Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, Volvo Trucks savās mašīnās ievieš alkobloķētāju. Šī automobilī uzstādītā papildus sistēma pirms motora iedarbināšanas paredz autovadītājam veikt izelpas testu, informē Volvo Truck Latvia.

Alkobloķētājs ļauj pārvadājumu kompānijām un autovadītājiem panākt to, lai automobiļi netiktu vadīti alkohola reibumā. Ierīci šobrīd ir iespējams iegādāties un apkalpot Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Volvo Truck Latvia strādā pie tā, lai Latvijā šo ierīci būtu iespējams ieviest un apkalpot 2009. gadā.

Volvo FM, FH un FH16 automobiļiem alkobloķētāju iespējams uzstādīt rūpnīcā pēc pasūtījuma, kā arī iespējama vēlāka tā uzstādīšana uz Volvo kravas automobiļiem.

Ierīce nodrošina startera darbības bloķēšanu, nepieļaujot motora iedarbināšanu pirms vadītājs nav veicis izelpas testu. Ja pārbaudes parametri iekļaujas pieļaujamajās robežās, uz displeja parādās uzraksts Iedarbināt motoru (Start Motor). Ja nē, parādās uzraksts Izslēgt (Lock Out), un motoru nav iespējams iedarbināt.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Janvārī ir reģistrēti tikai 494 (!) jauni auto jeb par 77.5 % mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.

Katastrofāli zemie statistikas dati ir līdzvērtīgi 2002. gada janvāra sasniegtajam rezultātam. Ar puslīdz apmierinošiem rezultātiem ir strādājuši Volkswagen, Toyota, Ford, Mitsubishi, Volvo, Mercedes, Renault, Škoda, BMW pārstāvji. Kas attiecas uz pārējām automobiļu markām, tad skaitļi gan pret 2008. vai 2007. gadu ir vairāk nekā smieklīgi. Atsevišķiem tirgus spēlētājiem 2009. gada janvāri nav izdevies reģistrēt pat 10 jaunus auto. Smiekli patreizējā brīdī nenāk pašiem autotirgotājiem, kuri norāda, ka autotirdzniecība šobrīd ir kritiskā situācijā.

Skandi auto (Hyundai) direktors Ainars Liljē uzskata, ka ir nepareizi salīdzināt 2002. gada statistikas datus ar 2009. gadu. Toreiz tirgotāji tirgoja mazāk, taču strādāja ar peļņu par ko pašreizējā situācijā var aizmirst. Ne tikai autotirgotājiem, bet arī citu nozaru pārstāvjiem neskaidrība par banku turpmāko stratēģiju ir galvenais bieds.

2014. gada 10 mēnešos SEB līzinga darbības rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci – jaunpiešķirtais finansējums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir audzis par 10%, noslēgto darījumu skaits ir palielinājies par 20%, kā rezultātā kopējais SEB līzinga portfelis ir pieaudzis par 6%, informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šī gada desmit mēnešos SEB līzings nodrošinājis jauna finansējuma piešķiršanu līzinga objektu iegādei gandrīz 70 milj. EUR apmērā. Attiecīgi 52% no jaunpiešķirtā finansējuma ir izsniegti vieglo automašīnu iegādei, 20% - lauksaimniecības sektora vajadzībām, 15% citu iekārtu finansēšanai un 13% komerctransportam.

«Kopš gada sākuma autotirdzniecībā redzama tendence, ka klientiem arvien pieaug interese un attiecīgi pieprasījums pēc mazlietotām automašīnām - SEB līzinga piešķirtais finansējums mazlietoto automašīnu iegādei šī gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82%,» saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

SIA Rīgas satiksme sabiedriskā transporta galapunktos un klientu apkalpošanas centros uzsākusi nepersonalizēto viedkaršu jeb tā saucamo zilo e-talonu tirdzniecību.

Lai kļūtu par nepersonalizētā e-talona lietotāju, jāiemaksā 2 latu garantijas maksājums, kuru iespējams atgūt, atdodot e-talonu. Plastikāta viedkarte būs derīga piecus gadus. Nepersonalizētajā e-talonā var glabāt gan mēneša biļetes, gan atsevišķu braucienu biļetes, tai skaitā vienam braucienam, norādīja SIA Rīgas satiksme preses sekretāre Iluta Bērziņa.

