza. Tas mazais biznesmenis ir iztērējis daudz naudas, lai paceltu savu uzņēmumu, un, ja kritiķis atļaujas kritizēt, tad viņam jābūt profesionālim, nevis plaša profila rakstītājam ar subjektīvu skatījumu. Cūkas stilbiņš var būt garšīgs kā pie Mārtiņa Rītiņa, tā alus krogā, bet izjūtas vienalga būs atšķirīgas – tie tomēr ir dažādi līmeņi, piemēram, makdonalda ēstūzis būs zemāks par bistro, tāpēc nevajadzētu visus restorānus vērtēt pēc vienas skalas, bāžot vienā maisā.

Bet uz Michelin zvaigznīti te vispār nav ko cerēt, vai ne?

Esmu bijis Michelin restorānos Francijā, un man liekas – nav tā, ka Latvijā to nevarētu izdarīt. Kādreiz es par to pat domāju. Kāpēc mums nemēģināt?! Ja tev ir mērķis te uztaisīt vienu Michelin restorānu, tad jādara viss, lai to panāktu, jo, izdarot visu, tā lieta aiziet. Cits jautājums, vai te ir maksātspējīga publika, kura to var atļauties. Pats vēl neesmu pietiekami vecs un patiesībā nekad neesmu gribējis tik daudz strādāt, lai man būtu Michelin restorāns.

Varbūt tu neesi darbaholiķis?

Esmu! (Smejas.) Taču ne tik sīkumains, lai filigrāni izstrādātu katru detaļu – man patīk kopējā bilde, kad ir labi.

Tu Latvijā esi topa pavārs, otrs ir Mārtiņš Rītiņš. Citus spicos pavārus tauta tik labi nepazīst – kāpēc? Vai ārzemju latvieši ir foršāki nekā vietējie?

Protams, ka nav foršāki! Ja pavārs ir augstas klases profesionālis, nav svarīgi, vai viņš ir latvietis, anglis vai francūzis. Mums Latvijā pavāriem nav attiecīgu skolu, kur viņiem ieliktu vajadzīgos pamatus. Un mums vispār nav tādu pavāru, pie kuriem klienti stāvētu rindām. Acīmredzot kaut kas nav īsti noķerts līdz galam, lai šīs rindas uz restorāniem būtu, turklāt katru dienu – kā Rietumos, kur ir zināmas vietas, kurās pie galdiņa jāpiesakās pusgadu iepriekš. Tātad tur personāls izdarījis kaut ko maģisku, pēc kā cilvēki tiecas un ir gatavi maksāt. Latvijā vēl šādas pieredzes nav, te vēl nesen pavāriem bija tādas algas, ka viņi nebija ēduši to, ko paši gatavoja restorānā, nemaz nerunājot par vakariņām citos restorānos. Bet ar receptes izlasīšanu vien nepietiek - ja tev nav ar ko salīdzināt, nevari šai tirgū konkurēt. Pavārmāksla taču ir radošs process! Latvijā restorānu bizness ir ļoti strauji izaudzis, un daudzi cilvēki kļuvuši par šefpavāriem pārāk ātri. Viņiem vienkārši nesanāk, jo bez ēst gatavošanas tev jābūt menedžerim un jāprot vadīt komanda. Labam pavāram jābūt labam skolotājam.

Kāds bija tavs starta kapitāls, ierodoties Latvijā?

1992. gadā atbraucu ar baigo kāpostu – apmēram desmit tūkstošiem Kanādas dolāru! Es darīju kā normāli cilvēki visā pasaulē, kuri grib atvērt kaut ko savu: pats remontēju telpas, krāsoju sienas, pirku lietotus Snaige ledusskapjus un vecus krēslus. Kredītus jau toreiz neviens nedeva, tos pašus desmit tūkstošus biju aizņēmies Kanādā. Savos divdesmit septiņos gados es biju nabags, avantūrists un romantiķis, kurš vienmēr gribējis braukt uz Latviju. Tā mani audzināja vecāki, mamma (Natālija) bija aktīva Kanādas latviešu sabiedrības dāma, kurai patika cept, vārīt un gatavot, bet tētis (Guntis) – pilots, kurš 60. gados lidoja pāri okeānam uz Eiropu. Tas bija ļoti prestižs darbs; pateicoties tēvam, arī es esmu drusku savā dzīvē palidojis.

