Mežizstrādes pieaugums Latvijā atjaunojis pieprasījumu pēc jaunas un lietotas mežtehnikas iegādes, ziņo Dienas bizness.

To liecina aptaujāto lielāko mežtehnikas tirgotāju dati. «Šā gada I ceturksnī esam realizējuši 2 jaunus un 2 lietotus meža traktorus, no kuriem 3 ir apļkoksnes pievedējtraktori un 1 — harvesters, kamēr pērn analogā laikā netika pārdota neviena meža mašīna,» stāsta Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Konekesko Latvija meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pērn pirmā meža mašīna tika pārdota vien jūlijā un kopumā tika realizēti vien 8 lietoti un tikai viens jauns traktors darbam mežā.

Vēl labākus mežtehnikas pārdošanas apjomus 2010. gadā uzrāda John Deere mežtehnikas pārstāvis SIA Intrac Latvija.

«Pagājušajā gadā pārdoto vienību pieaugums bija pat lielāks nekā šogad,» secina Valmet mežtehnikas pārdošanas SIA Valmet Lat direktors Jānis Lediņš. Viņš uzsver, ka divos gados pārdoto vienību apjoms pieaudzis par 200 %. «Būtiskākais iemesls jaunas mežtehnikas, it īpaši harvesteru pirkšanā, ir valsts mežu apsaimniekotāja arvien pieaugošais pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem, jo ar katru gadu tiek kāpināts apaļkoku sortimentu piegāžu apjoms,» skaidro J. Lediņš. Turklāt, ja pirms pāris gadiem vēl īsti nebija skaidrs, vai un cik lielos apmēros būs apaļkoku sortimentu ražošana, tad tagad šīs šaubas ir zudušas, atzīst J. Lediņš. Kā vēl vienu iemeslu viņš min harvesteru izmantošanu starpizmantošanas cirtēs, kur līdz šim dominējuši mežcirtēji ar motorzāģiem. Tiesa, mežtehnikas iegādi, pēc J. Lediņa teiktā, bremzējot degvielas cenu pieaugums, it īpaši tāpēc, ka kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā un Somijā mežizstrādātājiem akcīzes nodoklis par izmantoto degvielu tiek atmaksāts, bet Latvijā ne, kaut arī Latvijā par šī jautājuma risinājumu nemitīgi ir dzirdēti solījumi. Kā vēl vienu iemeslu harvesteru pirkšanai Latvijā SIA Valmet Lat direktors min darba ražību, jo tehnika var strādāt efektīvāk nekā cilvēki, turklāt, pieaugot darbaspēka izmaksām, izdevīgāk izmantot tehniku. «Cilvēku, kas strādā mežā, trūkst arvien vairāk, turklāt nav garantijas, ka pēc algas dienas daļa šo cilvēku uz darbu otrā dienā nemaz neatnāk,» norāda J. Lediņš. Viņš gan atzīst, ka nereti mežtehnikas operatori tiek pārpirkti, turklāt to joprojām Latvijā trūkstot.

Pēc Intrac datiem šogad (līdz novembrim) Latvijā pārdotas 55 jaunas mežtehnikas vienības, no kurām lielākā daļa — teju vai 60 % — ir John Deere harvesteri un forvarderi. «Šogad jau esam pārdevuši 27 jaunus forvarderus, kas ir vairāk nekā 62 % no kopumā pārdotajiem 43, kā arī 6 jaunus harvesterus, kas ir 50 % no kopumā pārdotajiem 12,» norāda SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viens no iemesliem, kāpēc tik daudz jaunu tehnikas vienību uzņēmums spējis pārdot, pēc A. Bruža teiktā, ir tas, ka ražotājs spējis strauji palielināt ražošanas apjomus un piedāvāt papildu vienības pircējiem, kuri iepriekš nebija izteikuši vēlmi iegādāties mežtehniku. A. Bružs atzīst, ka mežtehnikas pārdošanas apjomi ir likuši palielināt servisa meistaru skaitu no 22 līdz 25, jo pieaudzis tiem apkalpojamās tehnikas vienību skaits. A. Bružs arī norāda, ka straujais mežtehnikas pārdošanas pieaugums ir palielinājis mežtehnikas daļas ieņēmumus šogad par 40 % un tie būs 6.5 milj. Ls apmērā. Lai arī tikai pavisam nesen Rīgā tika atklāts jauns Intrac tehnikas apkalpošanas centrs, kas bija orientēts uz nākotni, tomēr tas vairs nespēj apmierināt pieaugušo pieprasījumu. A. Bružs norāda, ka nākošgad ir plānots uzbūvēt jaunu servisa centru Saldū, kas apkalpo Kurzemē strādājošo tehniku.

