Ginters Ferhoigens,

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks,

atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku.

Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Es par to satraucos, jo zinu: bez uzņēmējiem nav uzņēmumu, un bez uzņēmumiem nav darbavietu. Tādēļ esmu pārliecināts, ka krīzes laikā jāpieliek visas pūles, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu vislabākie apstākļi.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Vācu žurnāla Focus rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzams Eiropas Savienības (ES) komisārs, kas ir arī Vācijas vice prezidents, Ginters Ferhoigens (Guenter Verheugen) kails pastaigājoties pa pludmali kopā ar kolēģi.

Žurnāls Focus ceturdien nāca klajā ar ziņojumu, ka redakcijā nonākušas skandalozas bildes, kuras vēl nav izlemts izmantot žurnāla veidošanā.

Saskaņā ar redakcijas sniegto informāciju, šajās skandalozajās fotogrāfijās redzams kails Ferhoigens kopā ar savu kabineta vadītāju Petru Erleru, atpūšoties Lietuvā šī gada vasarā.

Ferhoigens sniedzis paskaidrojumu, ka tas bijis privāts atpūtas brauciens un ka viņa sieva par notikušo ir informēta.

"Es to uzskatu par nepieņemamu, ka ES komisārs skraida pa pludami kails ar kolēģi, kas ieņem tik augstu amatu," notikušo komentējis Herberts Reuls avīzei Bild.

Fotogrāfijas, kurās redzams Ferhoigens un Erlere Lietuvā pastaigājoties, sadevušies rokās, pirmo reizi tika publicētas jau Oktobrī Vācijā.

Eiropas Komisija (EK) ir atbalstījusi nozares apņemšanos nodrošināt vienotu lādētāju ieviešanu mobilajiem tālruņiem, lai novērstu šā brīža problēmas, kas saistītas ar telefonu lādētāju nesavietojamību.

Galvenie mobilo telefonu ražotāji jau ir vienojušies saskaņot ES lietotos lādētājus. Nozares uzņēmumi EK iesniegtajā Saprašanās memorandā apņemas nodrošināt lādētāju savietojamību, izmantojot USB (mikro) savienojumu.

Turklāt mērķa sasniegšanu atvieglos arī jaunie ES standarti, lai garantētu drošu lādētāja izmantošanu. Sagaidāms, ka pirmā jauno savstarpēji savietojamo mobilo telefonu paaudze ES tirgū nonāks 2010.gadā.

EK atzīmē, ka mūsdienu ES ir milzīgs klāsts dažādu mobilo telefonu lādētāju. Daudzi no tiem atbilst vienam konkrētam mobilā telefona veidam. Gandrīz katrā mājsaimniecībā ir sakrājusies tādu lādētāju kolekcija, kas laika gaitā kļuvuši lieki. Pašlaik neizmantotie lādētāji gadā rada vairākus tūkstošus tonnu atkritumu. Tāpēc šis pasākums būs pozitīvs ne tikai pašiem mobilo telefonu lietotājiem, bet labvēlīgi ietekmēs vidi.

Ceturtdien (7. februārī) Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens atklāja Enterprise Europe Networ — jaunu un ietekmīgu Eiropas mēroga atbalsta tīklu uzņēmumiem, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Visi nozīmīgākie uzņēmējdarbības atbalsta aprindu dalībnieki Eiropā ir apvienojuši spēkus, lai izveidotu vienas pieturas dienestu, kas īpaši palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmantot visu potenciālu un pilnveidot inovācijas iespējas.

Enterprise Europe Network veido vairāk nekā 500 kontaktpunktu uzņēmējiem Eiropā. Tīkls darbojās 40 valstīs, ieskaitot visas ES valstis, EEZ valstis, kandidātvalstis Turciju un Maķedoniju, kā arī Armēniju, Izraēlu un Šveici, aptverot vairāk nekā 500 organizācijas. Tīklā sniedz visa veida atbalsta pakalpojumus MVU tuvumā un darbojas gan visā Eiropā, gan ārpus tās robežām.

Atklāšanas pasākumā piedalījās zinātnes un pētniecības komisārs Janešs Potočniks, Slovēnijas ekonomikas ministrs Andrejs Vizjaks, Reģionu komitejas priekšsēdētājs Lūks van den Brande, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas priekšsēdētājs Anrī Maloss, uzņēmēju organizāciju vadītāji un MVU pārstāvji.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Pašlaik spēkā esošajai Eiropas Savienības (ES) zāļu drošuma uzraudzības sistēmai jākļūst racionālākai un tā jāstiprina, atsaucoties uz sabiedrības aptauju, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā (EK). ES tiesiskais regulējums šajā jautājumā ir sarežģīts un vairākos aspektos pārklājas.