Saka jau, ka ar ēšanu ātri naudu nevar nopelnīt – kā tev sanāca?

Man ātri izdevās atvērt savu pirmo krodziņu Fredis Vecrīgā, kurā tirgojām tikai vienas šķirnes alu. Toreiz bija pavisam atšķirīga biznesa vide.

Katram uzņēmējam bija savs jumts, vai ne?

Protams, arī mums piesējās rekets, kam bija jāmaksā. Bet tādi bija noteikumi, un tos vajadzēja ievērot.

Un tu to mierīgi pieņēmi, tev negribējās laisties atpakaļ?

Es sapratu, ka te ir brīva niša. Atvadoties no vecākiem, man acīs bija asaras. Man jau toreiz bija doma, ka atpakaļ neatgriezīšos. Mani šurp vilka arī cerība, ka esmu saticis savu nākamo sievu. Ar Ilzi iepazināmies 1992. gada vasarā, kādā trakā ballītē, visu vakaru nodejojām. Viņa palika pie manis pa nakti, bet, atklāti sakot, mēs tā īsti neko nedarījām, vienkārši kopā aizmigām. No rīta pamostoties ieraudzīju viņas seju, tajā bija kaut kas brīnišķīgs, noslēpumains. Pēc tam Kanādā ātri sapratu, ka man ir jābrauc atpakaļ, lai atrastu Ilzi. Kopā esam jau 17 gadus! Varbūt no malas viss šķiet vienkārši, bet pirmos piecus sešus gadus man vajadzēja strādāt simts stundas nedēļā! Sorry, tā laime man klēpī neiekrita – es jau strādāju no septiņiem rītā līdz diviem naktī, un tikai tā kaut ko panācu. Nekas nebija vienkārši, kā varbūt citiem, kuri ātri pirka un pārdeva nekustamos īpašumus, dažos mēnešos nopelnot vairāk nekā es pa visiem septiņpadsmit gadiem kopā. Bet cepuri nost viņu priekšā!

Tu nevienā blakusnodarbē neiesaistījies?

Man nesanāca. Nu, kaut kas jau ir nopirkts un pārdots, bet nekad tā riktīgi neesmu uzvārījies. Diemžēl...

Rīgā tomēr krodziņu ir vieglāk atvērt nekā Toronto, vai ne?

Protams, tur būtu daudz dārgāk. Bet man bija iemesls būt šeit un darīt dzīvē to, ko vienmēr esmu gribējis. Es jau varēju palikt un strādāt Toronto, zinu, ka arī Kanādā būtu atvēris restorānu. Domāju, sanāktu, jo esmu neatlaidīgs. Man saka, ka esmu ļoti mainījies, bet grūti taču nemainīties: man ir 43 gadi, sirmi mati, pliks pauris, ģimene ar trīs bērniem – Dinu (13 g.), Natāliju (12 g.), Robiju (6 g.) – un ļoti daudz darbinieku. Ar gadiem tu kļūsti tikai vecāks un arvien vairāk mainies. Bet vai es tāpēc vairāk saprotu citus cilvēkus? Varbūt tā sapratne dažreiz nemaz nav vajadzīga, un foršāka ir naivitāte... Kad lasu avīzes, skatos līdzi, kas notiek pasaulē, labāk nekļūst – mierīgāk ir dzīvot, ja nesekoju tam visam līdzi. Agrāk nekad neuztraucos par konkurenci, jo vienmēr esmu ticējis tam, ka labie darbi tiek atalgoti – ja tu centies, panākumi neizpaliks. Bet šodien par konkurenci nevar nedomāt, jo ir jāzina, kas notiek tirgū.

