Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lielākais pasaules tūrisma koncerns TUI turpina paplašināt Eiropas lēto lidsabiedrību tirgu. Šim nolūkam pārveidojot savu lidsabiedrību Britannia par lēto lidsabiedrību. Lidojumi galvenokārt tiks veikti uz tūristu masu atpūtas reģioniem. Tikai pagaidām vēl nav skaidrs zem kāda vārda tie startēs. Patlaban TUI koncernam veiksmīga ir bijusi lētās lidsabiedrības Hapag–Lloyd Express darbība, kura eksistē tikai gadu. Tāpat TUI vēlas iegādāties skandināvu lēto lidsabiedrību Sterling un pārdot savu Lielbritānijas metālapstrādes uzņēmumu Amalgamated Metal Corporation plc (AMC). Bez tam biznesa aprindās klīst runas par TUI koncerna vācu bankas WestLB akciju daļu (31%) iespējamo pārdošanu, taču TUI ir nolēmis nesteidzināt šo jautājumu, tāpēc sīkāka informācija netiek sniegta. TUI koncerna prezidents Michael Frenzel cer, ka nākošgad ienākumiem no tūrisma nozares vajadzētu pieaugt par 5%, taču šogad ienākumi nepārsniegs 2002. gada rādītājus (331 miljoni eiro). Avots: Eiropa.lv

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No šī gada 15. septembra lidsabiedrības KLM, Northwest un Continental Airlines oficiāli kļūst par lidsabiedrību savienības Skyteam dalībniecēm. Visas iepriekš minētās lidsabiedrības kādu laiku tika apsvērušas iespēju dibināt ceturto pasaules lidsabiedrību savienību Wings, taču izšķirošs pagrieziena punkts kļuva lidsabiedrību Air France un KLM apvienošanās. Tagad lidsabiedrību savienība Skyteam piedāvā pasažieriem papildus desmit jaunas bāzes lidostas un 141 lidojumu mērķa vietas. Jāatzīmē, ka lidsabiedrību savienībā ietilpst arī tāgad lidsabiedrības kā Aeromexico, Air France, Alitalia, CSA, Delta un Korean. Avots: Eiropa.lv

Lidsabiedrību savienība Skyteam ar četrām lidsabiedrībām uzsāk jaunu programmu. Sākumā šīm lidsabiedrībām tiek piešķirts asociēto lidsabiedrību statuss un tām ir pieeja lielai daļai Skyteam lidojumu tīkla. Tajā pašā laikā, lai šīs integrācijas process noritētu veiksmīgi, Skyteam lidsabiedrības-dalībnieces piedalās kā sponsori. Patlaban asociēto lidsabiedrību statusu ir ieguvušas lidsabiedrības Air Europa ar lidsabiedrību Air France kā sponsoru, Copa Airlines ar lidsabiedrību Continental kā sponsoru, Kenya Airways ar KLM kā sponsoru un lidsabiedrība Tarom, ko sponsorēs Alitalia.

Šodien par savu apvienošanos ir paziņojušas franču lidsabiedrība Air France un nīderlandiešu lidsabiedrība KLM. Jaunā grupa startēs zem Air France-KLM vārda un būs pēc apgrozījuma vadošā pasaules gaisa satiksmes tirgū. Abas lidsabiedrības ir vienojušās par savu akciju savstarpējo apmaiņu un cer, ka tiks veiktas visas nepieciešamās transakcijas jau tuvāko nedēļu laikā. Līguma parakstīšana ir paredzēta šī gada 15. oktobrī. Ar abu lidsabiedrību apvienošanos tiks stiprināta Sky Team lidsabiedrību savienība, kas kļūs tagad par otro lielāko pasaules lidsabiedrību aliansi. Jaunās lidsabiedrību grupas 81% akciju piederēs frančiem, bet KLM – 19%. Francijas valsts, kurai iepriekš piederēja 54% Air France akciju, tagad būs 44% akciju īpašniece. Jauno lidsabiedrību grupu pagaidām vadīs Air France šefs Jean-Cyril Spinetta. Avots: Eiropa.lv

Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Tūristu izdotās naudas summas katrā atsevišķā valstī ir atkarīgas no ceļojuma veida un šī tūrista mītnes zemes ceļojuma tradīcijas. Eiropā tūrisma attīstību pēdējos divos gados nosaka “smart”-tūrisms, kas paredz lētu transportu un naktsmītni, lai lieko naudu nodotu citām baudām – iepirkšanās tūrei, garšīgai virtuvei, ārstniecībai un kultūrai. Vairāku Eiropas valstu statistikas datos pirmajās vietās pēc tūristu atstātās naudas tiek minēti amerikāņi, krievi un ķīnieši. Arī Latvijā Krievijas tūristi atstāj vislielākās naudas summas. Katrai valstij ir sava ceļošanas kultūra, kura vispirms veidojas iekšzemes tūrismā. Piemēram, nīderlandieši tiek uzskatīti par tipiskiem kempinga tūristiem, vācieši par eko-draugiem, japāņi par grupu tūristiem, luksemburgieši par vācu draugiem darījumu ceļojumos, bet atpūtā tomēr ar 80% dominē Francija. Līdz ar to tūristu mērķa auditorija nav viendabīga, tāpēc katras valsts tūristiem ir jāpiemēro atšķirīgs mārketings un ceļojuma produkts. Taču līdz ar transporta, interneta un standartizēto pakalpojumu attīstību veidojas multikulturāla ceļotāju sabiedrība. Viens no piemēriem Latvijā ir čarterreisi uz Vidusjūras reģionu, kuros vienkopus atpūšas gan briti, gan krievi, gan lietuvieši, gan vācieši. Izdevumus nosaka ceļojuma veids un mērķis Tūrisma bizness ir viens no retajiem eksporta veidiem, kad ārvalstu klients pēc savas preces – tūrisma produkta ierodas pats personīgi un to patērē kopā ar iezemiešiem gan sabiedriskajā transportā, gan ēdināšanas iestādēs, gan kultūras pasākumos. Tūristu tēriņus ceļojuma laikā lielā mērā nosaka viņu izvēlētais ceļojuma veids un mērķis. Lielākie ceļojuma izdevumi parasti saistās ar transportu, nakšņošanu un ēdināšanu. Atkarībā no tūrista interesēm arī ceļojuma galvenais motīvs, piemēram, iepirkšanās vai ārstēšanās var kļūt par galveno izmaksu faktoru visa ceļojuma laikā. Tūrisma pakalpojumu cenas un kvalitāte dažādos Eiropas reģionos var būtiski atšķirties. Piemēram, ceļojumi uz Šveici, Franciju, Lielbritāniju vai Zviedriju tiek uzskatīti par dārgiem, bet Austrumeiropas valstis vai Turcija tiek piemērots apzīmējums – Eiropas lētie ceļojuma tirgi. Šādi pieņēmumi un apzīmējumi ir raksturīgi tieši masu tūrisma biznesā, kur galvenie kritēriji ceļojuma izvēlei ir saule, pludmale, lēta viesnīca un izdevīgs lidojums. Piemēram, Maljokas pludmalēm nācās pagājušajā gadā piekāpties Turcijas un Bulgārijas pludmaļu piedāvājumam. Arī ārstnieciskajā tūrismā ir vērojama tendence, kad tūristu galvenais ceļojuma motīvs tiek vērtēts pēc izmaksām. Proti, Rietumeiropas tūristi dodas uz Austrumeiropas valstīm kā Ungāriju vai Čehiju, lai veiktu ķermeņa korekcijas operācijas vai arī zobu protezēšanu par vairāk kā 5 reizes lētāku cenu nekā tūrista mītnes zemē. Savukārt golfa vai luksus tūrisma piedāvājums Eiropas lielākajā daļā ir samērā viendabīgs pēc cenu izmaksām, jo šajā tūrisma segmentā cenai nav tik būtiska loma kā kempinga vai pludmaļu tūrismā. Piemēram, ceļotāji ar mugursomām parasti vairāk tērē grāmatām, kartēm un savam ekipējumam nekā standartizēto ceļojumu īpašnieki. Jaunā tendence ir “Smart”-tūrisms Eiropas tūrismā pēdējos divos gados ir notikušas ievērojamas pārmaiņas arī patērētāju uzvedības normās, jo strauji attīstās lēto lidsabiedrību piedāvājumi ar interneta starpniecību, kuri ļauj ceļotājam no galvenajiem tūrisma avotmērķiem (Lielbritānija, Vācija, Skandināvija) nokļūt tradicionālajos Vidusjūras kūrortos par ļoti izdevīgām cenām. Lēto lidsabiedrību vidējā lidojuma cena ir apmēram 78 eiro, taču liela daļa lidojuma biļešu mārketinga nolūkos tiek pārdotas arī par 9,90 vai 29,90 eiro. Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē šo straujo attīstību ir transporta cena. Daudzi tūrisma reģioni subsidē gaisa transportu, lai tikai tūristi nonāktu izredzētajā ceļojuma galamērķī. Eiropas ceļojumu biznesā aizvien biežāk sāk dominēt “smart” tūrisms, proti, lēti nokļūt, bet

