Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju
Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.
Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.
Saskaņā ar EM mājaslapā publicētajiem datiem, 2023.gada decembrī uz Krieviju preces eksportējuši vismaz 143 Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kamēr uz Baltkrieviju – 80. Kopā preces uz vienu vai abām valstīm eksportējuši vairāk nekā 200 dažādi uzņēmumi. Jāatgādina, ka jau 2023.gada vasarā eksportētāju sarakstus publicēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas, saņemot virkni pārmetumu par publicētās informācijas objektivitāti un precizitāti, sarakstus atsauca un publicēšanu pārtrauca. Toreiz CSP un EM skaidroja, ka sarakstu publicēšanu liedz arī normatīvais regulējums, bet jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski solīja situāciju sakārtot, lai sarakstu publicēšanu varētu atsākt.
Kā izpētīja Dienas Bizness, tagad EM svaigi publicētajos sarakstos alfabēta secībā atrodami uzņēmumi no visdažādākajām nozarēm, sākot ar pārtikas un apakšveļas ražotājiem, un beidzot ar kosmētikas ražotājiem un metālapstrādātājiem. Sarakstos izteikti dominē dažādi sabiedrībā mazāk pazīstami uzņēmumu nosaukumi, kas lielākoties saistāmi ar loģistiku, transporta un noliktavu pakalpojumiem, nevis preču ražošanu. Plašais loģistikas uzņēmumu skaits preču eksportētāju sarakstā gan rada pretrunas ar oficiālo CSP statistiku, kurā redzams, ka arī 2023.gadā Latvijas eksportā uz Krieviju izteikti dominēja pārtikas rūpniecības produkti un apakšnozaru griezumā vadībā bijuši tieši alkoholiskie dzērieni ar vairāk nekā 487 miljonu eiro eksporta vērtību uz Krieviju.
Pārtikas nozares uzņēmumu EM svaigi publicētajos sarakstos gan ir salīdzinoši maz – no sabiedrībā zināmākajiem tur atrodami vien tādi pārtikas un saldumu ražotāju nosaukumi kā SIA “Aizkraukles saldumi”, SIA “Chocolette Confectionary”, SIA “Futurs Food”, SIA “Aloja- Starkelsen” un SIA “Puratos Latvia”, kā arī atsevišķi alkoholisko dzērienu izplatītāji (piemēram, SIA “Wine & Spirits Logistic, SIA “Vinarium”, SIA “Vinotrade”). Taču, piemēram, Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs “Amber Latvijas Balzams” vai tā māteskompānija sarakstos nav atrodama. Tādējādi var izteikt minējumu, ka virkne no sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, visticamāk, pilda starpnieku lomu, eksportējot uz Krieviju un Baltkrieviju preces citu ražotāju uzdevumā, kuri šādā veidā cenšas izvairīties no reputācijas riskiem, meklējot alternatīvus veidus, lai eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju tomēr turpinātu. Jau vasarā uz to norādīja arī toreizējā CSP vadītāja, skaidrojot, ka sarakstos parādās virkne loģistikas uzņēmumi, kuri eksportē preces citu uzņēmumu uzdevumā.
Līdztekus virknei iepriekš plaši nedzirdētu kompāniju, EM publicētajos sarakstos viens no zināmākajiem iekļautajiem uzņēmumiem ir SIA “H.A. Brieger”, kurš Latvijā labi pazīstams ar zīmolu “Dzintars”. Netrūkst arī dažādu metālapstrādes uzņēmumu, piemēram, SIA “Dinex Latvia”, kura patiesā labuma guvēji saskaņā ar Lursoft informāciju ir Dānijas pilsoņi. Šī uzņēmuma apgrozījums 2022.gadā pārsniedza 56 miljonus eiro. Sarakstā atrodama arī AS “Lokomotīvju remonta rūpnīca” un “Ditton pievadķēžu rūpnīca”, kas pēdējos gados piedzīvojusi finansiālas grūtības un tika vērtēta iespēja pat sākt maksātnespējas procesu.
Salīdzinoši plašāk eksportētāju sarakstā pārstāvēti ir arī apakšveļas un tekstilizstrādājumu ražotāji, piemēram, AS “Lauma Lingerie”, SIA “Lauma Fabrics”, SIA “New Rosme”, SIA “Nikoj Djumol” un SIA “V.O.V.A.”. Starp Latvijas preču eksportētājiem atrodams arī iepriekšējā nedēļā Igaunijas medijos plaši pieminētais medikamentu ražotājs “Kalceks”, kas eksportu uz Krieviju pērn veicis arī no Igaunijas. Tāpat starp uzņēmumiem, kas 2023.gada decembrī turpinājuši sadarbību Baltkrievijā, atrodams Liepājā bāzētais higiēnas preču ražotājs SIA “iCotton”, kurš publiski paziņoja, ka ir aizgājis no Krievijas un Baltkrievijas tirgus. Uzņēmuma, kam ir ražotnes arī Polijā, akcijas vēl nesen tika iekļautas arī biržas “Nasdaq Riga” Baltijas First North tirgū. Biržas paziņojumā uzņēmums norādījis, ka 2023.gadā “iCotton” koncerns strādājis ar vairāk nekā 70 miljonu eiro apgrozījumu, no kura 45% veido Baltijas un Polijas tirgus, bet 55% ES un citu valstu eksporta tirgi.
EM publicētajos sarakstos iekļauts arī daudznozaru uzņēmums SIA “Mono”, kura holdingā līdz 2023.gada beigām ietilpa arī “LPB Banka”. Starp eksportētājiem uz Krieviju atrodama arī AS “Ventspils tirdzniecības osta”.
EM pie sarakstiem arī šoreiz nav publicējusi vai pievienojusi plašāku skaidrojumu par datu avotu, uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm vai eksportēto preču grupām. Taču jau pirmajā sarakstu publicēšanas mēģinājumā tika uzsvērts, ka sarakstos iekļautie uzņēmumi, eksportējot preces uz Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojuši ES ieviestās sankcijas un prasības attiecībā uz sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
CSP statistika liecina, ka 2023.gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,12 miljardus eiro, kamēr preču imports no Krievijas 606,2 miljonus eiro. Uz Baltkrieviju eksportētas preces 170 miljonu eiro apmērā, bet importētas 173 miljonu eiro vērtībā. Gan eksporta, gan importa apjomi uz abām valstīm 2023.gadā, salīdzinot, ar 2022.gadu bija samazinājušies.
