Ņujorkas federālā tiesa atteikusies likt kompānijai Apple palīdzēt Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) viedtālruņa iPhone uzlaušanā, kuru bija lietojuši narkotiku tirgotāji.

Izmeklētāji pieprasīja, lai tiesa liktu Apple palīdzēt FIB centienos iegūt pieeju informācijai, kas saglabāta šajā telefonā.

Šāda prasība tika iesniegta tiesā oktobrī dažus mēnešus pirms tam, kad FIB Kalifornijas štatā pieprasīja Apple palīdzēt uzlauzt citu iPhone, kuru bija lietojis apšaudes rīkotājs šī štata Sanbernardīno pilsētā.

Ņujorkas tiesnesis Džeimss Orensteins savā lēmumā atzina, ka pastāvošie likumi neparedz Apple pienākumu izpildīt FIB prasības pret savu gribu. Tiesnesis arī kritizēja ASV valdības darbības kopumā, nosaucot prasības pret Apple par mēģinājumu iegūt priekšrocības Kongresa priekšā un piespiest tiesas paplašināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras. Tiesa nolēma pilnībā noraidīt FIB prasību. Tieslietu ministrija solīja pārsūdzēt šo lēmumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung pietuvojies darījuma noslēgšanai par Galaxy sērijas viedtālruņu piegādi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Iespējamais darījums ievērojami uzlabotu Samsung pozīcijas, kā ierīču piegādātājam ASV valdības aģentūrām. Šajā tirgus segmentā tradicionāli dominē Kanādas viedtālruņu ražotājs BlackBerry, kura ierīces arī izmanto FIB. Patlaban gan nav skaidrs vai FIB iecerējis ar Samsung viedtālruņiem aizstāt BlackBerry ražojumus, vai arī izmantos abu minēto kompāniju pakalpojumus.

Samsung arī iecerējis noslēgt līgumu ar ASV Jūras kara floti par Galaxy viedtālruņu piegādi. Prognozēts, ka FIB un ASV Jūras kara flotes pirkumi būs salīdzinoši nelieli, tomēr tas liecinās par to, ka institūcijas, kurām svarīga ir datu aizsardzība, uzskata Samsung ierīces par pietiekami drošām. Tādējādi Samsung ierīces varētu šķist interesantas arī baņķieriem un lielu korporāciju vadītājiem. Pati kompānija gan atturējusies no komentāriem.

Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēs kiberuzbrukumus, kas veikti ASV slavenībām un kuru rezultātā nozagti slavenību pašu uzņemtie kailfoto. FIB pievērsies šo noziegumu izmeklēšanai pēc tam, kad interneta vidē parādījās amerikāņu aktrises Skārletas Johansones (Scarlett Johansson) kailfoto, vēsta BBC.

Aktrises pašas uzņemto fotogrāfiju parādīšanās interneta telpā nav pirmais slavenību kailfoto nozagšanas gadījums. Pirms tam kiberzagļu uzbrukumos jau cietusi aktrise Džesika Alba (Jessica Alba), Džastins Timberleiks (Justin Timberlake) un viņa kolēģe filmā Noderīgi draugi (Friends with benefits) Mila Kunisa (Mila Kunis).

FIB ir paziņojis, ka patlaban meklē personu vai grupējumu, kas atbildīgs par slavenību privātās informācijas nozagšanu no viņu e-pastiem un citiem interneta kontiem.

Vairākas «zvaigznes» ir kļuvušas par kiberzagļu upuriem, pavēstīja FIB Losandželosas nodaļas pārstāve Lora Aimilere (Laura Eimiller). Viņa nenosauca upuru vārdus, «ņemot vērā nozieguma dabu».

Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) konfiscējis Džona Lenona pirkstu nospiedumus, kurus bija paredzēts izsolīt par vismaz 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tas noticis aptuveni 30 gadus pēc dziedātāja nāves, ziņo Reuters.

