ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Latvijas dibinātāju veidotais e-komercijas uzņēmums "Printify" ir iekļauts "Financial Times" ASV visātrāk augošo uzņēmumu topā.

Sarakstā ir iekļauti tie 500 uzņēmumi, kas laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam spējuši palielināt uzņēmuma ienākumus, pārdodot savus pakalpojumus un produktus. "Printify" ierindots 15. vietā kopējā topā un 5. vietā tehnoloģiju uzņēmumu kategorijā.

"Ņemot vērā, ka ASV ir miljoniem veiksmīgu uzņēmumu, mums ir ļoti liels gandarījums, ka tieši "Printify" ir iekļuvis "Financial Times" veidotajā topā, kurā esam augstajā 15. vietā. Tas ir būtisks atskaites punkts, kas mums palīdzēs plānot savu darbību arī turpmāk," norāda "Printify" dibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.

"Financial Times" reitingu apkopojums ir izstrādāts kopā ar tirgus izpētes uzņēmumu "Statista". Sarakstā uzmanība tiek pievērsta inovatīviem uzņēmumiem Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas pieredzējuši strauju uzņēmumu un produktu attīstību, un atbilst sekojošajiem kritērijiem - ieņēmumi 2015. gadā sasniedz vismaz 100 000 ASV dolāru un 2018. gadā vismaz 1.5 miljonus ASV dolāru, uzņēmums ir neatkarīgs un tas nav meitasuzņēmums vai filiāle, kā arī ieņēmumu pieaugums no 2015. līdz 2018. gadam ir bijis organisks, tas ir, stimulēts uzņēmuma iekšienē, pārdodot pakalpojumus vai produktus.

Lielbritānijas mediju grupa Pearson Plc ceturtdien paziņoja, ka sākusi pārrunas ar kādu vārdā nenosauktu pusi, lai pārdotu laikrakstu Financial Times.

Kompānija norādīja, ka tā pamanījusi nesen medijos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Financial Times pārdošanu, taču piebilda, ka pagaidām nav pārliecības, ka šīs pārrunas novedīs pie darījuma realizēšanas.

Baumas par iespējamu laikraksta pārdošanu izskanēja pirmdien.

Daži mediji vēstīja, ka Pearson laikraksta grupu varētu pārdot par aptuveni vienu miljardu sterliņu mārciņu (1,4 miljardiem eiro).

Tikmēr pats Financial Times ceturtdien raksta, ka Pearson pārrunas veic ar Vācijas mediju gigantu Axel Springer.

Atsaucoties uz vairākiem šo situāciju labi pārzinošiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Japānas mediju grupa Nikkei arī ir veikusi pārrunas ar Pearson, taču sarunas ar Axel Springer jau nonākušas krietni attīstītākā gultnē.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju pārdošanas cena būs jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai, šodien intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija (SM) pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.

Premjers skaidroja, ka investorus paredzēts uzrunāt gan individuāli, gan arī plašāk, tāpēc arī notikusi sludinājumu ievietošana. Dombrovskis arī norādīja, ka būtu nepieciešams iegūt vienu stratēģisku investoru, piemēram, lielu lidsabiedrību, ar plānu aviokompānijas attīstībai.

Ja investors parādītos, tad notiktu padziļināta izpēte, pēc kuras varētu noteikt darījuma cenu. «Akciju cena jānosaka atbilstoši darījuma struktūrai,» teica valdības vadītājs.

Latvijā dibinātais lietoto auto tirgotājs A/S “Longo Group” pirmo reizi iekļauts biznesa medija “Financial Times” straujāk augošo uzņēmumu topā FT 1000 un atzīts par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu.

Kompānija šajā reitingā ierindota 550.vietā, sasniedzot visaugstāko rezultātu no Latvijas uzņēmumiem, savukārt auto nozarē sasniedza pat 10.vietu.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” veidotais FT 1000 tiek gatavots ik gadu sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”, iekļaujot tajā tūkstoš Eiropas uzņēmumus, kas četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu.

“Pēdējos gados esam spējuši A/S “Longo Group” attīstīt par tirgus līderi Latvijā, izveidojot meitas kompānijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, nodrošinot darbu vairāk nekā 140 darbiniekiem. Mūsu mērķtiecīgais darbs ir atalgots, kļūstot par Latvijā visstraujāk augošo uzņēmumu, ko pierāda “Financial Times” augstais novērtējums,” saka A/S “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps, piebilstot, ka topa veidotāji atlases posmā noteikuši ļoti stingrus kritērijus, tostarp veic arī grāmatvedības datu pārbaudi un analīzi, lai precīzi sagatavotu reitingu.

Piektdien tika izdots biznesa laikraksta Financial Times Deutschland pēdējais izdevums.

Pēdējā izdevuma dizainā virsrakstā Financial Times Deutschland vietā lasāmi vārdi Final Times Deutschland (Fināla

Times Deutschland). Pēdējais izdevums veltīts atskatam uz laikraksta 13 gadus seno vēsturi, labākajiem rakstiem, ilustrācijām un lielākajām kļūdām.