Tāpat ir nepieciešams precizēt procesā iesaistītajām personām piešķirtās lomas un uzticētos pienākumus. Esošo juridisko noteikumu individuāla izpilde dalībvalstīs ir radījusi sarežģītas un atšķirīgas ziņošanas prasības nozarei, turklāt lēmumu pieņemšana ES līmenī ir pārlieku sarežģīta, norāda EK.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens (Günter Verheugen) 26.februārī paziņoja, ka nepieciešams stiprināt ES zāļu drošuma uzraudzības sistēma. Priekšlikuma svarīgākais mērķis ir precizēt zāļu drošuma uzraudzībā iesaistīto lomas un pienākumus, vienkāršot prasības par ziņošanu un gādāt, lai tiktu veikti pamatīgi pētījumi par drošumu, kurus attiecīgi varētu izmantot ES lēmumu pieņemšanas procesā. Šīs reformas uzlabos sabiedrības veselības aizsardzību un nodrošinās jaunu un novatorisku medikamentu drošu lietošanu.

Portugālē, Eiropas tūrisma forumā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens pasniedza Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (European Destinations of Excellence [EDEN]) balvu desmit jaunām izcilākajām tūrisma vietām.

"EDEN projekts atbalsta Eiropas tūrisma nozari un veicina vairāku netradicionālu tūrisma vietu pamanāmību. Šī balva ir ne tikai iespēja dalīties ar labāko praksi Eiropas mērogā, bet arī atzinība par ilgtspējīgu tūrisma vietu un panākumiem vainagotu atpūtas veidu nodrošināšanu. Tā veicinās jaunu darba vietu radīšanu un pastāvošo uzlabošanu," norādīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Desmit izcilākie tūrisma galamērķi, kas apbalvoti 2007. gadā ir šādi:

Latvija: Kuldīga — Latvijas Venēcija.

Kuldīga — Kurzemes pilsēta ar ievērības cienīgu vēsturisko centru un Ventas ieleju; Kuldīga pazīstama arī ar nosaukumu „Latvijas Venēcija”. Tūristiem piedāvātās apskates vietas ir vēsturiskais un kultūras mantojums, kā arī Ventas upe, kas ir lielākā un gleznainākā visā reģionā. „Ventas Rumba” ir visplatākais ūdenskritums Eiropā (240 metri).

Lietuvas Seims otrdien noteicis atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi centralizētajai siltumapgādei 9% apmērā gan uz nākamo, gan turpmākajiem gadiem, līdz ar to aptuveni 700 000 iedzīvotāju, kas mitinās daudzdzīvokļu ēkās, apkures maksa mainīsies vienīgi atkarībā no kurināmā cenas.

Par šādu grozījumu Lietuvas PVN likumā nobalsojuši 85 Seima deputāti, pret - trīs, bet septiņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Seims arī nolēmis, ka atvieglota 9% PVN likme viesnīcu pakalpojumiem būs spēkā līdz 2022.gada beigām.

Atvieglotā PVN likme apkurei un viesu izmitināšanas pakalpojumiem nozīmē, ka 2018.gadā Lietuvas budžets negūs ieņēmumus attiecīgi 47 un 14 miljonu eiro apmērā.

No janvāra atvieglota 5% PVN likme tiks attiecināta uz pilnībā vai daļēji kompensējamajiem medikamentiem un medicīniskajiem palīglīdzekļiem.

Kā norāda laikraksts «Verslo žinios», PVN bāzes tarifs joprojām paliek 21%, lai gan tiek pieļauta iespēja, ka nākamgad varētu tikt apsvērta tā samazināšana vismaz par dažiem procentpunktiem.

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens [Günter Verheugen] atklāja Enterprise Europe Network — jaunu un ietekmīgu Eiropas mēroga atbalsta tīklu uzņēmumiem, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā .

Visi nozīmīgākie uzņēmējdarbības atbalsta aprindu dalībnieki Eiropā ir apvienojuši spēkus, lai izveidotu vienas pieturas dienestu, kas īpaši palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmantot visu potenciālu un pilnveidot inovācijas iespējas.

Enterprise Europe Network veido vairāk nekā 500 kontaktpunktu uzņēmējiem Eiropā. Tīkls darbojas 40 valstīs, ieskaitot visas ES valstis, EEZ valstis, kandidātvalstis Turciju un Maķedoniju, kā arī Armēniju, Izraēlu un Šveici, aptverot vairāk nekā 500 organizācijas.

Eiropas biznesa atbalsta tīkla piedāvātie pakalpojumi:

1. Palīdzība uzņēmumiem izvērst darbību starptautiskā mērogā

- Lēš, ka viens miljons Eiropas MVU varētu iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā un ieguldījumos. Enterprise Europe Network palīdzēs organizēt apmaiņas starp uzņēmumiem, radīt jaunas idejas, izveidot labvēlīgu vidi partnerību veidošanai un stimulēt uzņēmumu vērienīgāku attīstību. Tiks organizētas sanāksmes sakaru dibināšanai, lai uzņēmumiem palīdzētu atrast uzticamus partnerus.