1976.gadā parakstīts pieteikums ASV pilsonībai bijusi viena no 850 slavenību lietām, ko bija paredzēts izsolīt. Pietiekums ietvēris Lenona parakstu un pirkstu nospiedumus.

«Es nezinu, kas tur bija tik svarīgs, lai viņi to konfiscētu,» stāstījis izsolītājs. FIB esot viņam zvanījis un jautājis, vai var pārbaudīt šo dokumentu. Pēc dažām dienām viņi parādījušies atkārtoti - šoreiz ar tiesas pavēsti, un dokumentu konfiscējuši.

FIB aģents stāstījis, ka šī lieta ir ASV valdības īpašums.

Izsolītājs gan paudis pārliecību, ka, ja šim dokumentam nebūtu saistība ar Lenonu, bet ar kādu citu cilvēku, tas FIB neinteresētu. Viņaprāt, jebkas, kam ir saistība ar valdību un Džonu Lenonu, nedrīkst nonākt sabiedrības rokās.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) sola 100 tūkstošus ASV dolāru atlīdzību par noderīgu informāciju, kas pieejama par Latvijā dzimušu Krievijas pilsoni, kas apsūdzēts kibernoziegumos – Alekseju Belanu. Viņš ir viens no pieciem ASV pašlaik meklētākajiem hakeriem, liecina FIB interneta vietnē pieejamā informācija.

Rīgā dzimušais A. Belans tiek turēts aizdomās par ielaušanos trīs lielu ASV e-komercijas uzņēmumu datorsistēmās un lietotāju datu nozagšanu.

FIB skaidro, ka šīs darbības tika veiktas laikā no pērnā gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim.

Patlaban hakeris var atrasties Krievijā, Grieķijā, Latvijā, Maldivu salās vai Taizemē. Pēdējo reizi viņš manīts Atēnās.

Tāpat tiek meklēts Rēzeknē dzimušais Pēteris Sahurovs. Viņš atrodas desmit FIB meklētāko kibernoziedznieku sarakstā un apsūdzības izvirzītas par krāpšanos internetā, kā arī sazvērestībā ar nolūku krāpties. Pirms diviem gadiem P. Sahurovu aizturēja Latvijas policija, taču viņš pazuda no likumsargu redzesloka un patlaban izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Par noderīgas informācijas sniegšanu par Rēzeknē dzimušo jaunieti FIB sola 50 tūkstošus latu.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Amerikas Savienoto Valstu tiesībsargājošās iestādes Latvijai pieprasījušais izdot tiesāšanai ASV divus iespējamos kibernoziedzniekus – Pēteri un Marinu Šahurovus, kurus pērn vasarā aizturēja Rēzeknē vērienīgā, starptautiskā Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) veiktā operācijā. Jau tuvāko nedēļu laikā par viņu izdošanu lems Latvijas Ģenerālprokuratūra, svētdien informēja LNT raidījums Top 10.

Ja viņus izdos ASV, tad apsūdzētajiem Pēterim un Marinai draud līdz pat divdesmit gadiem cietumā.

ASV izmeklētāji uzskata, ka, slēpjoties aiz Pētera tēvam piederējuša uzņēmuma, abi jaunieši apkalpojuši serverus, kas atradušies citviet Rēzeknē. Ar rēzekniešu apkalpoto serveru palīdzību Amerikas Savienotajās Valstīs izplatīti datorvīrusi.

«Viņi bija izveidojuši neīstu viesnīcas mājas lapu, un ievietoja tās reklāmu laikraksta Minneapolis Star Tribune mājas lapā. Ar tās palīdzību viņi izkrāpa lielu naudu no cilvēkiem,» skaidrojusi ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašejs Eimija Storova. Ikviens ieinteresētais, kurš uzklikšķināja uz reklāmas banera, inficēja savu datoru.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestējis kādu Misisipi štata iedzīvotāju saistībā ar indi saturošu vēstuļu sūtīšanu ASV prezidentam Barakam Obamam, senatora Rodžera Vikera Vašingtonas birojam un kādai štata tieslietu sistēmas amatpersonai.