Kas tajā notiek?

Visi tikai štuko, kā optimizēt savu biznesu, lai izdzīvotu. Te taču viss vienā mirklī attīstās – algas skrien uz augšu, inflācija, agrāk krogi vērās vaļā pa labi un kreisi, bet tagad veras ciet! Varbūt tas liks vairāk koncentrēties uz kvalitāti, celt servisa līmeni. Pirms gada darbiniekam jau neko nedrīkstēja teikt, jo viņš uzreiz draudēja aiziet. Tas bija darba ņēmēju sava veida rekets, jo tirgū trūka cilvēku. Daudzi bārmeņi un oficianti bija aizgājuši stiept ķieģeļus vai kļuva par krāsotājiem.

Biznesā lieliski atklājas cilvēka un tautas mentalitāte – kādu tu to redzi? Ko tu domā par sevi un latviešiem vispār?

Visbēdīgākā lieta ir tā, ka ap visu, kas Latvijā notiek, vienmēr ir kaut kāda ēna. Piemēram, tūrisma bizness ir plaukstoša nozare, kurai pakaļ velkas piečakarēto tūristu stāsti par pārmaksātiem rēķiniem. Mums ir brīnišķīga, čakla tauta, bet ne visi ir godīgi. Kāpēc pie tik daudzu māju žogiem ir uzraksts Nikns suns? Es to nekad neesmu varējis saprast! Suns ir cilvēka draugs, nevis zvērs, kam jākož. Bet acīmredzot ir pietiekami daudz sliktu cilvēku, no kuriem mums visiem jāsargās.

Tev cilvēki šķiet vairāk vienādi vai atšķirīgi?

Vienādi mēs esam, kad pliki ejam pirtī, esam pludmalē vai mežā – visur, kur cilvēki var aizmirst par naudu – papīra gabalu ar sen mirušu cilvēku attēlu.

Vispār jau tauta izskatās citādi nekā cilvēki, kuri regulāri redzami masu medijos. Strādnieki, viesmīļi, bārmeņi, apkopēji, inženieri, dakteri vai uzpildes stacijas darbinieki – to, cik viņi visi ir forši, var redzēt svētku reizēs. Cilvēki grib atbalstīt savu valsti, un tas ir svarīgi! Es jūtos kā viens no viņiem. Protams, mana domāšana atšķiras no tāda cilvēka, kurš viens dzīvo vienistabas dzīvoklī, jo ikviens no mums ir iekāpis savā ritenī, skrien un netiek ārā. Daudz ko nosaka arī ekonomiskā bāze, jo viens skaita santīmus, otrs – desmit latus, trešais – simts latus un tā tālāk. Kādam ikdiena ir izdzert tasi kafijas, citam – apēst steiku. Ir notikusi pamatīga noslāņošanās. Mēs visi varam satikties ballītēs, bet gribot negribot visu līdzsvaro maciņa biezums. Sākumā Rīgā es arī dzīvoju vienistabas dzīvoklī, kur bija vēl pieci džeki. Biju pliks un nabags, un liels tusētājs. Varu teikt, ka jaunībā esmu kārtīgi iztrakojies, biju smuks sportista tips. Es to savu krodziņu atvēru ne jau biznesam, bet, lai pašam būtu vieta, kur piepildīt savu sapni.

Kā mainījies tava biznesa apgrozījums?

Neesmu nekāds labais biznesmenis – daru to, kas man patīk. Bizness ir mans hobijs. Bet mājās es ēst gatavoju reti, restorānā tomēr viss darbam ir sagatavots – atliek vienīgi salikt pareizos akcentus.

Un kurš tad ģimenē skaita naudu, vai sieva?