«Kesko ir finansiāli spēcīga kompānija, tāpēc tās rezultāti Ponsse mežtehnikas pārdošanā un apkalpopšanā būs labāki nekā a/s Baltijas meža mašīnas sasniegtie,» tā ziņu, ka Ponsse mežizstrādes tehniku turpmāk Baltijas valstīs tirgos somu tirdzniecības kompānijas Kesko grupas meitas uzņēmumi Kesko Agro, komentē mežtehnikas pārdošanas līdera Latvijā John Deere mežtehnikas tirdzniecības un servisa SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņš norāda, ka jārēķinās ar spēcīgāku konkurentu, tomēr Intrac spēks ir liela pieredze profesionālās mežtehnikas tirdzniecībā un Latvijā liels konkrētās tehnikas vienību skaits, kā nav Kesko.

Lielākajai daļai valsts un pašvaldību amatpersonu pērnais gads nesis mazākus ienākumus, kas nozīmējis arī taupīgāku dzīvošanu, tomēr izņēmumi ir arī krīzes laikos, vēsta Dienas bizness.

262,2 tūkst. Ls — tik lielu atalgojumu pērn saņēmusi visdāsnāk atalgotā valsts amatpersona, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņa atalgojums, kas arī pērn bija lielākā starp valsts un pašvaldību amatpersonām, gada laikā pieaudzis par 85 tūkst. Ls, liecina Lattelecom vadītāja amatpersonas deklarācijas.

«Tā kā Jura Gulbja vadībā uzņēmums šogad ir veiksmīgi realizējis akcionāru uzstādītos mērķus un izpildījis smago uzdevumu — saglabāt Lattelecom konkurētspēju ekonomiskās krīzes apstākļos, valdes priekšsēdētājs saņēmis akcionāru noteikto prēmiju. Līdz šim gada prēmijas darbiniekiem tika maksātas nākamā gada martā, bet šogad padome lēma par to izmaksāšanu gada beigās, tāpēc arī J. Gulbis pagājušogad saņēma prēmiju par 2008. un arī 2009. gadu, no kā veidojas ieņēmumu deklarācijā redzamā atalgojuma summa,» DB skaidroja uzņēmumā.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Janvāra vētra radīja papildu pieprasījumu pēc mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc ir loģiski, ka februārī — aprīlī pieprasījums pēc mežizstrādes tehnikas būtiski pārsniedza iespējamo piedāvājumu, tika izpirkta pat visa pieejamā lietotā tehnika, atminas John Deere mežtehnikas tirdzniecības un servisa SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs. Viņš gan atzīst, ka šogad iegādāto mežizstrādes tehniku nav iespējams atpelnīt, tikai likvidējot šā gada janvāra vētras sekas, tāpēc daudziem to īpašniekiem tagad var nākties palauzīt galvu, ko un kā darīt; lai atpelnītu vienu mašīnu, vajag ar to strādāt vismaz 4 gadus, skaidro A. Bružs. Taču arī pēc vētras seku likvidācijas — šā gada rudenī - turpinājās mežtehnikas pirkšana. «Bez vētras mežtehnikas tirdzniecību veicina izvirzītās darba un vides aizsardzības prasības mežizstrādē,» skaidro A. Bružs. Viņš atgādina, ka, piemēram, viens harvesters aizvieto 20 — 25 mežizstrādātājus ar motorzāģiem, taču ekonomiski šobrīd izdevīgāks tomēr ir harvesters. Turklāt kā vēl viens šīs tehnikas pirkšanas iemesls tiek minēts arī fakts, ka mežu apsaimniekotāji un īpašnieki arī starpizmantošanas cirtēs sāk izmantot harvestera pakalpojumus.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Pēdējo trīs gadu laikā bieži esam atradušies nezināmā priekšā – Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu pieejamība un izmaksas, kā arī straujais inflācijas pieaugums. Tas radījis situāciju, kad izdarīt nākotnes prognozes ir sarežģīti, taču ne neiespējami. Nenoteiktības sajūta iesēdusies ne vien privātpersonu, bet arī juridisko personu prātos, radot sava veida ekonomisko stagnēšanu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies gan importa, gan eksporta apjomi. Rādītāji ir ļoti tuvu pērnā gada rezultātiem, taču jāņem vērā fakts, ka pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ šķiet, ka attīstība ir iestagnējusi, lai neteiktu vairāk. Te gan svarīgi piezīmēt, ka sākusi strādāt daļa sankciju, kas atstāj būtisku ietekmi uz eksportu un importu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā, salīdzinot ar februāri, Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada griezumā – marts pret 2022. gada martu – palielinājušās par 17,3%. Inflācija ar visu EURIBOR likmju pieaugumu nebremzējas tik strauji, kā cerēja Eiropas Centrālas banka, kas, savukārt, liecina par to, ka tirgū joprojām ir nauda, taču tā tiek tērēta patēriņā. Jau pavisam drīz, 4. maijā, Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar jaunāko paziņojumu par EURIBOR likmju izmaiņām. Prognozēju, ka kārtējais likmju kāpums būs 0,25%-0,5% robežās.