Eiropas lidsabiedrības rēķinās, ka pēc krīzes, kas bija saistīta ar Irākas karu un SARS epidēmiju, līdz šī gada beigām atkal pieaugs pasažieru skaits visos svarīgākajos lidojumu maršrutos. Pēc Eiropas lidsabiedrību apvienības (AEA) ģenerālsekretāra Ulrika Šultes-Strathausa (Ulrich Schulte-Strathaus) teiktā, lidsabiedrības nevar cerēt šogad uz lielākiem ienākumiem. Pozitīvi rezultāti tiks panākti tikai tajā gadījumā, ja pasaulē nenotiks nekas negaidīts kā, piemēram, jauna SARS epidēmijas izplatīšanās. Jau tagad ir vērojama stabilitāte gaisa satiksmes tirgū. Visātrāk pieauga pasažieru skaits lidojumu maršrutos uz ASV, jo Irākas kara darbība radīja lidsabiedrībām vislielākos zaudējumus. Lidojumu pieprasījums uz krīzes skartajiem Tuvo Austrumu reģioniem joprojām ir niecīgs. Eiropas lidsabiedrības šī gada jūnijā reģistrēja pasažieru skaita pieaugumu, kurš kopš marta uzrādīja negatīvu attīstību. AEA ģenerālsekretārs nerēķinās ar ienākumu palielināšanos gaisa transporta nozarē, jo par 20% ir samazinājies darījumu ceļotāju skaits. Vēl deviņdesmito gadu vidū gandrīz puse lidsabiedrību pasažieru bija darījumu ceļotāji. Lielajām lidsabiedrībām ir pastiprinājusies konkurence darījumu ceļotāju tirgū sakarā ar pasaules saimniecības attīstības lejupslīdi un lēto lidsabiedrību ienākšanu gaisa satiksmes tirgū. Avots: Handelsblatt

Air France-KLM, British Airways un Lufthansa ir drošākās Eiropas lidsabiedrības, atzinusi Ženēvā bāzētā Gaisa transporta reitingu aģentūra (ATRA).

Savukārt par drošākajām ASV lidsabiedrībām atzītas MR Corporation, Continental Airlines, Delta Airlines, Southwest Airlines, United Airlines un US Airways, bet visdrošākā aviokompānija Āzijā ir Japan Airlines.

Lai noteiktu lidsabiedrību drošību – ATRA izpētījusi publiski pieejamo informāciju par 15 kritērijiem, kā, piemēram, lidsabiedrību izmantoto lidmašīnu vidējais vecums un flotes viendabīgums, raksta France24.

Aģentūra arī uzsver, ka, lai runātu par lidsabiedrību drošību, nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai negadījumu skaitam, bet arī «tehniskajiem, cilvēciskajiem, organizatoriskajiem un ārējiem faktoriem».

Eiropas lidsabiedrība «Wizz Air» saņēmusi pēdējo jauno Airbus lidmašīnu A321ceo ar HA-LTI reģistrāciju, informē aviokompānijā.

Šī ir «Wizz Air» pēdējā lidmašīna, kurai ir uzstādīts ražotāja pašreizējais dzinēja variants (ceo). Turpmāk visas jaunās Airbus lidmašīnas tiks piegādātas ar jauno dzinēja variantu (neo), kas nostiprinās «Wizz Air» pozīcijas pasaules zaļāko lidsabiedrību vidū.