Kopā. Mēs visu mēģinām risināt kopīgi. Mans tēvs vienmēr teica tā – vīrietis var domāt, ka viņš ir ģimenes galva, bet, ja viņš nav apmierināts ar mīlestības dzīvi, tad ir skaidrs, ka valda sieviete. Vai tēvam taisnība, nezinu. Es ļoti mīlu savu sievu, bērnus, ģimeni. Man ir par maz laika, kurā būt divatā ar Ilzi. Mums patīk uz pāris dienām aizlidot uz Londonu vai Parīzi. Neesam muzeja gājēji, bet izbaudām atmosfēru, varam apsēsties parciņā uz sola un vērot cilvēkus vai ieiet siltā konditorejā un padzert smaržīgu kafiju. Ārzemēs ir tā priekšrocība, ka tevi neviens nepazīst, tu esi absolūti anonīms, tas dažreiz ir tik forši!

Baņuta Rubess arī nāk no Toronto, un viņa man teica, ka vienīgais, kā Rīgā pietrūkstot, ir tumšādainie uz ielām – kā ir ar tevi?

Man patīk, ka viesmīļi ir visādās krāsās! Toronto multikulturālā vide ir ļoti interesanta, tās sajūtas, ko var iegūt pasaules metropolēs, šeit man tiešām drusku pietrūkst. Etniskā daudzveidība, tā krāsainā mozaīka cilvēkiem iemāca sadzīvot, respektēt citam citu, būt tolerantiem un cienīt citādo.

Kad, tavuprāt, Rīga sasniegs līdzīgu tolerances pakāpi?

Tas ir baigais laika jautājums. Cilvēki nesaprot to, ko nepazīst. Tas ir kā ar svešu ēdienu – latvieši tā vienkārši nevar aiziet prom no karbonādes un rasola, lai pieņemtu citādo. Līdzīgi notiek cilvēku starpā, mēs pat neesam tumšādainiem iedevuši kārtīgu vārdu un saucam viņus par nēģeriem. Tas izklausās rasistiski. Valstij vajadzētu ieguldīt lielu darbu PR kampaņās un reklāmās, kas mācītu sadzīvot dažādiem cilvēkiem, līdzīgi kā latviešiem varēja iemācīt mašīnā piesprādzēties (kad atbraucu, neviens šeit to nedarīja) vai Jāņos nebraukt piedzērušiem pie stūres. Publiskai audzināšanai vai Cūkmenam ir liela iespēja mainīt domāšanu un lietu uztveri. Dažreiz dzird, ka Latvijā ir liela dzimumu diskriminācija, bet es to nejūtu. Nedzirdēju, piemēram, ka kāds kritizētu Vairu Vīķi Freibergu prezidentes amatā tāpēc, ka viņa ir sieviete. Ja cilvēks ir spējīgs, prātīgs un gudrs, viņu pieņems ikviens, kurš to prot novērtēt. Vismaz es te jūtos vairāk kā latvietis un mazāk – kā kanādietis.

Cik bieži tevi apciemo vecāki?

Vismaz reizi gadā jau atbrauc, mazbērni taču arī jāapciemo. Mani vecāki ir tipiski ārzemju latvieši, kuri nevar saprast, kā šeit bagāti cilvēki nopelnījuši naudu, kāpēc krievi nerunā latviski. Viņi daudz ko nevar pieņemt no šejienes realitātes, bet tur neko nevar darīt. Pats, šķiet, esmu iemācījies saprast gan vietējos, gan ārzemniekus. Man kā nekā jārūpējas par restorāna klientūru. Krieviski gan es protu tikai dažus lamu vārdus, priekš manis tā tomēr ir ļoti sarežģīta valoda.

Kādā valodā tu domā – latviski vai angliski? Un kādā valodā tu lasi grāmatas?

