Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Pēc gandrīz sešus gadus ilgām diskusijām 7.aprīlī ES Eiropas Padomes Transporta, Telekomunikāciju un Enerģētikas padomē apstiprināta jaunā Patēriņa kredītlīgumu direktīva, kas patēriņa kredītu ņēmējiem Eiropas Savienībā (ES) ļaus vieglāk izvēlēties sev izdevīgāko aizņēmumu un saņemt to citā ES valstī, informēja Ekonomikas ministrija.

Patēriņa kredītlīgumu direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm direktīvas prasības savos tiesību aktos būs jāievieš divu gadu laikā no publicēšanas brīža, t.i., līdz 2010.gadam.

Patēriņa kredītlīgumu direktīva tika plānota kā viens no pasākumiem Eiropas Savienības iekšējā tirgus izveidei patēriņa kredīta jomā, līdz ar to direktīvas mērķis ir harmonizēt noteiktus dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu aspektus attiecībā uz patēriņa kredītu, ieviešot skaidrākas, stingrākas un pašreizējai situācijai finanšu pakalpojumu tirgū atbilstošākas prasības attiecībā uz patērētājam sniedzamo informāciju, lai nodrošinātu lielāku patērētāju aizsardzību pārrobežu kreditēšanas gadījumā.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Direktīva, ko šodien apstiprināja Eiropas Parlaments, patēriņa kredītu ņēmējiem Eiropas Savienībā (ES) ļaus vieglāk izvēlēties sev izdevīgāko aizņēmumu un darīt to arī citā ES valstī, informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Tā noteiks standartus informācijai, kas jāsniedz patērētājiem un jāiekļauj patēriņa kredītu reklāmās, un ieviesīs vienu metodi gada likmes aprēķināšanai. Deputāti nobalsoja, ka prasības attieksies uz kredītiem vērtībā no EUR 200 līdz 75 000.

Pašlaik divas trešdaļas ES iedzīvotāju ņem kredītus sadzīves tehnikas, mēbeļu vai auto iegādei, bet tikai 1 % to dara citā ES valstī. Vienādi nosacījumi arī palielinās kredītiestāžu konkurenci, kas savukārt var stimulēt pakalpojumu kvalitāti. Gaidāms, ka direktīva arī palīdzēs kredītiestādēm labāk izmantot Eiropas Savienības patēriņa kredīta tirgus potenciālu: šī tirgus vērtība gadā ir aptuveni EUR 800 miljardi.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Ceļotāji no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem turpmāk varēs piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.

Šāds ir viens no tūrisma biznesam, iespējams, netīkamākajiem piedāvājumiem ES direktīvas par tūrisma pakalpojumiem modernizēšanai, kuram par labu izteikusies arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas piedāvātajā variantā ieteikts noteikt griestus šādām prasībām. Griesti regulētu to, ka pieprasītā summa ir adekvāta ceļojuma izmaksām un nodarītajam kaitējumam, piekrīt viesnīcas Europa Royale Riga ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Viņš arī uzskata, ka direktīvas modernizācija ir nepieciešama. Kompānijas Impro direktors Vilnis Klinovičs: «Mēs bieži izmantojam tādu aviokompāniju pakalpojumus, kuras nemaz nestrādā Latvijā, līdz ar to problēmu gadījumā, kuras radušās ne mūsu vainas dēļ, vēršoties pret tām, jārēķinās ar tiesu darbiem ārpus Latvijas. Es uzskatu, ka atbildība tūrisma pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas tik tālu, cik tālu ir tā iespējas kaut ko mainīt.»

Daļa banku, apejot patērētāju tiesību sarga lēmumus, lieto paņēmienus, kas klientam "atsit" vēlmi pārkreditēties uz citu banku.

Kāds Db lasītājs vēlējās noskaidrot, viņaprāt, aktuālu jautājumu - tiesību ierobežošana izvēlēties sev atbilstošus pakalpojumus, kas skar daudzus iedzīvotājus, kuri bankās saņēmuši hipotekāros kredītus mājokļa iegādei. Daloties pieredzē, kādas bankas klients atzina, ka, sekojot procentu likmju samazinājuma tendencēm, viņš vēlējās samazināt bankas pievienoto likmi no 2.5 % (+Rigibor) uz 1.5 % pirms 3 gadiem saņemtam aizdevumam.