Pirmajā nedēļā, kopš par sabiedrisko transportu var norēķināties, iegādājoties dzelteno e-talonu noteiktam braucienu skaitam vai laika periodam, pārdoti vairāk nekā 28 tūkstoši viedbiļešu. „Tikai 2.5 % iedzīvotāju, lietojot viedbiļeti, saskārās ar neatbilstībām, no tiem lielākā daļa pirmajā dienā. Iedzīvotāji, kuri veic braucienu reģistrāciju ar personalizēto e-talonu, nav saskārušies ar neatbilstībām,” apgalvoja I.Bērziņa.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) apgrozījums veido 101,1 miljonu eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Par 6,7% augusi arī LMT rentabilitāte, tā sasniedza 32,6 miljonus eiro. Uzņēmuma attīstību virza vēl arvien augošais pieprasījums pēc mobilā interneta. Klientu pieslēgumu skaits šajā periodā sasniedzis 1,28 miljonus.

Šogad izrāvienu piedzīvojis pieprasījums pēc mobilajiem biznesa risinājumiem. Tā, piemēram, būvniecības uzņēmumi ievieš LMT piedāvāto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS). Savukārt, mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks izmanto vairāk nekā 1000 klienti visā Latvijā. Kopš aprīļa gan pilsētās, gan ārpus tām uzņēmējiem pieejams arī LMT industriālais internets ar garantētu, optiskajam internetam pielīdzināmu ātrumu.

Šī gada februārī uzņēmums pirmo reizi piedalījās pasaules lielākajā mobilo tehnoloģiju notikumā Mobile World Congress Barselonā, kur iepazīstināja ar inovācijām un risinājumiem 5G tīkla attīstībā, kā arī viedās pilsētvides, dronu, bezpilota auto, aizsardzības un mobilā satura jomā.

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

Turpmāk mazumtirdzniecības veikalu tīkla Elvi darbību nodrošinās jauns uzņēmums – Pārtikas tirdzniecības apvienība.

Apvienība jau slēdz franšīzes līgumus gan ar partneriem, kas iepriekš strādāja ar Elvi grupu, gan ar dažiem jauniem partneriem. Zīmols Elvi tika būvēts teju desmit gadus, būtu žēl izmest 10 gadu darbu tikai tāpēc, ka viena kompānija, kas izmantoja zīmolu, saskārusies ar grūtībām, norāda Pārtikas tirdzniecības apvienības īpašniece uz vadītāja Singrita Urušadze.

Enerģētika

Zaļā enerģija var sāpīgi sist pa maku

ES uzstādījuma izpildei ar zaļās elektrības pieaugumu tās lietotāji var būt spiesti 10 gadu laikā samaksāt liekus 1,5 miljardus Ls, brīdina Pasaules Enerģijas padomes Latvijas nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Mērķim kļūt par reģiona nozīmes centru pakalpojumu jomā ir pamats, — Madonā šis virziens vienmēr jau ir bijis attīstīts — uzskata pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. «Jo klāsts būs bagātāks un plašāks, jo lielāks pieprasījums tieksies uz šo konkrēto vietu, taču biznesa attīstībai ir nepieciešams koncentrēt spēka potenciālu — mūsdienīgu infrastruktūru un sakoptu pilsētvidi. Mūsuprāt, nozīmīgs sasniegums jau ir pērn izrādītā atzinība Madonai un nominācija konkursā Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2003.» Svarīgākās pakalpojumu nozares Madonā ir pārtikas tirdzniecība, autotirdzniecība un serviss, celtniecība, tūrisms, poligrāfija, finansu un biznesa konsultācijas.

Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Aksels Rubulis uzskata, ka vietējā autotirgus sasalums un pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums draud ar to, ka jau šogad Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi autotirgotāji.