Domāju latviski, jo sarunā pāriet uz angļu valodu kļuvis grūti, teikumu struktūra pilnīgi atšķiras. Bet lasu gan angliski. Es šeit tik ilgi dzīvoju, ka nu jau ar abām kājām stāvu uz Latvijas zemes. Man gan turpina jautāt, vai es negribētu braukt prom. Esmu par to domājis, arī šobrīd. Bļāviens, atkal jāstrādā! Bet reāli uz papīra tādu plānu neesmu uzlicis. Varbūt nebūtu nemaz slikti uz laiku izbraukt, bet ne uz visiem laikiem, jo šeit ir manas mājas. Ir jācīnās! Vai man gribas cīnīties, tas ir cits jautājums...

Ko tu dzīvē vēl proti darīt bez ēst gatavošanas?

Slēpot, ceļot, būt labs vīrs sievai un tēvs bērniem, vai pietiks? Vēl esmu pats radījis savu restorānu dizainu. Vispār šobrīd es ļoti daudz strādāju – jāizklaidē interesenti Garšas laboratorijā – un man nav laika citām nodarbēm. Jaunībā skolas trupā spēlēju teātri, no turienes nāk mana skatuves mīlestība. Es labi jūtos kameras priekšā. Atzīšos, man kādreiz gribētos pabūt aktiera ādā un iesaistīties kādā izrādē. Un nevis tāpēc, ka man gribētos atrasties uzmanības centrā, jo lugas zvaigzne es negribu būt, mani vienkārši saista partneru spēle. Esmu pārliecinājies, ka it visā, ko tu dari, jābūt gribai. Kā motoram, bez kura nekas uz priekšu nekustas. Latviešu sportisti bieži sūdzas, ka nav dabūjuši naudu. Kad es spēlēju futbolu Kanādas jaunatnes izlasē, man nauda nebija svarīga, jo zināju – ja būšu zvaigzne, būs arī nauda. Problēma ir tā, ka Latvijas sabiedrībai trūkst ideālu un bērniem nav sakarīgu mērķu. Nav sapņa! Mans tētis teica – ja tu sapņo par pili, tu uzbūvēsi pili, ja tu sapņo par būdiņu, uzbūvēsi būdiņu. Saproti, sapnis ir tas, kas tevi nes. Un pat nereāli sapņi mēdz piepildīties. Neviens taču neticēja, ka var uzkāpt uz Mēness, bet tas taču notika! Diemžēl Latvijas izglītības sistēmā ir daudz kā tāda, ka pasaka – tu to nevarēsi izdarīt.

Kas ir tavi draugi?

Daudzi par tādiem kļuvuši, nākot uz manu restorānu. Ir arī ģimenes draugi, piemēram, Kauperu pāris, mūsu dēli ir labākie draugi. Man ļoti patīk, kad mājās sanāk divdesmit, trīsdesmit cilvēki un mēs varam forši paēst un tusēties. Mēs jau arī varētu kļūt par labiem draugiem, bet mums nebūs tās pagātnes, kas mani vieno ar savējiem Kanādā. Drusku tomēr pietrūkst vecākā brāļa, māsas un bērnības draugu. Neatceros, kad pēdējoreiz iegāju draugos.lv, jo tur mani gaidītu baigais darbs.

Tu vispār esi tāds brīvi plūstošs, pat haotisks, vai ne?

Točna! Bet domāju, ka esmu sakarīgs džeks.

Vieni saka, ka civilizācija attīstās, citi saka, ka iet bojā, piemēram, ekologi. Ko tu par to domā?

Dzīvosim, redzēsim! Domāju, mēs aklimatizēsimies – ja visu laiku bija benzīns, tad tagad būs biodegviela. Jābūt optimistam, lai izdzīvotu pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos. Es cenšos, lai gan dažreiz uznāk brīži, kad gribas paraudāt. Nu ir grūti, bet - būs jau labi!

