Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Sākot ar 2004.gadu krievu lidsabiedrība Transaero sāka veidot “melno sarakstu”. Pasažieri, kuru vārdi būs sarakstā, nevarēs iegādāties šīs lidsabiedrības biļetes. Līdzīgus sarakstus jau vairākus gadus veido Aeroflot un Pulkovo, turpretī krievu lidsabiedrības Sibir un Kraseir nesteidzas pārņemt šo pieredzi. No vienas puses, zaudēt klientus lidsabiedrībām nav izdevīgi. Taču no otrās puses – pasažieri ir spējīgi sabojāt lidojumu ne tikai ekipāžai, bet arī citiem pasažieriem un tas var ietekmēt lidsabiedrības imidžu. Pēc lidsabiedrības noteikumiem cilvēks, kas ir pārkāpis lidojuma drošības noteikumus, nevarēs 5 gadu laikā iegādāties attiecīgās lidsabiedrības biļetes. Nekorekta uzvedība, kontaktējoties ar kompānijas personālu, rupjam pasažierim var draudēt ar speciālu atļauju iegādāšanās nepieciešamību. ASV par noteikumu pārkāpumu lidojuma laikā pasažieri var sodīt ar vairākiem desmitiem tūkstošiem ASV dolāru soda naudu. 2003.gadā britu lidsabiedrības British Airways reisos tika fiksēti 300 huligānisko gadījumu. Tādiem pasažieriem lidmašīnā izraksta rakstisku brīdinājumu. Atkārtota noteikumu pārkāpuma gadījumā pasažieris sniedz paskaidrojumus policijā. Lidsabiedrība Pulkovo 2003. gadā tika reģistrēti divi gadījumi, kad pasažieri lietoja alkoholu un agresīvi izturējās pret citiem pasažieriem. Pašlaik atbilstoši Krievijas aviācijas administratīvajam kodeksam, pasažieris, kas neadekvāti uzvedas lidojumu laikā, maksā soda naudu 0,5 minimālo darba algu apmērā, lidojot iekšzemes reisos un no vienas līdz divām minimālām darba algām – starptautiskajos reisos. Pasažieru agresīvas uzvedības gadījumos pasažieru drošība ir atkarīga no lidmašīnas apkalpojoša personāla sagatavotības, kuri rīkojās pēc speciāli sagatavotām instrukcijām. Ir zināmi gadījumi, kad lidmašīnām ir nācies veikt ārkārtas nosēšanos. Tāpēc lidsabiedrības arvien biežāk uzsāk veidot pasažieru “melnos sarakstus”. Krievijā “melnos sarakstus” jau ir izveidojušas lidsabiedrības Transaero, Aeroflot un Pulkovo. Pie šīs bāzes plāno pievienoties arī lidsabiedrība Urālu avialīnijas. Tiek uzskatīts, ka lidsabiedrību drošības dienestam būtu lietderīgi zināt agresīvo pasažieru vārdus. Savukārt lēmums par biļetes pārdošanu “agresīvam" pasažierim ir jāpieņem pašai lidsabiedrībai. Avots: Eiropa.lv