«Manuprāt, tas nebūtu ētiski skaitīt, cik Latvijas autotirgotāji un kurā brīdī ar līdzīgu tiesiskās aizsardzības lūgumu varētu vērsties, lai pasargātu sevi no kreditoriem, taču viens ir skaidrs, ka Latvijas autotirgotāju maksātspēja karājas mata galā,» tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka visvairāk ir apdraudēti vietēji autotirgotāji aiz kuru mugurām nestāv lielās ārvalstu mazumtirdzniecības mātes kompānijas. «Protams, ka šie uzņēmumi var justies salīdzinoši komfortablāk, taču arī lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi nevarēs mūžīgi subsidēt vietējos pārstāvjus.»

«Janvāris un februāris vēsturiski ir bijuši autotirdzniecības klusākie mēneši, taču, ja situācija līdz pavasarim autotirdzniecībā neuzlabosies, prognozēju, ka Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi Latvijas autotirgotāji, » tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka autotirgotāju nepaskaužamo situāciju pastiprina pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums, kurš 2009. gadā vēl ļāva autotirgotājiem nodrošināt naudas plūsmu, lai tie spētu nokārtot saistības pret bankām, samaksāt komunālos maksājumu un izmaksāt darbiniekiem algas.

Starptautiskajai uzņēmumu grupai ar lietuviešu kapitālu Modus group gatavojoties ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū ar automašīnu koplietošanas pakalpojumu CityBee un tālāk attīstīt šo darbību Polijā, tai piederošā kompānija CityBee Solutions izsludinājusi starptautisku iepirkuma konkursu 5360 jaunu automašīnu iegādei, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

Lēsts, ka līdz ar šo pirkumu, kurā Modus group investēs aptuveni 110 miljoni eiro, CityBee palielinās savu automašīnu parku vairāk nekā sešas reizes un kļūs par vienu no lielākajām automašīnu koplietošanas pakalpojumu kompānijām visā Eiropā.

Kā norādījis CityBee Solutions vadītājs Aurims Čagus, iepirkuma konkurss izsludināts, plānojot ienākšanu Latvijas un Igaunijas tirgū un darbības paplašināšanu Polijā, kur kopš rudens tiek piedāvāts CityBee transports dažādu mantu pārvadāšanai. Vienlaikus tas ļaus kompānijai tālāk attīstīties arī Lietuvā.

Latvijā un Igaunijā sākumā iecerēts izmantot automobiļus, kas paredzēti mantu pārvadāšanai un lielu kravu transportēšanai. Rīgā un Tallinā CityBee gatavojas startēt ar 50 kravas automobiļu parku, kas pakāpeniski tiks paplašināts.

Pērnajā gadā Latvijas tirgū kopumā tika reģistrētas 3745 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 15 447 vienībām jeb 80.5 % mazāk nekā 2008. gadā.

Atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā tik zemi pārdošanas rezultāti vēl nav reģistrēti. Skaitļi gan pret 1999. gadu, vēl jo vairāk pret 2008. vai 2007. gadu ir vairāk nekā smieklīgi. Vairākiem tirgus spēlētājiem 2009. gadā nav izdevies reģistrēt tik lielu auto skaitu, cik 2007. gadā tas izdevās pāris nedēļu laikā. Smiekli patreizējā brīdī nenāk pašiem autotirgotājiem, kuri norāda, ka autotirdzniecība jau vairākus mēnešus ir pilnībā apstājusies.

Daudzi no viņiem norāda, ka ir nepareizi ir salīdzināt, piemēram, 1999. vai 2000. gada statistikas datus ar 2009. gadu. Toreiz tirgotāji tirgoja mazāk, taču strādāja ar peļņu, par ko pašreizējā situācijā var aizmirst. Turklāt tagad, lielākajai daļai autotirgotāju par smagu nastu ir kļuvušas iepriekšējo gadu investīcijas, kas šobrīd ir transformējušās par nevēlamu kredītu slogu.

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns izdevis rīkojumu, ar kuru apturēta Rīgas pilsētas domes 2008. gada 27. maija saistošo noteikumu par kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā darbība.

Iepriekš ministrs aicināja Rīgas domi atcelt saistošos noteikumus, bet Rīgas pilsētas dome nav sniegusi oficiālu atbildi un nav arī izrādījusi vēlēšanos pārskatīt saistošos noteikumus pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atzinuma saņemšanas.

RAPLM ir izvērtējusi saistošos noteikumus, konstatējot, ka to normas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Izvērtējot normatīvo regulējumu, ministrija norāda, ka domei nav tiesiska pamata regulēt kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, izdodot saistošos noteikumus.

