Ekonomikas ministrija, izvērtējot sabiedrības un uzņēmēju pausto viedokli un argumentus, rosinās Ministru kabinetam pieņemt lēmumu atbalstīt arī turpmāk Latvijā pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ, vienlaikus norādot, ka ES dalībvalstu rīcībai jābūt identiskai, Db.lv informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ietverot situācijas raksturojumu Latvijā, kā arī pieejamo informāciju par situāciju citās ES valstīs, apkopojusi iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par pārejas uz vasaras laiku ietekmi un sniegusi savus priekšlikumus turpmākajai rīcībai.
Lai sagatavotu viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija konsultējās ar citu nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī veica iedzīvotāju aptauju internetā.
Pēc nozares ekspertu sniegtajām ziņām, pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ kopumā nav vērojama būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību - enerģētikas un transporta nozarē ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska; savukārt, tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildus pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām.
Sabiedrības viedoklis par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ nav viennozīmīgs. Kaut saskaņā ar veiktajām aptaujām internetā aptuveni 60 % iedzīvotāju uzskata, ka nav nepieciešams turpmāk pāriet uz vasaras laiku, vēstulēs un telefona sarunās iedzīvotāji vairāk minējuši pozitīvos ieguvumus un sniegtās iespējas.
Iedzīvotāji kā galvenos pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ negatīvos aspektus min ierastā bioritma izjaukšanu gan sev, gan mājlopiem. Tāpat pēc laika pārgriešanas daži cilvēki arī izjūt diskomfortu, tomēr vairumā gadījumu tas ir īslaicīgs.
Vienlaikus, iedzīvotāji min vairākus aspektus, kas pozitīvi ietekmē viņu dzīvi un ievērojami paplašina darba laika efektīvāku izmantošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Pārejot uz vasaras laiku un atpakaļ, vasarās vakari ir ilgāk gaiši, kas ļauj ilgāk izmantot aktīvā tūrisma piedāvājumus, kā arī dod iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni un brīvā dabā.
Šo apstākli kā ļoti pozitīvu min arī ārsti, kuri uzsver, ka aktīvā atpūta svaigā gaisā veicina gan fiziskās, gan emocionālās pašsajūtas uzlabošanos cilvēkiem. Savukārt, psihologi, norāda, ka gaišās diennakts stundas darba dienas vakaros mazina depresijas izpausmes un rosina cilvēkiem meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē.
Daudzi cilvēki kā būtisku argumentu norādījuši iespēju pēc darba dienas beigām vēl nodarboties ar lauksaimniecības darbiem, t.i. saimniekot mazdārziņos.
Savukārt, lauksaimnieki uzsvēruši iespēju efektīvāk izmantot agrās rīta un vēlās vakara stundas zemkopības darbu veikšanai, kas ir īpaši nozīmīgas karstās vasaras dienās.
Informatīvo ziņojumu ministrija nosūtījusi saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministrijām, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijai, lūdzot sniegt atzinumus, pēc kuru saņemšanas ministrija Ziņojumu iesniegs izskatīšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.
Kā zināms, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Lai izvērtētu direktīvas 2000/84/EK īstenošanu un tās ietekmi visās saistītajās tautsaimniecības jomās (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība), ES dalībvalstīm līdz 2007.gada 30.aprīlim jāsniedz savs viedoklis un informācija Eiropas Komisijai par tās ietekmi. Pamatojoties uz ES dalībvalstu iesniegtajiem viedokļiem, EK līdz 2007.gada 31.decembrim sagatavos ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai un vajadzības gadījumā saskaņā ar ziņojuma secinājumiem sniegs atbilstošus priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem direktīvā 2000/84/EK.
Latvijā pāreju uz vasaras laiku reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumi Nr.18 Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku, ar kuriem pārņemtas direktīvas 2000/84/EK prasības. Atbilstoši noteikumos noteiktajam, Latvijas Republikas teritorijā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ notiek marta pēdējā svētdienā pulksten 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā pulksten 4.00 - par vienu stundu atpakaļ.