Salīdzinājumā ar citiem gadiem Ponsse mežtehnikas pārdošanas apjoms šogad pieaudzis par 50 %, skaidro Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītājs Jānis Brikulis. Viņš atzīst: tirgus līderim — Intrac — ir savas priekšrocības gan saistībā ar servisu (vairāki servisa centri visā Latvija), vecās tehnikas atpakaļpirkuma jautājumiem un arī jaunas tehnikas pārdošanā. «Jaunu mežizstrādes tehnikas tirdzniecības apjomu pieaugumā sava artava ir vētras seku likvidācijai mežos,» uzsver J. Brikulis. Viņš pieļauj, ka tieši šī iemesla dēļ nākamajos gados varētu būt mazāks jaunas tehnikas tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar 2005. gadu. Taču mežizstrādes tehnikas tirdzniecību uzturēs harvesteru ielaišana kopšanas cirtēs, kamēr līdz šim tie tika izmantoti tikai galvenās izmantošanas cirtēs, skaidro J. Brikulis.

Lai arī tik lielu mežtehnikas pirkšanas bumu, kāds tika novērots šogad, SIA Intrac Latvija valdes loceklis Andris Bružs 2006. gadā vairs neprognozē, tomēr viņš neprognozē arī būtisku mežtehnikas pārdošanas kritumu. «Šādu prognožu pamatā ir ne tikai fakts, ka aizņemties naudu mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir kļuvis lētāk — kritušies kredītprocenti salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem, turklāt arī paši uzņēmēji ir kļuvuši turīgāki, kamēr tehnikas pārdošanas cenas nav būtiski palielinājušās,» skaidro A. Bružs. Viņš arī norāda, ka, intensīvi izmantojot mežtehniku, tā arī nolietojas un kādā brīdī ir izdevīgāk atkal pirkt jaunu, nekā investēt vecās remontā, jo uzņēmējam ir vajadzīga tehnika, kura strādā, nevis nīkst dīkstāvē tikai tāpēc, ka vajadzīgs remonts.

Pēc rekonstrukcijas atklātas atjaunotās Ogres tehnikuma mācību telpas, un rekostrukcijā ieguldīti 12,633 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tehnikums, kurā apgūst prioritārās mežtehnikas un mežsaimniecības profesijas, pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, darba devēju prasībām atbilstošu mācību centru, kurā mācās gandrīz 1000 audzēkņu.

