Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada janvāri, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem Toyota C-HR hibrīdauto.

Dēvēts par “krosoveru, kas plūst cauri dzīvei”, C-HR dizains ļauj tam izcelties Toyota ražoto automašīnu, kā arī pārējo krosoveru vidū. Pirmais iespaids ir izšķirošs, un C-HR piesaista uzmanību, pateicoties tā futūristiskajam ārējam dizainam, ko raksturo precīzas detaļas, kā arī augstas kvalitātes salona apdares materiāliem. Apvienojot to visu ar izcilu degvielas ekonomiju, nav šaubu, ka populārajā krosoveru segmentā ir parādījusies jauna superzvaigzne!

C-HR būs pieejams visiem Europcar Latvia klientiem, un mājaslapā varēs saņemt īpašu uzsākšanas atlaidi rezervācijām uz dienu, nedēļu vai nedēļas nogali. Pēc pieprasījuma C-HR varēs iznomāt arī uz mēnesi vai ilgāku periodu.

Europcar Latvia ar prieku paziņo, ka, sākot ar 2017. gada maiju, esam papildinājuši savu autoparku ar pilnīgi jauniem 10-tās paaudzes Honda Civic un super ātro Honda Civic TypeR.

Jaunais Civic izceļas ar iespaidīgu, sportisku un vienlaicīgi elegantu dizainu un savā klasē ietilpīgāko salonu. Šis auto ir radīts, lai nodrošinātu maksimālu komfortu tā vadītājam un pasažieriem. Jau bāzes komplektācija tas ir aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli un dažādām drošības sistēmām.

10-tās paaudzes Civic ir būvēts uz pilnīgi jaunas platformas un ir platāks, garāks un plašāks, līdz ar to vēl ietilpīgāks un ērtāks nekā tā priekšteči. Tas aprīkots ar jaudīgiem 1.0l vai 1.5l turbo dzinējiem, kas spēj attīstīt attiecīgi 129 un 182 zirgspēkus. Civic pieejams gan ar 6 pakāpju mehānisko, gan bezpakāpju automātisko pārnesumkārbu (CVT). Jaunās paaudzes dzinēji un transmisija nodrošina pārsteidzoši sportisku dinamiku un lielisku vadāmību.

Europcar ar jaunu partneru palīdzību vēlas paplašināt savu biznesu Āzijas – Klusā okeāna reģionā. Automašīnu iznomātājs ir noslēdzis Master-franšīzes līgumu ar kādu konsorciju, akciju kontrolpaketes turētāja „Navis Capital Partners” vadībā, kas turpinās Europcar biznesu Austrālijā, Jaunzēlandē un 7 Āzijas valstīs. Jaunais franšīzes partneris, kurš darbosies zem nosaukuma „Europcar Asia Pacific”, izvērsīs biznesu līdz pat 20 valstīs. To vidū ietilpst Indija, Dienvidkoreja, Taivāna un Taizeme. Jauno konsorciju vadīs 10 galvenie vadītāji no Europcar Australia, kuri tiks iesaistīti jaunajā uzņēmumā.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku.

Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas, neliegt patērētājiem pabeigt savu rezervēšanu tiešsaistē jebkurā Eiropas Savienības valstī, kurā tiek piedāvāta automašīnu noma. Patērētāji varēs brīvi meklēt labāko cenas piedāvājumu un diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem.