Visu kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabineta noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

V/as Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) noslēgtajos hipotekāro kredītu līgumos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklājis netaisnīgus noteikumus.

Izvērtējot līgumu noteikumus, PTAC konstatēja būtiskus patērētāju tiesības ierobežojošus noteikumus, kurus turpmāk Hipotēku bankai būs aizliegts piemērot. Vienlaikus bankai būs jāgroza patērētājiem piedāvātie hipotekārie kredītu līgumu projekti.

PTAC Hipotēku bankai ir uzdevis pārtraukt pildīt ar patērētājiem noslēgtajos līgumos vairāk nekā desmit netaisnīgus līguma noteikumus.

Piemēram, hipotekāro kredītu līgumu noteikumus, kas paredzēja bankas tiesības bez pamatota iemesla vienpusēji atkāpties no līguma, tiesības pieprasīt papildu ķīlu, ja reģistrētā ķīla nav pietiekoša saistību pilnīgas izpildes nodrošināšanai, patērētāja atteikšanos no brīdinājuma saņemšanas, ja banka vēršas tiesā par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, tiesības neizsniegt vai pārtraukt aizdevuma izsniegšanu atsevišķos līgumā norādītajos gadījumos un citus noteikumus.

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gandarīta par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) gatavību apturēt Rīgas domes saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību, kurā ietvertās normas var būtiski ierobežot gan galvaspilsētas iedzīvotāju, gan atkritumu apsaimniekošanas jomā darbojošos uzņēmumu tiesības.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "LDDK aicina Rīgas domi neignorēt RAPML lēmumu par konkurenci ierobežojošo noteikumu par sadzīves atkritumiem apsaimniekošanu Rīgā apturēšanu, kas liecina par ministrijas izpratni ne tikai uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un pilnveidošanā, bet par reālu rīcību godīgas konkurences atbalstīšanā."

Rīgas dome, pieņemot saistošos noteikumus, ir pasteigusies priekšā likumam Par atkritumu apsaimniekošanu, kas regulē un var paredzēt šādu pašvaldības noteikumus izdošanu. Rīgas dome 2007.gada 9.augustā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicējusi saistošos noteikumus, kaut arī likums pašreizējā redakcijā to neparedz. Tikai šā gada oktobrī Saeimā pirmajā lasījumā tiks skatīti Grozījumu projekts atkritumu apsaimniekošanas likumā, kur 13.panta pirmās daļas 1.punkts paredz iespēju pašvaldībām administrēt atkritumu apsaimniekošanu. Šīs izmaiņas paredz pašvaldībai pārņemot privātā biznesa funkcijas, palielināt administratīvās barjeras un izmaksa, kā arī draud ierobežot konkurenci.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Mazumtirgotājs "Maxima Latvija" ievieš vēl vienu iniciatīvu vīrusa izplatības ierobežošanai – veikalu darbiniekiem pašapkalpošanās kasēs ir pieejamas organiskā stikla sejas aizsargmaskas, tādējādi turpinot darbu arī šajās kasēs.

"Teju ik dienu ieviešam jaunus prevencijas pasākumus kā klientu, tā darbinieku drošībai. Jaunākā no aptuveni 20 iniciatīvām vīrusa ierobežošanai visā Latvijā, ir sejas aizsargmaska kolēģiem pašapkalpošanās kasēs.

Ja veikalu kasēs darbinieku un klientu drošībai esam izveidojuši stikla aizsargbarjeras, tad pašapkalpošanās zonās šādas barjeras efektīvi uzstādīt nav iespējams, līdz ar to izskatījām dažādas alternatīvas un kā efektīvāko atzinām organiskā stikla sejas aizsargmaskas, kas tuvākajā laikā tiks piegādātas visās "Maxima" pašapkalpošanās kasēs," stāsta "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Sākot ar 16.martu, "Maxima" administrācijā un veikalos ievieš papildus būtiskus sociālās distancēšanās ierobežojumus - kasu, sveramo vitrīnu, dārzeņu un augļu, kā arī citās veikala zonās tiek novilktas robežas 2m rādiusā, ierobežojot distanci.