Transports un loģistika

ES pieprasa visām dalībvalstīm atteikties no saviem līgumiem ar ASV

Aivars Mackevics [email protected], 21.11.2002

Jaunākais izdevums

Db-online jau ziņoja, ka astoņas ES valstis ir noslēgušas divpusējus līgumus par lidojuma tiesībām ar ASV. Eiropas Tiesa šos līgumus ir pasludinājusi par spēkā neesošiem. ES iesaka visām astoņām valstīm atsaukt šos līgumus, jo šos līgumus ar ASV slēgs ES Komisija, pārstāvot visu dalībvalstu intereses. Avots: Bulletin

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosacījumi ceļošanai uz ASV

, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatīzācijas aģentūras ieņēmumi jūlijā - 2,579 miljoni

, 10.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras (PA) kopējie ieņēmumi latos no privatizācijas, kapitālu daļu atsavināšanas un nekustamo īpašumu nomas līgumiem 2007.gada jūlijā ir 2,579 miljoni latu, informē PA preses dienests.

2007.gada jūlijā ieņēmumi no privatizācijas un kapitālu daļu atsavināšanas līgumiem bija 2,439 miljoni latu jeb 95 % no visiem ieņēmumiem, bet ieņēmumi no nekustamo īpašumu nomas līgumiem – 0,14 miljons lati jeb 5%.

Lielāko daļu no privatizācijas un atsavināšanas ieņēmumiem latos, veido ieņēmumi no zemesgabalu pārdošanas līgumiem – 1,63 miljoni latu jeb 67%. Ieņēmumi no nekustamo īpašumu pārdošanas līgumiem ir 0,78 miljoni latu jeb 32% Savukārt ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas līgumiem ir 0,003 miljoni latu jeb 0,001%..

Kopējie ieņēmumi no privatizācijas līgumiem privatizācijas sertifikātos 2007. gada jūlijā bija 1714,52 sertifikāti - pēc nominālvērtības 48 tūkst. lati, tai skaitā, īpašuma kompensācijas sertifikāti – 59,5 gabali - pēc nominālvērtības 1,6 tūkst. lati, un 1655,02 privatizācijas sertifikāti - pēc nominālvērtības 46,34 tūkst. lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos

LETA, 17.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosinājusi izveidot digitālo zaļo sertifikātu, lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES) Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka digitālais zaļais sertifikāts būs apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir pārslimojusi Covid-19. Tas bez maksas būs pieejams digitālā vai drukātā formātā. Tajā būs iekļauts QR kods, kas nodrošinās sertifikāta drošību un autentiskumu.

Tāpat plānots, ka EK izveidos vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES, un palīdzēs dalībvalstīm tos tehniski ieviest. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kurus ceļotājiem piemērojamos sabiedrības veselības ierobežojumus var atcelt, bet tām šādi atbrīvojumi tāpat būs jāpiemēro ceļotājiem, kuriem ir digitālais zaļais sertifikāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Neraugoties uz ES spiedienu, Malta neatsakās no pasu tirgošanas ieceres

LETA--DW, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lieliem un biržas uzņēmumiem jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, nodokļi un valsts subsīdijas

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Diskutē par ierobežojumiem darbaspēka brīvai kustībai

Dace Preisa, 15.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas iekšlietu un tieslietu komisārs Franko Fratīni norāda, ka pat tām valstīm, kas ieviesušas ierobežojumus pret jauno dalībvalstu darbaspēku, jādod priekšroka strādniekiem no ES dalībvalstīm attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Kopš 23. janvāra Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi, kas dalībvalstīm prasa nodrošināt vienlīdzīgas iespējas piekļuvei darbavietām un pašnodarbināto profesijām kā trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi uzturas ES, tā dalībvalstu pilsoņiem. Deputāti uzskata, ka situācija ir pretrunā ar ES pamatprincipiem un Pievienošanās līgumu noteikumiem, un ir satraukti par to, ka "veco" dalībvalstu saglabātie ierobežojumi pret ES 2004. gada jaunpienācējām trešo valstu pilsoņiem ES darba tirgū tagad sniedz pat labvēlīgākus noteikumus. Plenārsesijā Strasbūrā 13. martā Eiropas Parlamenta deputāti Eiropas iekšlietu un tieslietu komisāram Franko Fratīni jautāja, kā Komisija gatavojas uz šo situāciju reaģēt. Komisārs norādīja — pat tām valstīm, kas ieviesušas atļautos ierobežojumus pret jauno dalībvalstu darbaspēku, saskaņā ar Pievienošanās līgumiem jādod priekšroka strādniekiem no ES dalībvalstīm attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Jebkurā gadījumā attieksme darba tirgū pret jauno dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo kādā no vecajām dalībvalstīm, nevar būt vairāk ierobežojoša kā pret trešo valstu pārstāvjiem. Darba vietas nedrīkst atvērt trešo valstu pilsoņiem, ja pieeja liegta jebkuras no ES dalībvalstu darbiniekiem. Nesen spēkā stājusies direktīva nav pretrunā ar Pievienošanās līgumiem, tāpēc jauni tiesību akti jāizstrādā nebūtu. Komisārs tomēr piekrita, ka daudzos jautājumos vajadzīga labāka informācija, un apsolīja dalībvalstīm nosūtīt skaidrojošu vēstuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas drošai ceļošanai šajā gadā

LETA, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas tūrisma un transporta nozarēm, ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm šogad pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un ļaut nozarēm atsākt darbību, vienlaikus ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, liecina Eiropas Komisijas paziņojums.