Kopumā izdevuma veidotāji centušies radīt humora noskaņu. Pēdējā lapā redakcijas komanda fotogrāfijā noliekusies un lasāmi vārdi: «Atvainojiet, mīļie lasītāji, ka šie ir FTD pēdējie teikumi. Mums ir ļoti žēl.»

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Maržinālās tirdzniecības paģiras var likt sarukt akciju cenām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To, uz kuru pusi kādā konkrētā laika posmā virzīsies pasaules vadošo biržu indeksi, bieži ir pateikt ļoti grūti vai pat faktiski neiespējami. Tiesa gan, ir vairāki rādītāji, kas ļauj nojaust, cik uzmanīgam vajadzētu būt investoram. Viens no šādiem rādītājiem ir maržinālās tirdzniecības apjoms.

Jāatgādina, ka maržinālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības «ar plecu») ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām. Pastāv teorija – jo vairāk naudas ir aizdots, jo tirgi ir nervozāki un lielāka iespēja cenām pie pirmajām negatīvajām ziņām ir samazināties. Investors bankā vai brokeru sabiedrībā pie šādas tirdzniecības parasti iemaksā noteiktu depozītu, taču summa, par kuru notiek darījumi, bieži vien ir simtkārt lielāka. Tomēr, atverot pozīciju, ir jārēķinās ar to, ka pēkšņu nelabvēlīgu tirgus izmaiņu gadījumā, zaudējumiem sasniedzot zināmu procentuālu apmēru no sākotnējā depozīta, pozīcija tiek aizvērta, un, lai atsāktu tirdzniecību, nepieciešama konta papildināšana.

Ceturto gadu pēc kārtas laikraksts "Financial Times" publicējis Eiropas 1000 straujāk augošo kompāniju topu, kurā šogad ierindojušies arī divdesmit septiņi uzņēmumi no Baltijas, tostarp - septiņi Latvijas, astoņi - Igaunijas un divpadsmit - no Lietuvas.

"Financial Times", kas sarakstu veidoja sadarbībā ar izpētes uzņēmumu "Statista", norāda, ka šogad ierindoties sarakstā bijis vēl grūtāk nekā pērn, zemākajam uzņēmuma izaugsmes solim šogad esot 38,4% gadā, salīdzinot ar pērnā gada 37,7%.

Kopumā uzskatāmi redzams, ka tehnoloģiju nozīme aug, šo nozari kopumā pārstāvot 189 uzņēmumam. Ieskaitot e-komerciju un finanšu tehnoloģiju sektoru, šis skaitlis sasniedz 259.

Par topā visvairāk pārstāvēto valsti šogad kļuvusi Vācija, kurai cieši seko Itālija, Lielbritānija un Francija, kopā iekļaujot teju 70% no visiem minētajiem uzņēmumiem.

Topa pirmajā pieciniekā ierindojās tādi uzņēmumi kā Lielbritānijā bāzētā "OakNorth Bank", Somijas "Wolt Enterprises", igauņu "Bolt Technology", Spānijas "Element Global Services" un celtniecības uzņēmums no Francijas - "Les Eco-Isolateurs".

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošā Baltijas, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas līderu tikšanās mērķis ir pārrunāt izaicinājumus, ar kuriem reģions saskarsies nākotnē, taču komentētāji uzskata, ka pasākums ir daļa no britu centieniem Eiropā izveidot Ziemeļu savienību.

Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter vēsta, ka tikšanās ilgtermiņa mērķis, vismaz Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, ir savienības izveidošana starp Ziemeļeiropas valstīm.

«Pastāv risks, ka D. Kamerons vēlas izveidot ziemeļu partnerību, kura izaicinātu Briseli,» raksta laikraksts. Līdzīgās domās ir arī Financial Times, kas atzīmē, ka D. Kamerons vēlas iegūt sabiedrotos, lai nostātos pretim Francijas uzskatiem par ekonomikas organizāciju Eiropā.

Neskatoties uz to, ka D. Kameronu pēc tam, kad viņš atteicās atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu, pasākuši uzskatīt par «Eiropas izstumto», Zviedrijā viņu un Lielbritāniju nereti uzskata par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā pret pārmērīgajiem taupības pasākumiem.

Daļēji nacionalizētā Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) līdz 2019.gadam gatavojas likvidēt līdz pat 14 000 darba vietu, trešdien vēsta laikraksts Financial Times.

Darba vietas paredzēts likvidēt, īstenojot bankas stratēģiju samazināt aktivitātes investīciju banku sektorā.

Financial Times rīcībā esošā informācija liecina, ka RBS varētu likvidēt aptuveni 80% investīciju pārvaldības struktūrvienības darba vietu. RBS pārstāvji pagaidām nekomentē Financial Times publiskoto informāciju.

RBS bija viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Eiropas Komisija (EK) Krievijas un Baltkrievijas graudiem tuvākajās dienās noteiks importa nodevas 95 eiro par tonnu apmērā, vēstī avīze "Financial Times".