Cik saprotu, tev nekādu ekonomisko drošības spilvenu nav...

Diemžēl nav gan. Neviens jau īsti nezina, kas būs, baumas ir visādas. Beigu beigās, ja būs sūdi, iešu uz ielas un pārdošu pīrāgus. Kādi drošības spilveni?! Paskaties uz Ameriku – cilvēks strādā nopietnā firmā, un pēkšņi vienā dienā šī firma atlaiž desmit tūkstošus strādnieku! Šodien tev iet forši, bet rīt jau tu vari būt uz ielas. Man jau liekas, ka visdrošāk jūtas tie cilvēki, kuriem ir savi lauki, kā manam sievastēvam Dikļos – mājas, zeme, nav kredītu, dzīve naturālā saimniecībā. Mēs visi sitamies nost pa savu biznesu, bet kādēļ?! Lai būtu brīvi un varētu darīt to, kas patīk.

Kas tavā dzīvē ir galvenais, uz ko tā turas?

Peace, baby! Man patīk skaistas lietas, ne tikai mašīnas, bet viss, kas dod enerģiju. Vispirms jau daba – pirms nedēļas ar bērniem aizbraucām uz Saulkrastiem pie Baltās kāpas, bijām vienīgie jūras krastā. Viļņi šalc, vējš pūš, un mēs ar bumbu. Kolosālas sajūtas, tas viss bija par brīvu! Tādu brīžu un nevis mantas dēļ arī ir vērts dzīvot, kad esam kopā, kad kopā uzdziedam, kopā smejamies un pasēžam pie kamīna. Lai priecātos par pastaigu mežā pēc lietus, nauda nav vajadzīga. Super!

picturegallery.3ccfcc9e-5061-425f-b5be-1c2822c73593

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dzīvot par 20 procentiem garšīgāk

Daiga Laukšteina, 17.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: Paula Čurkste/LETA

Rūdītais šovu pavārs Elmārs Ronalds Tannis sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" restorānu īpašniekiem novēl rindas un lielu noslogojumu, kas iespējams tikai ar vēl labāku servisu un par 20% garšīgāku ēdienu

Šķiet, ka arī pats Elmārs Tannis, nemiera gara urdīts, centies dzīvot par 20% garšīgāk. Viņš, ieradies no Kanādas, izbaudījis raibu buķeti Latvijā 27 gadu garumā. Pēc plaukstoša patosa restorānu biznesā, šovos un kulinārijas raidījumos treknajos gados viņš, kā jau visi, nesaudzīgi tika iesviests krīzes melnajā caurumā, un tas, pēc paša pavāra vārdiem, kārtīgi uzšāva pa dupsi ar finansiāli un morāli graujošām sekām.

Tomēr "Pica Lulū" veiksmīgi atguvās un šo gadu aizvada savas 25 gadu jubilejas zīmē.

No citiem restorāniem gan Elmārs Tannis ir pagājis nostāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņa sapņotāja dabā iestājies klusums.

"Mans favorīts Rīgā šobrīd ir restorāns "The Catch"," viņš atzīst žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Bērnu ballītēm izveido svētku piekabi

Laura Mazbērziņa, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilva Žaka kopā ar vīru Artūru radījuši mazo biznesu - svētku piekabi, kuru iespējams piegādāt uz jebkuru vēlamo bērnu ballītes norises vietu.