Rekonstrukcijas gaitā tika pārbūvēta tehnikuma mācību ēka, modernizēta bibliotēka, iegādātas un uzstādītas IKT sistēmas, no jauna uzbūvēts angārs praktisko darbu apguvei mežsaimniecības, kokapstrādes un būvdarbu mācību programmās.

Ogres tehnikumā apgūst 16 profesionālās izglītības programmas - tautsaimniecībai nozīmīgās mežsaimniecības, mežtehnikas, kokapstrādes, būvdarbu, kā arī elektronikas, maiznieku, viesnīcu pakalpojumu, dizaina un citas. Šajā mācību gadā skolā mācās 988 audzēkņi.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

Ķekavas apvedceļa būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma noslēgšanas, teica projekta īstenotāja, Luksemburgā reģistrētā investīciju fonda "Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR" ("TIIC") vadošais partneris Manuels Karijs.

Pēc viņa sacītā, nākamais darba posms būs projekta finanšu noslēgums.

Pirmais ceļš par privātu naudu būs 

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo...

"Kā ierasts PPP projektā, mēs strādājam pie turpmākajiem posmiem, kas seko pēc izvēlētā pretendenta noteikšanas - tie ir atbalsts finansētājiem, lai tie veiktu apstiprinošu padziļināto izpēti un finanšu dokumentu izstrādi, balstoties uz mūsu labāko un galīgo piedāvājumu," stāstīja Karijs, skaidrojot, ka, balstoties uz TIIC pieredzi, šie darba posmi prasa ļoti labu procesa organizāciju un uzticēšanos starp privāto partneri un finansētājiem, kā arī visu pušu apņemšanos sadarboties un panākt veiksmīgu PPP līguma un finansēšanas līgumu noslēgšanu.

Karijs pauda, ka lielākā plānošanas daļa jau ir pabeigta, jo iepirkuma piedāvājums ietvēra ļoti plašu plānošanas dokumentu kopumu, tostarp projekta, būvniecības un uzturēšanas plānus, kā arī finanšu modeli.

Daļu valsts galveno autoceļu pārbūvēs par četrjoslu ātrgaitas ceļiem 

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno...

"Atbilstoši šiem plāniem, būvniecību paredzēts sākt 2021.gada otrajā ceturksnī, īsi pēc PPP līguma noslēgšanas," stāstīja Karijs.

Kā paredz konkursa noteikumi, projekts tiks dalīts divos posmos - būvniecības posmā, kas var ilgt līdz trīs gadiem, un 20 gadu ekspluatācijas posmā.

Karijs skaidroja, ka "Kekava ABT" piedāvājums paredz, ka būvniecības posms ilgs divus gadus un trīs mēnešus, skaitot no PPP un finansēšanas līguma noslēgšanas brīža. Šajā sākotnējā posmā konsorcija biedru veidotais uzņēmums, proti, privātais partneris, ar kuru publiskais partneris noslēgs PPP līgumu, veiks būvniecības darbus atbilstoši konkursa prasībām un iepirkuma piedāvājumam Šos darbus finansēs privātā partnera akcionāri un izraudzītie finansētāji. Paredzams, ka finansētāji būs Eiropas finanšu institūciju un institucionālo investoru grupa.

Publiskais partneris veiks pārbaudes un uzraudzīs procesu, lai gūtu pārliecību par atbilstību konkursa prasībām, likumdošanai un kompetento varasiestāžu norādēm. Izraudzītie kvalificētie tehniskie konsultanti, kas darbosies finansētāju uzdevumā, arī veiks šādus auditus visā būvniecības periodā.

Karijs skaidroja, ka pēc šī procesa publiskais partneris izdos un parakstīs pieejamības sertifikātu, kas ļaus privātajam partnerim atvērt Ķekavas apvedceļu lietotājiem. Publiskais partneris finansiāli nebūs iesaistīts būvniecības fāzē.

Kā ziņots, Ķekavas apvedceļa PPP projektā par uzvarētāju atzītā personu apvienība "Kekava ABT", kuras sastāvā ir TIIC, kā arī AS "A.C.B." un SIA "Binders". Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms no 7,78. līdz 25.kilometram. Ķekavas apvedceļš būs arī pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa "projektē-būvē-uzturi-finansē". Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā.