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

Liepājā 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, ievērojami pieaudzis būvniecības apjoms. Aizvadītā gada 12 mēnešos būvniecība veikta par 21,5 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā, 2004. gadā. Kopējie apjomi pērn sasniedza aptuveni 40,724 miljonu latu vērtību, informē Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. 2004. gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju kopējās izmaksas bija Ls 1 001 887, bet 2005. gadā – Ls 1 145 330. Pērn ekspluatācijā nodotas 32 individuālās dzīvojamās ēkas, bet 2004.gadā – 25 ēkas (2003. gadā pavisam 14 ēkas; 2002. gadā – 6). Vēl straujāks pieaugums bijis divu un vairāku dzīvokļu māju celtniecībā. 2005. gadā uzceltas 33 mājas, kamēr 2004. gadā tikai 8 vairāku dzīvokļu mājas. Kopā 2005. gadā uzceltas 65 dzīvojamās mājas (2004. gadā – 33). 2005.gadā izsniegtas 60 būvatļaujas privātmāju celtniecībai un rekonstrukcijai (2004. gadā – 55 būvatļaujas). 2005. gadā ekspluatācijā nodoti trīs viesu nami ar kopīgajām izmaksām par 570 000 latiem, 2004.gadā – tikai viena viesnīca ar kopējām izmaksām 30 000 lati. Ievērojami pieauguši biroju ēku būvniecības apjomi – kopējās ekspluatācijā nodoto objektu izmaksas sasniedz 9,57 miljonus latu, tikmēr 2004. gadā – 407 000 latu. Liepājā notikuši arī plaši dažādu pašvaldības, aprūpes un izglītības iestāžu remonti un rekonstrukcijas darbi. Jaunu vai rekonstruētu tirdzniecības objektu skaits Liepājā 2005.gadā papildinājies par 33 (2004. gadā – 52; 2003. gadā – 51; 2002. gadā – par 45). Ekspluatācijā nodoto šās grupas objektu izmaksas 2005. gadā bija 4,95 miljoni latu, salīdzinājumam – 2004. gadā 4,4 miljoni latu. Pieaugusi arī rūpniecības objektu un noliktavu būvniecība – 2005.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas objekti par 15,43 miljoniem latu. 2003.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas un noliktavu objekti par 600 000 latu, 2004. gadā – par 9 miljoniem latu. Šogad ekspluatācijā nodoti 26 objekti (2004. gadā uzcelti 23 objekti, 2003. gadā – 12 rūpniecības un noliktavu objekti).

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Daltons Čiskolms (Dalton Chiscolm) ir tik ļoti neapmierināts ar ASV lielākās bankas – Bank of America – klientu servisu, ka pieprasījis no bankas «1 784 miljardus triljonu ASV dolāru» lielu kompensāciju, ziņo Reuters.

Kamēr šīs lietas apstākļi nav pilnībā skaidri, jo D. Čiskolmu nav bijis iespējams sakontaktēt, savukārt Bank of America pārstāvis no komentāriem atteicies, ASV tiesnesis Denijs Čins (Denny Chin), kurš notiesājis arī finanšu shēmotāju Bernardu Medofu, norādījis, ka pie vainas bijusi bankas klientu apkalpošanas kvalitāte.

Summa, ko šis vīrietis pieprasa no bankas pārsniedz 2008. gada pasaules iekšzemes kopproduktu (IKP), kas bija 60 triljoni ASV dolāru.

D. Čins devis D. Čiskolmam laiku līdz 23. oktobrim, lai viņš skaidrāk pozicionē savu sūdzību, pretējā gadījumā sūdzība tiks anulēta.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.31 3.43 1.35 7.1 2005 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 8.5 6.7 6.2 2004 IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 10 470 17 940 8890 37 300 2004 Inflācija (gada, %) 6.9 3.3 4.5 2005 II Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.1 -2.4 3.5 LV,LT 2004, EE 2004 I-IX Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -1290 -1290 -1120 -3700 2004 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -12.3 -7.2 -12.7 2004 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 500 720 740 1960 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 3300 4690 6980 14 970 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1430 1370 5170 2004 Preču eksports (milj. EUR) 260 640 410 1310 2005 I Preču eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 34.8 27 28.9 2005 I Preču imports (milj. EUR) 420 720 510 1650 2005 I Preču importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 32.7 14.2 18.9 2005 I Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -160 -80 -100 -340 2005 I Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.1 -13.5 -22.8 2004 Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -1.2 1.8 2.5 LV,EE I, LV I-II Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 24.1 6.1 8.4 I Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 11 600 8550 8840 28 990 II Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.3 3.7 2 II Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 10.3 5.5 6.3 II Vidējā bruto darba alga (EUR) 329 380 492 X-XII Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.7 6.1 3.7 II Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.3 10.6 8.5 2004 X-XII Valsts parāds (% pret IKP) 13.2 19.7 2.9 2004 Standard & Poor’s kredītreitings A- A- A- EE 2003, LV,L