"Lai arī biju labs klients, banka piedāvāja 2.2 %, bet cita banka - 1.2 %. Loģiska ir mana izvēle kreditēties uz citu banku. Tomēr tad sastapos ar bankas grandiozām komisijas maksām, kas draud klientam ejot prom no bankas," atzina kredītņēmējs. Viņš minēja, ka komisijas maksa par pirmstermiņa dzēšanu bija noteikta 2 % no aizdevuma atlikuma, kas aizliegta ar "Patērētāju tiesību aizsardzības likumu". "To arī minēju bankai, jo tāds punkts pastāvēja manā līgumā, un to pēc ilglaicīgām pārrunām banka atcēla," tā viņš, vēršot uzmanību uz to, ka pašlaik bankas tomēr ir izdomājušas jaunu veidu, kā ierobežot klienta tiesības iet uz citu banku.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Pērn divas reizes biežāk uzņēmēji brīvās darba vietas aizpildījuši, piesaistot strādājošos no trešajām valstīm.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kur, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmējiem ir jāapstiprina darba izsaukumi trešo valstu pilsoņiem 2005. gadā kopumā tika apstiprināti 505 darba izsaukumi, bet 2006. gadā - jau 1058 darba izsaukumi. Arī šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis par 54 %, Db pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju skaits darbiniekiem no ārvalstīm gan ir mazāks nekā NVA apstiprināto darba izsaukumu skaits - 2005. gadā izsniegtas 418 darba un uzturēšanās atļaujas, bet 2006. gadā - 767 atļaujas.

Lēmums par turpmāko virzību depozīta sistēmas ieviešanai dzērienu iepakojumam tiks pieņemts pēc ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanas Ministru kabinetā.

Par to otrdien vienojās valdība, apstiprinot Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plānu. Tajā iekļauti būtiskākie darbi, kas valdībai jāpaveic līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Rīcības plānā noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) izstrādā normatīvo regulējumu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam, ieviešanai indikatīvi no 2015. gada. Uzdevumu precizēt aicināja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, atgādinot, ka iepriekš VARAM tika uzdots iesniegt depozīta sistēmas ekonomisko pamatojumu, taču valdībā tas vēl nav skatīts.

Nevar noteikt sistēmas ieviešanas gadu, kamēr nav ekonomiskā pamatojuma, uzsvēra Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, vēršot uzmanību uz to, ka pret iecerēto sistēmu iebilst gan ražotāji, gan tirgotāji.

Tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Latvijai līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā normatīvi, kurus ir noteikusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ES 2015/849.

Direktīva ir vērsta uz Eiropas Savienības finanšu sistēmas aizsargāšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas. Tās darbība ietekmē, galvenokārt, finanšu tirgus dalībniekus, nosakot būtiski augstākas prasības klientu uzticamības pārbaudei (Know your client); Latvijā un citās ES valstīs reģistrēto uzņēmumu īpašniekus, uzliekot par pienākumu iesniegt centralizētā reģistrā informāciju par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (patiesā labuma guvējiem (PLG)).

Šī ir jau ceturtā direktīva, kas vērsta uz ES finanšu sistēmas aizsargāšanu, tādēļ finanšu tirgus dalībnieki to dēvē vienkārši par Ceturto direktīvu. Ilgāku laiku, spēkā bija 2005. gada direktīva, līdz taču 2012. gadā starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force) papildināja savus standartus (the FATF recommendations – International standarts on combating money laundering and financing of terrorism). Balstoties uz tiem, ES Komisija sagatavoja savu ziņojumu par būtiskākajiem jaunās direktīvas aspektiem (uz riska faktoru balstīta pieeja, faktiskā īpašnieka identifikācija, centralizēti informācijas reģistri u.c.) – un 2015. gada 20. maijā tika pieņemta Direktīva ES 2015/849.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

EP deputāti šodien atbalstīja tā dēvētās repatriācijas direktīvas redakciju, par kuru iepriekš bija panākta vienošanās starp Eiropas Parlamenta ziņojuma autoru un ES Padomi, Db.lv informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlamenta Preses dienesta — Latviešu redakcija.

Tiesību akts ir pirmais solis ceļā uz kopīgu Eiropas imigrācijas politiku. Tā mērķi — veicināt nelegālo imigrantu labprātīgu atgriešanos un ieviest standartus tādās jomās kā maksimālais aizturēšanas laiks, aizliegums atgriezties ES, izraidāmo personu tiesības.

Direktīvas redakciju Eiropas Parlaments atbalstīja ar 369 balsīm par, 197 pret, un 106 atturoties. Balsojums paver ceļu uz galīgo vienošanos ar ES Padomi pirmajā lasījumā.

Deputātu vairākums atbalstīja EPP-ED grupas iesniegtos kompromisa grozījumus, noraidot PSE, Zaļo/EFA un GUE/NGL ieteiktos, kā arī Zaļo/EFA un GUE/NGL ierosinājumu no direktīvas atteikties kopumā.

Direktīva aizliedz dalībvalstīm ieviest normas, kas pret nelegālajiem imigrantiem ir nelabvēlīgākas nekā direktīvā noteiktās. Tā arī neskars patvēruma (bēgļu) tiesības, jo nošķir imigrāciju no patvēruma meklēšanas. Direktīva attiecas uz tiem gadījumiem, kad dalībvalsts iestādes pieņēmušas lēmumu, ka personai valsts jāatstāj. Tā nemaina dalībvalstu tiesības piešķirt personām uzturēšanās un tām pielīdzināmas atļaujas.