No šī gada 1. septembra tiks iekasēta pakalpojuma maksa par katru izsniegto biļeti. Vairāk kā 20 lidsabiedrības ir paziņojušas par servisa komisijas maksas ieviešanu līdz pat 45 eiro par vienu biļeti. Iegādājoties biļetes ceļojumu birojos šī komisijas maksa var vēl palielināties. Praktiski šī gada rudenī lidsabiedrības ir nolēmušas mainīt savu sistēmu. Šoreiz zaudētājos būs pasažieri, kuriem nāksies ievērojami vairāk maksāt par savu lidojumu, neatkarīgi no tā kur tiks iegādāta biļete – internetā, ceļojumu birojā vai arī pie pašas lidsabiedrības. Iemesls šādai rīcībai ir lidsabiedrības Lufthansa lēmums svītrot komisijas maksājumus ceļojumu birojiem Vācijā no šī gada 1. septembra. Patlaban komisijas maksājumi sasniedz atkarībā no lidojumu mērķa un rezervētās klases 5-9% no biļetes cenas. Lufthansa piedāvā ceļojumu birojiem par katru pārdoto biļeti iekasēt papildus vēl savu pakalpojumu samaksu. Jaunā sistēma Lufthansai ir izdevīga pat vairāku iemeslu dēļ. Proti, tā ietaupa gadā līdz 100 miljoniem eiro kā arī klienti maksās paši par saņemtajiem ceļojumu biroju pakalpojumiem. Neatkarīgi no tā kur pasažieri iegādāsies sev lidojuma biļeti, tiem būs jāmaksā: iekšzemes un Eiropas lidojumu maršrutos Lufthansa iekasēs no pasažieriem 30 eiro par biļeti, bet tālo lidojumu maršrutos pat 45 eiro. Šāda sistēma ir nepieciešama, lai nosegtu biļešu pārdošanas tehnisko pusi, materiālus un personāla izmaksas. Maksāt pasažieriem nāksies vairāk, kaut arī pašam piedāvātajam produktam nekas neuzlabosies. Sekojot lidsabiedrībai Lufthansa, vairāk kā 20 citas lidsabiedrības pāries uz nulles komisijas maksām, tai skaitā ir gandrīz visas lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas lidsabiedrības. Jau no 1. septembra līdzās Luthansa stāsies vēl sešas lidsabiedrības, bet pārējās 15, kuru vidū ir Air France, British Airways, Delta un United, plāno pievienoties laika posmā no šī gada 1. oktobra līdz nākošā gada 1. februārim. Pakalpojuma izmaksas būs līdzīgas ar Lufthansa ieviesto izmaksu sistēmu, proti no 30 līdz 45 eiro, taču būs arī lidsabiedrības (Lufthansa, Air France, ANA), kuras ir nolēmušas no pasažieriem, kuri vēlēsies elektroniski sastādītu biļeti saņemt arī drukātā veidā iekasēt vēl ekstra 8 eiro, bet Finnair - 10 eiro un Swiss - 15 eiro. Salīdzinoši Norvēģijā, kur jau pagājušā gada sākumā tika ieviesta nulles komisijas maksa, tagad ceļojumu biroji iekasē no klientiem pakalpojuma maksu 25- 50% apmērā. Šajā sakarībā iespējams izdevīgāk ir pasažieriem nākotnē izvēlēties savu biļeti internetā, nevis to pirkt ceļojumu birojos. Eksperti prognozē, ka ievērojami samazināsies ne tikai lidsabiedrību klientu skaits, bet arī ceļojumu biroju skaits. Jāatzīmē, ka ASV nulles komisiju ieviesa jau 2001. gada martā. Kopš tā laika American Society of Travel Agents ir atzīmējusi 33 000 ceļojumu biroju bankrotu un 55 000 darba vietu zaudējumu. Taču klientiem ir iespēja jau tagad rezervēt savu nākamo lidojumu. Avots: Eiropa.lv

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Daudzas lielākās viesnīcu kompānijas krīzes apstākļos parasti piedāvā saviem klientiem atlīdzības un lojalitātes programmas. Četras prominentas viesnīcu kompānijas apvienojušas spēkus un izveidojušas vispasaules aliansi, kas balstīta uz kopēju filozofiju viesu apkalpošanā ar unikālu un personisku pieeju. Jauno Vispasaules Viesnīcu Aliansi veido četras viesnīcu ķēdes: Kempinski Hotels & Resorts, Pan Pacific Hotels and Resorts, Rydges Hotels & Resorts un Wyndham Hotels & Resorts. Aliansē ir apvienojušās 235 luksus viesnīcas un kūrorti, kas kopā ir vairāk nekā 63 000 viesu istabas piecos pasaules kontinentos, lai veidotu kopīgu mārketingu dažāda veida nakstmītnēm visā pasaulē. Katra jaunās apvienības viesnīcu ķēde ir galvenais ”spēlētājs” to galvenajos darbības reģionos: Eiropā tas ir Kempinski Hotels & Resorts, Klusā okeāna reģionā Pan Pacific Hotels and Resorts, Austrālijā Rydges Hotels & Resorts un Ziemeļamerikā Wyndham Hotels & Resorts. Sākot ar 5.aprīli katrs Vispasaules Viesnīcu Alianses partneris reklamēs aliansi saviem pastāvīgajiem klientiem un piedāvās tiem Interneta saitā vienas pieturas veikalu www.globalhotelalliance.com; pieeju katra partnera mājas lapai un tādas papildus ērtības partneru viesu atzinības programmas ekskluzīvajiem biedriem kā: - Vēlāks izrakstīšanās laiku; - Globālās Viesnīcu Alianses iepazīšanās paketi; - Vienas papildus nakts vaučeri nākošajam apmeklējumam jebkurā no alianses viesnīcām. Avots: Eiropa.lv