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Latvijas uzņēmēji šā gada sākumā ekonomisko situāciju valstī novērtējuši optimistiskāk nekā 2004.gadā, liecina lietišķās aktivitātes indekss Parex indekss, kura vērtība salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni palielinājusies par 1.33 punktiem. Salīdzinājumā ar 2004.gada pirmo ceturksni, Parex indeksa vērtība ir kāpusi par 4.12 punktiem. Kopš Parex indeksa izveides tas ir otrs lielākais indeksa vērtības kāpums, sasniedzot 59.30 punktus. Lielāks uzņēmēju optimisma pieaugums bija tikai pērnā gada septembrī (+2.45), kas sekoja kritumam 2004.gada jūnijā (-0.29) un bija izskaidrojams ar bažām par tautsaimniecības konkurētspēju Eiropas Savienībā, kā arī strauji pieaugušo inflāciju. Izvērtējot Parex indeksu dažādās uzņēmēju grupās, redzams, ka līderi joprojām ir uzņēmumi ar ārzemju kapitālu. Šā gada pirmajā ceturksnī šo uzņēmumu optimisms sasniedza 64.99 punktus, kas salīdzinājumā ar 2004.gada pēdējo ceturksni ir pieaudzis par 1.26 punktiem. Tuvākie sekotāji ir uzņēmumi ar vietējo un ārzemju kapitālu – 63.52 punkti (+2.95), kā arī uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249 cilvēkiem – 63.42 punkti (+2.01). Salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni pozitīva noskaņojuma pieaugums ir bijis gandrīz visās uzņēmēju grupās. Nozīmīgākais pieaugums ir būvniecības nozares uzņēmumiem (+3.09), apliecinot šajā nozarē valdošo optimismu. Būvniecība ir apdzinusi pērn vislielāko optimisma pieaugumu piedzīvojušo nozari – tirdzniecību, kas ar 59.29 punktiem ierindojas vairs tikai trešajā vietā. To ar 59.68 punktiem (+1.90) ir apsteigusi arī industrija. Patīkams pārsteigums ir arī Zemgales reģiona uzņēmumi (+3.06), kas ir atguvušies pēc krituma pagājušā gada nogalē un ieguvuši tādu pašu punktu skaitu kā Rīgas reģions – 59.81 punkts. Nozīmīgs kāpums (+2.95) šā gada sākumā, pēc neliela krituma 2004.gada nogalē, bijis arī uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās no 50 000 līdz 199 000 LVL. Tomēr šo uzņēmumu optimisms vēl arvien par gandrīz diviem punktiem atpaliek no lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 000 LVL. Savukārt lielākais kritums šā gada sākumā salīdzinājumā ar 2004.gada nogali ir bijis uzņēmumiem ar apgrozījumu no 25 000 līdz 49 999 LVL (-1.71). Noskaņojums pazeminājies (-0.50) arī uzņēmumiem ar apgrozījumu no 10 000 līdz 24 999 LVL, kā arī mazpilsētu uzņēmējiem (-0.33). Tāpat kā iepriekš maz optimisma ir mazajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 10 000 LVL – 53.21 punkts. Vērtējot atsevišķi katru no indeksa sastāvdaļām (apakšindeksus), šā gada pirmajā ceturksnī lielākais kāpums ir bijis valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes novērtējumam (+4.39). Jāuzsver, ka tieši valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes apakšindekss pērn piedzīvoja vislielākās izmaiņas: gan kāpumu pirmajos ceturkšņos (+5.64), gan būtisku kritumu (-3.45) pēdējā ceturksnī. Vienīgie, kas negatīvi novērtējuši valsts vispārējo ekonomisko aktivitāti ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu (-0.12). Salīdzinājumā ar 2004.gada beigām ļoti pozitīvi novērtēta arī ekonomiskā aktivitāte nozarē (+3.09). Pieaugums par 1.68 punktiem bijis gan uzņēmuma finansiālā stāvokļa, gan konkrētās nozares konkurences novērtējumam. Pozitīvi novērtēta arī uzņēmumu rentabilitāte (+1.51), darbinieku skaits (+0.72) un apgrozījums (+0.69). Salīdzinot ar 2004.gada pēdējo ceturksni, samazinājums ir bijis vienīgi investīciju apjoma apakšindeksam (-1.14). Investīciju jomā lielākie pesimisti ir tirdzniecības (-2.62) un pakalpojumu (-0.58) nozares uzņēmumi, bet optimistiskāki – industrijas (+0.97) un būvniecības (+0.24) uzņēmumi. Parex indeksu veido Parex banka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītājus. Pirmais Parex indeksa aprēķins tika veikts 2004.gada martā un šobrīd pavisam ir veikti pieci pētījumi indeksa noteikšanai.

Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.31 3.43 1.35 7.1 2005 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 8.5 6.7 6.2 2004 IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 10 470 17 940 8890 37 300 2004 Inflācija (gada, %) 6.9 3.2 4.7 2005 IV Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.1 -2.4 1.6 2004 Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -1290 -1290 -1120 -3700 2004 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -12.3 -7.2 -12.7 2004 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 500 720 740 1960 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 3300 4690 6980 14 970 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1430 1370 5170 2004 Preču eksports (milj. EUR) 890 1960 1360 4210 2005 I-III Preču eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 36.5 22.6 26.5 I-III Preču imports (milj. EUR) 1420 2400 1750 5570 I-III Preču importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 25.8 13.7 20.2 I-III Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -530 -440 -390 -1360 I-III Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.1 -13.5 -22.8 2004 Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 1.1 4.2 7.9 I-III Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 18.4 6.9 15 LV, LT I-III, EE III Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 11 970 8970 9590 30 530 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.2 3.3 2.3 IV Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 10 7.9 6.8 IV Vidējā bruto darba alga (EUR) 324 368 475 I-III Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.4 5.4 3.7 IV Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.3 10.6 8.5 2004 X-XII Valsts parāds (% pret IKP) 13.2 19.7 3.2 2004 Standard & Poor’s kredītreitings A- A- A- 20,042,005 Izmantoti

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Eiropas vadošā zemo cenu aviokompānija easyJet šodien uzsāk fantastisku vasaras noslēguma izpārdošanas akciju, piedāvājot līdz pat 25% atlaidi ikvienam lidojumam, ikvienā maršrutā no 2007. gada 29. oktobra līdz 2008. gada 31. janvārim. Turklāt aviokompānija ir nodrošinājusi 20% atlaidi automašīnu nomai ar Europcar un 50,000 viesnīcu istabas par cenu zem 30 eiro (~ 21Ls) vienai personai par nakti, ja rezervācija tiek veikta easyJet mājas lapā www.easyJet.com

Ar 25% atlaidi lidojumiem 334 maršrutos uz 84 galamērķiem Jūs varat iepirkties kādā no Eiropas visburvīgākajiem Ziemassvētku tirdziņiem, aizlaist uz Jaungada ballīti vienā no lieliskākajām Eiropas pilsētām vai izbaudīt slēpošanas sezonas pirmo sniegu. Izpārdošana ir arī ideāls iemesls, lai izpētītu kādu no easyJet jaunākajiem galamērķiem, piemēram, Sofija, Bukareste, Gdaņska un Madeira.

Lai izmantotu lielisko piedāvājumu, Jums ir tikai jāreģistrējas www.easyJet.com laika posmā no piektdienas, 31. augusta līdz otrdienas, 4. septembra pusnaktij, lai veiktu darījumu.

