Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Nacionālās aviosabiedrības airBaltic vadība nav izpildījusi virkni valdības noteiktos nosacījumus, tāpēc patlaban lemt par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu nav vēl iespējams, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norāda, ka tai skaitā nav sniegta pilna informācija par uzņēmuma finansēm, arī auditētais pārskats par 2010.gadu, kā arī jautājums par akcionāra līguma maiņu vai atcelšanu.

Valdībā ministri piekrituši par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu lemt kompleksi, un tam piekritis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Man nav saprotama satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) vēlme šo jautājumu steigā bīdīt, iespējams, kaut kādās interesēs,» atzīmēja V.Dombrovskis. Piebilstot, ka ministrs šo jautājumu patlaban ir izrāvis no konteksta.

«Es uzskatu, ka jautājums nav jāsasteidz, jo mums ir slikta pieredze ar iepriekšējo pamatkapitāla palielināšanu,» bilda Ministru prezidents.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Norvik Banka ir iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no reģistrācijas brīža SIA Winergy pamatkapitāla palielināšanu par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, vienlaicīgi lūdzot atzīt Aeolus Investments Ltd par 100% SIA Winergy kapitāldaļu īpašnieku.

Kā liecina bankas paziņojums, Aeolus Investments Ltd, vēl būdams SIA Winergy 100% kapitāldaļu īpašnieks, bija ieķīlājis par labu Norvik Bankai 100% SIA Winergy kapitāldaļu, tādējādi nodrošinot saistību izpildi pret Norvik Banku. Pamatkapitāla palielināšanas darījumā SIA Winergy un Aeolus Investments Ltd pārstāvēja Andrus Peterson un šīs pamatkapitāla palielināšanas vienīgais mērķis bija samazināt SIA Winergy par labu Norvik Bankai ieķīlāto kapitāldaļu apjomu, lai tādējādi apgrūtinātu Norvik Bankas iespējas atgūt SIA Winergy piešķirto finansējumu. Šāda pamatkapitāla palielināšana nevar tikt uzskatīta par veiktu labā ticībā un atzīstama par prettiesīgu.

Latvija palielinās kapitālu Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (SRAB) un Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB). Ministru kabineta (MK) lēma likumprojektā par valsts budžetu 2012. gadam iekļaut normas, kuras paredz atļauju finanšu ministram palielināt Latvijas saistības pret abām bankām.

Jautājums par SRAB kapitāla palielināšanu kļuva aktuāls, jo SRAB saskārās ar rekordlielu pieprasījumu pēc finansējuma krīzes periodā, tādējādi samazinājās bankas aktivitāšu veikšanai pieejamais finansējums.

Arī Latvija 2008. gada nogalē vērsās pie SRAB ar lūgumu sniegt finanšu aizdevumu 400 milj. eiro apmērā. Līgums par pēdējo aizdevuma daļu tika parakstīts šā gada jūnijā. Saistības ir paredzētas 44,6 miljonu ASV dolāru jeb 21,7 milj. Ls apmērā.

Pieprasāmās daļas 20,4 milj. Ls apmērā plānots iekļaut 2012.gada budžetā kā saistības. Savukārt faktiskās iemaksas 1,3 milj. Ls apmērā paredzēts apmaksāt četru gadu laikā vienādās daļās, sākot ar 2013.gadu, katru gadu paredzot maksājumu 326 tūkst. Ls apmērā.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic padome atbalstījusi kompānijas valdes priekšlikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

Aviokompānijas paziņojumā norādīts, ka tālāk atbildība par šo jautājumu pārgājusi pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība), kura vadībā valdībai jālemj par valsts kā akcionāra rīcību airBaltic pamatkapitāla sakarā.

Jau ziņots, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks vēl šogad jūnijā izteicās, ka kopējais finansējuma apmērs, kas nepieciešams airBaltic, varētu būt ap miljards dolāru, taču tā neesot summa, kas pašlaik jāinvestē. Patlaban esot nepieciešami 90 līdz 100 miljoni latu.

Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.

Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?

Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad:

Papildu finansējums plānotajai AS Parex banka pamatkapitāla palielināšanai no valsts budžeta nebūs nepieciešams, informē Finanšu ministrija (FM).

Parex bankas pamatkapitāla palielināšana ir paredzēta Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā. Par jaunās emisijas akciju iegādi jālemj Ministru kabinetam, un Privatizācijas aģentūra gatavo tam nepieciešamos dokumentus. Paredzams, ka, līdzīgi kā pie iepriekšējās pamatkapitāla palielināšanas, tiks izmantota daļa no uzkrātajiem procentiem par bankā izvietoto valsts termiņnoguldījumu. Līdz ar to papildu finansējums pamatkapitāla palielināšanai no valsts nebūs nepieciešams, uzsver Finanšu ministrija.

Jau ziņots, ka Parex bankas valde sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci šā gada 26.augustā, kurā tiks lemts par pamatkapitāla palielināšanu par 20 miljoniem latu.

Slovākijas parlaments nobalsojis pret Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) rīcībā esošo finanšu līdzekļu palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro. Tāpat kritusi arī valsts valdība, jo premjerminestre Iveta Radičova balsojumu bija pasludinājusi par uzticības balsojumu viņas vadītajai valdībai.