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Uzņēmumu konsultācijas firma McKinsey savā pētījumā ir nonākusi pie secinājuma, ka lētās lidsabiedrības līdz 2007. gadam palielinās apkalpoto pasažieru skaitu par 20% gadā. Pirms diviem gadiem lēto lidsabiedrību īpatsvars gaisa satiksmē bija 7%, taču līdz 2007. gadam tas dubultosies. McKinsey paredz, ka tradicionālās lidsabiedrības nav apdraudētas savā biznesā sakarā ar lēto aviokompāniju straujo attīstību, jo “lidojumu tirgū notiek produkta plašāka attīstība, bet ne biznesa pārgrupēšanās”. Tradicionālās lidsabiedrības attīstīs savu biznesu ar 4,5% pieaugumu gadā, bet čarterlidabiedrības 3,1% apmērā. Konsultāciju firma paredz, ka pēc 2007. gada lēto lidsabiedrību biznesa attīstība piebremzēsies, jo, pirmkārt, pieaugs konkurence šajā tirgus segmentā, otrkārt, tradicionālās lidsabiedrības ir spēcīgas savos nacionālajos tirgos un treškārt, čarterlidsabiedrības ir tomēr cieši saistītas ar saviem tūroperatoriem. Dažas lidsabiedrības savos nacionālajos tirgos jau tagad strādā tik elastīgi, ka lētajām lidsabiedrībām šajā biznesā nav iespējams konkurēt bez zaudējumiem. Pēc lētas lidsabiedrības Hapag-Lloyd Express (HLX) datiem liela loma šajā biznesā ir jaunajiem pasažieriem, kuri iepriekš nekad nav izmantojuši šajos maršrutos lidsabiedrību pakalpojumus. Apmēram 59% šādu klientu devās savos pirmajos lidojumos, ko piedāvā HLX. 37% aptaujāto pasažieru atzina, ka šo maršrutu iepriekš bija lidojuši ar citām lidsabiedrībām un 41% vēlas arī turpmāk izmantot šos pakalpojumus attiecīgajā maršrutā. Avots: Wirtschaftsblatt

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air samazinās lidojumu un darbinieku skaitu, galveno uzmanību pievēršot Igaunijai nozīmīgiem maršrutiem, pavēstījis lidsabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke.

«Tas nozīmē, ka Estonian Air atteiksies no zaudējumus nesošām līnijām un koncentrēs savu uzmanību uz galveno, Igaunijai nozīmīgu virzienu apkalpošanu,» E. Rāsukes teikto preses konferencē citē kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. E. Rāsuke arī norādīja, ka vispirms kompānija atteiksies no lidojumiem uz Tartu, Helsinkiem un Joensū Somijā.

Tāpat viņš arī pastāstīja, ka lidsabiedrības darbības sašaurināšana nozīmēs arī lidmašīnu un darbinieku skaita samazināšanu. Tomēr patlaban viņš atturējās nosaukt konkrētus skaitļus, jo šādus lēmumus neesot iespējams pieņemt vienas nakts laikā. «Saskaņā ar iepriekšējo stratēģiju veiktā jaunu maršrutu ieviešana un lidmašīnu pirkšanas zaudējumus tikai palielināja. Pēdējo sešu septiņu nedēļu laikā Estonian Air padome secināja, ka iepriekšējo stratēģiju nedrīkst turpināt,» sacīja E. Rāsuke.