Laikraksta informācijas avoti apgalvo, ka tādējādi graudu cenas pieaugs vismaz par 50%, "iznīcinot" pieprasījumu pēc Krievijas un Baltkrievijas graudiem.

Paredzams, ka 50% nodeva tiks noteikta arī eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem. Šīs nodevas būs pirmie ierobežojumi, ko ES noteiks pārtikas produktiem pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

"Financial Times" norāda, ka ES jau ilgtstoši ir pretojusies Polijas un Baltijas valstu spiedienam ierobežot pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas. ES bažījās, ka šāds solis varētu iedragāt pasaules pārtikas tirgu un kaitēt jaunattīstības valstīm.

Pērn ES graudu, eļļas augu sēklu un to pārstrādes produktu imports no Krievijas sasniedza četrus miljonus tonnu, kas ir visu laiku augstākais līmenis un veido aptuveni 1% no kopējā ES patēriņa.

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Lielbritānija atteikusies no "zelta vīzu" programmas, kas ļāva turīgiem ārzemniekiem saņemt valsts pilsonību apmaiņā pret ievesto kapitālu, ceturtdien pavēstīja iekšlietu ministre Priti Patela.

"Man ir nulles iecietība pret mūsu imigrācijas sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu," sacīja ministre, piebilstot, ka grib "apturēt korumpēto eliti, kas apdraud nacionālo drošību un izplata netīro naudu."

"Zelta vīzu" atcelšana ir "tikai sākums cīņai ar krāpniecību un nelikumīgām finansēm", viņa brīdināja.

Par "zelta vīzu" atcelšanas plāniem jau iepriekš vēstīja laikraksti "Financial Times" un "The Times".

Tika minēts, ka, "saasinoties situācijai ap Ukrainu", pastāv "ārkārtējas iespējas, ka valstī var iekļūt ar [Krievijas] prezidentu Vladimiru Putinu saistīta nauda un aktīvi".

Patela ceturtdien norādīja, ka lēmums skars "visus jaunos visu pilsonību pretendentus".

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons saskāries ar jaunu pretestību valdībā, vairākiem ministriem apsverot atkāpšanos Džonsona Brexit politikas dēļ, trešdien ziņo laikraksts «The Times».

Laikraksts ziņo, ka atkāpšanos apsver kultūras ministre Nikija Morgana, valsts sekretārs Ziemeļīrijas jautājumos Džūlians Smits, tieslietu ministrs Roberts Baklands, veselības ministrs Mets Henkoks un valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss.

Kāds valdības ministrs, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, laikrakstam atklāja, ka gadījumā, ja Lielbritānijai būs jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, atkāpsies liels skaits Konservatīvās partijas deputātu.

«The Times» vēsta, ka ministri valdības sēdē brīdinājuši Džonsonu par lielo risku, ka Ziemeļīrijā var tikt atjaunota tiešā pārvalde, un pauda bažas par Džonsona padomnieku Dominiku Kamingsu.

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) vadītājs Maiks Menlijs joprojām ir atvērts iespējamībai atjaunot apvienošanās sarunas ar Francijas autoražotāju «Renault», liecina pirmdien laikrakstā «Financial Times» publicētā intervija.

Menlijs intervijā «Financial Times» norāda, ka pamata loģika, kas atbalstīja šo iespējamo apvienošanos, joprojām saglabājas, neskatoties uz FCA lēmumu jūnijā atsaukt piedāvājumu apvienoties ar «Renault».

Kā ziņots, FCA jūnija sākumā ierosināja apvienošanos ar «Renault», kas abiem uzņēmumiem varētu ietaupīt vairākus miljardus eiro.

Taču neilgi pēc tam FCA šo piedāvājumu atsauca, norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību, kurai pieder 15% «Renault» akciju.

Francijas valdība gan jūnijā paziņoja, ka būtu gatava samazināt sev piederošo «Renault» akciju daļu, ja tas uzlabotu attiecības ar Japānas partneri «Nissan».

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Latvijas Satiksmes ministrija pirmdien laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1. novembrim izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi, un patlaban potenciālie investori, atsaucoties uz laikrakstā ievietoto sludinājumu, jau sāk izrādīt interesi, Db.lv stāstīja par investora piesaisti atbildīgā airBaltic konsultanta IBS Prudentia partneris Kārlis Krastiņš.

Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju.

Satiksmes ministijas pārstāve Elīna Balgalve Db.lv norādīja, ka sludinājuma ievietošanu tās uzdevumā organizē piesaistītais konsultants Prudentia.

«Patlaban, atsaucoties uz sludinājumu, potenciālie investori jau pamazām sākuši izādīt interesi,» Db.lv norādīja Prudentia partneris K. Krastiņš, tomēr vēl ir pāragri spriest par sludinājuma ievietošanas iznākumu, jo kopš tā publicēšanas pagājusi mazāk nekā viena diena.

Valdība ir ieinteresēta piesaistīt akcionāru, tomēr valdības mērķis nav šo procesu sasteigt, bet gan atrast labu partneri ilgtermiņā, pauda Prudentia partneris.