Idejas autore un iniciatore Ilva stāsta, ka bizness tapis, apvienojot aizraušanos un hobiju. Ilva pēc profesijas ir pasākumu vadītāja un organizatore, kura šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. «Ideja radās ģimenei īpaši saspringtā laikā, kad mūsu meitiņa Odrija nepārtraukti slimoja. Bērna slimošanas dēļ daudz laika pavadot mājās, nācās rast veidu, kā sevi nodarbināt. Mana klusā vēlme vienmēr bijusi radīt ko inovatīvu, ko tādu, kas vēl Latvijā nav redzēts un kas sagādātu prieku man pašai un citiem. Vienu dienu vīram prātā «iešāvās» ideja, ka varētu organizēt bērnu ballītes piekabē. Es ideju papildināju, radot vīziju par to, kā pati piekabe varētu izskatīties. Sākotnēji idejas potenciālu pārbaudījām, ļaujot piekabes piedāvājumu izbaudīt Odrijai un krustbērniem, un vērojot viņu reakciju, vēlāk parādījās interese arī no kaimiņu bērniem. Redzot, cik daudz prieka un pozitīvu emociju Svētku piekabe sagādā bērniem, iebraucot ballītes norises vietas pagalmā, sapratām, ka mūsu idejai ir arī biznesa potenciāls. Šobrīd piedāvājam piekabes nomu ikvienam interesentam,» aizrautīgi stāsta I.Žaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Picēriju tīkla Pica Lulū īpašnieks SIA Later LTD tuvākajos divos mēnešos plāno atvērt četras jaunas picērijas Rīgā un Ādažos, kas papildinās jau esošo 7 picēriju tīklu, informē uzņēmums.

Jaunās picērijas atradīsies Rīgā Dzelzavas ielā 72 (Mēbeļu Nams telpās), Kārļa Ulmaņa gatvē 114/1 (Vincents telpās), Kurzemes prospektā 21 un Ādažos, Gaujas ielā 8. Četru jauno picēriju izveidē uzņēmums kopumā investēs ap 300 tūkstošiem eiro.

«Pica Lulū ir aizvadījusi stabilu un veiksmīgu 2016.gadu apgrozījumam saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, pie nosacījuma, ka gada vidū, beidzoties nomas līgumam, tika aizvērta viena no mūsu astoņām picērijām Šampētera ielā,» stāsta Elmārs Tannis, Pica Lulū līdzīpašnieks.

«Mēs vēlamies turpināt attīstīt Pica Lulū zīmolu. Vēl pērn Pica Lulū pievienojās jauna vadības komanda, ar kuru kopīgi izveidoti šī gada plāni, kuru ietvaros veiksim ievērojamas investīcijas četru jaunu picēriju atvēršanā Rīgā, tādējādi tīklu paplašinot līdz 11 picērijām Rīgā un Pierīgā,» uzsver Elmārs Tannis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Brīvdienu grāmatas nostiprina pozīcijas

Inita Šteinberga, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir teorija, ka uzņēmumiem trešais, ceturtais gads ir tas kritiskākais, bet SIA Weekendbox tā neesot. «Šovasar jūlijā pat esam uzstādijuši pārdošanas rekordu,» saka uzņēmuma līdzīpašnieks Elmars Romeiko. To, ka niša darbībai īstā, apliecina arī tas, ka ir radušies sekotāji, konkurenti.

Weedendbox piedāvā dāvana aizņemtiem cilvēkiem – gan dāvinātājiem, gan saņēmējiem, par savu produktu stāsta Elmars. Ideja – nelielā bukletā, kastē tiek apkopoti daudzi dažādi izklaides, skaistumkopšanas un citādu piedzīvojumu piedāvājumi vienā cenu kategorijā. Grāmatiņu tematiskais piedāvājums un cenas dažādas. Dāvinātājs iegādājas šo bukletiņu līdzīgi kā dāvanu karti un saņēmējs pats var izvēlēties sev tīkamāko variantu, sev piemērotākajā laikā. Uzņēmēji ar gandarījumu atklāj, ka no tā brīža, kad viņus iepriekš kā jaunu uzņēmumu intervēja DB, sortiments no vienas piedāvājumu grāmatiņas izaudzis līdz prāvai kaudzītei, turklāt apgrozījums katru gadu par 20–30% palielinājies. Viens no uzņēmuma īpašniekiem – Elmars ticis pie diviem maģistra grādiem – uzņēmējdarbībā un sabiedriskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mani hobiji vienmēr ir bijuši saistīti ar manu darbu – gatavošanu, ēšanu un jaunu restorānu veidošanu. Dizaina jautājumi un koncepcijas izstrāde mani vienmēr ir aizrāvusi. Pats pētu Pinterest idejas, meklēju detaļas, lieku to visu kopā. Tas man ļoti patīk," žurnālam Dienas Bizness atklāj uzņēmējs, "Pica Lulū" līdzīpašnieks Elmārs Tannis.