Lidmašīnu jaunās paaudzes dzinēji un salona konstrukcija nozarē nodrošina degvielas izmaksu ietaupījumu par 20 procentiem. A321neo ir ievērojami draudzīgākas videi ar trokšņa līmeņa un slāpekļa oksīda izplūdes samazinājumu gandrīz par 50 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām.

Pašlaik «Wizz Air» avioparkā ir 119 lidmašīnu (72 A320ceo, 41 A321ceo un 6 A321neo), turklāt lidsabiedrība ir veikusi vērienīgu Airbus lidmašīnu pasūtījumu (273 A320neo, A321neo un A321neo XLR). Pasūtījuma izpilde palielinās avioparku līdz 300 lidmašīnām, kas pārvadā 100 miljonus pasažieru gadā, ko atbalsta 10 tūkstošu kolēģu kolektīvs. Pasūtījumā ir iekļautas 20 varianta A321XLR (īpaši tālas darbības) lidmašīnas. Tas ļaus «Wizz Air» lidot 7–8 stundas ilgos maršrutos tikpat efektīvi kā īsākos reisos. Lidmašīnu palielinātā lidojumu tāluma iespēja ļaus «Wizz Air» vēl vairāk paplašināt tīklu un savienot punktus WIZZ kartē, kas pašlaik nav sasniedzami.

Vācu lidsabiedrība Lufthansa 2004. gada decembrī palielināja pasažieru un kravu pārvadājumu apjomu. Kopumā pagājušajā gadā tika pārvadāti 50,9 miljoni pasažieru, kas ir jauns rekords. Tomēr neskatoties uz labajiem rādītājiem, zemo izmaksu lidsabiedrību bums, lika vācu lidsabiedrībai palikt sasprindzinājumā. Konkurējot ar zemajiem lidojumu tarifiem un patērētāju vēlēšanos arvien lētāk lidot, piemēram, ASV gada nogalē vispirms cenas lidojumiem ASV iekšienē par 50% samazināja trešā lielākā amerikāņu lidsabiedrība Delta Air Lines. Tas tika darīts zemo izmaksu lidsabiedrību spiediena rezultātā. Šim piemēram sekoja arī citas amerikāņu lidsabiedrības. Arī Lufthansa ar vilinošām cenām cenšas piesaistīt klientus. Tomēr, pēc analītiķu domām, daudzu zemo izmaksu lidsabiedrību cenu līmeni, kas daļu vietu pārdod par 19 vai 29 eiro, uzņēmums nespēs piedāvāt. Daudzu zemo izmaksu lidsabiedrību pieaugumu 2004. gadā vēl vairāk nekā Lufthansai izjūta, piemēram, Air Berlin, kas pārvadāja 12 miljonus pasažieru (+25,4%) - tādējādi pieauguma rādītājs ir divreiz lielāks nekā Lufthansai. Vācijā pirmo gadu strādājošā Easyjet jau pirmajā gadā pārvadāja 1,5 miljonus pasažieru. Un Germanwings, kurā netieši ir iesaistīta Lufthansa, paaugstināja pasažieru skaitu pat par 46%, sasniedzot 3,5 miljonus pasažieru. Tomēr salīdzinājumā ar citiem lielajiem Eiropas konkurentiem, Lufthansa stāvoklis ir visnotaļ labs. Tā piemēram, British Airways decembrī uzrādīja tikai 1,8% pieaugumu pasažieru skaita ziņā. Air France/KLM 2004. gada novembrī uzrādīja pasažieru skaita pieaugumu 3,2%. KLM jau ir izdarījusi secinājumus un no 1. janvāra ir pazeminājusi cenas par 40%.