Rezervējiet pēc iespējas ātrāk, lai iegūtu labākos piedāvājumus. Tikai ar pāris pirkstu pieskārieniem easyJet mājas lapā, Jūs tagad varat iegādāties lidojumus, iznomāt automašīnu un rezervēt viesnīcu, nemeklējot tos dažādās interneta mājas lapās.

Telekomunikāciju uzņēmums BITE Latvija sāk klientiem Latvijā piedāvāt jaunu mobilā interneta modemu. Šis esot pirmais modems Latvijā, kas ļauj strādāt ar īpaši ātras datu augšupielādes tehnoloģiju (HSUPA), šādi nodrošinot ne tikai datu ātru lejupielādi, bet arī augšupielādi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Jaunais Vodafone Mobile Connect modems būšot pieejams tikai BITES klientiem, sākot no 2008. gada 17.janvāra.

SIA BITE Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks: "Jaunais Vodafone Mobile Connect mobilā interneta modems klientiem ļaus ne tikai pārlūkot internetu ar rekordlielu ātrumu, bet arī augšupielādēt un nosūtīt lielus datu apjomus.''

Jaunais modems papildinās BITES mobilā interneta inovācijas – 2007. gada rudenī uzņēmums prezentēja rekordlielu datu lejupielādes ātrumu, kas 3G/HSDPA tīklā sasniedz 7,2 Mbit/s, ļaujot klientiem izmantot internetu ar divas reizes lielāku vidējo ātrumu nekā iepriekš – 2,8 Mbit/s.

Lielāki tarifi un caurspīdīgāka uzņēmuma darbība Baltijas lielākajam dzelzceļa pārvadātājam Latvijas dzelzceļš (LDz) pērn atnesusi rekordlielu peļņu 28.3 miljonu latu apjomā.

Pēdējo gadu laikā LDz peļņa un rentabilitāte bijusi ļoti maza, kas radīja nopietnas bažas par uzņēmuma nākotni un spēju attīstīties. Pērnā gada sasniegtie rezultāti ir devuši jaunu uzrāvienu kompānijai, kuru neviens īsti negaidīja. Lauvas tiesu no peļņas ienesis kravu pārvadājumu un pakalpojumu nodrošināšanas bizness. Latvijas dzelzceļa koncerns 2007. gadā strādāja ar rekordlielu - 28.29 milj. latu peļņu un sasniedza 262.5 milj. latu lielu neto apgrozījumu. Koncerna peļņa pieauga desmitkārtīgi, salīdzinot ar 2006. gadu, bet neto apgrozījums - par 28.6%. Pēc sasniegtās peļņas LDz šobrīd varētu būt piektā pelnošākā kompānija Latvijā, bet pēc apgrozījuma trešā lielākā, liecina līdz šim aktualizētie Lursoft dati.

Aviokompānijas SIA Smartlynx Airlines» neto apgrozījums 2018. gadā bija 140,952 miljoni eiro, kas bija par 23,5% jeb 26,857 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi - tā pērn pēc nodokļiem bija 18,952 miljoni eiro, kas bija teju četras reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Aviokompānija 2018. gadā strādājusi ar rekordlielu apgrozījumu un rekordlielu peļņu, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Smartlynx Airlines» peļņas/zaudējumu aprēķina dati liecina, ka strauja apgrozījuma kāpuma apstākļos uzņēmumam izdevies pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksu kāpumu noturēt zemākā līmenī - uzņēmuma sniegto pakalpojumu izmaksas pieauga par 16,7% salīdzinājumā ar apgrozījuma kāpumu par 23,5%.

Tādējādi uzņēmuma bruto peļņa 2018. gadā bija 23,938 miljoni eiro jeb par 10,125 miljoniem eiro lielāka nekā 2017. gadā. Pozitīva ietekme uz aviokompānijas 2018. gada peļņas rādītājiem bija arī pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 4,088 miljonu eiro apmērā, kamēr gadu iepriekš šādi ieņēmumi veidoja vien 60 tūkstošus eiro.