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Lai veicinātu transportlīdzekļu tirdzniecības caurredzamību un informācijas pieejamību pircējiem, kā arī, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, paplašinās obligāti norādāmo informāciju transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Piedāvājot tirdzniecībā transportlīdzekļus, komersanti nereti nesniedz klientiem būtisku informāciju par tirdzniecībā esošu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, drošības sistēmu esamību vai identifikācijas datiem. Nereti klienti tiek maldināti, nesniedzot tiem pilnīgu informāciju par transportlīdzekļu drošības sistēmu stāvokli vai to bojājumiem, kas var ietekmēt satiksmes drošību.

Tādēļ tiek noteikts minimālais informācijas apjoms, kas jānorāda par tirdzniecības teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem (gan jauniem, gan lietotiem) un kas jānovieto redzamā vietā uz vismaz A5 formāta lapas. Papildus pārdošanas cenai būs nepieciešams iekļaut informāciju par transportlīdzekļa drošības sistēmām, identifikācijas datiem un arī odometra rādījumu, kurš komersantam jāfiksē, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā. Norādot informāciju par drošības sistēmām, komersantam jānorāda, vai veikta šo sistēmu darbības pārbaude.

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

Investīciju piesaistes programma un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, uzskata Kanādas investīciju un biznesa konsultāciju firmas Raymond Chabot Grant Thornton LLP eksperts Marks Odē (Marc Audet).

Viņš uzskata, ka, programmu strikti ierobežojot vai apturot, būtiski tiks ietekmētas būvniecības, arhitektūras, banku un citas nozares, mazinot ne tikai darbaspēka atalgojumu, bet arī Latvijas ekonomikas izaugsmi kopumā, izvērtējot Latvijas investīciju piesaistes programmu.

Latvijas īstenotā ārvalstu investoru piesaistes programma rada būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, turklāt ar salīdzinoši zemām administratīvajām izmaksām. Kopumā programmas īstenošanas laikā Latvijas ekonomikas ienākumi mērāmi teju 600 miljonu eiro apmērā, tāpēc jebkāda šīs programmas ierobežošana vai slēgšana atstās būtiskas sekas ne tikai uz nekustamā īpašuma nozari, bet arī uz Latvijas attīstību kopumā, norāda eksperts.

Lai veicinātu transportlīdzekļu tirdzniecības caurredzamību un informācijas pieejamību pircējiem, kā arī, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Satiksmes ministrija (SM) rosina paplašināt obligāti norādāmo informāciju transportlīdzekļu tirdzniecības vietās, informē SM pārstāve Ilze Svikliņa.

Piedāvājot tirdzniecībā transportlīdzekļus, komersanti nereti nesniedz klientiem būtisku informāciju par tirdzniecībā esošu transportlīdzekļu identifikācijas numuriem, tehnisko stāvokli un drošības sistēmu esamību. Nereti klienti tiek maldināti, nesniedzot tiem pilnīgu informāciju par transportlīdzekļu drošības sistēmu stāvokli vai to bojājumiem, kas var ietekmēt satiksmes drošību.

Tādēļ SM rosina noteikt minimālo informācijas apjomu, kas jānorāda par tirdzniecības teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem (gan jauniem, gan lietotiem), un kas jānovieto redzamā vietā uz vismaz A5 formāta lapas. Papildus pārdošanas cenai būs nepieciešams iekļaut informāciju par transportlīdzekļa drošības sistēmām, identifikācijas numuru un arī odometra rādījumu, kurš komersantam jāfiksē, pieņemot transportlīdzekli tirdzniecībā. Norādot informāciju par drošības sistēmām, komersantam jānorāda, vai veikta šo sistēmu darbības pārbaude.

Eiropas Savienībā lielāko daļu darbavietu nodrošina mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) – uzņēmumi ar 250 vai mazāk darbiniekiem. Tie būtiski ietekmē nākotnes attīstību, bet ļoti bieži saskaras ar lieliem birokrātiskiem šķēršļiem un kavēkļiem. Eiropas MVU ir pelnījuši labāku palīdzību, lai pilnībā atraisītu savu stabilas ilgtermiņa izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu.

Eiropas Komisija, lai sasniegtu šo mērķi, publicē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA), kurš balstās uz desmit pamatprincipiem un kurš iesaka politisko rīcību Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

“Mazās uzņēmējdarbības akts šodien ir solis pretī Eiropas uzņēmējiem, ar kuru samazina birokrātiskos šķēršļus un atvieglo darbību 23 miljoniem MVU Eiropā. Tā mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem uzplaukt un labākajiem dot atspēriena punktu, lai tie varētu iekļauties starp veiksmīgākajiem pasaulē. Mazās uzņēmējdarbības akts ir nozīmīgs pagrieziens ceļā uz Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Tas nozīmē atsaucīgākas valsts iestādes, mazāk novēlotu rēķinu apmaksu, pieejamu palīdzību finanšu jautājumos, inovācijās un apmācībā, mazāku PVN vietējiem pakalpojumiem un pieejamākus valsts pasūtījuma līgumus. Paketē ietverta arī MVU pieeja Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, kas samazina birokrātiju un palielina skaidrību, ” norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Durau Barrozu teica.