Vācijas zemo izmaksu lidsabiedrība Germanwings paziņojusi par sadarbību ar poļu zemo izmaksu lidsabiedrību Centralwings, kas ir LOT Polish Airlines meitas uzņēmums. Abas lidsabiedrības vienojušās par jauna Eiropas zemo izmaksu pakalpojumu tīkla izveidi. Tas varētu būt sākums arī plašākai zemo lidsabiedrību sadarbībai Eiropā. Germanwings jau izveidojusi sadarbību arī ar Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrību bmi Baby. Germanwings un Centralwings vadītāji paredz, ka sadarbība varētu palielināt pieprasījumu par vidēji 10%. Germanwings Polijas -Vācijas aviācijas tirgu atzīst par vienu no stratēģiski svarīgākajiem. Sadarbības rezultātā biļetes gan uz Germanwings, gan uz Centralwings reisiem varēs rezevēt abu lidsabiedrību mājas lapās. Germanwings turpmāk paplašinās darbību reisos uz Varšavu, savukārt Centralwings - uz Hanoveri, Nirnbergu un Ķelni.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Lidsabiedrību savienība Star Alliance ir ieguvusi divus jaunus reģionālos partnerus, proti, slovēņu lidsabiedrību Adria Airways un horvātu lidsabiedrību Croatia Airlines. Līdz ar to alianse uzlabo savu lidojumu tīklu uz Dienvideiropu. Abi šie reģionālie partneri nebūs tieši pārstāvēti lidsabiedrību savienībā, bet gan caur lidsabiedrībām, ar kurām tās cieši kooperējas. Abas lidsabiedrības reprezentēs vācu lidsabiedrība Lufthansa. Adria Airways kā Iata dalībniece piedāvā ik nedēļu 180 lidojumus uz 20 mērķa vietām, turpretī Croatia Airlines veic nedēļā 430 lidojumus uz 26 mērķa vietām ar tai piederošo 11 lidmašīnu lielo floti. Avots: Eiropa.lv

Lidsabiedrību Austrian Airlines grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos ir apkalpojusi 1,86 miljonus pasažieru, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2004. gada attiecīgā laika periodā. Īpaši nesekmīgi rezultāti bija lidsabiedrībai Lauda Air, kura cieta sakarā ar cunami izraisītajām sekām Āzijā. Čarterlidojumos samazinājās pasažieru skaits pat par 11,9%. Arī līniju lidojumu maršrutos šī gada pirmajos mēnešos nācās samierināties ar mazāku pasažieru skaitu (mīnus 2,8%). Lidsabiedrību grupai sēdvietu noslogojums samazinājās par 1,4%, sasniedzot 67,5%. Degvielas cenu kāpums varētu vēl vairāk ietekmēt lidsabiedrību darbību. Jāatzīmē, ka pie lidsabiedrību grupas pieder Austrian Airlines, Tyrolean ar Austrian Arrows marku, Lauda Air un tagad arī Slovak Airlines.

Lidsabiedrību Air France un KLM klienti kopš 4.aprīļa var izmantot jaunu pakalpojumu – online reģistrēšanos reisiem uz gandrīz visiem galamērķiem abu lidsabiedrību tīklos. E-biļetes īpašnieki var izvēlēties vēlamo sēdvietu un izdrukāt iekāpšanas karti no mājām vai citas interneta pieejas vietas. Ierodoties lidostā, iespējams nodot bagāžu, vai, ceļojot bez tās, uzreiz doties uz iekāpšanas terminālu. Reģistrējoties online vidē un izdrukājot iekāpšanas kartes no mājam, Air France un KLM klienti nu varēs ietaupīt vairāk laika, kā arī izbaudīt lielāku komfortu. Lidsabiedrību klienti jau tagad gūst labumu, pēc abu uzņēmumu darbības tīklu apvienošanas, vienotām cenām, apvienotās lojalitātes programmas Flying Blue, apvienotām uzgaidāmajām telpām un nu arī online reģistrēšanās iespējas. Air France-KLM arī turpmāk plāno veikt dažādas iniciatīvas lidsabiedrību darbības uzlabošanā nākamo mēnešu un gadu laikā.