Lidsabiedrības airBaltic glābšana būtiski atšķiras no situācijas ar Parex banku, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Situācijas ir atšķirīgas. Nevar salīdzināt banku sektoru ar aviosabiedrību. Atšķirīgas nozares ar atšķirīgām problēmām," uzsvēra Dombrovskis.

Aviokompānijas gadījumā nauda tiek ieguldīta uzņēmuma darbības stabilizēšanai, "valdība to gatava darīt, taču ar konkrētiem nosacījumiem", savukārt Parex bankas gadījums bijis pavisam citāds, uzsvēra premjers.

Valdība iesaistīsies Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic glābšanā, kā nosacījumu izvirzot kompānijas vadības un menedžmenta maiņu, jo valsts kapitāla daļu pārdošana pašreizējā situācijā faktiski būtu to atdošana par pārāk zemu cenu, skaidroja Dombrovskis.

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu.

Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic «krīzes» risināšanai, raksta portāls Pietiek.com.

Skepsi par Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns. Skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016. gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā nonākušie airBaltic ReShape plāna nepubliskotās daļas dokumenti. Portāls arī atzīmē, ka, lai arī publiski, atsaucoties uz ReShape plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014. gadā atsāks strādāt ar peļņu, Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, ReShape plānā norādīts - pastāv liels risks, ka airBaltic 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.

airBalticReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēdē apstiprināja martā.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Sakarā ar aviosabiedrības Lufthansa stjuartu streiku arī šodien, 12.novembrī, atcelti vairāki reisi starp Frankfurti un Rīgu, liecina informācija lidostas Rīga mājaslapā.

Atcelts ir reiss Frankfurte-Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.05 un 00.20 un reisi Rīga-Frankfurte ar izlidošanas laiku plkst.6.30 un 14, liecina informācija starptautiskās lidostas Rīga mājaslapā.

Ņemot vērā, ka streiks norisināsies līdz 13.novembrim, lidojumu sarakstā iespējamas izmaiņas. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas Rīga mājaslapā, zvanot pa uzziņu tālruni 1817 vai vērsties aviokompānijā.

Arī pirmdien, 9.novembrī, un trešdien, 11.novembrī, lidostā Rīga tika atcelti vairāki reisi no un uz Frankfurti, savukārt otrdien, 10.novembrī, visi reisi notika.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas, 5.novembra, vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka 6.novembrī sāks nedēļu ilgu streiku.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

ASV un Ķīna ir noslēgušas gaisa satiksmes līgumu, kas ievērojami paaugstina atļauto lidojumu skaitu starp šīm abām valstīm. Turpmāk ASV lidsabiedrības vārēs lidot uz Ķīnu divreiz biežāk nekā līdz šim. Savukārt Ķīnas lidsabiedrības savu piedāvājumu var palielināt pat gandrīz piecas reizes. Turklāt ASV pārvadātāji iegūst tiesības ierīkot Ķīnā kravu rotācijas punktu. Atšķirībā kā līdz šim, kad pasažieru segmentu pārstāvēja tikai Northwest un United Airlines un kravu pārvadājumus - UPS un Fedex, tad tagad no katras valsts tiesības apkalpot maršrutus iegūs piecas lidsabiedrības. Tiesības apkalpot maršrutus tiks piešķirtas pakāpeniski līdz 2010. gadam. Tomēr līdz 2004. gada beigām vajadzētu būt jau 14 jauniem lidojumiem nedēļā. United un American Airlines jau ir izrādījušas interesi. Star-Alliance partneris United pieteiksies uz ikdienas satiksmi starp Čikāgu un Šanhaju. Tādējādi gaisa satiksme starp abām valstīm varēs spēcīgi attīstīties. Kas attiecas uz prognozēto pieaugumu pasaules iedzīvotāju skaita ziņā visbagātākajā zemē un rietumu ražošanas uzņēmu darba piesaistīšanas zemē Ķīnā, tad lidsabiedrības saredz labas iespējas. Arī Eiropas lidsabiedrības, tai skaitā Lufthansa un Air France, jau gadiem ilgi pieliek visas pūles, lai saņemtu papildus satiksmes tiesības. Tomēr tas izdodas tikai lēnām un pamazām. Avots: Eiropa.lv