Aizdomās turētais – 45 gadus vecais Pols Kevins Kērtiss – aizturēts savās mājās Korintas pilsētā. FIB uzskata, ka aizturētais ar ASV Pasta starpniecību nosūtījis trīs vēstules, kuras pārbaudēs uzrādījušas nāvējošu indi ricīnu.

Ricīnu saturošās vēstules ASV amatpersonām tika pārtvertas saņemtā pasta drošības pārbaužu laikā. FIB norāda, ka tajās bijis rakstīts «redzēt netaisnību un to neatmaskot, nozīmē kļūt par klusu līdzdalībnieku».

Kā, vēstīts, pirmdien Bostonas maratona laikā nogranda sprādzieni, kuros bojā gāja trīs, bet ievainojums ieguva vairāk nekā 170 cilvēki. Vēstuļu saņemšana Vašingtonā izraisīja trauksmi, un tika evakuētas atsevišķas ASV valdības ēkas. Tomēr FIB vēlāk pavēstījis, ka ricīna saturošās vēstules un sprādzieni Bostonā neesot saistīti.

Šodien īsā vizītē Latvijā ieradies ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājs Roberts Mullers, kurš tikās ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, Valsts policijas vadītāju, ģenerāli Intu Ķuzi un Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu.

FIB direktors svinīgas ceremonijas laikā Valsts policijas galvenajā ēkā pasniedza pateicības plāksnes par izcilu sniegumu un ciešo sadarbību starp Latviju un ASV kibernoziegumu apkarošanā.

Pateicības izteiktas Kriminālpolicijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļai un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļai, kā arī Starptautiskās sadarbības birojam.

Kā norāda ASV vēstniecība Rīgā, direktora vizīte Latvijā atspoguļo abu valstu ciešo draudzību un sadarbību: «Latviešiem un amerikāņiem ir izveidojusies cieša sadarbība, gan piedaloties kopīgās mācībās Amerikā un Latvijā, gan kopīgi apkarojot terorismu, starptautisko organizēto noziedzību un kibernoziegumus.»

Cerot noķert kibernoziedzniekus, ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis savu aģentu nodarbināšanu vietējās tiesībsargājošajās iestādēs Igaunijā un Ukrainā, kā arī Nīderlandē, ziņo thestandard.com.

Pēdējo mēnešu laikā FIB aģenti jau sākuši sastrādāties ar šo valstu vietējo policiju, lai palīdzētu atklāt smagākos starptautiska mēroga kibernoziegumus, norāda FIB kibernoziegumu daļas vadītājs Džefrijs Troijs (Jeffrey Troy).

Šāda veida izmeklēšanas pastiprināšanas ir ļoti svarīga, jo gandrīz visi kibernoziegumi tiek veikti, šķērsojot starptautiskās robežas, skaidro eksperts.

FIB aģentu nodarbināšana citu valstu vietējās iestādēs seko pēc veiksmīgas šāda veida darbības Rumānijā, kas sākās 2006. gadā un noveda pie gandrīz 100 arestiem.

Drošības eksperti norāda, ka Ukraina ir mājvieta daudziem tiešsaistes noziedzniekiem, tostarp tiem, kas izstrādājuši ļaunprātīgo programmatūru Zeus Trojan, kas spēj iztukšot bankas kontus.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļa paziņoja sociālajos tīklos, ka sadarbībā ar ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības biroju un Igaunijas Drošības policijas departamentu tika aizturēts vīrietis, kurš iepirka Krievijas militārpersonām ASV ražotu elektroniku.

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

"Daudzu gadu gaitā Ševļakova labi pārdomātais tīkls ļāva viņam iepirkt amerikāņu ražojuma sensitīvas elektroniskās iekārtas Krievijas karavīriem. Viņa nelegāli iegādātā augstas klases amerikāņu tehnoloģija radīja draudus cilvēku dzīvībām gan Ukrainā, gan ASV," sacīja Smits.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un ASV slepenais dienests izmantojuši cietuma draudus, lai izveidotu informatoru «armiju», kas darbojas interneta noziedznieku vidū, vēsta guardian.co.uk.