Neskatoties uz to, ka lidsabiedrību alianses Oneworld konkurentiem ir izdevies pārvilināt vairākus alianses biedrus uz saviem grupējumiem, Oneworld joprojām apkalpo lielāko skaitu pasaules valstu un lidostu. Oneworld ir ne tikai internacionālākā lidsabiedrību alianse, bet arī piedāvā visplašāko pakalpojumu un akciju klāstu saviem klientiem. Nākamo mēnešu laikā lidsabiedrību alianse Oneworld piedāvās saviem klientiem jaunus maršrutus uz Tbilisi (Gruzija), Fēsu (Maroka), Pensalokolu (Florida), Salonikiem (Grieķija) un Splitu (Horvātija). Līdz ar to kopā lidsabiedrību savienības Oneworld biedri - Aer Lingus, American Airlines, British Airways, Cathay Pacific, Finnair, Iberia, LAN, Qantas saviem pasažieriem varēs nodrošinās nokļūšanu uz 581 vietām visā pasaulē. Avots: Eiropa.lv

Turpmāk dāņu lidsabiedrība Maersk Air tirgū parādīsies zem islandiešu lidsabiedrības Sterling vārda. Līdz ar abu lidsabiedrību apvienošanos, Sterling ar 30 lidmašīnu lielu floti un lidojumu maršrutiem uz 80 mērķavietām, tagad ir kļuvusi par vadošo zemo izmaksu lidsabiedrību Skandināvijā un ceturto lielāko zemo izmaksu lidsabiedrību Eiropā. Maersk Air integrācijas procesu tiek plānots pabeigt turpmāko 18 mēnešu laikā. Par godu abu lidsabiedrību apvienošanai tagad tiek piedāvātas 150 000 vienvirziena lidojumu biļetes visos lidsabiedrības lidojumos starp Eiropu un Dāniju par 34 eiro (cenā iekļauti lidostas nodokļi un nodevas, izņemot degvielas nodokli). Sīkāka informācija: www.sterling.dk

Pircēji visā pasaulē, padziļinoties recesijai, sāk dot priekšroku lētākām precēm, raksta Wall Street Journal.

Izpētot pircēju uzvedību 11 pasaules lielākās ekonomikas valstīs īsi pēc konkrētās valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, pētījumu firma Nielsen Co. konstatējusi daudz kopīga. Visi pircēji strauji pievērsušies mazāk dārgu zīmolu precēm.

Tāpēc Nielsen izšķīries reizi mēnesī sākt publicēt to preču indeksus, kam priekšroku devuši pircēji. Jaunais indekss parādīs salīdzinošo ainu, kādiem zīmoliem pircēji pasaulē dod priekšroku, kā arī parādīs izmaiņas cilvēku izdevumos un iepirkšanās ieradumos. Pašreizējie novērojumi liecina, ka izdevumi par pirkumiem globāli samazinās, priekšroka tiek dota vietējā zīmola precēm, tāpat arī samazinās iepirkšanās biežums un novērojamas vidēji izteiktas pazīmes, uzkrāt nepieciešamākos produktus.

Kompānija Vitrum vienīgie Latvijā sākuši ražot profesionālas elektriskās virtuves iekārtas.

Firmas īpašnieks Jurijs Baskakovs skaidro, ka tas vairāk ir uzņēmuma inženieru intelektuālais, nevis finanšu ieguldījums laikā, kad nozarē stipri jūtama ekonomiskā krīze. Tehnoloģiskās investīcijas ražotnē daudzu gadu garumā, kur ieguldīti vairāki miljoni, ļāvuši SIA Kompānija Vitrum attīstīt jaunu produktu ražošanu.

«Mūsu uzdevums – visas mūsu nozares importu aizvietot ar Vitrum ražojumiem un no tirgus «aizvākt» lēto produkciju no Ķīnas un Turcijas,» savas ambīcijas atklāj J. Baskakovs. Uzņēmējs uz jauno produkciju, kas tagad aizņem 3 - 4 % no kopējā ražošanas uzņēmuma apgrozījuma, liek lielas cerības, cerot, ka apjomi varētu pieaugt.

Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos Centrāleiropas vadošā zemo izmaksu lidsabiedrība SkyEurope Airlines, ar nolūku paplašināt savu sasniedzamību un tirdzniecības markas atpazīstamību ārpus saviem līdzšinējiem tirgiem, palielina realizācijas kanālu skaitu un tagad biļešu rezervāciju šai lidsabiedrībai var veikt arī caur Amadeus rezervēšanas sistēmu. Lai paplašinātu komerciālo un mārketinga sasniedzamību ārpus saviem līdzšinējiem tirgiem, SkyEurope ir izvēlējusies pievienoties Amadeus sistēmai, ļaujot 60 000 ceļojumu aģentiem, kas saistīti ar šo globālo rezervēšanas sistēmu, rezervēt vietas SkyEurope lidmašīnās. No bāzēm vietām Polijā un Slovākijā, SkyEurope lido uz 18 galamērķiem Eiropā, ieskaitot Franciju, Spāniju, Vāciju, Itāliju, Šveici, Nīderlandi un Lielbritāniju. SkyEurope izpilddirektors Kristians Mandls atzīmē, ka ceļojumu aģenti var rezervēt sēdvietas caur SkyEurope interneta mājas lapu, tomēr iesaistoties globālajā rezervēšanas sistēmā, var iegūt daudz vairāk rezervāciju, piedāvājot ceļojumu aģentiem vienkāršāku un izmaksu ziņā efektīvāku rezervēšanas procesu, kas ir pilnībā integrēts viņu ikdienas pārdošanas un tarifikācijas sistēmā. SkyEurope pievienojas gandrīz 500 lidsabiedrībām (daudzas no tām ir zemo izmaksu lidsabiedrības), kas pašreiz ir pieejamas caur Amadeus. Pretēji sabiedrībā pastāvošajam uzskatam, ka zemo izmaksu pārvadātāji neizplata savas aviobiļetes caur globālajām rezervēšanas sistēmām, pašreiz 21 no pasaules 62 zemo izmaksu pārvadātājiem par vienu no saviem realizācijas kanāliem ir izvēlējušies Amadeus. „Amadeus pieder spēcīga tirgus daļa daudzās no valstīm, uz kurieni lido SkyEurope,” atzīst Amadeus Mārketinga un pārdošanas daļas direktors Deivids Doktors. Tādā veidā palīdzot lidsabiedrībām iegūt lielāku pasažieru skaitu ar zemām mārketinga izmaksām. Zemo izmaksu lidojumu pārvadātāji arvien vairāk raugās uz Amadeus kā papildus izplatīšanas kanālu, kura vadošās tirgus pozīcijas sniedz tiem lielāku pieeju ceļojumu aģentiem un korporācijām pasaules mērogā. Par SkyEurope un Amadeus:SkyEurope ir Centrālās Eiropas vadošā zemo izmaksu lidsabiedrība ar bāzēm Vīnē, Bratislavā, Varšavā un Kosicē. SkyEurope tika dibināta 2002.gadā un tās maršruti savieno 18 galamērķus 12 valstīs. SkyEurope organizē lidojumus ar 13 lidmašīnām un plānots, ka 2004.gadā tā pārvadās vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Starp SkyEurope akciju īpašniekiem ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un ABN-Amro. Savukārt, Amadeus ir vadošā globālā rezervēšanas sistēma un tehnoloģiju nodrošinātāja, apkalpojot pasaules ceļojumu un tūrisma industriju mārketinga, pārdošanas un izplatīšanas kanālu jomā. Tās daudzpusīgi aptverošie globālās rezervēšanas sistēmas datu apstrādes centri apkalpo 61 000 ceļojumu aģentu un vairāk nekā 11 000 lidsabiedrību pārdošanas biroju, kopā aptuveni 300 000 pārdošanas punktus vairāk nekā 210 pasaules tirgos. Caur globālo rezervēšanas sistēmu Amadeus ceļojumu aģenti un lidsabiedrību biroji var veikt rezervācijas vairāk nekā 95% no pasaules lidsabiedrību sēdvietām. Globālā rezervēšanas sistēma tāpat arī nodrošina pieeju 51 000 viesnīcām, 50 auto nomu uzņēmumiem, arī prāmju, dzelzceļa, kruīzu, tūroperatoru un apdrošināšanas uzņēmumiem. Amadeus galvenā mītne atrodas Spānijas galvaspilsētā Madridē un uzņēmuma akcijas kotējas Madrides, Parīzes un Frankfurtes fondu biržās. Uz 2003.gada 31.decembri uzņēmuma ieņēmumi bija 1 929 miljoni eiro un peļņa sastādīja 158,4 miljonus eiro. Uzņēmums kopā nodarbina 5000 darbiniekus. Avots: Eiropa.lv