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

ALTUM kā attīstības finanšu institūcija jeb attīstības banka finansē projektus segmentos, kuros komercbankas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas finansēt pietiekamos apjomos. Tik tālu viss ir pareizi, tomēr nepilnīgi.

Nepilnīgi, jo stāstā pietrūkst būtiska mūsu darbības stūrakmens, proti, arī ALTUM finansē tikai dzīvotspējīgus projektus. Drosmīgām, spilgtām un daudzsološām biznesa idejām arī pie mums ir jāiziet cauri nopietnam realitātes pārbaudījumam jeb reality check. Tomēr ar maldīgo uzskatu “banka atteica, tātad ALTUM ir pienākums finansēt manu biznesu” joprojām nereti saskaramies. Patiesība ir cita – lai saņemtu finansējumu, uzņēmējus un aizdevumu pieteikumus arī mēs stingri vērtējam, skatoties gan biznesa ieceres ilgtspēju un attīstības potenciālu, uzņēmuma komandu un pārvaldību, gan uzņēmuma darbības atbilstību likumam, tā finanšu disciplīnu un citus aspektus. Šajā ziņā ALTUM darbība neatšķiras no bankas – mēs vērtējam klientu projektus, nosakām riskus un galu galā – atsakām tiem, kuri neatbilst kritērijiem un nav pietiekami pamatoti. Šo kritēriju vidū ir trīs negrozāmi pamatlikumi un virkne citu, elastīgāku prasību. Šī elastīgākā pieeja noteiktos kritērijos ir iemesls, kāpēc varam finansēt arī tādus projektus, ar kuriem bankas pašreizējā attīstības stadijā nevēlas sadarboties.

Trešdien plkst. 14 preses konferencē viesnīcā Reval Hotel Rīgā, nevis Tallinā kā iepriekš ziņots, tiks paziņoti SIA Dienas bizness un a/s Diena pirkuma finansētāji, atsaucoties uz jauno a/s Diena valdes priekšsēdētāju Aleksandru Tralmaku raksta Diena.lv.

A.Tralmakam piederošais uzņēmums Nedela S.A. pagājušajā nedēļā iegādājās abas mediju kompānijas, viņš ir bijušais laikraksta Diena direktors. Līdzšinējais akciju sabiedrības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens nolēmis pamest uzņēmumu un pārdot viņam piederošās akcijas. Arī līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks Zviedrijas uzņēmums Bonnier Business Press nolēmis aiziet no Latvijas preses tirgus.

Jau ziņots, ka pēc neoficiālas informācijas preses konferencē piedalīsies arī interneta saziņas rīka Skype izveidotāji.

Vislielākās bažas mediju ekspertiem, nezinot, kas ir šā darījuma īstie finansētāji, ir par redakcionālās neatkarības saglabāšanu.

Aizņēmējam neapdomīgi parakstot līgumu, 150 Ls kredīts nedaudz vairāk kā gada laikā pārtapis par vairāku tūkstošu latu saistībām.

Tiesāsies

Vairums kompāniju mainījušas lielu daļu līgumu nosacījumu, t.sk., krietni samazinot soda procentus, tomēr par daļu no jautājumiem finansētāji nolēmuši tiesāties. "Mūsu lēmumi attiecībā uz bankām visi tiek pārsūdzēti. Nepārsūdz dažas nebanku iestādes. Ir 1.instances tiesas spriedums par 1 lietu, bet tas nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts," atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa, norādot, ka PTAC lēmumi ir jāizpilda pat tad, ja ir pārsūdzēti, līdz ar to, ja ir situācija, ka aizdevējs mūsu lēmumu nepilda, par to vajag informēt PTAC.

Šobrīd PTAC nodarbojas ar izpildes kontroli vairākām bankām. "Bankas pēc mūsu aicinājuma līguma noteikumus īsti mainīt negrib. Vienīgais, ko piekrita izņemt - bija noteikums par kompensāciju kredīta ātrākas atmaksas gadījumā, bet tas nav īpašs sasniegums, jo tā vietā bankas piemēro komisijas maksu, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) neaizliedz," tā B. Vītoliņa.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.