FIB un slepenais dienests ASV datorhakeru pasaulē esot iefiltrējies tik lielā apmērā, ka tajā tagad valda paranoja un neuzticība. Saskaņā ar aplēsēm viens no katriem četriem hakeriem slepeni informē par līdzdarboņiem.

Kibervienību panākumi, piespiežot interneta noziedzniekus sadarboties, esot saistāmi ar ilgtermiņa cietumsodu draudiem. Pateicoties tam, esot izdevies radīt informatoru «armiju», kas iesakņojusies dziļi hakeru sabiedrībā.

Dažos gadījumos populārus nelegālos forumus, ko kibernoziedznieki izmanto kā tirgus plačus, kur tiek pārdoti, piemēram, kredītkaršu dati, vada hakeri - renegāti, kuri darbojas FIB labā. Citos gadījumos slepenie FIB aģenti, kuri izliekas par hakeriem, kuri specializējušies ID zādzībās, paši pārņēmuši noziedznieku forumu vadību.

Igaunijā jau pašreizējam NATO kiberdrošības centram drīzumā pievienosies ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) un Slepenā dienesta (SD) nodaļas, kuras novērsīs un izmeklēs noziegumus internetā, vēsta laikraksts Diena.

FIB Kibernoziegumu izmeklēšanas nodaļa paziņojusi, ka izveidojusi birojus četrās valstīs, to vidū Rumānijā, Nīderlandē un Igaunijā. Netiek atklāta ceturtā valsts. Tas tiekot darīts, jo FIB pēdējā laikā no citām valstīm saņem aizvien vairāk lūgumu sniegt palīdzību elektronisko noziegumu atklāšanā.

Kibernoziegumu skaits pēdējos gados ir strauji pieaudzis. FIB dati liecina, ka biroja atklāto starptautisko elektronisko noziegumu skaits no dažiem 2001. gadā pieaudzis līdz 300 pagājušajā gadā. Visbiežāk šādi noziegumu tiek veikti no valstīm ar nepilnīgu likumdošanu.

ASV Valsts departaments laidis klajā digitāli izmainītas fotogrāfijas, kas parāda kā Osama bin Ladens varētu izskatīties tagad, 52 gadu vecumā, ziņo BBC.

1998.gada al-Qaeda līdera attēls izmainīts, ņemot vērā vairāk nekā desmit gadus ilgušu cilvēka novecošanas procesu un iespējamās izmaiņas sejas apmatojumā.

Digitāli mainītās fotogrāfijas rāda divas iespējas, kā terorists varētu izskatīties tagad - vienā viņš redzams ar bārdu, vienā - bez.

O. bin Ladens tiek uzskatīts par teroristu organizācijas Al Qaeda līderi un ir ASV visvairāk meklēto cilvēku saraksta augšgalā. Tiek pieņemts, ka terorists joprojām slēpjas kalnu rajonā netālu no robežas starp Pakistānu un Afganistānu.

Taču tikko tapis zināms, ka FIB, lai radītu vecāka O. bin Ladena attēlus izmantojusi kāda Spānijas politiķa fotogrāfiju, par ko pats politiķis paudis sašutumu. Nelaimīgais Gaspars Ļamazares (Gaspar Llamazares) sacījis, ka viņš vairs nejutīsies droši, braucot uz ASV, jo gan viņa mati, gan sejas daļas pārādās uz visvairāk meklētā cilvēka attēla. Reāla cilvēka izmantošanu šādam attēlam viņš uzskata par bezkaunību.