Paziņojumā vēstīts, ka vadlīniju paketes nolūks ir arī palīdzēt Eiropas Savienības (ES) tūrisma nozarei atgūties no pandēmijas, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, un nodrošinot, lai Eiropa arī turpmāk būtu iecienīts galamērķis.

Eiropas Komisijas tūrisma un transporta vadlīnijās norādīts, ka plānots drošā veidā atjaunot pārvietošanās brīvību un atcelt iekšējās robežkontroles tūrisma nozarē. Dalībvalstīm gūstot sekmes vīrusa izplatības mazināšanā, vispārēji brīvās pārvietošanās ierobežojumi būtu jāaizstāj ar precīzāk orientētiem pasākumiem.

Tūrisma un transporta vadlīnijas paredz sākt ar ierobežojumu atcelšanu starp apgabaliem vai dalībvalstīm, kur epidemioloģiskā situācija ir pietiekami līdzīga. Šādai pieejai jābūt arī elastīgai un jāietver iespēja noteiktus pasākumus ieviest no jauna, ja epidemioloģiskā situācija to prasa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēlas ierobežot kredītkaršu komisijas maksas, ko bankas piemēro tirgotājiem

Žanete Hāka, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos.

Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas.

ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai būs jāmaksā 4.418.577 eiro liela soda nauda.

Eiropas Komisija pirmdien piecām dalībvalstīm noteica galīgos maksājumus, ko iekasēs par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā.

Piecām valstīm — Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Slovākijai un Maltai — nākamajos četros gados būs jāsamaksā kopumā aptuveni 57 miljoni eiro (Maksājumu kopsumma, atskaitot 25 %, ko dalībvalstis var paturēt.). Pirms katras paplašināšanās, jaunajām dalībvalstīm bija jānodrošina, lai nenotiktu lauksaimniecības produktu spekulatīva uzkrāšana, kas varētu izjaukt līdzsvaru visā ES tirgū. Minētajās piecās valstīs tika atklāti cukura virsnormas krājumi. Komisija pagājušajā gadā piešķīra papildu laiku šo cukura krājumu izņemšanai no ES tirgus. Pēc intensīvām diskusijām, kurās piedalījās attiecīgās dalībvalstis un kuru laikā Komisija ņēma vērā labi pamatotus argumentus un piešķīra papildu laiku virsnormas krājumu izņemšanai no tirgus, šodien tika noteikti galīgie maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas Komisija piecām dalībvalstīm uzliek maksājumus par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu

, 13.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija šodien piecām dalībvalstīm noteica galīgos maksājumus, ko iekasēs par cukura virsnormas krājumu veidošanās nenovēršanu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā. Piecām valstīm - Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Slovākijai un Maltai - nākamajos četros gados būs jāsamaksā kopumā aptuveni 57 miljoni eiro.

Kā parasts pirms katras paplašināšanās, jaunajām dalībvalstīm bija jānodrošina, lai nenotiktu lauksaimniecības produktu spekulatīva uzkrāšana, kas varētu izjaukt līdzsvaru visā ES tirgū. Minētajās piecās valstīs tika atklāti cukura virsnormas krājumi. Komisija pagājušajā gadā piešķīra papildu laiku šo cukura krājumu izņemšanai no ES tirgus. Pēc intensīvām diskusijām, kurās piedalījās attiecīgās dalībvalstis un kuru laikā Komisija ņēma vērā labi pamatotus argumentus un piešķīra papildu laiku virsnormas krājumu izņemšanai no tirgus, šodien tika noteikti galīgie maksājumi.

"Parasti pirms katras ES paplašināšanās veic pasākumus, lai novērstu virsnormas krājumu veidošanu," teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bēla. "Mūsu likumīgs pienākums ir izpildīt attiecīgos noteikumus, lai nepieļautu to, ka spekulatīvas krājumu veidošanas rezultātā tirgus dalībniekiem visā ES tiek nodarīts kaitējums. Taču es saprotu arī attiecīgo valstu apsvērumus un esmu darījusi visu iespējamo, lai panāktu taisnīgu risinājumu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cemex ar jauno ražotni Latvijā var aplauzties

Z. Pudāne J. Lasmanis, R. Spakovska, 18.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Privatizācijas aģentūra ieņem 6.6 miljonus latu

Dace Preisa, 11.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras (PA) ieņēmumi no privatizācijas un kapitālu daļu atsavināšanas 2005.gada 10 mēnešos sasniedza 6.6 miljonus latu. Lielāko daļu no privatizācijas un atsavināšanas ieņēmumiem veido ieņēmumi no zemesgabalu pārdošanas līgumiem – 2.9 miljoni latu jeb 43% no visiem privatizācijas un atsavināšanas ieņēmumiem, tad seko ieņēmumi no dažādu akciju pārdošanas līgumiem – 2.2 miljoni latu jeb 33%, ieņēmumi no nekustamo īpašumu pārdošanas līgumiem – 0.7 miljoni latu jeb 11%, ieņēmumi no valsts kapitāla daļu, kas radušies nodokļu parādu kapitalizācijas rezultātā, pārdošanas līgumiem – 0.39 miljoni latu jeb 6% un ieņēmumi no kapitāla daļu atsavināšanas līgumiem – 0.22 miljoni latu jeb 3%. Līdz šā gada 5.novembrim PA ir noslēgusi 273 zemesgabalu pārdošanas līgumus par kopējo summu 9.2 miljoni latu, kas ir par 4.1 miljonu latu jeb par 80% vairāk kā 2004.gada attiecīgajā laika periodā. 2005.gadā pārdoto zemesgabalu vērtība ir bijusi 2.5 reizes jeb par 5.5 miljoniem latu lielāka kā šo zemesgabalu kadastrālā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru