Eiropas Parlamenta plenārsesijā
Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī
Šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta izvērtējumā par Eiropas Komisijas paziņojumu saistībā ar "maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma" modeļa izmantošanu zivsaimniecībā EP deputāti secina, ka Eiropas Komisijas dokumentā "trūkst analīzes" un "vispārēja dziļāka vērtējuma". Deputāti uzskata, ka ieteikto modeli stingri piemērojot, drīz vien nozarē būtiski samazinātos zvejas apjomi, ienākumi un nodarbinātības iespējas.
Maksimāli iespējamais ilgtspējīgais daudzums ir atsauces lielums, kura mērķis ir cik iespējams palielināt zivsaimniecības ekonomiskos rezultātus attiecībā pret konkrētas sugas bioloģisko kapacitāti.
Eiropas Komisija paziņojumā par jaunās metodoloģijas izmantošanu (COM(2006)0360) paredz izstrādāt jaunu pārvaldības modeli, kas ļautu atjaunot zivju krājumus un garantētu zivsaimniecības nozares dzīvotspēju.
Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā ziņojumā secina, ka "priekšlikums par maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma ieviešanu vēl nav izstrādāts līdz galam".
Tā vietā, lai modeli pārsteidzīgi ieviestu, deputāti rosina krājumu saglabāšanas mērķus analizēt dziļāk un Eiropas Komisijai izmatot iespēju "izstrādāt tādu sistēmu par piekļuvi krājumiem, kura veicina ilgtspējību, apgrūtina zivju izmešanu, vienkāršo tehniskos pasākumus, novērš diskrimināciju un konkurences saasināšanos krājumu nozvejā, nodrošina vajadzīgo elastību un uzlabo nozares konkurētspēju".
Kompensācijas mehānismi
Deputāti uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas pārvaldības sistēmā, jāpiemēro finansiāli pieņemams kompensācijas mehānisms un tādēļ būs vajadzīgs galīgā piedāvājuma sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtējums.
Jaunais modelis — ES grūti piemērojams
Ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka maksimālā ilgstpējīgā daudzuma piemērošana ES ir apgrūtināta, jo vairumā reģionu raksturīga vairāku, nevis vienas zivs sugas zveja. "Izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo galvenās sugas daudzumu, citas sugas var tikt pārmērīgi izzvejotas," norādīts ziņojumā. Savukārt gadījumā, ja kā kritēriju izmantotu izsīkstošo sugu, "vajadzētu atteikties no to sugu zvejas, kuras ir labā bioloģiskā stāvoklī". Tomēr šādā gadījumā radīsies zaudējumi ekonomikai un cietīs nodarbinātība un konkurētspēja, kas ir pretrunā ar zivsaimniecības politikas mērķiem un maksimālā ilgtspējīgā daudzuma principu.
Zvejas intensitātes kontrole
Vakar, 5. septembrī, Eiropas Parlaments pieņēma citu nenormatīvu ziņojumu par ES zivsaimniecības nozari. Vērtējot dalībvalstu centienus panākt zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvaru, deputāti vērsa uzmanību uz to, ka, neskatoties uz zvejas flotes samazināšanu ES par aptuveni 2 % gadā, absolūtos daudzumos zivju resursu izmantošana tomēr nav samazinājusies. Tas saistīts ar to, ka tiek izmantotas jaunākas, efektīvākas jūras tehnoloģijas. Pašlaik flotu pārvaldība balstās uz kuģu ietilpības un jaudas ierobežojumiem. Deputāti tās vietā Eiropas Komisijai iesaka ieviest sistēmu, kas ļautu kontrolēt tieši zvejas intensitāti un pamatotos uz zvejas pārvaldību, kas būtu noteikta atbilstīgi ģeogrāfiskajiem apgabaliem.
Carmen FRAGA ESTÉVEZ (PPE-DE, ES)
Ziņojums: Ilgtspējības īstenošana ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu
A6–0298/2007
Procedūra: iniciatīva
Debates: 05.09.2007.
Balsojums: 06.09.2007.
Paulo CASACA (PES, PT)
Ziņojums: Dalībvalstu 2005. gadā īstenotie centieni nolūkā panākt noturīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām
A6–0297/2007
Procedūra: iniciatīva
Balsojums: 05.09.2007.
Ar cieņu,
Marika Armanoviča
Eiropas Parlaments - Preses dienests
Tel. Briselē: +32 2 28 32346
Tel. Strasbūrā: +33 3 88 1 74683
http://www.europarl.europa.eu/news/expert/default_lv.htm