Arī šobrīd Augšlīgatnē viņš izveidojis jaunu kafejnīcu, kas nākotnē varētu pārtapt par īpaši foršu pasākumu vietu. "Pašlaik tā darbojas tikai brīvdienās, taču paredzams, ka vēlāk tā varētu strādāt arī darba dienās. Jāteic, ka jaunu restorānu veidošana man nekad primāri nav saistījusies ar naudas nopelnīšanu. Sākotnēji es parasti ieraugu vietu un vīziju par to, ko es varētu šeit izveidot. Tas mani vienmēr ir ļoti aizrāvis," atzīst E.Tannis.

Salīdzinoši nesen viņš kopā ar biznesa partneri izveidojis uzņēmumu Donkey, kas ražos īpašus dārza ratus. "Par šiem ratiem esmu runājis jau gadiem, tāpēc man ir prieks, ka beidzot šī ideja būs materializējusies. Ratu dizaina izstrāde bija ļoti interesanta, arī mēs paši iesaistījāmies šajā procesā. Ratu ražošana notiks tepat, Latvijā. Mums ir lielas cerības, ka bizness gūs panākumus gan Latvijā, gan pasaulē," neslēpj uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gints Dandzbergs: Ar apdrošināšanu ir līdzīgi kā ar iedzeršanu studentu gados

Ieva Mārtiņa, Dienas bizness, 08.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

picturegallery.7171cfa6-ac9e-45ea-8c77-63b0e3700b9d

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas

Kristīne Stepiņa, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par Latvijas IKP

, 11.05.2009

SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Alternatīva plāna aizdevumam nav

Andrejs Vaivars, Db, 16.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz šim darbojas deviņdesmito gadu «atrauga». Tagad jādomā, kā saglabāt to tirgus šarmu, ko pastiprina iespēja kaulēties. Jo, ja tirgū nevar kaulēties, tas vairs nav tirgus,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis tirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Uz jautājumu: «Kā jūs plānojat panākt to, lai Centrāltirgus tēls kļūtu pievilcīgs pircējiem un arī pilsētas viesiem?» D. Liepiņš atbildējis:

Atbildot uz jautājumu: «Jau mēnesi esat tirgus vadītāja postenī. Kādi ir jūsu novērojumi?», D. Liepiņš stāstījis:

«Ir pilnīgs haoss loģistikā. Piemēram, amatnieki ir izmētāti dažādās tirgus vietās, nevis atrodas vienkopus. Par iespējām nākt un kaut ko jaunu piedāvāt tirgū interesējas arī, piemēram, pavārs un restorānu īpašnieks Elmārs Tannis. Viņš domā, ka šeit nav brīvu vietu. Taču – šābrīža tirgus noslogojums ir tikai 70%. Tātad – mēs gribam iegūt jaunus piedāvājumus. Taču šī iespēja nekādi nav reklamēta. Tādēļ esam nolēmuši individuāli strādāt ar plašsaziņu līdzekļiem, lai informētu, kas un kā ir pieejams Centrāltirgū. Taču mēs gribam izdarīt tā, lai Jelgavā, Ogrē vai Saldū, vai jebkurā citā pilsētā cilvēki zina, ka šeit var nākt un darboties. Nāc un nomā vietu, ja tev ir produkts, ko pērk.»

Komentāri

Pievienot komentāru