ASV notverts Most Wanted sarakstā līdzās Osamam bin Ladenam iekļautais narkotiku karalis, kurš - ģērbies vien apakšveļā - bija paslēpies no policijas krūmos pie mājas ASV, Kolumbijā, vēsta CNN. Don Diego, par kuru bija piesolīta 5 miljonus liela atlīdzība, bijis atbildīgs par aptuveni 70% kokaīna, kas pārdots ASV un Eiropā.

Diego Leon Montoya Sanchez, kas tiek dēvēts par narkotiku karali, ir 47 gadi. Viņš bija atzīts par vismeklētāko narkotirgotāju pasaulē.

FIB Montoyu, kuram ir arī iesauka Don Diego, meklēja jau septiņus gadus un bija iekļāvis viņu Most Wanted sarakstā līdzās teroristam Osamam bin Ladenam.

FIB apsūdz viņu tonnām kokaīna ievešanā ASV un uzskata par vienu no ASV narkotirgotāju līderiem.

Montoya bijis atbildīgs par aptuveni 70% kokaīna, kas pārdots ASV un Eiropā. Viņa pārstāvētā organizācija arī esot pasūtījusi 1 500 slepkavības.

Viņa aizturēšana esot plānota vairākus mēnešus. Sākumā policija iebrukusi mājā, bet tur narkotirgotājs nav atrasts. Vienība, kas bija aplenkusi māju, pamanījusi, ka kustās viens no krūmiem. To pārmeklējot atrasts apakšveļā ģērbies narkolīderis.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti uzsākuši izmeklēšanu pret kompānijas Rochdale Securities brokeri, kurš spekulējot ar Apple akcijām, cerējis palikt bagāts, tomēr tā vietā savam darba devējam izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

Rochdale Securities brokeris Deivids Millers par savas pārstāvētās kompānijas naudu un bez tās atļaujas 25. oktobrī iegādājās Apple akcijas miljarda dolāru vērtībā. Todien Apple bija iecerējusi pavēstīt savus ceturkšņa finanšu rezultātus un D. Millers cerēja, ka tas akciju vērtībai liks kāpt un viņš paliks stāvus bagāts. Tomēr notika negaidītais un Apple akcija cena samazinājās, atstājot D. Milleru nepatīkamā situācijā.

Kopumā D. Millers iegādājās 1,6 miljonus Apple akciju, bet saviem darba devējiem pēc tam skaidrojis, ka tā bijusi kļūda un viņš kāda klienta uzdevumā vēlējies iegādāties tikai 1,6 tūkstošus vērtspapīru.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Volstrītas investoru attiecību pārstāvis apsūdzēts par iekšējās informācijas izmantošanu, pērkot un pārdodot akcijas, gatavojot preses relīzes sava uzņēmuma klientiem, raksta Business Insider.

Viņš šīs darbības laikā nopelnīja vismaz 538 tūkstošus ASV dolāru.

Maikls Lukarelli pārkāpa gan sava kompānijas politiku, gan atbildību pret klientiem, tirgojoties gūstot materiālu labumu no informācijas, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai. Par nelegālo tirdzniecību viņš apsūdzēts 13 epizodēs par krāpšanu saistībā ar vērtspapīriem.

Saskaņā ar apsūdzību, M. Lukarelli, iegādājās akcijas, kas minētas preses relīzes melnrakstos, kas tika gatavotas viņa uzņēmuma klientiem. Pēc tam, kad relīze tika publiskota, viņš pārdeva akcijas, gūstot peļņu no cenas izmaiņām.

Šajā vasarā Federālais izmeklēšanas birojs saņēmis izmeklēšanas orderi, un pārmeklējis M. Lukarelli biroju, viņam to nezinot. FIB atradis portfeli, kurā bija preses relīzes melnraksts par uzņēmuma Trex ceturkšņa finansiālajiem rezultātiem. FIB secinājis, ka M. Lukarelli ir iegādājies Trex akcijas laika posmā starp 25. jūliju un 1. augustu. Rezultātā ar šīs akcijas palīdzību viņš varēja nopelnīt 90 tūkstošus dolāru.