Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Vairāki uzņēmēji ir šokā par šovasar piedzīvoto elektrības cenas virsotni – dažbrīd tā sasniedza 200 eiro par megavatstundu, tātad bija pat piecas reizes augstāka nekā Igaunijā. Lielākais Latvijas elektroenerģijas ražotājs a/s Latvenergo nenoliedz, ka vairākas tehniskas problēmas pastāv.

Elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas un Lietuvas apgabalos sasniegtie cenas rekordi atspoguļo faktu, ka reģiona energoapgādē valda visai saspringti apstākļi, tomēr situācija būtu ievērojami sliktāka tad, ja Latvijai nebūtu pietiekamu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu, lai segtu lielāko daļu no sava patēriņa, sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis.

«Latvijas un Lietuvas energosistēmās ir izveidojusies visai saspringta situācija, jo līniju remonta dēļ ieviesti pārvades ierobežojumi Latvijas un Igaunijas elektropārvades starpsavienojumā un vienlaikus reģions nevar importēt elektroenerģiju caur Baltkrievijas – Lietuvas starpsavienojumu. Kaļiņingradas TEC-2 elektrostacijas apkopes darbu dēļ nav iespējams arī elektroenerģijas imports no Kaļiņingradas, Daugavas hidroelektrostacijām ir zema ūdens pietece. Tāpēc zināmā mērā var teikt, ka energoapgādē ir iestājusies X stunda,» situāciju raksturo M. Kuņickis, vienlaikus gan uzsvērdams, ka situācija varētu būt ievērojami smagāka.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Valsts kanceleja šobrīd aktīvi risinot strīdu starp Lietuvā reģistrēto uzņēmumu E energija un Rēzeknes pašvaldību par siltumapgādi Rēzeknē, lai tādējādi izvairītos no tiesvedības starptautiskajā šķīrējtiesā.

E energija, kas ir viens no bijušā Rēzeknes siltumapgādātāja Latgales Enerģija īpašniekiem, grasās vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas Republiku un piedzīt no valsts zaudējumus. Šobrīd strīds atrodas risināšanās stadijā, un par notikumu attīstību regulāri tiek informēta gan UAB E energija, gan arī viens no UAB E energija īpašniekiem – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, teikts VK paziņojumā.

Valsts kanceleja uzskata, ka joprojām pastāv iespēja rast pieņemamu strīdus risinājumu, un cer, ka UAB E energija ir patiesi ieinteresēta strīda miermīlīgā atrisinājumā, kā to vairākkārt esot norādījusi Valsts kancelejai.

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Saistībā ar SIA Latgales enerģija vēršanos Starptautiskajā šķīrējtiesā, Rēzeknes pilsētas dome norāda, ka šādas tiesības nav nevienam liegtas.

Kā norāda Rēzeknes dome, šis nebūs vienīgais tiesvedības process, kurā iesaistīts bijušais Rēzeknes siltumapgādes operators. Pret to pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli tiesā vērsusies par nenomaksāto aktīvu nomas maksu (880 tūkstoši latu), SIA Rēzeknes enerģija – par siltumenerģijas ražošanai izmantotās dabasgāzes parādu (tas jau sasniedzis 2.5 miljoni latu). Atsevišķi tiesvedības procesi ir arī ar Latgales daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Vienā no tiem (par licenču anulēšanu), tiesa lēmusi par labu regulatoram.

Ir absurdi SIA Latgales enerģija un ar to saistīto kompāniju paziņojumi par tīšu uzņēmuma izspiešanu no Rēzeknes tāpat kā apgalvojums par SIA Latgales enerģija spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknē, uzskata Rēzeknes dome.

Izbeigt nomas līgumu un uzlikt SIA Latgales enerģija pienākumu atdot aktīvus var tikai ar tiesas spriedumu, uzskata SIA Latgales enerģija valdes loceklis Intars Bērziņš.

I. Bērziņš Db.lv skaidro, ka SIA Latgales enerģija ar masu saziņas līdzekļu starpniecību ir uzzinājusi, ka ar Rēzeknes pilsētas domes 14.07.2008. lēmumu tai ir uzlikts pienākums nodot pašvaldībai piederošajām AS Rēzeknes siltumtīkli un SIA Rēzeknes enerģija tās nomā nodotos aktīvus. Šos aktīvus SIA Latgales enerģija ir saņēmusi nomā no AS Rēzeknes siltumtīkli siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai Rēzeknē, norāda I. Bērziņš.