Eiropas glābšanas fonda finansējuma palielināšanu atbalstījuši tikai 55 no klātesošajiem 124 deputātiem, bet 60 deptutāti atturējušies.

Slovākija bija pēdējā no 17 eirozonas valstīm, kurām bija jāratificē EFSF palielināšana. Valsts parlamenta nevēlēšanās atbalstīt EFSF paplašināšanu demonstrē grūtības ar kurām Eiropa saskaras, lai izstrādātu vienotu parādu krīzes risināšanas stratēģiju, norāda Reuters.

Daudzi Slovākijas iedzīvotāji uzskata, ka valstij nevajadzētu piedalīties parādu nomocītu eirozonas dalībnieku glābšanā. Tomēr tuvākajā laikā, visticamāk, notiks atkārtots balsojums, vēsta BBC.

Rīgas domes deputāti otrdien, 16. septembrī apstiprināja grozījumus pašvaldības 2008. gada budžetā, palielinot budžeta kopējos ieņēmumus par 14.26 miljoniem latu. Pēc grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības 2008. gada budžeta izdevumi kopā būs 657.1 miljons latu, bet ieņēmumi - 616.4 miljoni latu.

Lielākais pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums - 8.5 miljoni latu - ir dotācijai un mērķdotācija no valsts budžeta, bet budžeta iestāžu ieņēmumu palielinājums - 1.56 miljoni latu. Vairākās budžeta programmās finansējums samazināts, novirzot līdzekļus aktuālu un neatliekamu jautājumu risināšanai.

Budžeta grozījumos lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta pārziņā esošo programmu finansējuma un izdevumu palielinājumam - 10.2 miljoni latu. No tā valsts budžeta dotācija un mērķdotācija Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta programmām ir 7.58 miljoni latu, tai skaitā jaunai programmai Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klases skolēnu ēdināšana 332 704 lati, bet pedagoģisko darbinieku darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 7.23 miljoni latu. Piešķirta arī papildu dotācija to izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojumam, kuri tiek finansēti no pašvaldības budžeta 254 543 latu apjomā, kā arī dotācija 1 025 809 latu apjomā komunālo pakalpojumu tarifu sadārdzinājuma segšanai. Papildus līdzekļus saņems arī vairākas sporta pasākumu programmas un sporta klubs Rīga.

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina Swedbank Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

«Valdības plānotā Latvijas nodokļu sistēmas reforma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēlējāmies noskaidrot – ko cilvēki visvairāk sagaida un vēlas izmainīt nodokļu jomā. No atbildēm redzams, ka iedzīvotāju atbildes kopumā vērstas uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas ir viens no šīs reformas mērķiem. Vienlaikus arī liels izaicinājums, kas skar ekonomikas veicināšanu, nodokļu iekasēšanas efektivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka virkne jau sen apspriestu, bet nerisinātu jautājumu nodokļu jomā, tagad tiek apskatīti plašākā kontekstā, tiek piedāvāti konkrēti risinājumi, lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu nevienlīdzību,» saka Reinis Jansons, Finanšu institūta vadītājs.

Reaģējot uz izskanējušām ziņām par astotās lielākās bankas – AS Norvik banka - kapitāla nepietiekamību un faktisku maksātnespēju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noraida šādas spekulācijas. Banka ir maksātspējīga, nodrošina nepārtrauktu darbību un saistības pret klientiem izpilda pilnā apmērā, sociālajā tīklā Twitter paziņojusi komisija.

Šādi FKTK reaģē uz pietiek.com publikāciju, ka bankai mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, pretējā gadījumā var nākties lemt par tās darbības apturēšanu. Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu.

Paziņojumā medijiem FKTK arī apstiprina, ka kopā ar banku jau vairākus mēnešus tiek veikts pasākumu kopums, kas vērsts uz bankas kapitāla stiprināšanu, lai nodrošinātu bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Ir piesaistīts labi pazīstams Ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu) un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

AS ABLV Bank kārtējā akcionāru sapulcē apstiprināts bankas gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par 2015. gadu, pieņemti lēmumi par bankas peļņas par 2015. gadu izlietošanu, par bankas pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšanu, par grozījumiem bankas statūtos, kā arī izskatīti citi darba kārtībā ietvertie jautājumi un saistītie dokumenti, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gadā ABLV Bank guva peļņu 69 miljonu eiro apjomā. Bankas aktīvi 2015. gada 31. decembrī bija 4,93 miljardi eiro, bet noguldījumi – 3,79 miljardi eiro. Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2015. gada 31. decembrī bija 27,76%, bet aktīvu atdeves rādītājs ROA sasniedza 1,49%.

Akcionāru sapulce apstiprināja valdes priekšlikumu par 2015. gada peļņas izlietošanu, saskaņā ar kuru 68,8 miljoni eiro tiks izmaksāti dividendēs, par vienu bankas akciju dividenžu apmērs būs 1,95 eiro.

Tika nolemts palielināt AS ABLV Bank pamatkapitālu, emitējot 2,700 miljonus jaunu vārda akciju ar balsstiesībām. Vienas akcijas pārdošanas cena saskaņā ar apstiprinātajiem pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem būs 14,15 eiro.