SIA Latgales enerģija uzskata, ka minētais domes lēmums ir nelikumīgs, jo dome, pieņemot lēmumu, ir rīkojusies ārpus savas kompetences. Kā zināms, izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā ir iesniegts AS Rēzeknes siltumtīkli prasības pieteikums par ilgtermiņa nomas līguma, uz kura pamata aktīvi tika nodoti SIA Latgales enerģija nomā, izbeigšanu. Tādējādi pati Rēzeknes dome kā AS Rēzeknes siltumtīkli vienīgais akcionārs ir atzinusi, ka līguma izbeigšana un no tās izrietošā aktīvu atdošana atpakaļ AS Rēzeknes siltumtīkli ir civiltiesiskā kārtībā risināms strīds. Tādējādi izbeigt nomas līgumu un uzlikt SIA Latgales enerģija pienākumu atdot aktīvus var tikai ar tiesas spriedumu.

Dalkia Latvia ir apstiprinājusi savu interesi potenciāli kļūt par stratēģisko partneri Lietuvas kompānijai E-energija, izveidojot jaunu uzņēmumu un tādējādi, investējot līdzekļus un pieredzi, atrisināt ieilgušās apkures problēmas Rēzeknē.

Uzņēmumā Latgales enerģija 42% kapitāla daļu pieder divām privātpersonām, bet 58% - Lietuvas enerģētikas kompānijai E-energija.

Kompānijas Latgales enerģija viens no dibinātājiem Ļevs Voronovs informē, ka pirms kāda laika uzņēmums vērsies Dalkia Latvia ar piedāvājumu kļūt par stratēģisko partneri, apvienojoties ar Lietuvas uzņēmumu E-energija. Apvienošanās mērķis ir ieilgušā konflikta atrisināšana ar Rēzeknes domi. Šonedēļ Latgales enerģijas un Dalkia pārstāvji tikās ar Rēzeknes domes vadību, piedāvājot savu risinājumu. Pašvaldības pārstāvji apsolījuši piedāvājumu izskatīt tuvākajā laikā.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem, pērn 70% no visiem ES uzņēmumiem bija sasnieguši digitālās intensitātes pamatlīmeni, pamatojoties uz izmantoto digitālo tehnoloģiju skaitu, un kopumā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku tika nodarbināti IT jomā.

Straujā izaugsme rada izaicinājumu arī valsts sektoram – lai spētu iet kopsolī vai būt soli priekšā tehnoloģiju attīstībai, nepieciešama elastīga pieeja, sākot no dažādu sistēmu izstrādes iepirkumu organizēšanas līdz pat risinājumu izstrādei, ieviešanai un testēšanai.

Digitalizācija un tehnoloģiju attīstība norisinās ļoti strauji – to ietekmē dažādi faktori, mainot gan uzņēmējdarbības principus, gan valsts sniegtos pakalpojumus un to pieejamību. Digitālā transformācija ir viena no Eiropas Savienības (ES) galvenajām prioritātēm – viens no digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem ir 100% būtiskāko valsts pakalpojumu pieejamība e-vidē un 75% ES uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus.

Ukrainas valstij piederošā enerģētikas kompānija Naftogaz šī gada 4. janvārī atteikusies no Krievijas monopola Gazprom pieņemt papildus 15 miljonus kubikmetru dabasgāzes, kas bija paredzēta Eiropas patērētājiem. Tā norādījis Gazprom preses dienests, raksta RIA Novosti.

Db.lv jau ziņoja, ka Gazprom no šī gada 1. janvāra pārtrauca piegādāt gāzi Ukrainai, jo abas puses netika vienojušās pār tālākiem piegādes noteikumiem.

RIA Novosti raksta, ka Krievija turpina caur Ukrainu piegādāt gāzi Eiropai pilnā apjomā.

Gazprom pārstāvis Sergejs Kuprijanovs norāda, ka gāzei, kas caur Ukrainu tiek piegādāta Eiropai ir iztrūkumi, tādēļ Krievija palielinājusi piegādes avotus Eiropas valstīm pa citiem ceļiem - Baltkrieviju un cauruļvadu Blue-Stream.

Tikmēr Gazprom pret Ukrainas kompāniju Naftogaz sagatavojusi prasību Stokholmas arbitrāžas tiesā. Tas darīts, lai nodrošinātu gāzes tranzītu caur Ukrainas teritoriju.

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

Gāzes vads Nord Stream palīdzēs nodrošināt enerģijas piegādes Eiropai, tāpēc Vācijai tas ir prioritārs projekts, uzskata Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigels.

«Eiropai ir nepieciešama dabasgāze, bet tās ieguve Ziemeļu jūrā samazinās. Esošo gāzes vadu jaudas ir nepietiekamas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Jauna gāzesvada nepieciešamība nav apšaubāma,» laikrakstam Telegraf teicis D.Veigels.

Viņš arī atgādinājis, ka Eiropas Savienībā šis projekts ieguvis prioritāru statusu, to īstenos gan vācu firmas, gan holandiešu uzņēmumi un Gaz de France. Arī Lielbritānija izrādījusi interesi par šī gāzes vada izmantošanu.

«Mēs pozitīvi vērtējam arī Nabucco un South Stream projektus. Lai Eiropas energoapgāde būtu droša, ir vajadzīgi visi trīs gāzes vadi, bet Nord Stream, protams, ir mūsu galvenais projekts,» uzsvēra D.Veigels. Viņš arī nekomentēja izteikumus, ka šis gāzes vads pielīdzināms Molotova – Ribentropa paktam.

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Ministru kabinets, uzklausot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par situāciju Latvijas energoapgādē pieņēma lēmumu, ka valsts tuvāko gadu energoapgādē spēki jākoncentrē uz jaunceļamo cietā kurināmā staciju Kurzemē.

Kā Db 21.10.2008. jau rakstīja, no ziņojuma izriet, ka iepriekšējā prognoze par straujo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā, kādēļ sākās diskusija par 2 jaunu 400 MW jaudas elektrostaciju būvniecības nepieciešamību, bijusi pārāk optimistiska un pilnībā pietiks, ja līdz 2016. gadam uzbūvēs vienu 400 MW elektrostaciju, par kuras optimālo kurināmo materiālu no cenas, pieejamības un diversifikācijas viedokļa atzītas ogles kopā ar biomasu.

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

NASDAQ OMX Baltijas Oficiālajā sarakstā tiek uzsākta uzņēmuma Lietuvos energija AB (biržas kods: LNR1L) akciju kotācija, informē birža NASDAQ OMX.

Ceturtdienas rītā Lietuvos energija akcijas maksāja 0,32 latus.

Lietuvos energija būs viens no lielākajiem uzņēmumiem tirgus kapitalizācijas ziņā NASDAQ OMX Baltijas biržās, un tam ir gandrīz 6000 mazākuma akcionāru, norāda Biržas NASDAQ OMX Vilnius valdes priekšsēdētājas vietnieks Sauļus Maļinausks.

Lietuvos energija AB ir Lietuvas lielākais elektroenerģijas ražotājs, kas apvieno visas valsts īpašumā esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas, proti, Lietuvas elektrostaciju, Kruonis sūkņu staciju un Kauņas hidroelektrostaciju. Uzņēmums nodarbojas ar elektroenerģijas piegādi, importu un eksportu, kā arī elektrības realizāciju.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirto kredītu lietuviešu kompānija izmantos siltumapgādes modernizācijas projektos Lietuvā, Ukrainā un Latvijā.

Ķīlas nodrošinājumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai 12.5 milj. latu vērtajam kredītam sniegušas arī Latvijas kompānijas Vidzemes enerģija un Latgales enerģija, un, kā liecina Lursoft datu bāzes statistika, šī reģistrētā komercķīla bijusi otrā lielākā pagājušajā nedēļā.

"No šiem 12.5 miljoniem E Energija 3.5 milj. latus plānojusi investēt Rēzeknes siltumtīklu rekonstrukcijā un modernizācijā Taču, ņemot vērā šī brīža situāciju, kad pēc Rēzeknes domes iniciatīvas Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators ir anulējis SIA Latgales enerģija siltumoperatora licenci Rēzeknē, kā arī pieprasa atdot siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo īpašumu, kas savulaik nodots Latgales enerģijai nomā uz 30 gadiem, šīs investīcijas tiks iesaldētas. Nav arī izslēgts, ka, ja kompromiss ar Rēzeknes domi netiks rasts, šīs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirtās investīcijas visticamāk Rēzeknei ies gar degunu un tiks novirzītas citiem projektiem Lietuvā un Ukrainā," Db pauda SIA Latgales enerģija valdes loceklis Intars Bērziņš.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Neatkarīgo elektrības piegādātāju regulējums Lietuvā nav pietiekošs un drīzumā tiks pastiprināts, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Preses konferencē viņš sacīja, ka ir redzami trūkumi pašreizējā regulējumā un tādēļ ministrija plāno sagatavot grozījumus, lai tādas kompānijas uzņemtos lielākas finansiālās saistības un būtu ar lielāku kapitālu un augstāko kompetenci enerģētikas jomā.

Ministrs piebilda, ka grozījumi tiks sagatavoti dažu nedēļu laikā.

Komentējot kompānijas "Perlas energija" piektdien izplatīto paziņojumu, ka visu klientu līgumi tiks pārslēgti pēc biržas tarifa, nevis ar fiksētas cenas tarifu, Kreivis aicināja kompāniju nekavējoties pārtraukt tādu nelikumīgu rīcību un brīdināja, ka uzņēmums var zaudēt elektrības tirgotāja licenci.

Kreivis sacīja, ka Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vērtējumā kompānijai pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc nelikumīgās darbības. Pretējā gadījumā tai var piemērot sodu vai pat atcelt elektrības tirgotāja licenci.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.